Court dismisses claim for management documents as manager already provided information via email.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's request to compel the property manager to issue certified copies of management documents. Although the plaintiff alleged the manager violated statutory rights by refusing to provide certified copies, the court found the manager had already fulfilled its obligations by emailing all requested documents before the lawsuit began. The court ruled that the plaintiff could have obtained notarized copies directly from the manager if needed, rendering the specific claim for certified copies without legal basis.
Legislator headnote
AI generatedDzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants; Civilprocesa likuma 8. pants, 97. pants, 190. pants: A court order to issue certified copies is unnecessary if the manager has already provided the information electronically, as the owner may obtain notarization directly from the manager.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2022:0225.C33547820.5.S
Civillieta Nr.C33547820
Lietvedības Nr.C-0541-22/25
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2022.gada 25.februārī
Rīgas rajona tiesa:
tiesnesis Raimonds Buls,
izskatīja rakstveida procesā civillietu - /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par pienākuma uzlikšanu atbildētājai.
Aprakstošā daļa
[1] 2020.gada 11.novembrī prasītājs – /pers. A/ - cēla tiesā prasību pret atbildētāju – /pers. B/ -, iesniedzot prasības pieteikumu, tajā prasības
priekšmetu norādot, - par pienākuma uzlikšanu.
[2] Prasības pieteikumā ietverts šāds prasījums: uzlikt par pienākumu atbildētājai viena mēneša laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas
izsniegt prasītājam ar dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu saistīto dokumentu apliecinātas kopijas: dzīvojamās mājas kopīpašnieku kopsapulču
pieņemtos lēmumus, sākot no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas brīža; visus dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku noslēgtos pārvaldīšanas līgumus ar
atbildētāju; dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darba plānus, tai skaitā, uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plānus, attiecīgā gada budžeta pārskatus par
pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu, finanšu atskaites organizēšanu, no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas brīža; pārskatus par
noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas brīža, uz pārvaldīšanas darbībām attiecinātos
līgumus, kurus atbildētāja noslēdza kā pārvaldnieks no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas brīža. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās
izdevumus.
[3] Prasības pieteikumā – citu apstākļu starpā - norādīts, ka prasītājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/. Prasītājs ar atbildētāju - kā pārvaldnieku
- 2019.gada 26.martā noslēdza daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgumu. 2020.gada 15.jūnijā prasītājs rakstveidā lūdza atbildētāju iepazīstināt
prasītāju ar dzīvojamās mājas lietu, lūdza izsniegt kopīpašnieku kopsapulces protokola apliecinātu kopiju, no kura izriet atbildētājas pilnvarojums veikt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības. Atkārtotu lūgumu prasītājs nosūtīja atbildētājai 2020.gada 14.augustā. Atbildētāja līdz
prasības celšanai nav izpildījusi prasītāja abos iesniegumos minētās prasības, neievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta otrajā daļā
īpašniekam garantētās tiesības.
[4] Atbildētāja iesniedza tiesai rakstveida paskaidrojumu, tajā norādot, ka atbildētāja prasību neatzīst. Norādīts arguments, ka 2020.gada
14.septembrī atbildētāja uz prasītāja e-pasta adresi nosūtīja visus pieprasītos dokumentus, apmierinot prasītāja 2020.gada 14.augusta pirmstiesas
brīdinājumā ietverto lūgumu, atbildētājai izpildot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta otrās daļas prasības. 2020.gada 23.septembrī
atbildētāja nosūtīja prasītājam visus prasītāja 2020.gada 17.septembrī papildus pieprasītos dokumentus. Norādīts arguments, ka prasītājs lūdz tiesu
uzlikt par pienākumu atbildētājai izsniegt dokumentus, kādus pirms prasības celšanas prasītājs atbildētāju nelūdza izsniegt. Tos atbildētāja būtu izsniegusi
prasītājam, ja prasītājs tos būtu prasījis.
[5] Prasītājs 2021.gada 27.maijā iesniedza papildus paskaidrojumus, tajos norādot, ka atbildētāja nebija apliecinājusi prasītājam elektroniski
nosūtītos dokumentus, kurus prasītājs lūdza nosūtīt. Atbildētāja neizpildīja prasītāja lūgumu - iepazīties ar mājas lietu -, tāpēc prasītājs prasībā lūdz
izsniegt dokumentus, kurus iepriekš nebija lūdzis atbildētāju prasītājam izsniegt.
[6] Par to, ka lietu, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta pirmo daļu, tiesa izskatīs rakstveida procesā
2022.gada 26.janvārī, pusēm ir paziņots, nosakot minētajiem lietas dalībniekiem termiņu - līdz 2022.gada 12.janvārim - papildu paskaidrojumu un citu
procesuālo lūgumu iesniegšanai.
[7] Neviens no lietas dalībniekiem iepriekšminētajā termiņā neiesniedza tiesai papildus paskaidrojumus.
Motīvu daļa
[8] Iepazinusies ar pušu paskaidrojumiem, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir nepamatota un
noraidāma, tālāk norādītu motīvu dēļ.
[9] Tiesa nodibināja, ka starp pusēm - prasītāju- kā daudzdzīvokļu mājas /adrese/ kopīpašnieku - un atbildētāju- kā dzīvojamās mājas
pārvaldnieku - 2019.gada 26.martā ir noslēgts daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums. Līgums tika noslēgts uz vienu gadu. Lietā nav ziņu par faktu,
vai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums ir spēkā strīda izšķiršanas laikā, proti, 2022.gada janvārī, februārī.
[10] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta otrā daļa, uz kuras tiek pamatota prasība, noteic, ka pārvaldnieka pienākums ir sniegt
dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem
izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī - pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma - par
jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.
Saskaņā ar minētā likuma 11.panta otrās daļas 6.punktu pārvaldīšanas līgumā, kuru noslēdz darījuma dalībnieki, jānorāda arī kārtību, kādā
pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvojamās mājas īpašniekam.
[10.1] Tiesa nodibināja, ka pušu noslēgtajā līgumā (līguma 2.22.punkts) norādīts, ka pēc īpašnieka pieprasījuma pārvaldniekam jāizsniedz
konkrētiem mērķiem paredzēto dokumentu kopijas, par ko tiek veikts ieraksts atbilstošā žurnālā.
[10.2] Tiesa konstatē, ka prasītājs nav apstrīdējis atbildētājas norādītos faktus, ka atbildētāja 2020.gada 14.septembrī, tas ir, pirms prasības
celšanas, prasītājam elektroniski nosūtīja visus prasītāja 2020.gada 14.augusta pirmstiesas brīdinājumā pieprasītos dokumentus; ka atbildētāja
2020.gada 23.septembrī nosūtīja prasītājam visus prasītāja 2020.gada 17.septembrī papildus pieprasītos dokumentus, ko apstiprina arī lietā atbildētājas
iesniegtie rakstveida pierādījumi.
[10.3] Tiesa atzīst par nepamatotu prasītāja argumentu, ka atbildētāja ir aizskārusi prasītāja likumā noteiktās tiesības, jo nebija apliecinājusi
prasītājam elektroniski nosūtīto dokumentu kopijas, kuras prasītājs lūdza nosūtīt, jo pušu noslēgtajā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā puses
nevienojās par tādu atbildētājas – kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka - saistību, proti, ka saņemot īpašnieka pieprasījumu, pārvaldniekam jāizsniedz
īpašnieka pieprasīto dokumentu apliecinātas kopijas.
[10.4] Tiesas vērtējumā, ja prasītājam bija nepieciešami apliecinājumi par to, ka atbildētājas nosūtīto dokumentu atvasinājumi atbilst oriģināliem,
prasītājs varēja ierasties pie atbildētājas ar saņemto dokumentu kopijām un lūgt veikt attiecīgus apliecinājumus, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem
atbildētāja tos bija tiesīga veikt.
[10.5] Prasība nav celta par pienākuma uzlikšanu atbildētājai iepazīstināt prasītāju ar dzīvojamās mājas lietu, tāpēc tiesa atstāj bez ievērības
prasītāja argumentu, ka atbildētāja neizpildīja prasītāja lūgumu – dot iespēju iepazīties ar mājas lietu.
[11] Pamatojoties uz apstākļiem, kas nodibināmi ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta
pirmo daļu, kas – cita starpā - noteic, ka pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildes noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums,
tiesa atzīst, ka atbildētāja ir pierādījusi savu iebildumu,- ka atbildētāja ir sniegusi prasītājam - kā dzīvokļa īpašniekam- īpašnieka lūgto informāciju, to
sniedzot pušu noslēgtajā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā -, pamatotību, kas ir pamats prasības noraidīšanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu, tiesa
no s p r ie d a
noraidīt pilnīgi /pers. A/ prasību pret /pers. B/ par pienākuma uzlikšanu atbildētājai.
Spriedumu 20 dienu laikā no 2022.gada 25.februāra, kad ir pasludināts tiesas spriedums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas instances tiesai adresēto apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnesis (paraksts) R.Buls