Court dismissed defendant's failure to appear and ordered payment of debt plus interest and court costs.

Lietas arhīva Nr. C-1800-18/29

ECLI:LV:RLPT:2018:0608.C29529717.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 8.jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese A.Kraukle

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 9.oktobrī saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) vienkāršotās

procedūras prasības pieteikums par pamatparāda 1 112,26 EUR, likumisko procentu 83,29 EUR piedziņu no /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs).

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.ppantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

50.panta septīto daļu, Civillikuma 382., 701., 705., 781., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1759.panta 1.punktu, 1762., 1765., 1779. un

1828.pantu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti.

Prasītāja apsaimniekošanā atrodas māja /adrese/. Ar 2017.gada 31.jūliju prasītāja pārvaldīšanas tiesības uz dzīvojamo māju /adrese/, izbeigtas.

Īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu Nr./adrese/, reģistrētas /pers. B/ no 2011.gada 29.augusta. Starp prasītāju un /pers. B/ 2011.gada

12.jūlijā noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

/pers. B/ /datums/ miris, izsludināta mantojuma atklāšanās.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmuma pārvalde 2017.gada 6.janvārī informējusi atbildētāju, ka atbildētājs ir izteicis gribu pieņemt /pers. B/

mantojumu un pieradījis savas mantojuma tiesības.

Atbildētājs nav nostiprinājis savas īpašuma tiesības uz nedzīvojamo telpu zemesgrāmatā, kā arī nav noslēdzis ar prasītāju dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Atbildētāja parāds izveidojies no 2012.gada 1.decembra un rēķināts līdz pārvaldīšanas tiesību izbeigšanās brīdim – 2017.gada 31.jūlijam.

[2] Tiesa atbildētājam paziņojumu par civillietas ierosināšanu un lūgumu sniegt paskaidrojumus nosūtīja 2017.gada 17.oktobrī uz atbildētāja

deklarēto dzīvesvietu. Tiesas nosūtītā korespondence saņemta atpakaļ kā adresāta nesaņemta, jo beidzies glabāšanas laiks. Līdz lietas izskatīšanai

atbildētāja paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 75.lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā nostiprināto prezumpciju, secināms, ka atbildētājai par ierosināto tiesvedību lietā un par lietas

izskatīšanas laiku ir paziņots un paskaidrojumu neiesniegšana saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiālos esošās izdrukas no Valsts Vienotās datorizētās zemesgrāmatu sistēmas (lietas 43.lapa) konstatējams, ka pamatojoties uz

2011.gada 12.jūlija pirkuma līgumu, /pers. B/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/,

Prasītāja un /pers. B/ 2011.gada 12.jūlijā noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.234-38 (lietas 37.-42.lapa).

/pers. B/ /datums/ nomira (lietas 44.lapa).

Civillikuma 701.pants noteic, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa

personu, pāriet uz mantinieku.

Savukārt Civillikuma 705.pants noteic, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī visas viņa saistības.

Tiesa, apmierinot prasītājas lūgumu, izprasīja no zvērinātas notāres 2016.gada 29.decembra vēstuli Nr.1-5/299 (lietas 72.lapa), ar kuru Rīgas

domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde tika informēta, ka atbildētājs ir izteicis gribu pieņemt /pers. B/ mantojumu un pierādījis savas mantojuma tiesības.

Tāpat zvērināta notāre savā vēstulē tiesai (lietas 70.lapa) norādīja, ka mantojuma apliecība /pers. B/ lietā nav izsniegta.

Civillikuma 691.pants noteic, ka gribu pieņemt mantojumu var izsacīt vai nu noteikti, mutiski vai rakstiski, vai arī klusējot, ar tādu darbību, kuru

attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku.

No minētā secināms, ka atbildētājs ir atzinis sevi kā /pers. B/ mantinieku un pieņēmis viņa mantojumu.

Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto konstatējams, ka starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-4. un 8.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.

Savukārt Dzīvokļu īpašuma likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā.

Atbildētājam, saskaņā ar likumu, bija pienākums veikt maksājumus prasītājai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina (lietas 48.-49.lapa) konstatējams, ka atbildētājs laika periodā no 2012.gada 1.decembra līdz

2017.gada 31.jūlijam nav norēķinājies ar prasītāju par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar ko ir izveidojies parāds

1 112,26 EUR apmērā.

Tiesa konstatē, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt par saņemtajiem apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu, nav cēlis iebildumus

pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus par to, ka būtu veikta samaksa.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot norādīto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas sastādīto parāda aprēķinu, līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds par

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, par laika periodu no 2012.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.jūlijam.

[6] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 83,29 EUR apmērā par laika periodu no 2015.gada

2.jūnija līdz 2017.gada 2.oktobrim.

Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citas atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No likumisko nokavējumu procentu aprēķina (lietas 50.lapa) izriet, ka par laika periodu no 2015.gada 2.jūnija līdz 2017.gada 2.oktobrim

prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 6% no simta gadā, kas sastāda 83,29 EUR.

Tiesa atzīst, ka prasībā uzturētais no atbildētāja piedzenamais likumisko nokavējumu procentu apmērs 83,29 EUR uzskatāms par samērīgu un

prasība par likumisko nokavējumu procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 179,33 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR apmērā.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR. Atbilstoši Civilprocesa likuma

39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem šajā lietā kopējie ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

saistītie izdevumi ir 3,94 EUR (lietas 3.lapa). Tādējādi neapmaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,64 EUR ir piedzenami valsts ienākumos no

atbildētāja.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Tiesa atzīst, ka spriedums atbildētājai labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 1 112,26 euro, par laika periodu no 2012.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.jūlijam, likumiskos

nokavējuma procentus 83,29 euro, par laika periodu no 2015.gada 2.jūnija līdz 2017.gada 2.oktobrim un tiesas izdevumus 182,63 euro, kopā piedzīt

1 378,18 euro (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit astoņi euro, 18 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama vienā no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, norēķinu kontiem:

AS “Citadele banka”, konta Nr.LV83PARX0013044380019;

Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle LV57NDEA0000083069550;

AS “DNB banka”, konta Nr.LV63RIKO0002013197596;

AS “SEB banka”, konta Nr.LV65UNLA0050017186820;

AS “Swedbank”, konta Nr.LV98HABA0551030734837;

AS “Norvik banka”, konta Nr.LV14LATB0002010102046.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku

no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda

summas, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,64 euro, kas iemaksājami -

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C29529717.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā,

Lomonosova ielā 10.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2018.gada 8.jūnija, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A.Kraukle