Court partially allowed debt collection claim against individual for loan, interest, penalty, and costs.

Lietas Nr.C29439321

Lietas arhīva Nr. C-1713-22/20

ECLI:LV:RLPT:2022:0407.C29439321.4.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 7. aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese I.Lūciņa-Linka

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 6.oktobrī prasītāja SIA “Intrum Latvia” Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret atbildētāju /pers. A/ par

parāda piedziņu.

Prasībā norādīti šādi apstākļi:

[1.1] 2009. gada 15. jūlijā starp atbildētāju un Bigbank AS Latvijas filiāli noslēgts aizdevuma līgums Nr. 0903627/10iA, pamatojoties uz kuru

atbildētājam izsniegts aizdevums 12767,12 EUR. Atbildētājs apņēmies atmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no līguma

izrietošos maksājumus maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka atbildētāja maksājumu kavējums pārsniedzis 30 dienas, Bigbank AS

Latvijas filiāle atkāpusies no līguma 2012. gada 8. jūnijā un pieprasījusi tūlītēju parāda atmaksu.

Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētāja no Aizdevuma līguma izrietošās nenokārtotās saistības ir neatmaksātais aizdevums

12767,12 EUR un procenti par aizdevuma lietošanu 12110,11 EUR.

Prasītāja atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4. punktam aprēķinājusi līgumsodu 0,5% apmērā no nokavētā maksājuma summas par

katru kavējuma dienu 28,97 EUR, kā arī likumiskos nokavējuma procentus 654,80 EUR par laika periodu no 2012.gada 9. jūnija līdz 2013. gada

17. aprīlim.

[1.2] 2018. gada 29. maijā starp Bigbank AS Latvijas filiāli un prasītāju noslēgts cesijas līgums Nr. 8.8.1.3-1/224, saskaņā ar kuru prasītāja

ieguvusi prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

[1.3] Pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par

parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753.,

1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja aizdevuma

summas parādu 12767,12 EUR, aizdevuma lietošanas procentus 12110,11 EUR, līgumsodu 28,97 EUR, likumiskos procentus 654,80 EUR,

parāda piedziņas izdevumus 17 EUR, tiesas izdevumus, t.sk., valsts nodevu 1110,85 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 EUR, noteikt

tiesības saņemt no 6 % (sešus procentus) gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par celto prasību nav iesniedzis.

[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2022.gada 28.janvāra lēmumu atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības

likuma 10.pantam nolemts mainīt civillietas izskatīšanas veidu un izskatīt lietu rakstveida procesā, par ko paziņots pusēm, 2022. gada 28. janvārī nosūtot

informatīvu paziņojumu uz prasītājas elektroniskā pasta adresi un atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Lietas dalībniekiem noteikts termiņš papildu

paskaidrojumu, pierādījumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai tiesā ne vēlāk kā līdz 2022. gada 14. martam.

[3.1] Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarētās dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm nosūtīts

paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā.

Civilprocesa likumam atbilstoši lūgumi, kuri attiektos uz konkrēto strīdu un būtu objektīvs šķērslis lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tiesas

noteiktajā termiņā netika iesniegti, kā arī lietas dalībnieki nav izmantojuši savas tiesības iesniegt rakstveida paskaidrojumus Civilprocesa likuma

166. panta kārtībā, līdz ar to tiesa nekonstatē pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.

[3.2] Ievērojot to, ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par celto prasību un nav atsaucies uz tiesas paziņojumu par civillietas izskatīšanu

rakstveida procesā, kā arī to, ka prasības pieteikumā ietvertais pamatojums un lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai un tiesa nav

konstatējusi Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktos aizmuguriska sprieduma taisīšanas ierobežojumus, tiesa atzīst, ka lietā ir taisāms

aizmugurisks spriedums.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet atbilstoši

Civilprocesa likuma 8. panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta

piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[5] Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1828. pants paredz, ka,

ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832. pantu

izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu

tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

[5.1] No lietas materiālos esošās 2009. gada 15. jūlija aizdevuma līguma Nr. 0903627/10ia kopijas (lietas 11.-13. lapa) redzams, ka Bigbank AS

Latvijas filiāle piešķīrusi atbildētājam aizdevumu 12767,12 EUR, noteikta komisijas maksa par līguma noformēšanu 31,92 EUR, kas tiek pārskaitīta uz

aizdevēja norēķinu kontu.

Ar noslēgto līgumu atbildētājs apņēmies veikt kredīta un procentu maksājumus atbilstoši līgumam pievienotajam maksājumu grafikam (lietas 11.-

12. lapa).

No lietas materiālos esošā maksājuma uzdevuma Nr. 13689 izriet, ka 2009. gada 16. jūlijā atbildētājam izsniegts aizdevums kopsummā 8972,78

LVL, kā pamatojums maksājuma dokumentā norādīta atsauce uz līgumu Nr.0704051/58i (lietas 14. lapa). Atbilstoši 2009.gada 15.jūlija aizdevuma

līguma Nr.0903627/10ia sadaļai Līguma pamatnoteikumi, ņemot vērā līguma noslēgšanas dienā noteikto Latvijas Bankas valūtas kursu, 12767,12 EUR

ir ekvivalenti 8972,78 LVL.

[5.2] Atbilstoši Civillikuma 1589. panta noteikumiem vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma

raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Lietas materiāliem pievienots AS BigBank Latvijas filiāle 2012.gada 8.jūnija brīdinājums par parādu un atkāpšanos no līguma ar 212.gada 8.jūniju,

kā arī pasta sūtījumu izdruka par minētā brīdinājuma nosūtīšanu atbildētājam (lietas 17., 42.-43.lapa).

[5.3] Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No prasības pieteikuma un lietas materiālos esošā 2021. gada 13. septembra parāda aprēķina (lietas 10. lapa) izriet, ka atbildētājs kopsummā

atmaksājis 122,00 EUR, kas novirzīti komisijas maksas dzēšanai 31,92 EUR apmērā un procentu dzēšanai 90,08 EUR apmērā. Līdz ar to neapmaksātā

pamatparāda summa ir 12767,12 EUR, ko tiesa atzīst par pamatotu.

[5.4] Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1946. panta

pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar aizdevuma līguma pamatnoteikumiem atbildētājs apņēmies maksāt procentus par aizdevuma lietošanu – 25,04 % no aizdevuma

summas atlikuma gadā, līgumā noteikts, ka gada procentu likme saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumiem Nr.692 “Noteikumi

par patērētāja kreditēšanas līgumu” noteikta 39,44 % (lietas 11.lapa).

Prasītāja atbilstoši aizdevuma līgumam pievienotajam grafikam aprēķinājusi procentus par aizdevuma lietošanu par laiku no 2009. gada 29. jūlija

līdz atkāpšanās no līguma dienai, 2012. gada 8. jūnijam, proti 12110,11 EUR, kas piedzenami no atbildētāja.

[5.5] Atbilstoši Civillikuma 1759. pantā noteiktajam kreditoram ir tiesības prasīt nokavējuma procentus, saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo

daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā.

Prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2012. gada 9. jūnija līdz 2013. gada 17. aprīlim 654,80 EUR, norādot, ka

procenti aprēķināti par 312 dienām, līdz ar ko tiesa atzīst, ka likumiskie procenti piedzenami prasītājas norādītajā apmērā.

[5.6] Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska

vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Līguma vispārējo noteikumu 5.3.punktā puses vienojušās, ka no līguma izrietošo maksājumu kavējumu gadījumā aizņēmējs maksā aizdevējam

līgumsodu 1% apmērā no nokavēto maksājumu summas par katru kavējuma dienu (lietas 13. lapa). Prasības pieteikumā prasītāja aprēķinājusi līgumsodu

0,5% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru kavējuma dienu un pieprasa līgumsodu 28,97 EUR par periodu no 2009. gada 17. janvāra līdz

2012. gada 8. jūnijam, kas samazināts no aprēķinātajiem 64,33 EUR. Tiesa prasīto līgumsoda apmēru atzīst par pamatotu un apmierināmu.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1805. pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt

to savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

No lietas materiālos esošā izraksta no 2018. gada 29. maijā starp prasītāju kā cesionāru un Bigbank AS kā cedentu noslēgtā cesijas līguma

Nr. 8.8.1.3-1/224 un tā 1. pielikuma redzams, ka cedents ir nodevis un cesionārs ir ieguvis no 2009. gada 15. jūlija aizdevuma līguma Nr. 0903627/10ia

izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju (lietas 15.-16. lapa).

[7] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja parāda piedziņas izdevumus 17 EUR.

[7.1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk - Noteikumi) 2. punktu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas

atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu

parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām

parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2. par citām parāda

atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda

atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

[7.2] Lietas materiāliem pievienota 2018.gada 8.jūnija paziņojuma par kreditora maiņu un 2018.gada 18.jūlija brīdinājuma par parāda summu uz

minēto datumu kopijas (lietas 18., 19. lapa).

Prasītāja pierādījumus par minēto dokumentu nosūtīšanu atbildētājam nav iesniegusi arī pēc tiesnese s 2021.gada 24.novembra pieprasījuma

nosūtīšanas, 2021.gada 29.decembra paziņojumā par pierādījumu iesniegšanu norādot, ka minētie sūtījumi nosūtīti vienkāršā pasta sūtījumā, līdz ar to

prasītājai nav pierādījumu par to nosūtīšanu. Tāpat prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par citām veiktajām parāda atgūšanas darbībām, tostarp

elektroniskā pasta saraksti un SMS sūtīšanu.

[7.3] Ņemot vērā, ka iesniegtā VAS Latvijas Pasts saraksta izraksta kopija (lietas 43.lapa) apliecina Bigbank AS kā aizdevēja (kreditora) veikto

sūtījumu un līdz ar to nav piemērojami “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, prasība daļā

par parāda atgūšanas izdevumu 17 EUR piedziņu noraidāma. Tiesa atzīst, ka prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai nav

atbrīvota no pienākuma pierādīt iepriekš minēto izdevumu rašanos, taču konkrētajā gadījumā tiesai pierādījumu trūkuma dēļ nav iespējams pārliecināties

par parāda atgūšanas izdevumu pamatotību.

[8] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka parādu būtu atmaksājis, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama parāda

summa atbilstoši spriedumā norādītajiem argumentiem – neatmaksātā aizdevuma summa 12767,12 EUR, aizdevuma lietošanas procenti 12110,11 EUR,

līgumsods 28,97 EUR, likumiskie nokavējuma procenti 654,80 EUR, savukārt prasība daļā par parāda atgūšanas izdevumu 17 EUR piedziņu noraidāma

kā nepamatota.

[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (99,93 %),

kopā piedzenot 1115,44 EUR.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta pirmajai daļai un Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no piedzītās summas.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016. gada 29. janvāra lēmumu lietā Nr. SKC-1331/2016) likumiskie procenti,

tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad par laika

posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[11] Ņemot vērā, ka ceļot prasību, prasītāja samaksājusi valsts nodevu 1145,34 EUR, kas pārsniedz par prasību maksājamo valsts nodevu

atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunkta noteikumiem 1110,85 EUR, atbilstoši Civilprocesa likuma 37.panta pirmās

daļas 1.punkta un trešās daļas noteikumiem prasītājai atmaksājama pārmaksātā valsts nodevas daļa 34,49 EUR.

[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1, tiesa

nosprieda

Daļēji apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, neatmaksāto aizdevuma

summu 12767,12 EUR, aizdevuma lietošanas procentus 12110,11 EUR par laiku no 2009. gada 29. jūlija līdz 2012. gada 8. jūnijam, līgumsodu 28,97

EUR, likumiskos nokavējuma procentus 654,80 EUR par laiku no 2012.gada 9.jūnija līdz 2013.gada 17.aprīlim, tiesas izdevumus 1115,44 EUR, kopā

piedzenot 26676,44 EUR (divdesmit seši tūkstoši seši simti septiņdesmit seši euro, 44 centi).

Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izdevumu 17 EUR piedziņu.

Piedzītā summa iemaksājama SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, norēķinu kontā Luminor Bank AS,

Nr.LV84NDEA0000081667899.

Noteikt SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, 6% (sešus procentus)

gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atmaksāt SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, pārmaksāto valsts nodevas daļu 34,49 EUR (trīsdesmit četri euro, 49 centi), kas

2020.gada 29.septembrī iemaksāta valsts kases kontā Nr.LV55TREL1060190911200.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma noraksta

nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka

Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu