Court dismisses appeal against traffic fine for running red light, upholding police evidence and penalty.

Lieta Nr.1A69008119

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2019.gada 2.jūlijā

Kurzemes rajona tiesa, tiesnese Anita Eglija rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas

kods/, saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta pirmās daļas, sakarā ar /pers. A/ sūdzību par

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2019.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.20-19/119.

Aprakstošā daļa

2019.gada 26.februārī plkst.08.46 Liepājā, Brīvības ielā, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas

nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors Ainārs Miksons sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu PG 451123 par to, ka

2019.gada 26.februārī plkst.08.41 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli VW Touran, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Liepājā, pa

Brīvības ielu, virzienā no Zemnieku ielas uz Jelgavas ielas pusi un iebrauca krustojumā ar Parka ielu šķērsojot to pie luksoforā degošā sarkanā aizliedzošā

signāla.

Tādējādi neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 45.4.punktā noteiktās prasības, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.5panta pirmajā daļā. Transportlīdzekļa vadītājai piemērots naudas sods 30 euro apmērā (lietas 3.lapa).

Minēto protokolu PG 451123 /pers. A/ pārsūdzējusi Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja (turpmāk – Iestāde)

priekšniekam (lietas 7.lapa).

Ar Iestādes 2019.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.20-19/119 (turpmāk – Iestādes lēmums) atstāts negrozīts 2019.gada 26.februārī pieņemtais lēmums

protokolā PG 451123 (lietas 14.-18.lapa).

2019.gada 25.aprīlī Kurzemes rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Iestādes lēmumu Nr.20-19/119 (lietas 25.-26.lapa).

/pers. A/ sūdzībā skaidrojusi notikuma apstākļus, ka krustojumā kustību uzsākusi pie atļautā zaļā signāla, bet nav varējusi pabeigt šķērsot

krustojumu, jo radušies šķēršļi. Braukusi pa labo joslu un priekšā braucošā automašīna gribējusi nogriezties pa labi, bet tai traucējis tramvajs.

Uzskata, ka rodoties traucēklim, kas ir par iemeslu braukšanas neturpināšanai pa Brīvības ielu, nav iespējams redzēt un konstatēt, ka luksoforā jau

ir mainījies signāls. Ielas pretējā pusē – ne ar Parka ielu, ne ar Drāšu ielu luksofori vispār nav uzstādīti. Videoierakstā nav iespējams identificēt, kurā brīdī

pabraukusi garām luksoforam, kā arī nav identificēta konkrēti sūdzības iesniedzējas automašīna.

Motīvu daļa

Tiesa pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā Iestādes Lēmuma motivāciju, atzīst, ka Valsts policijas

Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2019.gada 8.aprīļa lēmums Nr.20-19/119 ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība ir

noraidāma.

Administratīvā pārkāpuma protokols un Iestādes lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots

ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā noteiktos obligātos apstākļus iestādes lēmuma atcelšanai.

Izvērtējot Lēmumu, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tādēļ tiesa pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas

(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu

un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 149.5panta pirmo daļu, par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja

signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt

četrdesmit euro apmērā.

Ceļu satiksmes noteikumu 45.4.punkts nosaka, ka sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas APK 149. 5panta pirmajai daļai, nepieciešams konstatēt, ka persona degot

luksoforā aizliedzošam signālam turpinājusi kustību.

Izvērtējot protokolu, kurš tika sastādīts uzreiz pēc konstatētā pārkāpuma, tiesa neatrod iemeslu, lai apšaubītu sākotnējā dokumentā nostiprināto

ziņu objektivitāti.

Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ 2019.gada 26.februārī plkst.08.41 vadīja transportlīdzekli VW Touran, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, Liepājā, pa Brīvības ielu, virzienā no Zemnieku ielas uz Jelgavas ielas pusi un izbrauca krustojumu ar Parka ielu.

Šo faktu nenoliedz /pers. A/ un policijas inspektori Intars Pričins un Ainārs Miksons pārkāpumu izdarījušo transportlīdzekli aptur uzreiz pēc tam,

kad tika fiksēts pārkāpums.

Intars Pričins paskaidro, ka ar Valsts policijas transportlīdzekli, kuram uzstādīta videonovērošanas kamera, stāvot uz Parka ielas, luksoforā

pārslēdzies signāls no sarkanā uz zaļo. Uz Parka ielas luksoforā degot zaļam signālam, pa Brīvības ielu krustojumu ar Parka ielu šķērsojusi sarkanas

krāsas automašīna un pēc tās VW Touran, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Automašīna VW Touran aizturēta uz Brīvības ielas.

Tiesa secina, ka policisti pareizi vizuāli identificējuši pārkāpumu izdarījušo transportlīdzekli, un kad bija to bija apturējuši, identificējuši arī

pārkāpumu izdarījušo personu.

Tiesa norāda, ka par vainas pierādījumu bez papildus procesuālo darbību veikšanas, atbilstoši Latvijas APK 243.panta ceturtajai daļai, var būt

ziņas, ko amatpersona ir fiksējusi administratīvā pārkāpuma protokolā.

Kā izriet no lietas materiāliem un administratīvā pārkāpuma protokola PG 451123 Latvijas APK 149. 5panta pirmajā daļā paredzētais pārkāpums

fiksēts izmantojot videokameras ierakstu.

Sūdzības iesniedzējas iebildumi pret to, ka lietas materiāliem pievienotais videoieraksts nesniedz pietiekami skaidru notikušā ainu, nav ņemami vērā.

Šāds apgalvojums ir tikai /pers. A/ subjektīvais viedoklis, bet jautājums par videoieraksta esamību vai neesamību ir saistāms ar visu pierādījumu

pietiekamības izvērtējumu.

Tiesa pārbaudot lietas materiāliem pievienoto videoierakstu atzīst, ka tas ir labas kvalitātes un augstas izšķirtspējas videoieraksts, kurš dod pilnīgu

priekšstatu par sūdzības iesniedzējas rīcību ceļu satiksmē 2019.gada 26.februārī vadot transportlīdzekli VW Touran, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/.

Nepamatots ir /pers. A/ sūdzībā norādītais fakts, ka Brīvības ielas krustojumos ar Parka un Drāšu ielām nav uzstādīti luksofori. Videoierakstā

nepārprotami redzams, ka luksofori ir uzstādīti, ko pierāda arī SIA “Komunālā pārvalde” sniegtā informācija.

Iestāde lēmumā secinājusi, ka plkst.08.41.33 iedegoties luksoforā uz Parka ielas zaļās, kustību atļaujošās, gaismas signālam, luksoforā uz Brīvības

ielas jau 3 sekundes deg sarkanais, kustību aizliedzošais, gaismas signāls.

No SIA “Komunālā pārvalde” sniegtās informācijas par luksoforu pārslēgšanos Brīvības un Parka (Drāšu) ielas krustojumā secināms sekojošais.

Gan virzienā pa Brīvības ielu (V1), gan virzienā pa Parka (Drāšu) ielu (V2_3) notiek sinhroni atbilstoši luksoforu signālplānam. Brīvības ielā dzeltenais

signāls deg 3 sekundes, tajā laikā Parka (Drāšu) ielā deg sarkanais signāls. Pēc tam Brīvības ielā iedegas sarkanais signāls, tai pašā laikā Parka (Drāšu)

ielā turpina 1 sekundi degt sarkanais signāls un 2 sekundes pārmaiņus mirgo dzeltenais un sarkanais signāls. No singālplāna redzams, ka laika intervāls

no brīža, kad vienam transporta virzienam beidz degt zaļais signāls, līdz brīdim, kad otrajam transporta virzienam iedegas zaļš signāls ir 6 sekundes.

Iestāde pamatoti Lēmumā secinājusi, ka plkst.08.41.36 krustojumā uz Brīvības ielas redzamais transportlīdzeklis VW Touran turpina kustību, kad

jau 6 sekundes kustību aizliedz luksofora sarkanās gaismas signāls.

Līdz ar to minētās mērierīces veiktie mērījumi ir attiecināmi uz konkrēto pārkāpumu un ir pieļaujami un ticami pierādījumi lietā.

Iestāde norādījusi, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 4.punktu, ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu

prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā

arī jāievēro luksoforu signālu, ceļu zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 34.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama

transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības.

Tiesa lietā nekonstatē tādus apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt policijas inspektora Aināra Miksona objektivitāti vai arī norādītu uz ieinteresētību

sastādīt protokolu tieši /pers. A/. Uz policijas darbinieka objektivitāti norāda arī tas, ka policijas darbiniekam nevar būt nekāda ieinteresētība attiecībā

tieši pret /pers. A/, jo viņa ir viena no daudziem ceļu satiksmes dalībniekiem, ar kuriem policijas darbiniekam ik dienu jāsastopas, pildot savus dienesta

pienākumus.

Tādējādi, secināms, ka sūdzības izskatīšanas gaitā ar vispusīgi, objektīvi un pilnīgi pārbaudītiem, attiecināmiem un ticamiem pierādījumiem,

konstatētas visas Latvijas APK 1495.panta pirmajā daļā paredzētā un administratīvā pārkāpuma protokolā PG 451123 izklāstīto administratīvo

pārkāpumu sastāvu pazīmes un ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka /pers. A/ nav ievērojusi Ceļu satiksmes noteikumu 45.4.punkta prasības, līdz ar ko ir

pierādīta viņas vaina Latvijas APK 1495.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Latvijas APK 32. panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa secina, ka iestāde pie soda noteikšanas ir izvērtējusi visus sodu ietekmējošos apstākļus un ka naudas soda 30 euro apmērā piemērošana ir

pamatota, iesniedzējai uzliktais naudas sods ir minimālais, tāpēc nav pamata uzliktā naudas soda samazināšanai.

Ņemot vērā minēto, augstākas Iestādes lēmums Nr.20-19/119 atzīstams par tiesisku, pamatotu un nav atceļams, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.6, 289.12panta otrās daļas 1. punktu, 289.17 un 289.18pantu, tiesa

no s pri e da

atstāt negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2019.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.20-19/119, bet

/pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams no 2019.gada 2.jūlija.

Tiesnese A.Eglija