C33517417 / C-2654-18 · Rīgas rajona tiesa

ECLI:LV:RIRT:2018:0416.C33517417.2.S

Lieta Nr.C33517417

Lietas arhīva Nr. C-2654-18/30

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 16.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani,

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu VAS “Privatizācijas aģentūra” prasību pret /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 19.jūlijā tiesā saņemts VAS “Privatizācijas aģentūra” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka nekustamais īpašums /adrese/, nodots privatizācijai un

īpašuma tiesības 2000.gada 12.jūnijā nostiprinātas Latvijas valstij Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā. Pamatojoties uz Ministru

kabineta 2004.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.47, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas valdījumā esošie nekustamie īpašumi nodoti valsts

aģentūras “Mājokļu aģentūra” valdījumā. Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 29.maija rīkojumu

Nr.353, pārņēma aģentūras funkcijas un no tām izrietošās tiesības un saistības. Saskaņā ar 2001.gada 30.novembra nodošanas un pārņemšanas aktu,

nekustamais īpašums nodots pārvaldīšanā un apsaimniekošanā SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, tajā skaitā dzīvojamā mājā esošie dzīvokļu īpašumi, kā arī

valsts dzīvokļa īpašums /adrese A/. Prasītāja ar 2009.gada 25.novembra nodošanas un pārņemšanas aktu ir pārņēmusi valdījuma tiesības uz nekustamā

īpašumā esošās dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu. Saskaņā ar 2000.gada 6.otobra dzīvojamās telpas īres līgumu, dzīvoklis ar kopējo platību 34,04 m2

uz nenoteiktu laiku izīrēts atbildētājai. 1997.gada 27.martā atbildētāja savu dzīvesvietu ir deklarējusi minētajā dzīvoklī. Citas personas dzīvoklī nav

deklarētas. Saskaņā ar īres līguma noteikumiem, atbildētājai ir jāmaksā īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Īres maksa par dzīvokli

no 2015.gada maija ir 18,93 euro, no 2016.gada janvāra 13,75 euro, no 2016.gada jūlija ar PVN 16,64 euro, no 2017.gada janvāra ar PVN 16,56

euro mēnesī. Atbildētājai par laika periodu no 2015.gada maija līdz 2017.gada maijam izveidojies parāds 734,64 euro, ko veido nesamaksātā īres

maksa 354,61 euro, maksa par koplietošanas elektrību 20,77 euro, maksa par atkritumu izvešanu 34,52 euro, maksa par ūdeni un kanalizāciju 81,18

euro, nekustamā īpašuma nodoklis par ēku 33,86 euro, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi 21,91 euro, maksa par komunālajiem pakalpojumiem

187,79 euro. Atbilstoši pārvaldnieka 2017.gada 2.jūnija pārbaudes aktam, atbildētāja dzīvokli nelieto. Atbildētāja nav paziņojusi prasītājai par īres

tiesisko attiecību izbeigšanu. Pagaidu prombūtne neatņem īrniekam dzīvokļa lietošanas tiesības. Atbildētājai kā īrniecei ir pienākums veikt ar dzīvokļa

lietošanu saistītos maksājumus. Prasītāja 2016.gada 11.februārī nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Atbildētāja brīdinājuma vēstuli nav saņēmusi. Prasītāja publicēja izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2016.gada 3.jūnija laidienā sludinājumu, kurā atbildētāja

tika brīdināta par īres maksas un ar to saistīto maksājumu parādu, lūdzot samaksāt parādu viena mēneša laikā, kā arī atbildētāja brīdināta par to, ka

prasītāja cels tiesā prasību par īres tiesisko attiecību izbeigšanu, parāda piedziņu un izlikšanu gadījumā, ja parāds netiks samaksāts. 2016.gada

23.augustā prasītāja nosūtīja brīdinājumu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Ņemot vērā, ka īres maksas parāds pārsniedz 3 mēnešu apmēru, tad ir

iestājušies likumā “Par dzīvojamo telpu īri” minētie nosacījumi un prasītājai ir pamats lūgt izbeigt īres līgumu, izliekot atbildētāju no dzīvokļa un piedzenot

parādu. Ar 2017.gada 10.maija vienošanos par prasījuma tiesību nodošanu, pārvaldnieks nodevis prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētāju. Prasītāja,

pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 58.panta pirmo daļu, 59.panta pirmās daļas 5.punktu, likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 11., 11.2 pantu, 12.panta pirmo, otro un trešo daļu, 28.2 panta pirmo un otro daļu, 27., 38.pantu, Civilprocesa likuma 24.pantu,

26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 1., 8.un 10.punktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu,

44.panta pirmās daļas 3.punktu, 74.panta otrās daļas 6.punktu, 128.panta pirmo un otro daļu, 195.pantu, Civillikuma 1., 927., 1036., 1038., 1039.,

1587., 1590., 1765., 2141., 2146.pantu, lūdz izbeigt 2000.gada 6.oktobra Dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju, izlikt atbildētāju

no dzīvokļa īpašuma /adrese A/, kopā ar viņai piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt no atbildētājas parādu 734,64 euro

un visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, noteikt tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesā nav iesniegusi.

2018.gada 9.februārī tiesā saņemti prasības precizējumi, kuros norādīts, ka atbilstoši pārvaldnieka SIA “Jūrmalas namsaimnieks” mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas darba tāmei 2018.gadam un izrakstītajiem rēķiniem, īres maksa par dzīvokli /adrese A/, no 2018.gada janvāra ir 17,51

euro, komunikāciju un konstrukciju uzturēšana 8,28 euro un plānotie nākamo periodu remontdarbu uzkrājumi 3,68 euro. Norādīts, ka atbildētājai par

laika periodu no 2015.gada maija līdz 2018.gada janvārim (ieskaitot) izveidojies parāds 947,54 euro, ko veido nesamaksātā īres/apsaimniekošanas

maksa 730,11 euro, maksa par koplietošanas elektrību 26,82 euro, maksa par atkritumu izvešanu 42,39 euro, maksa par ūdeni un kanalizāciju 86,56

euro, nekustamā īpašuma nodoklis par ēku 39,75 euro, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi 21,91 euro. Līdz ar to prasītāja lūdz izbeigt 2000.gada

6.oktobra Dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju, izlikt atbildētāju no valsts dzīvokļa īpašuma /adrese A/, kopā ar viņai piederošajām

mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt no atbildētājas parādu 947,54 euro un visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, noteikt tiesības

saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Uz tiesas sēdi atbildētāja neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots likumā

noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemts atbildētājas lūgums atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu

bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses

(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi

(..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septīto daļu un 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama

bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem, papildus norādot, ka atbildētājai ir izveidojies īres

maksājumu parāds no 2015.gada maija līdz 2018.gada janvāra mēnesim, tā apmērs pārsniedz trīs mēnešu maksājumus. Starp pusēm noslēgtais īres

līgums piešķīra atbildētājai tiesības lietot valsts īpašumā esošu dzīvokli, kā arī tiesības iegūt dzīvokli īpašumā privatizācijas ceļā, ar nosacījumu, ka

dzīvoklim nav parādsaistības un tiek maksāti noteiktie maksājumi. No lietas apstākļiem redzams, ka atbildētāja zaudējusi interesi gan par īres tiesisko

saistību izpildi, jo ir izveidojies ievērojams parāds, kā arī ir zaudējusi interesi par dzīvokli, jo jau noteiktu laiku dzīvoklī vairs neatrodas, ko apliecina

pārvaldītāja sastādītais akts. Dzīvoklī joprojām atrodas atbildētājas mantas. No lietas materiālos esošajiem brīdinājumiem redzams, ka atbildētājai nosūtīti

brīdinājumi uz deklarēto dzīvesvietu, kā arī brīdinājums publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, taču neskatoties uz minēto,

atbildētāja ar prasītāju nav sazinājusies, nav sniegusi priekšlikumus parāda segšanai, kā arī parādu nav samaksājusi. Nekādas vēlāk radušās grūtības un

šķēršļi nevar būt attaisnojums saistību neizpildei.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota,

pierādīta un apmierināma.

Ar lietā esošo Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr./numurs/(lietas 9.-11.lapa) ir pierādīts, ka nekustamais īpašums /adrese/, nodots

privatizācijai un īpašuma tiesības 2000.gada 12.jūnijā nostiprinātas Latvijas valstij Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā.

Saskaņā ar lietā esošo 2001.gada 30.novembra apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija kā

valdītājs nodevusi SIA “Jūrmalas namsaimnieks” kā pārvaldniekam pārvaldīšanā un apsaimniekošanā dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 19.-20.lapa).

No lietā esošās izziņas par privatizētajiem īpašumiem (lietas 17.lapa) redzams, ka dzīvoklis /adrese A/, nav ticis nodots privatizācijai.

Savukārt saskaņā ar lietā esošo 2009.gada 25.novembra aktu par valsts nekustamā īpašuma /adrese/, valsts īpašumā esošās dzīvojamās mājas

neprivatizētās daļas nodošanu un pārņemšanu, izriet, ka dzīvoklis Nr.10 kā dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa, nodots VAS “Privatizācijas aģentūra”

valdījumā (lietas 23.-24.lapa).

Saskaņā ar lietā esošo 2000.gada 6.aprīļa dzīvojamās telpas īres līgumu (lietas 25.-26.lapa), atbildētājai nodota lietošanā dzīvojamā telpa /adrese

A/, kas ir atsevišķs 1-istabu dzīvoklis ar kopējo platību 34,04 m2, tajā skaitā dzīvojamā platība 18,25 m2.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam

ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Minētā likuma 11.panta pirmā daļa paredz, ka slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties,

izņemot šā likuma 11.1 un 11.2 pantā noteiktos gadījumus.

Minētā likuma 11. 2panta pirmā daļa paredz, ka valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs,

un to veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, atbilstoši

šā likuma 11.panta trešās daļas noteikumiem.

Minētā likuma 11.panta piektajā daļā noteikts, ka papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi

obligātie maksājumi: 1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un

zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam

īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa).

Minētā likuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos. Savukārt minētā likuma panta otrā daļa paredz, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Atbilstoši noslēgtā īres līguma 2.1.un 2.2.punktam, īrniecei ir jāmaksā īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem pēc noteiktajiem

tarifiem par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 25.datumam. Saskaņā ar īres līguma 3.1.punktu, tas ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Atbilstoši īres līguma

3.2.punktam, īres līguma darbības laikā, kā arī pēc tā termiņa izbeigšanās līgumu var izbeigt pēc izīrētāja prasības, kā arī īrnieku un viņa ģimenes locekļus

var izlikt no aizņemtās dzīvojamās telpas tikai likumā „Par dzīvojamo telpu īri” paredzētajos gadījumos un kārtībā. Saskaņā ar īres līguma 3.3.punktu,

īrniekam ir tiesības jebkurā laikā lauzt dzīvojamās telpas īres līgumu, brīdinot par to izīrētāju 3 mēnešus iepriekš. Ja īrnieks lauž līgumu bez izīrētāja

iepriekšējas brīdināšanas, viņam jānokārto visi maksājumi. Turklāt līguma 8.1.punktā pielīgts, ka īrnieks apņemas apmaksāt visus LR noteiktos nodokļus,

ar ko nekustamais īpašums var tikt aplikts līguma darbības laikā.

Lietā esošie pārvaldnieka izrakstītie rēķini, dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu tāmes 2015., 2016., 2017.,

2018.gadam, kā arī paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli 2015., 2016., 2017.gadam apstiprina īres maksas, komunālo maksājumu, nekustamā

īpašuma nodokļa apmērus (lietas 42.-99., 110., 116.-123.lapa). Minētie dokumenti apstiprina, ka īres maksas ikmēneša apmērs par izīrēto dzīvokli

2015.gadā bija 18,93 euro, no 2016.gada janvāra tas bija 13,75 euro, no 2016.gada jūlija 16,64 euro, no 2017.gada janvāra 16,56 euro un no

2018.gada janvāra 17,51 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants paredz, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka laika periodā no 2015.gada maija līdz 2018.gada janvārim atbildētāja nepildīja savas saistības, neveicot

maksājumus līgumā noteiktajā kārtībā, līdz ar ko atbildētājai ir izveidojies maksājumu parāds 947,54 euro apmērā, kas ievērojami pārsniedz trīs mēnešu

maksājumu kopsummu. Minēto apstiprina lietā esošie norēķinu pārskati (lietas 36.-38., 111.-115.lapa), no kuriem redzams, ka laika periodā no

2015.gada maija līdz 2018.gada janvārim atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu. Šo faktu atbildētāja nav apstrīdējusi.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas

īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Prasītāja cēlusi tiesā prasību, lūdzot izbeigt noslēgto īres līgumu un izlikt atbildētāju no izīrētās dzīvojamās telpas. Tiesa konstatē, ka prasītāja ir

izpildījusi likuma prasības, lai varētu celt tiesā prasību par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu. Proti, ar lietā esošo brīdinājumu (lietas

27.lapa) pierādīts, ka 2016.gada 11.februārī prasītāja nosūtījusi atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietu rakstveida brīdinājumu par parādu, papildus

norādot, ka gadījumā, ja parāds noteiktajā termiņā netiks samaksāts, tad pēc termiņa notecējuma tiesā tiks celta prasība par dzīvokļa īres tiesisko

attiecību izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa un parāda piedziņu. Līdzīga satura brīdinājumu atbildētājai nosūtījusi arī SIA “Jūrmalas namsaimnieks”

2016.gada 23.augustā (lietas 32.lapa).

Bez tam tiesa konstatē, ka prasītāja ir arī publicējusi sludinājumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2016.gada 3.jūnijā

laidienā Nr.107 (lietas 29.lapa), brīdinot atbildētāju, ka īres maksas un ar to saistīto maksājumu parāds par valsts dzīvokļa īpašumu /adrese A/, pārsniedz

trīs mēnešu īres maksājumu summu. Ņemot vērā minēto, lūgts viena mēneša laikā no brīdinājuma publicēšanas dienas samaksāt īres maksas un ar to

saistīto maksājumu parādu, kā arī norādīts, ka gadījumā, ja parāds netiks samaksāts, prasītāja cels tiesā prasību par valsts dzīvokļa īpašuma īres tiesisko

attiecību izbeigšanu, īres maksas un ar to saistīto maksājumu parāda piedziņu un atbildētājas izlikšanu no valsts dzīvokļa īpašuma bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas.

Tiesa atzīst, ka jautājumu par atbildētājas brīdināšanu prasītāja ir risinājusi atbilstoši Paziņošanas likuma 3.panta nosacījumiem, kas regulē iestādes

un privātpersonas publiski tiesiskās attiecības dokumentu un informācijas savlaicīgā, kvalitatīvā un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm

atbilstošā kārtībā.

Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, tiesa uzskata, ka izlikšana no dzīvojamās telpas ir pamatota, jo atbildētāja ilgstošā laika periodā nav veikusi

maksājumus, izveidojot parādu, kas ievērojami pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu. Turklāt arī pēc prasības celšanas parāds ir turpinājis pieaugt,

ko pierāda tas, ka prasītāja ir precizējusi prasību sakarā ar parāda summas pieaugumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt minētā likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus,

nav cēlusi iebildumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret

prasību. Turklāt, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lai gan no lietā esošā 2016.gada 2.novembra pārbaudes akta izriet, ka apsekojot dzīvojamo telpu ir konstatēts, ka atbildētāja minētajās

dzīvojamās telpās neatrodas, tomēr šis apstāklis neizslēdz atbildētājas pienākumu veikt pielīgtos maksājumus, jo lietā nav ziņu par to, ka atbildētāja būtu

paziņojusi prasītājai par dzīvojamās telpas īres attiecību izbeigšanu, savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 38.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka

pagaidu prombūtne neatbrīvo viņu no visu dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēto saistību izpildes.

Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot to, ka atbildētāja parāda apmēru nav apstrīdējusi, nav cēlusi iebildumus, ka viņai nebūtu nodrošināta iespēja

lietot dzīvojamās telpas vai nebūtu nodrošināta iespēja izmantot pakalpojumus saskaņā ar līgumu, tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka atbildētāja nav

izpildījusi savas saistības pret prasītāju, kā rezultātā no atbildētājas piedzenams parāds 947,54 euro apmērā.

Bez tam, prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā

gadā no pamatparāda līdz sprieduma izpildes dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus (..).

Uz šī pamata no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama samaksātā valsts nodeva 236,69 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20

euro.

Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,96 euro apmērā - starpība, kuru nav

segusi prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās

daļas 5.punktam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 41.panta pirmo daļu, 92.pantu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 187., 190.,

192., 193., 195., 2041.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izbeigt 2000.gada 6.oktobra dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts ar /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, no valsts dzīvokļa īpašuma /adrese A/, LV-2011, ar viņai piederošajām mantām bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu VAS “Privatizācijas aģentūra”, reģistrācijas Nr.40003192154 (bankas norēķinu

konti naudas līdzekļu iemaksai: Nr.LV07PARX0003805160002, banka AS “Citadele banka”, kods PARXLV22;

Nr.LV17HABA0551032309150, banka AS “Swedbank”, kods HABALV22; Nr.LV38TREL9120351000000, saņēmējs: Valsts kase, kods

TRELLV22), parādu par laika periodu no 2015.gada maija līdz 2018.gada janvārim 947,54 euro, valsts nodevu 236,69 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,20 euro, kopā – 1187,42 euro (viens tūkstotis viens simts astoņdesmit septiņi euro, 42 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,96 euro (divi euro, 96 centi).

Atzīt VAS “Privatizācijas aģentūra” tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus 6% gadā no parāda 947,54 euro par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša

informācija.

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa