Court dismisses appeal against administrative fine, ruling penalty was reasonable and procedural error was minor.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42480907

Lietvedības Nr.A2464-08/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2009.gada 9.janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Aivars” valdes loceklim R.P. un

Latvijas Republikas pusē pieaicinātas iestādes Valsts vides dienesta pilnvarotajam

pārstāvim Feliksam Klagišam un zvērinātam advokātam Jānim Dzirniekam,

2008.gada 19.decembrī Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatot

administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Aivars”

pieteikuma par Valsts vides dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 9.marta lēmuma

Nr.G01/9P atcelšanu,

konstatēja:

[1] 2007.gada 16.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts sabiedrības ar

ierobežotu atbildību (turpmāk – pieteicēja vai SIA „Aivars”) pieteikums par Valsts

vides dienesta ģenerāldirektora (turpmāk – atbildētājs vai VVD) 2007.gada 9.marta

lēmuma Nr.G01/9P atcelšanu.

[2] 2006.gada 17.decembrī Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Mērsraga kontroles

sektora vadītājs veica SIA „Aivars” piederošā kuģa „Ena” pārbaudi un konstatēja, ka

kuģa „Ena” kapteinis 2006.gada 17.decembrī ir ziņojis Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes

Zivsaimniecības informācijas daļai par 2000 kg reņģu un 500 kg brētliņu nozveju.

Zvejas žurnāla Nr. 120436 1.lapas 15.ailē ierakstīts nozvejas apjoms – 2000 kg

reņģu un 500 kg brētliņu. Zvejas žurnāla Nr. 120436 19.ailē norādīts izkrautais

daudzums – 2500 kg reņģu un 700 kg brētliņu. Kļūda kilogramos, kas pieļauta ziņojot

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Zivsaimniecības informācijas daļai un reģistrējot

nozvejas žurnālā, pārsniedz 20% robežu, kā arī zvejas rīka izmērs zvejas žurnālā

ierakstīts nepareizi – neatļautais 14 mm.

Par minētajiem pārkāpumiem 2007.gada 2.janvārī Jūras un iekšējo ūdeņu

pārvaldes Mērsraga kontroles sektora vadītājs sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.AE002206 un 2007.gada 8.janvārī pieņēma lēmumu Nr.11Q/002206, ar

kuru SIA „Aivars” piemēroja administratīvo sodu 100 latu apmērā pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 80.panta otrās daļas.

2007.gada 9.februārī Valsts vides dienestā saņemta pieteicējas sūdzība par Jūras

un iekšējo ūdeņu pārvaldes Mērsraga kontroles sektora vadītāja 2007.gada 8.janvāra

lēmumu Nr.11Q/002206.

Izskatot sūdzību VVD ģenerāldirektors 2007.gada 9.martā pieņēma lēmumu

Nr.G01/9P, ar kuru nolēma atcelt Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Mērsraga kontroles

sektora vadītāja 2007.gada 8.janvāra lēmumu Nr.11Q/002206 un sodīt SIA „Aivars” ar

naudas sodu 100,-Ls apmērā pēc LAPK 80.panta otrās daļas.

[3] Nepiekrītot VVD ģenerāldirektora pieņemtajam lēmumam, pieteicēja to

pārsūdzēja iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts

tālāk minētais:

[3.1] Pieteicējs norāda, ka atbildētājs savu lēmumu pamato ar LAPK 286.panta

nosacījumiem. Ņemot vērā to, ka jo soda mērs nav grozīts, bet gan palicis nemainīgs,

atbildētāja lēmums neatbilst lēmumu pamatojošai tiesību normai, tātad ir prettiesisks.

[3.2] Tāpat VVD ģenerāldirektors lēmumu pamato ar Administratīvā procesa

likuma (turpmāk arī – APL) 81.panta otrās daļas 4.punktu. Pieteicējs norāda, ka

pamatojoties uz APL 1.panta trešā daļā ietverto, apstrīdētais lēmums, kā

administratīvais akts attiecībā uz pieteicēju satura ziņā nenodibina, negroza,

nekonstatē un neizbeidz ar apstrīdēto lēmumu atceltajā lēmumā Nr.11Q/002206

nodibinātās tiesiskās attiecības, kā arī nemaina faktisko situāciju, līdz ar to nav

uzskatāms par satura ziņā citādu administratīvo aktu.

[3.3] Pieteicējs nepiekrīt atbildētāja secinājumam, ka pieteicējs pārkāpis EEK

regulas 2807/83 prasības. Pieteicējs norāda, ka uz kuģa tika paturēts pēc nosvēršanas

fiksētais 2500 kg reņģu apjoms pret 2000 kg ziņoto reņģu apjomu, kas nepārsniedz

20% apmēru un fiksētais 700 kg brētliņu apjoms pret 500 ziņoto reņģu apjomu, kas

tāpat nepārsniedz 20%. Atbildētājs nav ņēmis vērā, ka pieteicēja kuģa kapteinis,

ievērojot Eiropas Kopienu komisijas prasības, godprātīgi žurnāla ierakstos fiksējis

nelabvēlīgos meteoroloģiskos laika apstākļos aprēķināto un faktiski nosvērto zivju

daudzumu un to, ka konstatētais pārkāpums ir tikai 0,018% no kopējās kravas apjoma.

[3.4] Kā to savā lēmumā konstatējis arī atbildētājs, pieteicēja zvejas rīka acu

izmērs praksē atbilst pieļautajam lielumam un tas tiek pielietots zvejā jau vairākus gadu

desmitus un līdz šim brīdim nav bijuši pat mutiski aizrādījumi par šīs kuģa žurnāla ailes

nepareizu aizpildīšanu pēc jaunās zvejas rīku acu mērīšanas sistēmas.

[3.5] Pieteicējs uzskata, ka atbildētājs pārkāpis APL 7., 8., 10., un 11. pantā

noteiktos principus.

[4] Atbildētājs – Valsts vides dienests – rakstveida paskaidrojumā tiesai

pieteikumu neatzīst un noraida kā nepamatotu. Paskaidrojumā norādīts tālāk minētais:

[4.1] Pieteicēja pārkāpa Eiropas Komisijas 1983.gada 22.septembra Regulas

(EK) Nr.2807/83 sīki izstrādātās normas par to kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu

veikto zivju nozveju 5.panta otrās daļas pārkāpumus. Tāpat pieteicēja bija sniegusi

nepatiesas ziņas arī Zivsaimniecības informācijas daļai par nozvejoto zivju apjomu,

tādējādi, pārkāpjot 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.41 „Par

rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 8.18 punktu un

2001.gada 27.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.85 „Noteikumi par zivju

izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un

ražošanas telpu pārbaudi” 4.punktu.

[4.2] Tāpat konstatējot, ka zveja veikta ar 14 mm trali, atbildētājs secināja, ka ir

pārkāpta 2005.gada 21.decembra Eiropas Padomes Regula (EK) Nr.2187/2005, ar ko

nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai. Šī Regula atceļ Regulu

(EK)Nr.88/98, kas nosaka, ka reņģu un brētliņu zveja ar traļiem, kuru acu izmērs ir

mazāks par 16 mm ir aizliegta.

[4.3] Precīzu ierakstu veikšana zvejas žurnālā ir nepieciešama, lai tiktu noteikts

zvejnieka reāli izmantotais zvejas limits. Valsts zivsaimniecības pārvaldei ir tiesības

limita neapgūšanas rezultātā to samazināt nākamajam gadam. Tāpēc norādot lielāku

nozveju, zvejnieks izvairās no iespējamā limita samazināšanas. Ieraksts zvejas žurnālā

nav tikai formāls zvejnieku pienākums. Atbilstoši pieteicējas parakstam par zveju

2006.gada decembrī, redzams, ka nozveja norādīta 44700 kg, bet izkrauti 53100 kg,

šie dati tiek norādīti saskaņā ar zvejas žurnāliem. Ņemot vērā to, ka pieteicējai

2006.gadā nespēja nozvejot tai piešķirto 48,5 tonnas reņģu un 20,9 tonnas brētliņu

limitu, tad naudas sods par pārkāpumu ir samērīgs.

[4.4] Satura ziņā citu administratīvo aktu VVD ģenerāldirektors izdeva, jo

sākotnējā lēmumā un protokolā tika pieļautas atsevišķas nebūtiskas neprecizitātes.

[5] Tiesas sēdē SIA „Aivars” pārstāvis prasību uzturēja uz pieteikumā

minētajiem argumentiem. Pieteicējas pārstāvis papildus norādīja, ka jūrā nav

iespējams precīzi nomērīt nozvejoto zivju daudzumu, jo konteineros var būt ūdens, kas

nenotek, tāpēc rodas kļūdas. Savukārt kuģa žurnāla ierakstos minētais traļa tīkla acu

izmērs atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem normatīviem, jo acu izmērs ir ierakstīts

pēc agrāk pastāvējušās acu mērīšanas sistēmas.

[6] Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina pamatojoties uz Lēmumā un

paskaidrojumos tiesai ietvertajiem argumentiem. Papildus tam atbildētāja pārstāvis

minēja, ka šādas atšķirības zvejnieku sniegtajos datos ir bieži sastopamas, jo tas ir

saistīts ar nozvejas limitiem, - nenorādot faktisko nozvejoto zivju daudzumu vēlāk ir

iespēja variēt, proti, ja limits netiek nozvejots, to nākošajā gadā var samazināt,

savukārt limitu pārsniegt ir aizliegts, jo par to var draudēt sankcijas. Nav pamatota

pieteicējas iebilde, ka atšķirība nav pārsniegusi 20% robežu, jo pārsniegums ir jārēķina

no žurnāla 15. ailē atspoguļotā un ziņotā daudzuma. Sākotnējais lēmums tika atcelts

tikai viena iemesla dēļ, jo tajā nebija pareizi norādīts pamatojums – nebija norādīts

pareizs regulas numurs

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa

dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Administratīvā procesa likuma 103.pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot

administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un

lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta

tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar

materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot,

vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas

intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību.

Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta arī

ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā procesa ievērošanu, līdz ar to

tiesa, izskatot šīs kategorijas lietas, vadās arī pēc šajā kodeksā noteiktajām tiesību

normām.

[9] Lietā konstatēti šādi faktiskie apstākļi:

[9.1] Veicot nozvejas datu apkopošanu, VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde,

konstatēja, ka 2006. gada 17. decembrī SIA „Aivars” piederošā kuģa „Ena” zvejas

žurnālā ir ierakstīti dati, kas liecina par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Par

minēto Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Mērsraga kontroles sektora vadītājs 2007.gada

2.janvārī pieteicējai sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.AE002206

(turpmāk – Protokols (lietas lapa Nr.28)). Ar Protokolu ir konstatēts, ka pieteicējai

piederošā kuģa „Ena” zvejas žurnāla Nr. 120436 15. ailē par 2006.gada 17. decembri ir

ierakstīts nozvejas apjoms – 2000 kg reņģu un 500 kg brētliņu, savukārt izkrautais

daudzums (žurnāla 19. aile) – 2500 kg reņģu un 700 kg brētliņu. Kļūda kilogramos, kas

pieļauta ziņojot Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Zivsaimniecības informācijas daļai un

reģistrējot nozvejas žurnālā, pārsniedz normatīvajos aktos noteikto 20% robežu, kas ir

normatīvu pārkāpums, tāpat arī zvejas rīka izmērs zvejas žurnālā ierakstīts nepareizi –

neatļautais 14 mm (lietas lapa Nr.32).

[9.2] Atbilstoši pieteicējas pārskatam par zveju 2006.gada decembrī, redzams,

ka nozveja norādīta 44700 kg, bet izkrauti 53100 kg, šie dati tiek norādīti saskaņā ar

zvejas žurnāliem. (lietas lapa Nr.33)

[9.3] 2007.gada 8.janvārī Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Mērsraga kontroles

sektora vadītājs pieņēma lēmumu Nr.11Q/002206, ar kuru SIA „Aivars” piemēroja

administratīvo sodu 100 latu apmērā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk – LAPK) 80.panta otrās daļas (lietas lapa Nr.30).

[9.4] 2007.gada 9.februārī Valsts vides dienestā saņemta pieteicējas sūdzība par

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Mērsraga kontroles sektora vadītāja 2007.gada

8.janvāra lēmumu Nr.11Q/002206 (lietas lapas Nr.34-36).

[9.5] Izskatot sūdzību, VVD ģenerāldirektors 2007.gada 9.martā pieņēma

lēmumu Nr.G01/9P, ar kuru nolēma atcelt Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Mērsraga

kontroles sektora vadītāja 2007.gada 8.janvāra lēmumu Nr.11Q/002206 un sodīt SIA

„Aivars” ar naudas sodu 100,-Ls apmērā pēc LAPK 80.panta otrās daļas (lietas lapas

Nr.37-40).

[10] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un

brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā

atbildība. Tātad, lai personas rīcību LAPK izpratnē atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt

prettiesiskai.

[11] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu

institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo

personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi

apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

[12] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma

lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Līdz ar to, lai būtu pamats saukt personu pie administratīvās atbildības, tiesa

administratīvo pārkāpumu lietās ir nepieciešams konstatēt administratīvā pārkāpuma

sastāvu.

Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts,

objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā

pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav

administratīvā pārkāpuma sastāva.

[13] Tiesas ieskatā vispirms ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā iztrūkst

kāda no administratīvā pārkāpuma pazīmēm, kas paredzēta LAPK 80. panta otrajā

daļā, un vai nav pamata pieņemt lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvā

pārkāpuma lietā.

LAPK 80. panta otrajā daļā (redakcijā, kad tika izdarīts pārkāpums) ir

paredzēta administratīvā atbildība par medību vai zvejas noteikumu pārkāpšanu vai

citāda veida dzīvnieku izmantošanas noteikumu pārkāpšanu. Par šo pārkāpuma

izdarīšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt

piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez

konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem,

konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

[14] Lietā faktiski nepastāv strīds par administratīvā pārkāpuma objektu, kā arī

nepastāv strīds par subjektu. Proti, pieteicēja ir juridiskā persona, kas nodarbojas ar

rūpniecisko zveju, un atbilstoši LAPK 141. pantam un 80. panta otrās daļas speciālajai

normai ir saucama pie administratīvās atbildības par LAPK 80. panta noteikumu

pārkāpumu.

Strīds lietā pastāv par objektīvo pusi, proti, par pieteicējas rīcības atbilstību

normatīvajos aktos noteiktajām administratīvā pārkāpuma pazīmēm, un subjektīvo

pusi – pieteicējas vainu attiecīgā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

[15] Kā var redzēt no LAPK 80. panta otrās daļas dispozīcijas, LAPK 80. panta

otrajā daļā ietvertā tiesību norma ir blanketa tiesību norma, kuras saturs rodams,

izpētot citus normatīvos aktus, kas regulē zvejas noteikumus.

Kā pamatojumu LAPK 80. panta otrās daļas tiesību normas piemērošanai,

atbildētāja ir atsaukusies uz speciālo noteikumu, kuri ir paredzēti Eiropas Komisijas

1983. gada 22. septembra Regulas (EEK) Nr.2807/83 1. panta pirmajā daļā, 5. panta

otrajā daļā, 2005. gada 21. decembra Padomes Regulā (EK) Nr.2187/2005, Latvijas

Republikas Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumu Nr.41 „Noteikumi par

rūpniecisko zveju teritoriālos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”

8.18. apakšpunktā un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 27. februāra

noteikumu Nr.85 „Noteikumi par zivju izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un

transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi” 4. punktā.

[16] Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulas (EEK) Nr.2807/83 1. panta

pirmajā daļā ir noteikts, ka ierakstus kuģa žurnālā, kas tiek prasīts saskaņā ar Regulas

(EEK) Nr. 2057/82 3. pantu, veic kapteinis saskaņā ar I pielikumā vai II pielikumā

sniegto paraugu atkarībā no zvejas zonas un par visām zvejas darbībām attiecībā uz

sugām, uz kurām attiecas noteikumi un nosacījumi, kas ir spēkā attiecīgajās

ICES/NAFO zonās, kā paredzēts minētā 3. panta 1. punktā. I pielikumā sniegto kuģa

žurnāla paraugu izmanto attiecībā uz visām zvejas zonām, izņemot tās, kas ietilpst

NAFO 1. apakšplatībā un ICES V nodalījuma a) apakšnodalījumā un XIV nodalījumā,

šādā gadījumā izmantojot II pielikumā sniegto kuģa žurnāla paraugu. Šos kuģa

žurnālus aizpilda saskaņā ar norādījumiem, kas izklāstīti attiecīgi IV un V pielikumā.

No iepriekš minētā IV pielikuma prasībām secināms, ka ierakstus zvejas

žurnālā par nozvejoto zivju daudzumu veic kuģa kapteinis līdz katras dienas

plkst.24.00 un brīdī, kad kuģis ieiet ostā. No IV pielikuma 2.3. punkta izriet, ka zvejas

žurnālā norādāmi zvejas rīki un tīkla acu lielums. 2.4.2. punktā ir teikts, ka nozvejotās

zivis reģistrējamas pa sugām, norādot dzīvsvaru kilogramos (15. aile). 3. punktā ir

teikts, ka kuģa žurnāla atsaucē Nr. 19 (19. aile) norādāms kopējais izcelto/pārkrauto

zivju svars pa sugām. Jānorāda visu faktiski izcelto vai pārkrauto zivju svaru vai

daudzumu pa sugām, kas uzskaitītas VII pielikumā. Svaram būtu jāatbilst zivju svaram

tūlīt pēc izcelšanas, t.i., pēc visa veida apstrādes, kas veikta uz kuģa. Vēlāk dalībvalsts

attiecīgās iestādes piemēro pārrēķina koeficientus, lai aprēķinātu atbilstošo dzīvsvaru.

Visiem ierakstiem ir jāatbilst faktiskajai nozvejai, ko apliecina kuģa kapteinis ar

savu parakstu (4.1.4. punkts).

Minētā IV pielikuma 4.2. punktā ir regulēta ziņošanas kārtība, savukārt

4.3. punktā ir definēti kapteiņa pienākumi, kuros īpaši norādīts, ka kuģa kapteiņa

ziņojumiem ir jābūt patiesiem un jāatbilst ierakstiem zvejas žurnālā (4.3.2.punkts).

Atbilstoši noteikumi ir paredzēti arī šīs Regulas V pielikumā.

No Regulas (EEK) Nr.2807/83 minētajiem noteikumiem izriet, ka kuģa „Ena”

kapteinim zvejas žurnālā bija jānorāda bija jānorāda zvejas žurnālā patiesa

informācija, tāpat arī attiecīgajiem dienestiem bija jāpaziņo faktiskais nozvejoto zivju

daudzums, savukārt pieteicējai, kā kuģa „Ena” īpašniecei un attiecīgā kapteiņa darba

devējai bija jānodrošina Regulas (EEK) Nr.2807/83 prasību izpildi.

Atbildētājs attiecīgo pieteicējas pienākumu ir pamatojis arī ar Latvijas

Republikas Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumu Nr.41 „Noteikumi par

rūpniecisko zveju teritoriālos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”

8.18. apakšpunktu, kas piemēro iepriekš minēto Regulu (EEK) Nr.2807/83 un noteic

paziņošanas kārtību, proti, pirms kuģa ienākšanas ostā ziņot par kuģa nozveju un

paredzamo ienākšanas laiku ostā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

Pirms ienākšanas Latvijas ostās nepieciešamās ziņas (4.pielikums) nosūtīt Valsts vides

dienestam, izmantojot elektroniskos vai mobilos (SMS) saziņas līdzekļus.

Atbildētājs Lēmumu ir pamatojis arī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta

2001. gada 27. februāra noteikumu Nr.85 „Noteikumi par zivju izkraušanas kontroli un

zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi”

4. punktu, kas noteic, ka kuģa kapteinis vismaz divas stundas pirms kuģa ienākšanas

ostā vai citā izkraušanas vietā jūras krastā nosūta Jūras vides pārvaldei vai tās

norādītajam ostas dienestam ziņojumu, kurā norāda kuģa vārdu, paredzamo kuģa

ienākšanas laiku ostā, nozvejoto zivju sugu un daudzumu. Pēc ziņojuma saņemšanas

ostas dienests saskaņā ar vienošanos ar Jūras vides pārvaldi jebkurā diennakts laikā

nekavējoties informē to par ziņojuma saturu. Arī šī norma atbilst iepriekš minētās

Regulas (EEK) Nr.2807/83 prasībām.

[17] No Protokola izriet, ka pieteicēja ir sodīta par divu atsevišķu pārkāpumu,

kas paredzēti vienā LAPK 80. panta otrajā daļā, izdarīšanu, proti, gan par nepareizu

ziņu sniegšanu par nozvejoto zivju daudzumu (procentuālo pārsniegumu), gan par

zvejas žurnālā nepareizu ziņu norādīšanu attiecībā par tīkla acs izmēru.

[17.1] Nozvejoto zivju daudzumu un iespējamo procentuālo pārsniegumu

regulē Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulas (EEK) Nr.2807/83 5. panta pirmā

daļa, kurā ir noteikts, ka pieļaujamā pielaide, aprēķinot to zivju daudzumu kilogramos,

uz ko attiecas noteikumi un nosacījumi un ko patur uz kuģa, ir 20 %.

Attiecībā par šīs normas ievērošanu atbildētājs ir konstatējis, ka pieteicēja šo

normatīvu nav ievērojusi, savukārt pieteicēja norāda, ka, pirmkārt, jūrā nav iespējams

precīzi nomērīt nozvejoto zivju daudzumu, otrkārt, pieteicēja uzskata, ka atbildētājas

nav pareizi aprēķinājis procentuālo pārsniegumu, proti, pieteicējasprāt procentuālā

attiecība ir jārēķina no faktiski nozvejotā zivju daudzuma (19.aile).

Tiesa uzskata, ka pieteicējas argumenti iepriekš minētā sakarā nav pamatoti un

atbildētājs ir pareizi konstatējis normatīvu pārkāpumu. Tiesa pamato savu viedokli ar

turpmāk minētiem argumentiem.

[17.1.1] Tiesa var piekrist pieteicējai, ka uz kuģa jūrā precīza nozvejoto zivju

daudzuma noteikšana ir apgrūtināta, tomēr, kā tas izriet no atbildētāja

paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka ir iespējams veikt zivju svēršanu arī ar lielāku rūpību,

iegūstot precīzāku rezultātu, kas mazāk atšķirtos no tā, kāds rezultāts tiek iegūts zivis

sverot krasta apstākļos. Bez tam, tiesas ieskatā Komisijas 1983. gada 22. septembra

Regulas (EEK) Nr.2807/83 mērķis ir tāds, lai zvejnieki veiktu nozvejoto zivju

svēršanu pēc iespējas precīzāk. Tomēr, kā tas redzams no šīs Regulas, ir atzīsts, ka

precīzu rezultātu iegūt nav iespējams, līdz ar to 5. panta pirmajā daļā arī ir iestrādāts

pamatots normatīvs, kas pieļauj iespējamās kļūdas 20% apmērā pastāvēšanu. Līdz ar

to var secināt, ka Komisija ir jau paredzējusi šādu situāciju rašanās iespēju un atzinusi

par normu kļūdu 20% robežās, savukārt šī rādītāja pārsniegums jau tiek uzskatīts par

nepieļaujamu rīcību, kas iziet ārpus normālas prakses robežām. Šajā gadījumā nav

svarīgi, vai kļūda ir radusies kapteiņa neuzmanības vai nekompetences dēļ. Kļūdas

robežas ir noteiktas, vadoties no tā, ka tiek pieņemts, ka kuģa kapteinis ir kompetents

sava aroda pratējs.

[17.1.2] Pieteicēja pieteikumā (4.punkts) ir norādījusi, ka kļūda 20% ir

aprēķināma no tā zivju svara, kas ir noteikts, sverot zivis krastā un atspoguļots zvejas

žurnāla 19. ailē, proti, no 2500 kg reņģēm un 700 kg brētliņām, līdz ar to pieteicēja

uzskata, ka pieļaujamā kļūda ir pārsniegta tika attiecībā uz brētliņām.

Tiesa nevar piekrist pieteicējai, jo atbilstoši Komisijas 1983. gada

22. septembra Regulas (EEK) Nr.2807/83 5. panta pirmās daļas normas jēgai kļūda ir

rēķināma no tā zivju daudzuma, kas ir svērts uz kuģa, jo kļūda ir pieļaujama tieši

mērījumam, kas veikts apgrūtinātos apstākļos – uz kuģa. Līdz ar to tiesa atzīst par

pamatotu atbildētāja konstatēto Regulas (EEK) Nr.2807/83 5. panta pirmās daļas

normas pārkāpumu.

Maksimālais nozvejoto reņģu daudzums, piemērojot Regulas (EEK)

Nr.2807/83 5. panta pirmajā daļā noteikto normatīvu 20% apmērā, varēja būt 2400 kg

(20% no 2000 kg ir 400 kg, kopā – 2400 kg). Pieteicēja bija norādījusi, ka pēc

svēršanas krastā reņģu ir 2500 kg, kas par 100 kg pārsniedz pieļaujamo daudzumu

attiecībā pret uz kuģa svērto.

Maksimālais nozvejoto brētliņu daudzums, piemērojot Regulas (EEK)

Nr.2807/83 5. panta pirmajā daļā noteikto normatīvu 20% apmērā, varēja būt 2400 kg

(20% no 500 kg ir 100 kg, kopā – 600 kg). Pieteicēja bija norādījusi, ka pēc svēršanas

krastā brētliņu ir 700 kg, kas par 100 kg pārsniedz pieļaujamo daudzumu attiecībā pret

uz kuģa svērto.

[17.2] Atbildētājs ir piemērojis pieteicējai arī administratīvo atbildību zvejas

žurnālā nepareizu ziņu norādīšanu attiecībā par tīkla acs izmēru.

Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka

tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda

šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK)

Nr. 88/98 3. pants un 2. pielikums noteic, ka tīkla acu izmērs, zvejojot ar traļiem,

nedrīkst būt mazāks par 16 mm.

Kā izriet no pieteicējas zvejas žurnāla (lietas 32. lapa) 9.ailes tīkla acs izmērs ir

norādīts 14 mm.

Pieteicēja tiesas sēdē norādīja ((skat tiesas sēdes protokola 3. lapu), ka traļa

tīkla acu izmērs atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem normatīviem, proti, faktiski ir

28 mm. Acu izmērs ir ierakstīts pēc agrāk pastāvējušās acu mērīšanas sistēmas, šāds

izmērs ir rakstīts zvejas žurnālos jau ilgu laiku, bet par to nav bijuši aizrādījumi.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par faktisko tīkla acu izmēru, kāds bija

pieteicējai zvejojot, jo dabā tīkla acis nav pārmērītas, un atzīstams, ka tas bija 28 mm,

kā to norāda pieteicēja.

Tiesa konstatē, ka tīkla acu izmērs ir atbildis Eiropas Savienības noteiktajiem

normatīviem, bet administratīvā atbildība ir piemērota tieši par faktiskiem apstākļiem

neatbilstošu ierakstu veikšanu nozvejas žurnālā, proti, par Komisijas 1983. gada

22. septembra Regulas (EEK) Nr.2807/83 un Latvijas Republikas Ministru kabineta

2005. gada 11. janvāra noteikumu Nr.41 „Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālos

ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 8.3. apakšpunkta un 1. Pielikuma prasību

neievērošanu, kas faktiski atbilst pārkāpuma sastāvam par zivju daudzuma nepareizu

norādīšanu zvejas žurnālā. Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka pieteicējas rīcībā nav

saskatāms Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko

nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un

Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK)

Nr. 88/98, normu pārkāpums. Līdz ar to atbildētājs ir nepamatoti piemērojis minēto

tiesību normu.

[18] Vadoties no iepriekš konstatētā, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pareizi

konstatējis, ka pieteicēja ir pārkāpusi zvejas žurnāla aizpildīšanas kartību un, ņemot

vērā, ka zvejas žurnāla aizpildīšana ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem ir

atzīta par zvejas procesa sastāvdaļu, ir pamatoti saucis pieteicēju pie administratīvās

atbildības par LAPK 80. panta otrajā daļā paredzēto zvejas noteikumu pārkāpšanu.

[19] Saskaņā ar LAPK 32. panta pirmo un otro daļu sodu par administratīvo

pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par

administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma

raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

LAPK 80. panta otrās daļas (redakcijā, kad tika izdarīts pārkāpums) sankcijā

bija noteikts, ka par pantā minētā pārkāpuma izdarīšanu uzliek naudas sodu fiziskajām

personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma

priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no

piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas

rīkus vai bez konfiskācijas.

Pietiecējai par izdarīto pārkāpumu ir piemērots naudas sods Ls 100 apmērā.

Pārbaudot Lēmumu, tiesa konstatē, ka atbildētāja nav konstatējusi ne apstākļus,

kas atbildību mīkstina, ne apstākļus, kas atbildību pastiprina, tomēr ir vērtēts

sabiedriskās kārtības aizskārums, ko rada nepareizi aizpildot zvejas žurnālu, it īpaši

attiecībā uz zivju daudzumu, kas saistīts ar noteikto nozvejas limitu ievērošanu un

iespējām to izkontrolēt. Bez tam ir ņemts vērā, ka žurnālā ir divi nepareizi ieraksti.

Līdz ar to secināms, ka atbildētājs ir izdarījis lietderības apsvērumus attiecībā par

piemēroto sodu.

Tiesa izvērtējot atbildētāja argumentus, ņemot vērā arī to, ka pieteicēja ir

juridiska persona, vērtē piemēroto sodu kā pamatotu un samērīgu.

[20] Pieteicēja ir norādījusi, ka nav pamatots atbildētājs lēmums atcelt

sākotnējo lēmumu, tā vietā izdodot tieši tādu pašu lēmumu.

Pārbaudot pieteicējas norādīto, tiesa konstatē, ka ar Lēmumu ir atcelts

sākotnējais 2007. gada 8.janvāra lēmums Nr.11Q/002206, un tā vietā ir pieņemts

lēmums uz tā paša pamata un piemērots tāds pats soda mērs. No lietas materiāliem un

atbildētāja paskaidrojumiem konstatējams, ka sākotnējā 2007. gada 8.janvāra lēmumā

Nr.11Q/002206 bija pareizi konstatēti faktiskie apstākļi un pieteicējs pamatoti tika

saukts pie administratīvās atbildības, tomēr ir bijusi nepareizi norādīts normatīvais akts

– regula, kuru pieteicēja ir pārkāpusi. Tiesas ieskātā atbildētājs, konstatējot kļūdu, ir

pamatoti piemērojis LAPK 286. panta pirmās daļas 4. punktu, ievērojot LAPK

37. pantā paredzēto termiņu.

Pārbaudot arī citu procesuālo normu ievērošanu, tiesa nekonstatē būtisku

pārkāpumu esamību, kas būtu noveduši pie nepareiza lietas iznākuma. Līdz ar to tiesa

konstatē, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251, 289.-291. pantu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta pirmās daļas 1. punktu, tiesa

nosprieda:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Aivars” pieteikuma par Valsts vides

dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 9.marta lēmuma Nr.G01/9P atcelšanu noraidīt.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona

tiesā.

Spriedums sastādīts 2009.gada 9.janvārī.

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis _______________________ Dz.Melbārdis

Rīgā, 2009.gada 9.janvārī