Court finds defendant guilty of administrative offense for refusing police orders and imposes a fine.
Legislator summary
AI generatedThe court held the administrative proceedings valid despite the defendant's absence, relying on the police officer's detailed report and video evidence. The defendant was found guilty of willfully refusing to comply with lawful police orders, including failing to show identification and attempting to flee. Consequently, the court imposed a monetary fine of 15 euros as a proportionate penalty under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 272.pants: The court may convict and impose a fine for administrative offenses based on police reports and video evidence even when the accused is absent, provided the facts are fully substantiated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietā Nr.129005419/21
ECLI:LV:RLPT:2019:0219.129005419.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 19.februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas
kods /personas kods/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta.
Aprakstošā daļa
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore A.Dreiblathena 2019.gada 23.janvārī
sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC101599 par to, ka 2019.gada 23.janvārī plkst.12.00 /pers. A/ (turpmāk – pie administratīvās
atbildības saucamā persona), personas kods /personas kods/, Rīgā, Centrāltirgus ielā 1, Rīgā, Centrāltirgus teritorijā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas
darbinieka likumīgajām prasībām: atteicās uzrādīt personas apliecinošu dokumentu, atteicās nosaukt savus personas datus un centās aizmukt no policijas
darbinieka, kurš pildīja dienesta pienākumus uzrādot savu dienesta apliecību, kā rezultātā plkst.12.03 tika izsaukti policijas papildspēki, zvanot uz
telefona Nr.110. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 175.pantā.
Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,
taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot
divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas APK 268. 1panta pirmajai un otrajai
daļai, 238.1panta 8.daļai (lietas 14.lapa) nav ieradies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas APK
260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez pie administratīvās atbildības saucamās personas
klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie
administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 175.panta.
Atbilstoši likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktam saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši
dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt
lietas par šiem pārtraukumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1., 4.punktu policijas darbiniekam pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret
likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā
nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt
likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos
sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.
Turklāt likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko
viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir
sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa
dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai
ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par
faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr.PC101599 (lietas 6.lapa), ar policijas darbinieka ziņojumu (lietas 5.lapa), ar personas aizturēšanas protokolu (lietas 7.lapa) un pārējiem lietas
materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.
Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts
administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Latvijas APK 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai
zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas
sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem
vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.
Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, par darbavietu, materiālo
stāvokli, personām apgādībā ziņu nav, administratīvi sodīts.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu un 34.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
tiesa nekonstatēja.
Ņemot vērā minētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, pie administratīvās atbildības saucamai personai sods nosakāms naudas soda veidā
Latvijas APK 175.panta sankcijas ietvaros, ko tiesa atzīst par samērīgu.
Latvijas APK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam
izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,
kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 175.pantu, 238.pantu,
243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 271.panta ceturto daļu, 272.pantu, 274.pantu, 276.pantu, 289.6pantu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta
pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, 299.panta pirmo daļu tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā un sodīt ar
naudas sodu 15 EUR (piecpadsmit euro) apmērā.
Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts
Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129005419/21.
Pēc naudas soda nomaksas nekavējoties klātienē, pasta sūtījumā vai elektroniski iesniegt maksājumu apliecinošu dokumentu Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā, norādot lietas numuru.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese L.Podoļska