Court allows bank's appeal to dismiss administrator's fee calculation as improper under insolvency law.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the bank's appeal to dismiss the administrator's fee calculation of Ls 43,916 as improper. The administrator argued the bank missed procedural deadlines, but the court found the appeal valid under transitional provisions. Consequently, the court ordered the administrator to recalculate fees according to specific insolvency regulations applicable at the time.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 631. panta 4. daļa; Maksātnespējas likuma 99. panta 4. daļa: An appeal against an administrator's fee calculation is admissible even if procedural deadlines are missed, provided the calculation violates specific insolvency rules governing secured asset sales.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33532813
Lietas arhīva Nr. C-2264-14/12
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 14.februārī
Rīgas rajona tiesas tiesnese O.Blūmfelde,
ar sekretāri G.Bērziņu,
izskatot atklātā tiesas sēdē 2014.gada 31.janvārī AS „SWEDBANK” sūdzību par maksātnespējīgās SIA „Spēks Zirņusala”
administratora /pers. A/ 2013. gada 15.novembra aprēķinu MSIA „Spēks Zirņusala” piederošo nekustamo īpašumu izsolei
maksātnespējīgās SIA „Spēks Zirņusala” maksātnespējas procesā,
konstatēja
2013. gada 3.decembrī Rīgas rajona rajona tiesā saņemta AS „Swedbank” (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība, kurā lūgts atzīt
maksātnespējīgās SIA „Spēks Zirņusala” administratora /pers. A/ 2013.gada 15.novembrī sastādīto aprēķinu par administratora
atlīdzību Ls 43 916 apmērā par nepamatotu un uzdot maksātnespējīgās SIA „Spēks Zirņusala” administratoram novērst pieļauto
pārkāpumu un labot aprēķinu.
Sūdzībā norādīts, ka ar Rīgas rajona tiesas 2010.gada 14.janvāra spriedumu pasludināts SIA „Spēks Zirņusala” maksātnespējas
process. Par parādnieces maksātnespējas procesa administratoru iecelts sertificēts administrators /pers. A/, sertifikāta Nr./numurs/.
Sūdzībā norādīts, ka 2012. gada 9. jūlijā administratora rīkotajā izsolē par Ls 260 000 ir pārdoti deviņi maksātnespējīgās SIA ,,Spēks
Zirņusala” piederošie un par labu AS ,,Swedbank” ieķīlātie nekustamais īpašumi. Ar Rīgas rajona tiesas 2013. gada 25.oktobra
lēmumiem ir apstiprināti minētās izsoles akti un nekustamie īpašumi ir nostiprināti uz ieguvēja vārda. Sūdzības iesniedzēja
2013. gada 19.novembrī ir saņēmusi pasta sūtījumu ar administratora 2013. gada 15.novembra aprēķinu par 2013.gada
2.augusta izsoli, kurā ir veikts administratora atlīdzības aprēķins Ls 43 916 apmērā, piemērojot Maksātnespējas likuma (spēkā līdz
2010.gada 1.novembrim) 163.panta piektās daļas un 175.panta ceturtās daļas tiesību normas.
Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja pārstāve /pers. B/ pieteikumu uzturēja pilnā apmērā uz tajā minētajiem apstākļiem.
Tiesas sēdē administrators /pers. A/ sūdzību neatzina. Uzturēja rakstveida paskaidrojumā norādīto. Norādīja, ka sūdzības iesniedzēja
ir nokavējusi Civilprocesa likuma 631.panta ceturtajā daļā un 632.panta pirmajā daļā noteikto procesuālo termiņu. Lūdza sūdzību
noraidīt.
Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi sūdzības un lietā esošos dokumentus, atzīst, ka
sūdzība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 46. pants noteic, ka juridiskās personas maksātnespējas procesam, kas uzsākts līdz
2010. gada 31. oktobrim, piemēro šā likuma 46., 46.1 un 46.2 nodaļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim, un
pārejas noteikumu 42. punktu.
Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 5.punkts paredz, ka maksātnespējas procesos, kuri uzsākti laika posmā no 2008.gada
1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētajā laikā posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā
pamata izdotie normatīvie akti.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka izskatot sūdzību, jāvadās pēc Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normām
redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.
Civilprocesa likuma 363.8 panta septītā daļa (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim) noteic, ka tiesa
izskata sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, sūdzību par administratora lēmumu vai rīcību, kā arī sūdzību par Maksātnespējas
administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu.
No Civilprocesa likuma 611.panta trešās daļas ar indeksu 2, 631.panta ceturtās daļas un 632.panta pirmās daļas izriet, ka
administratora aprēķinu, kas tika veikts pēc izsoles, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas
dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.
No sūdzībai pievienotās aploksnes ir redzams, ka administratora 15.11.2013. sastādītais aprēķins „Par MSIA „Spēks Zirņusala”
mantas pārdošanu” AS „Swedbank” saņēma 2013.gada 19.novembrī (lietas 7.lapa), un par to nepastāv strīds. Tādejādi secināms,
ka AS „Swedbank” nav ievērojusi desmit dienu termiņu sūdzības iesniegšanai, kas noteikts Civilprocesa likuma 632.panta pirmajā
daļā.
AS „Swedbank” lūdz atjaunot procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 51.pantu un likumā
noteikto samērīguma principu.
Tiesas ieskatā, ņemot vērā sūdzībā minētos apstākļus, ir atjaunojams procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai.
Tiesa konstatē, ka administrators, sastādot 2013.gada 15.novembra aprēķinu, piemēroja Maksātnespējas likuma (šeit un turpmāk
redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim) 163.panta „Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu
apmierināšanas plāna īstenošanas kārtība” piekto daļu, kas paredz, ka no naudas, kas saņemta, pārdodot par nodrošinājumu
kalpojošo (ieķīlāto) fiziskās personas mantu, vispirms sedzami izsoles izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un
šā likuma 175.panta ceturtajā daļā noteiktā administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums.
Tiesas ieskatā administrators, sastādot 2013.gada 15.novembra aprēķinu un nosakot administratora atlīdzību, nepamatoti piemēroja
Maksātnespējas likuma 163.panta „Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna
īstenošanas kārtība” piekto daļu, kas paredz administratora atlīdzības taksi fiziskās personas maksātnespējas procesā, jo šajā
gadījumā bija jāpiemēro Maksātnespējas likuma 99.panta ceturtajā daļā noteiktā administratora atlīdzība.
Maksātnespējas likuma 99. panta otrā daļa noteic, ka par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas izsole notiek
Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Maksātnespējas likuma 99. panta ceturtā daļa noteic, ka no naudas, kas saņemta, pārdodot ieķīlāto mantu, vispirms sedzami izsoles
izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā
kreditora prasījums; administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu nosaka Ministru kabinets.
Maksātnespējas likuma 135. panta pirmā daļa noteic, ka parādnieka mantas izsole un īpašuma tiesību nostiprināšana uz ieguvēja
vārda notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Maksātnespējas likuma 135. panta otrā daļa paredz, ka Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar
parādnieka mantas izsoli un īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda veic administrators.
Maksātnespējas likuma 99. panta ceturtā daļa noteic, ka Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar
parādnieka mantas izsoli veic administrators.
Maksātnespējas likuma 26. panta otrā daļa noteic, ka administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa un
maksātnespējas procesa norisi.
Pastāvot šādiem apstākļiem administrators aprēķinu sastādījis neievērojot spēkā esošo laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz
2010.gada 31.oktobrim normatīvo aktu – Maksātnespējas likuma, Civilprocesa likuma, 2007. gada 18. decembra Ministru kabineta
noteikumu Nr.907 „Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora atlīdzības noteikšanu pēc fiksētās takses par izsoles
rīkošanu mantai, kas kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai” noteikumus un nepamatoti piemēroja
Maksātnespējas likuma 163.panta piektās daļas nosacījumus, kas paredz administratora atlīdzības taksi fiziskās personas
maksātnespējas procesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesai ir pienākums ņemt vērā judikatūru. Par
judikatūru, kas ņemama vērā piemērojot tiesību normas, ir atzīstams augstāko tiesu nolēmumu kopums, kas ir pieejams sabiedrībai
un kas satur abstraktas juridiskas atziņas.
Tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2012. gada 7. marta spriedumā lietā Nr. SPC-26/2012 pausto atziņu,
ka maksātnespējas procesā ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšanas kārtību regulē speciāla
norma, proti, Maksātnespējas likuma 99. panta ceturtā daļa. Saskaņā ar šo normu no naudas, kas saņemta, pārdodot ieķīlāto mantu,
vispirms sedzami izsoles izdevumi, tostarp ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam
apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums.
Maksātnespējas likuma 1. pants noteic, ka likuma mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un
aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.
Tiesa, ievērojot Maksātnespējas likuma, Civilprocesa likuma un 2007. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 907
„Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora atlīdzības noteikšanu pēc fiksētās takses par izsoles rīkošanu mantai, kas
kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai” (zaudējuši spēku 2010. gada 1. novembrī) attiecīgās normas, nonāk
pie secinājuma, ka administrators sastādījis nepamatotu aprēķinu par administratora atlīdzību Ls 43 916 apmērā, tādēļ sūdzība ir
atzīstama par pamatotu.
Tiesas ieskatā sūdzība ir apmierināma, uzliekot administratoram par pienākumu sastādīt aprēķinu atbilstoši Maksātnespējas likuma
99. panta ceturtās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim) un 2007. gada 18. decembra Ministru Kabineta
noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora atlīdzības noteikšanu pēc fiksētās takses par izsoles
rīkošanu mantai, kas kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai” (zaudējis spēku no 2010. gada 1. novembra).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 229., 230., 363.8 panta septīto daļu, 363.11 panta trešo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz
2010. gada 31. oktobrim), tiesa
nolēma
atjaunot sūdzības iesniegšanas procesuālo termiņu.
apmierināt AS „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, sūdzību par maksātnespējīgās SIA „Spēks Zirņusala” administratora
/pers. A/ 2013.gada 15.novembrī sastādīto aprēķinu.
Maksātnespējīgās SIA „Spēks Zirņusala” administratora /pers. A/ 2013. gada 15.novembra aprēķinu par nekustamā īpašuma izsoli
maksātnespējīgās SIA „Spēks Zirņusala” maksātnespējas procesā atzīt par nepamatotu.
Uzlikt par pienākumu maksātnespējīgās SIA „Spēks Zirņusala” administratoram /pers. A/ nekavējoties novērst pieļautos trūkumus –
maksātnespējīgās SIA „Spēks Zirņusala” piederošo nekustamo īpašumu izsoles aprēķinu sastādīt atbilstoši Maksātnespējas likuma
99. panta ceturtās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim) un 2007. gada 18. decembra Ministru Kabineta
noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora atlīdzības noteikšanu pēc fiksētās takses par izsoles
rīkošanu mantai, kas kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai” (zaudējuši spēku no 2010. gada 1. novembrī).
Lēmums nav pārsūdzams.
Pilns lēmuma teksts sastādīts 2014.gada 25.februārī.
Tiesnese O.Blūmfelde