Court dismissed main debt claim but allowed penalty and state fee recovery in small claims case.

Lietas Nr. C33569316

Lietas arhīva Nr. C-1665-17/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 7.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure

ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri

piedaloties prasītāja SIA “CRAMO” pilnvarotajai personai /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “CRAMO” maza apmēra prasībā pret SIA “safe” par naudas piedziņu, un

konstatēja

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] SIA “CRAMO” cēlis tiesā maza apmēra prasību pret SIA “safe” par parāda piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1716., 1717., 2112., 2122., 2124.pantu, lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja

pamatparādu par nomu un pakalpojumiem 302,04 euro apmērā un līgumsodu 30,20 euro apmērā; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam samaksāto

valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.

Noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda 302,04 euro no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[1.3] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 16.jūnijā starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību „CRAMO” un SIA “safe” tika noslēgts

sadarbības līgums Nr.2010-205. Līgums nosaka SIA „CRAMO” īpašumā esošo nomas priekšmetu nomas noteikumus (Līguma 1.1.1.punkts). Saskaņā

ar līguma 2.1.punktu, par katru nomas gadījumu tiek slēgti atsevišķi nomas līgumi, kuri kalpo kā pieņemšanas-nodošanas akti un kuros atspoguļo

būtiskākos noteikumus - iznomātais nomas priekšmets, saņemšanas laiks, paredzamais atgriešanas laiks, vienību skaits, cena, nomas priekšmeta vērtība

(Līguma 2.5.punkts). Saskaņā ar Līguma 1.1.1.punktu līguma noteikumi piemērojami visiem noslēgtajiem Nomas līgumiem.

[1.4] 2015.gada 10.augustā tika noslēgts nomas līgums/nodošanas-pieņemšanas akts.

Nomas līgumus parakstīja pilnvarotā persona uz 2015.gada 5.janvāra pilnvaras pamata (Līguma 11.1.punkts).

Par Nomas līgumā norādīto nomas priekšmetu nomu tika izrakstīti rēķini.

[1.5] Uz prasības iesniegšanas brīdi pamatparāds sastāda 302,04 euro.

[1.6] Neskatoties uz Civillikuma 1652.pantu, kurš nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu, prasītājs 2016.gada 11.maijā nosūtīja atbildētājam 2016.gada 10.maija sagatavoto brīdinājumu

Nr.2/B/16-321, ar lūgumu 5 dienu laikā nokārtot parādsaistības un samaksāt parādu 574,42 euro. Pēc brīdinājuma nosūtīšanas parāds tika samaksāts

daļēji 2016.gada 27.maijā iemaksājot 272,38 euro.

[1.7] Līguma 5.11.punkts nosaka, ka par jebkura maksājuma kavēšanu Klients maksā Sabiedrībai līgumsodu 0,5% no kavēto maksājumu summas

par katru nokavēto dienu. Klātpievienotajā parāda aprēķinā ir norādīts aprēķinātais līgumsods uz 2016.gada 26.maijā 125,15 euro, bet prasītājs to

samazina līdz 10% no pamatparāda un lūdz piedzīt līgumsodu 30,20 euro.

[1.8] Norāda, ka prasītājs ar atbildētāju nav vienojušies un nav izmantojuši mediāciju strīda risināšanai un prasītājs to nevēlas izmantot.

Prasītājs norāda savu kredītiestādes nosaukums un konts: AS “SEB banka”, konta Nr.LV39UNLA00500043 72327.

[2] 2016.gada 6.jūlijā tiesā saņemti atbildētāja SIA “safe” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst.

[2.1] Papildus norāda, ka prasības pamatsummu 302,04 euro apmērā atbildētājs samaksājis 2016.gada 14.jūnijā.

[2.2] Strīds prasītājas un atbildētājas starpā ir par prasītājas aprēķinātā līgumsoda pamatu. Kā tas ir konstatējams no prasības, prasības

pamatsummas prasījums ir balstīts uz 2015.gada 10.augusta nomas līgumu/ nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.203023435, savukārt līgumsoda prasījums

ir balstīts uz 2010.gada 16.jūnija Sadarbības līgumu Nr.2010-205.

Nomas līgumā/ nodošanas - pieņemšanas aktā Nr. 203023435 nav ietverta atsauce uz 2010.gada 16.jūnija Sadarbības līgumu Nr. 2010-205.

Norāda, ka šiem abiem līgumiem nav nekādas savstarpējas saistības, ko var konstatēt no Sadarbības līguma 5.8 punkta, 5.11.punkta (pamatojoties uz

ko prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu) un saskaņā ar Nomas līgumu izrakstītajiem rēķiniem par prasības pamatsummas samaksu. Sadarbības līguma

5.10.punkts nosaka, ka līgumsods ir maksājams par Sadarbības līguma 5.8.punktā minēto apmaksas termiņa kavējumu, savukārt Sadarbības līguma

5.8.punkts nosaka, ka Sabiedrība (prasītāja) piešķir klientam (atbildētājai) rēķinu apmaksas termiņu 0 (nulle) kalendāro dienu apmērā.

Tātad no šiem abiem Sadarbības līguma punktiem izriet, ka līgumsods ir aprēķināms uzreiz, kad klients nomas priekšmetu ir pieņēmis. Šāda

līgumsoda piemērošana ir pretrunā ar Civillikuma 1717.pantu, kas nosaka, ka līgumsodam ir jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

[2.3] Turklāt, saskaņā ar Nomas līgumu, izrakstītajos rēķinos (15.01.2016. rēķins Nr. 112147593,31.01.2016. rēķins Nr. 112148634,

15.02.2016. rēķins Nr. 112149709, 29.02.2016. rēķins Nr. 112150771) norādītais to apmaksa termiņš 30 dienas, neatbilst Sadarbības līguma

5.8.punktā norādītajam rēķinu apmaksas termiņam. Norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 1508.panta noteikumiem, saudzīgākam iztulkojumam dodama

priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādnieku, turklāt atbilstoši Civillikuma 1509.panta noteikumiem,

divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram

tādēļ vajadzēja, izteikties skaidrāk un noteiktāk (lietas 38.-39.lapa).

[3] 2016.gada 11.jūlijā tiesā saņemts prasītāja SIA “CRAMO” iesniegums, kurā norādīts, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā, atbildētājs

2016.gada 14.jūnijā samaksāja pamatparādu 302,04 euro.

[3.1] 2016.gada 15.jūnijā prasītājs nosūtīja atbildētājam aicinājumu līdz 2016.gada 30.jūnijam samaksāt līgumsodu un tiesas izdevumus, atlikusī

parāda daļa netika samaksāta.

[3.3] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, 224.pantu, prasītājs atsakās no prasības daļā par pamatparāda 302,04 euro

piedziņu un tiesībām saņemt likumiskos procentus no pamatparāda, un šajā daļā lūdz izbeigt tiesvedību. Norāda, ka prasītājam zināmas tiesvedības

izbeigšanas sekas.

[3.4] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 30,20 euro un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu, tiesas izdevumus - valsts nodevu

71,14 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 42.lapa).

[ 4 ] 2016.gada 30.augustā tiesā saņemta prasītāja SIA “CRAMO” atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem par prasību civillietā

Nr.C33569316.

[4.1] Atsauksmē, prasītājs norāda, ka jau prasības pieteikumā SIA „CRAMO” norādīja, ka 2010.gada 16.jūnijā starp pusēm tika noslēgts

sadarbības līgums Nr.2010-205. Līguma 1.1.1.punkts nosaka, ka sabiedrība pēc klienta pieprasījuma un atbilstoši klienta vajadzībām iznomās tās rīcībā

esošos nomas priekšmetus un klients tos pieņems lietošanā saskaņā ar minētā līguma noteikumiem un līguma noteikumi piemērojami visiem nomas

līgumiem.

Līguma 2.1.punkts nosaka, ka nomas objekts tiek norādīts nomas līgumā, kas tiek noformēts par katru atsevišķu nomas gadījumu, kurā papildus

līguma noteikumiem tiek norādīts nomas objekta nosaukums, skaits, parametri un pieņemot nomas objektu tiek parakstīts nomas līgums un/vai to

pieņemšanas-nodošanas akts. Līguma 2.4., 2.5.punkts nosaka nomas līguma noformēšanas kārtību un tajā iekļaujamos nosacījumus, kas pēc satura ir

pieņemšanas- nodošanas akts, kā arī punkts pasaka, ka Nomas līgums ir Līguma neatņemama sastāvdaļa.

[4.2] Līguma 5.8.punkts nosaka ne tikai atlaižu apmēru, bet arī rēķinu izrakstīšanas kārtību. Tātad, rēķini jāapmaksā rēķinā norādītajā termiņā.

Rēķinā SIA „CRAMO” ir iekļāvusi 30 dienu pēcapmaksu. Līgumsods rēķināts tikai no nākamās dienas pēc šī apmaksas termiņa.

[4.3] Iepazīstoties ar SIA „safe” paskaidrojumiem izriet, ka sadarbības līgums noslēgts tāpat vien un nomas objekti tiek nodoti klientam tikai ar

pieņemšanas - nodošanas aktu. Nomas līgumā/nodošanas-pieņemšanas aktā Nr.203023435 SIA „safe” apliecina, ka parakstot šo nomas

līgumu/nodošanas-pieņemšanas aktu, ievēros noslēgtā līguma noteikumus. Bez tam, iznomātās iekārtas vērtība ir 3935,12 euro, kuru SIA „CRAMO”

neiznomātu tikai uz nomas līguma/nodošanas-pieņemšanas akta pamata, kurā nav iekļauti nekādi noteikumi, nomnieka pienākumi, atbildība un citi

noteikumi. Noteikumi ir iekļauti līgumā (Līguma 1.1.1.punkta pēdējais teikums) (lietas 50.lapa).

[5] Atbildētāja SIA “safe” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdi informēts Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

[5.1] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamās Uzņēmumu reģistra informācijas, atbildētāja SIA “safe” juridiskā adrese ir “Mārtiņmuiža”,

Mārupes novads (lietas 35.lapa).

Saskaņā ar Komerclikuma 139.panta pirmo daļu, sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības

sēdeklis). Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.

[5.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta sesto daļu, tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā un 210.pantā norādītos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, tāpēc atzīst par iespējamu izskatīt

lietu bez atbildētāja SIA “safe” pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, jo atbildētājs par tiesas sēdi informēts Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

[6] Tiesas sēdē prasītāja SIA “CRAMO” pārstāve /pers. A/ neuzturēja prasību daļā par pamatparāda piedziņu, jo atbildētājs to ir samaksājis, un

lūdza izbeigt tiesvedību šajā daļā.

Prasību daļā par līgumsoda un tiesāšanās izdevumu piedziņu uzturēja uz tajā minētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, lūdza prasību šajā

daļā apmierināt.

MOTĪVU DAĻA

[7] Tiesa noklausījusies prasītāja SIA “CRAMO” pilnvarotās pārstāves /pers. A/ paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi to

kopumā, atzīst, izbeidzama tiesvedība prasības daļā par pamatparāda piedziņu, prasība daļā par līgumsoda piedziņu apmierināma.

[8] Kā iepriekš konstatēts, SIA “CRAMO” cēlis tiesā maza apmēra prasību pret SIA “safe” par parāda piedziņu, lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja

pamatparādu par nomu un pakalpojumiem 302,04 euro apmērā un līgumsodu 30,20 euro apmērā; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam samaksāto

valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.

Noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda 302,04 euro no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[8.1] 2016.gada 11.jūlijā tiesā saņemts prasītāja iesniegums kurā norādīts ka pēc prasības iesniegšanas tiesā, atbildētājs 2016.gada 14.jūnijā

samaksājis pamatparādu 302,04 euro apmērā.

2016.gada 15.jūnijā prasītājs nosūtīja atbildētājam aicinājumu līdz 2016.gada 30.jūnijam samaksāt līgumsodu un tiesas izdevumus, atlikusī parāda

daļa netika samaksāta.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, 224.pantu, prasītājs atsakās no prasības daļā par pamatparāda 302,04 euro piedziņu un

tiesībām saņemt likumiskos procentus no pamatparāda, un šajā daļā lūdz izbeigt tiesvedību. Norāda, ka prasītājam zināmas tiesvedības izbeigšanas

sekas.

Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 30,20 euro un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu, tiesas izdevumus - valsts nodevu 71,14

euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 42.lapa).

[8.2] Tiesa atzīst, ka prasītājs izmanto savas Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktā noteiktās tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no

prasības.

[8.3] Tiesa konstatē, ka ir pamats izbeigts tiesvedību daļā par pamatparāda 302,04 euro apmērā piedziņu no atbildētāja, kā to lūdz prasītājs, un

nenoteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no pamatparāda.

[9] Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1652.pantu, lūdzis piedzīt no atbildētāja līgumsodu 30,20 euro apmērā, kas izriet no 2010.gada 16.jūnija

sadarbības līguma Nr.2010-205 5.11.punkta.

[9.1] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka 2010.gada 16.jūnijā starp pusēm tika noslēgts sadarbības līgums Nr.2010-205

(lietas 8.-15.lapa).

Minētā līguma 1.1.1.punkts noteic, ka sabiedrība pēc klienta pieprasījuma un atbilstoši klienta vajadzībām iznomās tās rīcībā esošos nomas

priekšmetus un klients tos pieņems lietošanā saskaņā ar minētā līguma noteikumiem un līguma noteikumi piemērojami visiem nomas līgumiem.

Līguma 2.1.punkts noteic, ka nomas objekts tiek norādīts nomas līgumā, kas tiek noformēts par katru atsevišķu nomas gadījumu, kurā papildus

līguma noteikumiem tiek norādīts nomas objekta nosaukums, skaits, parametri un pieņemot nomas objektu tiek parakstīts nomas līgums un/vai to

pieņemšanas-nodošanas akts.

[9.2] 2010.gada 16.jūnija sadarbības līguma Nr.2010-205 2.4. un 2.5.punkts noteic nomas līguma noformēšanas kārtību un tajā iekļaujamos

nosacījumus, kas pēc satura ir pieņemšanas- nodošanas akts, kā arī to, ka Nomas līgums ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

[9.3] Savukārt minētā līguma 5.8.punkts noteic ka sabiedrība rēķinu par kārtējā mēnesī sniegtajiem nomas un citiem pakalpojumiem izraksta katra

mēneša 16.(sešpadsmitajā) un pēdējā datumā, un nosūta to ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā no rēķina izrakstīšanas datuma. Pusēm vienojoties, rēķini

var tikt iesniegti arī biežāk.

[9.4] Prasītājs norādījis, ka līgumsods rēķināts tikai no nākamās dienas pēc šī apmaksas termiņa.

[9.5] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka SIA “safe” Nomas līgumā/nodošanas-pieņemšanas aktā Nr.203023435 (lietas

18.lapa) apliecina, ka parakstot šo nomas līgumu/nodošanas-pieņemšanas aktu, ievēros noslēgtā līguma noteikumus.

No minētā akta izriet, ka iznomātās iekārtas vērtība ir 3935,12 euro. No minētā akta izriet arī tas, ka SIA „CRAMO” šo iekārtu atbildētājam

iznomā ne tikai uz nomas līguma/nodošanas-pieņemšanas akta pamata, bet arī uz 2010.gada 16.jūnija sadarbības līguma Nr.2010-205 pamata.

Izvērtējot minētos pierādījumus - Nomas līgumā/nodošanas-pieņemšanas aktā Nr.203023435 un 2010.gada 16.jūnija sadarbības līgumu Nr.2010-

205, tiesa secina, ka abi līgumi ir savstarpēji saistīti, un pušu tiesības attiecībā uz iznomājamās (nomājamās) tehnikas lietošanu, samaksas kārtību, līguma

darbības termiņu atrunātas 2010.gada 16.jūnija sadarbības līgumā Nr.2010-205.

[9.6] Tiesa norāda, ka 2010.gada 16.jūnija sadarbības līguma Nr.2010-205 1.1.1.punktā puses pielīgušas, ka šī līguma (2010.gada 16.jūnija

sadarbības līguma Nr.2010-205) noteikumi piemērojami visiem sabiedrības noslēgtajiem nomas līgumiem uz līguma 1.1.1.punktā minēto tehniku (lietas

8.lapa).

[9.7] Šādos apstākļos par nepamatotu atzīstams atbildētāja arguments par to, ka nomas līgumā/ nodošanas - pieņemšanas aktā Nr. 203023435

nav ietverta atsauce uz 2010.gada 16.jūnija Sadarbības līgumu Nr. 2010-205, kā arī par to, ka šiem abiem līgumiem nav nekādas savstarpējas saistības.

Tiesa ņem vērā, ka 2010.gada 16.jūnija Sadarbības līguma 2.1.punktā norādīts, ka sabiedrība nodod un klients pieņem lietošanā par atlīdzību

nomas objektu, kas noteikts nomas līgumā. Par katru atsevišķu darījumu nomas attiecības starp klientu un sabiedrību tiek saskaņotas un noformētas ar

atsevišķu nomas līgumu, kurā papildus šī līguma noteikumiem tiek norādīts nomas objekta nosaukums, skaits un citi parametri, t.sk. objekta nomas laiks,

nomas maksa un citi objekta atlīdzības lietošanas noteikumi. Nomas līguma paraugs ir dots pielikumā Nr.2 un ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa.

Pieņemot un/vai nododot nomas objektu pušu pilnvarotie pārstāvji paraksta nomas līgumu un/vai to pieņemšanas – nodošanas aktu (lietas 8.lapa).

[9.8] Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

[9.9] Tiesa ņem vērā tiesību doktrīnā minēto, ka līgumsodam ir divējāda daba. No vienas puses tas ir saistības pastiprinājums un iedarbojas kā

nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta. No otras puses, līgumsods kļūst par atbildības izpausmi, neizdevīgām mantiskām sekām tad, ja

pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai atturētu parādnieku no saistības pārkāpuma (sk. Civillikuma komentāri, Saistību tiesības (1401.-2400.p.),

Otrais izdevums, autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Mans īpašums, Rīga, 2000, 223.lpp.).

Civillikuma 1717.pants darījuma slēgšanas brīdī (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim) paredzēja, ka līgumsodu var

pievienot katram līgumam un tā apmēru nosaka līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

[9.10] Savukārt Civillikuma 1720.panta 1. un 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts vai līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

[9.11] Izvērtējot starp prasītāju un atbildētāju noslēgto 2010.gada 16.jūnija sadarbības līgumu Nr.2010-205 - 5.11.punktu, tiesa secina, ka

atbildētājs uzņēmies ciest līgumsodu 0,5 % apmērā no kavēto maksājumu summas par katru nokavēto dienu (lietas 13.lapa).

[9.12] Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, kas izriet no labas ticības principa, ievērojot, ka „pie samērīguma

noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas” (Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Rīga: Mans Īpašums, 2000, 225.lp.).

[9.13] Lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi - parāda aprēķins (lietas 23.lapa) apliecina, ka atbildētājs savlaicīgi neveica nomas maksājumus

sadarbības līgumā un rēķinos noteiktajā termiņā, tāpēc prasītājs aprēķinājis līgumsodu apmērā 125,15 euro apmērā. No parāda aprēķina redzams, ka

līgumsods samazināts līdz 10% no parāda pamatsummas, tādējādi prasītāja aprēķinātais līgumsoda apmērs ir 30,20 euro.

[9.14] Tā kā atbildētājs noteiktajā termiņā parādu nav samaksājis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651.panta un 1652.panta

3.punkta izpratnē, un prasītājai ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

[9.15] Tiesa neapšauba prasītāja tiesības saņemt līgumsodu, jo puses to ir pielīgušas, un atzīst, ka līgumsoda apmērs 30,20 euro ir taisnīgs

un samērīgs attiecībā pret atbildētāja parādsaistību apjomu (302,04 euro), tādēļ apmierināms pilnībā.

[9.17] Ņemot vērā, ka atbildētājs nav pildījis savas līgumā uzņemtās saistības un ir pārkāpis tā noteikumus, no atbildētāja prasītājas labā

piedzenams līgumsods, kas atbilstoši prasītāja aprēķinam ir 30,20 euro.

[10] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[10.1] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz

2134 euro, valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

[10.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no

prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 71,14 euro.

[10.3] Prasītājs ceļot prasību tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, samaksājis valsts

nodevu 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 27.-28.lapa).

[10.4] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, otro daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama

prasītāja samaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu

un izsniegšanu 4,70 euro apmērā.

[10.5] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 10,46 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 5,76 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43, 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 204.1, 223.panta 4.punktu, 224.,

250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

izbeigt tiesvedību prasības daļā par pamatparāda 302,04 euro (trīs simti divi euro un 04 centi) apmērā piedziņu.

Prasību daļā par līgumsoda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no SIA “safe”, reģ. Nr.40103242413, par labu SIA “CRAMO”, reģ. Nr.40003682964, līgumsodu 30,20 euro (trīsdesmit euro un 20

centi) un tiesas izdevumus: valsts nodevu 371,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri

euro 70 centi), kopā 106,04 euro (viens simts seši euro un 04 centi).

Parāda summu ieskaitīt SIA “CRAMO”, reģ. Nr.40003682964, norēķinu kontā AS “SEB Banka”, konta Nr.

LV39UNLA0050004372327.

Piedzīt no SIA “safe”, reģ. Nr.40103242413, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,76 euro (pieci euro un 76 centi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda civillietas numurs.

Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27.

Noteikt SIA “safe” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure