Court dismissed VAT refund claim due to procedural compliance and lack of evidence for non-existent transactions.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Liepāja rejected the taxpayer's request to annul the State Revenue Service's decision regarding VAT and income tax audits. The court found that the tax audit was conducted within the statutory time limits and that the taxpayer's argument for extending the deadline due to foreign information requests was legally unfounded. Consequently, the court upheld the original decision to reduce the refundable VAT and impose penalties because the underlying transactions were deemed fictitious based on the audit findings.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. panti: The court must reject an administrative review application if the administrative body acted within the prescribed time limits and the applicant fails to prove procedural violations or substantive errors in the original decision.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420195615
Lietas arhīva Nr. A42-01956-15
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
LIEPĀJAS TIESU NAMS
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Liepājā 2015.gada 30.novembrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,
piedaloties pieteicējas akciju sabiedrības „Druva Food” pārstāvei /pers. F/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts
ieņēmumu dienesta pārstāvjiem /pers. G/ un /pers. H/,
atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc AS „Druva Food” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada
17.marta lēmuma Nr.22.9/L12451 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde no 2014.gada 28.janvāra līdz 8.augustam AS „Druva Food” veica
pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par periodu no 2012.gada janvāra līdz 2013.gada jūnijam un uzņēmuma ienākumu nodokļa
(turpmāk – UIN) auditu par 2012.gadu (lietas 1.sējuma 96.-121.lapa).
Audita rezultātā VID Nodokļu kontroles pārvaldes Starptautisko darījumu ceturtās kontroles daļas galvenā inspektore 2014.gada 8.augustā
pieņēma lēmumu Nr.23.28/L-842 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais PVN 96 600 euro apmērā,
nomaksai budžetā noteikta PVN soda nauda 57 960 euro apmērā un palielināti 2012.gada zaudējumi 95 632,64 euro apmērā (lietas 1.sējuma 94.-
95.lapa).
Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 1.sējuma 142.-147.lapa un 148.-156.lapa), VID ģenerāldirektore 2015.gada 17.martā
pieņēma lēmumu Nr.22.9/L12451 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu (lietas 1.sējuma 36.-75.lapa).
Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicēja 2012.gada jūnijā un jūlijā PVN deklarācijās veica priekšnodokļa atskaitījumus 67 890,87 Ls apmērā
saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” vārdā noformēto 2012.gada 25.jūnija avansa rēķinu Nr.001 un 2012.gada 11.jūlija preču piegādes rēķinu Nr.KPP-003.
2012.gada augustā pieteicēja PVN deklarācijā kopējā un ar PVN 0% likmi apliekamo darījumu vērtībā deklarējusi SIA „/Nosaukums/” vārdā
noformētajā rēķinā norādītās preces (pārtikas produktu pārstrādes iekārtu līnijas) tālāko piegādi Lielbritānijas uzņēmumam HANSA PROJECT LTD
407 345,20 Ls vērtībā. VID konstatēja, ka prece nav iegādāta no konkrētā rēķinā norādītā darījumu partnera, kā arī tālāk nav piegādāta dokumentos
uzrādītajam darījumu partnerim, līdz ar to pieteicējas darījumi ar SIA „/Nosaukums/” 2012.gada jūnijā, jūlijā un Lielbritānijas uzņēmumu HANSA
PROJECT LTD 2012.gada augustā faktiski nav notikuši, ieraksti grāmatvedības reģistros ir veikti, izmantojot nepatiesu informāciju saturošus
dokumentus. Tādējādi VID ierobežoja pieteicējas tiesības par 2012.gada jūniju un jūliju kā priekšnodokli atskaitīt 67 890,87 Ls apmērā par deklarēto
darījumu ar SIA „/Nosaukums/”, kā arī par 2012.gada augustu kā ar PVN 0% apliekamo darījumu 2012.gada augusta PVN deklarācijā norādīto
deklarēto piegādi Lielbritānijas uzņēmumam HANSA PROJECT LTD. Izvērtējot pieteicējas deklarētos darījumus ar SIA „/Nosaukums/” un HANSA
PROJECT LTD ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī, vērtējot to ekonomisko saturu un būtību, VID neradās šaubas, ka tie noformēti ar mērķi gūt
fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Tāpat VID uzskata, ka nodokļu maksātājs zināja par to, kādos darījumos, ar kādiem darījumu
partneriem un kādos nolūkos viņš iesaistās, jo par to liecina daudzas epizodes, kuras vairs nav izskaidrojamas ar nejaušību.
[2] 2015.gada 20.aprīlī Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā saņemts pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu.
Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.
[2.1] VID būtiski pārkāpa normatīvajos aktos noteikto sūdzības izskatīšanas termiņu. Nodokļu audits veikts laika periodā no 2014.gada
28.janvāra līdz 2014.gada 8.augustam, kas kopā sastāda 193 dienas.
[2.2] Pieteicēja ir iesniegusi dokumentus un paskaidrojumus par veiktajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums/” un Lielbritānijas uzņēmumu HANSA
PROJECT LTD, tie satur pietiekamu informāciju par darījumu norises apstākļiem, precēm, to piegādes kārtību, norēķinu veidu un kārtību. VID nav
ieguvis pierādījumus par to, ka iegādātās preces faktiski nav saņemtas, šādi pierādījumi nav arī atspoguļoti pārsūdzētajā lēmumā.
[2.3] VID nav saņēmis paskaidrojumus no Lielbritānijas uzņēmuma HANSA PROJECT LTD amatpersonas par darījumu norises faktiskajiem
apstākļiem, kā arī nav pārbaudījis informāciju par darījumos iesaistīto Igaunijas uzņēmumu UVIC OU un tā rīcībā esošo informāciju par darījumu norises
apstākļiem, tāpat VID nav ņēmis vērā pieteicējas sniegtos paskaidrojumus par to, kādas preces ir saņemtas, kādiem mērķiem, ar ko no SIA
„/Nosaukums/” puses pieteicēja kontaktējusies, kā notikusi preču un par to piegādi noformēto attaisnojuma dokumentu saņemšana. Kā vienīgo
pamatojumu tam, ka pieteicēja ir bijusi informēta par iespējamām nelikumībām preču iegādē no SIA „/Nosaukums/”, VID norādījis to, ka pieteicēja nav
vērtējusi SIA „/Nosaukums/” spēju nodrošināt preču piegādi un sniegusi VID vispārīgus paskaidrojumus par darījumu norisi. Pieteicēja norāda, ka
neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu uzņēmumam pirms darījuma noslēgšanas pārbaudīt savu piegādātāju, izņemot to, ka tas ir atbilstoši
reģistrēts komercreģistrā, ir PVN maksātājs un tam ir paraksttiesīga amatpersona.
[2.4] Pieteicēja uzskata, ka VID nav ieguvis pierādījumus, kas liecinātu par ļaunprātīgu vai krāpniecisku pazīmju esamību pieteicējas darbībās. VID
auditori koriģējuši pieteicējas realizācijas darījumu ar Lielbritānijā reģistrēto uzņēmumu HANSA PROJECT LTD, bet tam nav dots nekāds tiesisks
pamatojums. Ja arī prece nav saņemta no uzrādītā piegādātāja, tad tas nav pamats apgalvot, ka prece nav piegādāta klientam.
[3] Paskaidrojumā tiesai (lietas 1.sējuma 78.-79.lapa) VID norāda, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, pamatojoties uz
pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka lietā nav konstatējams, ka pārsūdzētā lēmuma izdošanas termiņa nokavējums
būtu saistīts ar nodokļu maksātājam vēl nelabvēlīgāka lēmuma pieņemšanu, vai būtu tam radījis šķēršļus vērsties tiesā, noteiktajā termiņā nesaņemot
lēmumu. Termiņa neievērošana pārsūdzētā lēmuma izdošanā pieteicējas administratīvajā lietā nav ietekmējusi lēmuma tiesiskumu pēc būtības, proti, tā
saturu attiecībā uz pieteicēju.
[4] Tiesas sēdēs pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem. Papildus pieteicējas pārstāve izteica
šaubas par VID Nodokļu kontroles pārvaldes Starptautisko darījumu ceturtās kontroles daļas galvenās nodokļu inspektores L.Tuviškinas pilnvarojumu
veikt pieteicējas auditu un pieņemt lēmumu par tā rezultātiem.
VID pārstāvji tiesas sēdēs pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā tiesai minētajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav
pamatots.
[6] No likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā darījumu veikšanas brīdī) 1.panta 9.punkta un 10.panta pirmās
daļas 1.punkta izriet, ka priekšnodokli no budžetā maksājamās summas apliekamā persona var atskaitīt, pastāvot šādiem priekšnosacījumiem: 1)
persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona; 2) tā saņēmusi preci un atbilstošu nodokļu rēķinu vai samaksājusi nodokļa rēķinu par
pakalpojumu; 3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta VID; 4) saņemtā prece vai
pakalpojums tiek izmantots savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekamā prece vai pakalpojums
Lai persona izmantotu likumā noteiktās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, obligāti jāpastāv visiem iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem,
tostarp attiecīgajam darījumam jābūt faktiski notikušam. Priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai cita starpā ir tas, ka prece saņemta no citas ar
PVN apliekamās personas un ka preci faktiski piegādājusi tieši preču pavadzīmē – rēķinā norādītā persona.
[7] Tiesa konstatē, ka 2012.gada jūnijā un jūlijā PVN deklarācijās pieteicēja veikusi priekšnodokļa atskaitījumus 67 890,87 Ls apmērā par
darījumiem ar SIA „/Nosaukums/” (lietas 1.sējuma 241.-246.lapa).
Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „/Nosaukums/” konstatējami šādi apstākļi.
[7.1] 2012.gada 11.jūnijā starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums/” noslēgts līgums Nr.01/12 par preces piegādi ar atliktu maksājumu. Ar minēto
līgumu pārdevējs apņemas pārdot, bet pircējs iegādājas pārtikas produktu pārstrādes iekārtu līniju (lietas 1.sējuma 160.-162.lapa).
Saskaņā ar 2012.gada 25.jūnija Avansa rēķinu Nr.001 SIA „/Nosaukums/” pārdevusi pieteicējai Pārtikas produktu pārstrādes iekārtas līniju
saskaņā ar specifikāciju Nr.001 pie piegādes līguma Nr.01/12. Preces cena norādīta 561 200 euro un apmaksas termiņš 2012.gada 26.jūlijs (lietas
1.sējuma 167.lapa). Avansa rēķina daļēju apmaksu apliecinoši dokumenti Kontu apgrozījumu pamatvalūtā (Ls) atšifrējums pa pirmdokumentiem un
AS “Swedbank” konta izdrukas (lietas 1.sējuma 174.-176.lapa).
SIA „/Nosaukums/” vārdā noformētajā 2012.gada 11.jūlija preču piegādes rēķinā Nr.KPP-003 kā preču izsniedzējs atbilstoši paraksta
atšifrējumam norādīts SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. S/, preču izsniegšanas vieta norādīta /adrese/, preču piegādes datums norādīts gan
2012.gada 11.jūlijs, gan 26.jūlijs, apmaksas termiņš norādīts 2012.gada 27.augusts, preču transportētājs nav norādīts (lietas 1.sējuma 168.lapa).
Naudas pārskaitījumu SIA „/Nosaukums/” pieteicēja veikusi 2012.gada 26.novembrī (lietas 1.sējuma 172.lapa).
[7.2] 2014.gada 4.marta paskaidrojumā VID pieteicējas pārstāve norāda, ka darījuma partneris SIA „/Nosaukums/” atrasts ar Igaunijas
uzņēmuma UVIC OU starpniecību. SIA „/Nosaukums/” pārstāvēja valdes loceklis /pers. S/. Līgums noslēgts pieteicējas Rīgas birojā /adrese/. Iekārtu
nodeva SIA „/Nosaukums/” pārstāvis /pers. S/, iekārtas transportēšanu nodrošināja SIA „/Nosaukums/” (lietas 1.sējuma 127.-131.lapa).
[7.3] 2013.gada 5.aprīlī SIA „/Nosaukums/” amatpersona strīdus darījuma veikšanas laikā /pers. S/ tika nopratināts VID Finanšu policijas
pārvaldē kā liecinieks, tika brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un pēc Krimināllikuma
302.panta pirmās daļas par nepamatotu atteikšanos dot liecības. Šajā nopratināšanā /pers. S/ liecinājis, ka SIA „/Nosaukums/” pats ar uzņēmējdarbību
nav nodarbojies, nav veicis saimniecisko darbību, nav slēdzis darījumus, nav ticies ar darījumu partneriem, viņa rīcībā nekad nav bijuši
SIA /Nosaukums/” darījumu, bankas, grāmatvedības dokumenti un zīmogi (ierobežotas pieejamības informācija, lietas 2.sējuma 41.-44.lapa).
[8] Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, pieteicējas pārstāves audita laikā sniegtos paskaidrojumus, VID secināja, ka lietā nav gūts apstiprinājums
pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „/Nosaukums/” faktiskajai esībai.
VID konstatēja, ka no 2012.gada 11.jūnijā noslēgtā līguma nav iespējams identificēt konkrētu līguma priekšmetu, kā arī noteikt preces cenu. Tāpat
pieteicēja ir kavējusi apmaksas termiņu SIA „/Nosaukums/”, bet nav maksājusi līgumā noteikto līgumsodu par apmaksas termiņa kavējumu. Piegādes
rēķinā Nr.KPP-003 kā preču izsniegšanas vieta norādīta SIA „/Nosaukums/” juridiskā adrese /adrese A/, kas ir mākslinieku darbnīca un atrodas
daudzdzīvokļu namā, līdz ar to ir apšaubāma šādas lielgabarīta preces saņemšana, uzglabāšana un izsniegšana konkrētajā adresē. No piegādes rēķina nav
konstatējams konkrēts preču piegādes brīdis, tāpat piegādes rēķinā nav norādīts preces transportētājs. Pieteicējas pārstāve ir norādījusi, ka preces
piegādi nodrošināja SIA „/Nosaukums/”, taču saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) datubāzes informāciju SIA
„/Nosaukums/” īpašumā vai turējumā nav reģistrēti transportlīdzekļi. Līdz ar to nav identificējami piegādes rēķinā norādīto iekārtu piegādes apstākļi, kā
arī nav nodrošināta darījuma izsekojamība. No pieteicējas pārstāves paskaidrojuma izriet, ka darījumos SIA „/Nosaukums/ pārstāvēja valdes loceklis
/pers. S/, kas ir pretrunā ar VID Finanšu policijas pārvaldes vēstulē norādīto, ka saskaņā ar /pers. S/ liecību viņš ar uzņēmējdarbību nav nodarbojies, nav
veicis saimniecisko darbību. Turklāt pieteicējas pārstāve ir norādījusi, ka līgums noformēts pieteicējas Rīgas birojā /adrese/, bet līgums par telpu nomu
/adrese/ noformēts 2012.gada 23.augustā (pēc līguma noformēšanas), tādējādi ir apstrīdama līguma parakstīšana norādītajā vietā.
[9] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus un VID konstatēto, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem, secina, ka VID pamatoti
ierobežoja pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumu ar SIA „/Nosaukums/”.
[9.1] Civillikuma 1410.pants noteic, ka juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem pārstāvjiem. Saskaņā ar
Komerclikuma 221.panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Par tiesiski noslēgtu darījumu var atzīt tādu
darījumu, kas ir noslēgts ar uzņēmuma amatpersonas vai tās pilnvarotas personas noteikti izteiktu gribu. Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu pie tiesiska
darījuma būtības pieder visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Savukārt no /pers. S/
VID Finanšu policijas pārvaldei sniegtās liecības izriet, ka darījumi ar pieteicēju nav veikti.
Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka SIA „/Nosaukums/” amatpersona /pers. S/ nebūtu piedalījies uzņēmuma
reģistrācijā un saimnieciskās darbības veikšanā, jo /pers. S/ Uzņēmumu reģistrā ir iesniedzis iesniegumu, ar kuru izteicis piekrišanu būt par
SIA „/Nosaukums/” valdes locekli un personas parakstu uz iesnieguma apliecinājusi Uzņēmumu reģistra valsts notāre (lietas 2.sējuma 84.-85.lapa). Uz
minēto tiesa norāda, ka /pers. S/ Uzņēmumu reģistrā iesniegtais iesniegums ar izteikto piekrišanu būt par SIA „/Nosaukums/” valdes locekli, pats par sevi
neliecina, ka /pers. S/ ir veicis saimniecisko darbību un nodarbojies ar uzņēmējdarbību.
Izvērtējot SIA „/Nosaukums/” amatpersonas /pers. S/ VID Finanšu policijas pārvaldei sniegto liecību, tiesa secina, ka /pers. S/ vārdā veiktais
darījums ar pieteicēju faktiski nav noticis. Tiesai nav pamata apšaubīt /pers. S/ liecībās norādīto, jo tās sniegtas, esot brīdinātam par apzināti nepatiesas
liecības sniegšanu (skatīt šā sprieduma 7.3.punktu), turklāt arī citi lietā iegūtie pierādījumi liecina par to, ka darījums ar SIA „/Nosaukums/” faktiski nav
noticis.
[9.2] Saskaņā ar 2012.gada 11.jūnijā noslēgtā līguma 1.1.punktu SIA „/Nosaukums/” apņemas pārdot pārtikas produktu pārstrādes līniju saskaņā
ar specifikāciju Nr.001, bet pieteicēja apņemas iegādāties un apmaksāt preci saskaņā ar šī līguma nosacījumiem. Atbilstoši šī līguma 1.2.punktam
pieteicēja iegādājas preci tās tālākai realizācijai trešajām personām, bet līguma 1.3.punkts paredz, ka pieteicēja apņemas pilnā apmērā, savlaicīgi
apmaksāt preces, bet SIA „/Nosaukums/” apņemas savlaicīgi piegādāt preces saskaņā ar specifikāciju Nr.001.
No pieteicējas pārstāves 2014.gada 4.marta paskaidrojumā VID norādītā izriet, ka pieteicēja meklējusi no kā šādas iekārtas var iegādāties un
Igaunijas uzņēmumam UVIC OU bijis zināms iekārtu pārdevējs (lietas 1.sējuma 129.lapa). Savukārt 2015.gada 21.oktobra tiesas sēdē pieteicējas
pārstāve paskaidroja, ka pieteicējas amatpersonu ar SIA „/Nosaukums/” amatpersonu iepazīstinājis Igaunijas uzņēmums UVIC OU, kuram bijusi
interese iegādāties šo iekārtu, turklāt Igaunijas uzņēmums bijis tas, kurš izvēlējies piedāvāt šīs preces piegādi pieteicējai. Turklāt 2015.gada 21.oktobra
tiesas sēdē pieteicējas pārstāve norādīja, ka iegādājoties preci no SIA „/Nosaukums/” pieteicēja nav zinājusi, kam tā tiks tālāk realizēta un sākotnēji
pieteicējai nav bijusi iecere šo iekārtu uzreiz atsavināt, to nolemts pārdot tālāk, jo iekārta nav atbildusi nepieciešamajām vajadzībām un prasībām. Tāpat
arī tiesas sēdē pieteicējas pārstāve norādīja, ka līgumā norādītā specifikācija Nr.001 tika iesniegta un tas ir 25.jūnija avansa rēķins ar Nr.001.
Tiesa konstatē, ka pieteicējas tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi ir pretrunā līguma 1.2.punktā norādītajam, ka pieteicēja iegādājas preci tās tālākai
realizācijai trešajām personām, kā arī pieteicējas pārstāvju paskaidrojumi ir savstarpēji pretrunīgi un neapstiprinās ar citiem pierādījumiem. Attiecībā uz
līgumā norādīto specifikāciju Nr.001 tiesa konstatē, ka pieteicēja to nav iesniegusi ne pārbaudes veikšanas laikā iestādē, ne arī tiesai. Savukārt uz to, ka
specifikācija Nr.001 nav 25.jūnija avansa rēķins ar Nr.001, norāda minētajā avansa rēķinā norādītais, ka tiek piegādāta pārtikas produktu pārstrādes
iekārtu līnija saskaņā ar specifikāciju Nr.001 pie piegādes līguma Nr.01/12 (lietas 1.sējuma 167.lapa). Tiesas ieskatā, būtu pamatoti sagaidīt, ka
pieteicēja specifikāciju Nr.001 būtu iesniegusi iestādei pārbaudes veikšanas laikā, vai pievienojusi apstrīdēšanas iesniegumam, ja tāda būtu sagatavota.
Taču līgumā norādītā specifikācija Nr.001 nav iesniegta arī tiesai. Līdz ar to no pieteicējas pārbaudei iesniegtās dokumentācijas nav iespējams identificēt
konkrētu līguma priekšmetu (iekārtas ražotāju, modeli, ko ar šo iekārtu var saražot, kāda ir iekārtas jauda, iekārtas ražošanas gadu), kā arī noteikt
preces cenu, kas faktiski notikuša darījuma apstākļos būtu svarīga informācija uzņēmējam.
Kā konstatējams no 2012.gada 11.jūnijā noslēgtā līguma 1.3.punkta, preču apmaksas termiņš ir 2012.gada 27.augusts, taču no lietas materiāliem
izriet, ka pieteicēja ir ilglaicīgi un lielā apmērā kavējusi apmaksas termiņu SIA „/Nosaukums/”. Minētajā līgumā ir noteikts līgumsods, bet no pieteicējas
grāmatvedības datiem nav konstatējams, ka pieteicēja būtu maksājusi līgumā noteikto līgumsodu par apmaksas termiņa kavējumu. Tiesa piekrīt VID
secinājumam, ka minētais norāda uz to, ka darījums ar SIA „/Nosaukums/” nav noformēts parastas komercdarbības ietvaros, jo pretējā gadījumā
uzņēmējam apmaksas termiņa kavējuma būtu svarīgs un tiktu piemērotas līgumā noteiktās soda sankcijas.
Tāpat pieteicējas pārstāve audita laikā ir norādījusi, ka 2012.gada 11.jūnija līgums noformēts pieteicējas Rīgas birojā /adrese/, taču kā redzams no
telpu nomas līguma Nr.b-2308/12.01, ar kuru pieteicējai nomā nodotas telpas /adrese/, tas noslēgts 2012.gada 23.augustā un ir spēkā no 2012.gada
3.septembra līdz 2015.gada 31.decembrim (lietas 1.sējuma 157.-159.lapa). Savukārt tiesas sēdē pieteicējas pārstāve norādīja, ka minētais līgums
noslēgts pieteicējas juridiskajā adresē /adrese/ un pārstāve, sniedzot paskaidrojumu audita laikā, nav bijusi pietiekami informēta. Tiesas ieskatā, minētie
paskaidrojumi vērtējami kritiski, jo par līguma slēgšanas vietu pieteikumā tiesai pieteicēja nav norādījusi, kā arī pieteicējas valdes priekšsēdētājs /pers.
A0/, kurš minēto līgumu ir parakstījis pieteicējas vārdā, skaidrojumu par līguma noslēgšanas apstākļiem nav sniedzis.
VID konstatēja, ka no piegādes rēķina nav konstatējams konkrēts preču piegādes brīdis, jo preču piegādes rēķinā norādīts preču piegādes datums
gan 2012.gada 11.jūlijs, gan 26.jūlijs (lietas 1.sējuma 168.lapa). Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē minēto skaidroja ar to, ka 11.jūlijs preču piegādes
rēķinā ir norādīts, jo tas ir rēķina izsniegšanas datums, bet prece saņemta 26.jūlijā. Tiesai šāds skaidrojums neliekas ticams, jo minētajā rēķinā pieteicējas
amatpersona /pers. A0/ ir norādījis preces saņemšanas datumu – 2012.gada 11.jūlijs – apliecinot to ar savu parakstu. Tādā gadījumā pieteicējas
amatpersona ir parakstījusies par preces saņemšanu (par summu 541 600 euro apmērā) preci faktiski vēl nesaņemot, kas ir apšaubāmi, vai arī rēķins ir
parakstīts vēlāk, tas ir, 2012.gada 26.jūlijā, ar atpakaļejošu datumu. Neskatoties uz tiesas norādījumiem, ka uz tiesas sēdi vēlams ierasties pieteicējas
amatpersonai un sniegt skaidrojumu par darījuma apstākļiem un izskaidrot lietā konstatētās pretrunas un neatbilstības, pieteicējas amatpersona uz sēdi
neieradās.
2012.gada 11.jūlija preču piegādes rēķinā kā preču izsniegšanas vieta norādīta SIA „/Nosaukums/” juridiskā adrese /adrese A/, kas ir mākslinieku
darbnīca un atrodas daudzdzīvokļu namā, līdz ar to ir apšaubāma šādas lielgabarīta preces saņemšana, uzglabāšana un izsniegšana konkrētajā adresē.
2013.gada 23.aprīlī VID veicis apsekošanu SIA „/Nosaukums/” adresē /adrese A/, par ko sastādīts Apsekošanas akts Nr.23.131.69. Apsekošanas
laikā konstatēts, ka minētajā adresē ir daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka. Adresē nav atrodams dzīvoklis 59A, nav arī nekādas izkārtnes ar uzņēmuma
rekvizītiem. Uzņēmuma pārstāvji nav sastapti. Saimnieciskā darbībā minētājā adresē nenotiek (lietas 186.lapa). Tāpat piegādes rēķinā nav norādīts
preces transportētājs, līdz ar to piegādes rēķinā nav norādīta informācija, kas ļautu identificēt darījuma apstākļus. Tādējādi tiesa piekrīt VID norādītajam,
ka tas netieši liecina par minēto dokumentu formālu noformēšanu, par ko bija jāzina pieteicējai.
Likuma „Par grāmatvedību” 2.pants noteic, ka grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un
skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra
saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai
un pilnīgai.
Pieteicējas pārstāve audita laikā ir norādījusi, ka preces piegādi nodrošināja SIA „/Nosaukums/”, taču lietā konstatēts, ka SIA „/Nosaukums/”
īpašumā vai turējumā nav reģistrēti transportlīdzekļi. Tādējādi atzīstams par pamatotu secinājums, ka nav identificējami iekārtu piegādes apstākļi, kā arī
nav nodrošināta darījuma izsekojamība.
[9.3] Par darījumu dokumentāru noformēšanu, tiesas ieskatā, liecina arī VID konstatētie apstākļi, ka SIA „/Nosaukums/” deklarētais darbības
veids ir mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos, kas neatbilst deklarētā darījuma saturam, minētā sabiedrība Uzņēmumu reģistrā reģistrēta īsi
pirms darījumu noformēšanas, juridiskā adrese atrodas mākslinieku darbnīcā, kas atrodas daudzdzīvokļu namā, SIA „/Nosaukums/” 2013.gada 3.maijā
izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar PVN deklarācijas neiesniegšanu, 2013.gada 21.jūnijā pieņemts lēmums par saimnieciskās
darbības apturēšanu, sabiedrība nav iesniegusi 2012.gada pārskatu, kas liecina par SIA „/Nosaukums/” saimnieciskās darbības neesību.
No lietas materiāliem konstatējams, ka SIA „/Nosaukums/” reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2012.gada 2.februārī, bet VID ar PVN apliekamo
personu reģistrā 2012.gada 14.martā. Līdz 2012.gada maijam SIA „/Nosaukums/” darījumus nav deklarējusi (par 2012.gada aprīli – maiju PVN
deklarācijas nav iesniegtas). SIA „/Nosaukums/” 2012.gada jūnija un jūlija PVN deklarācijās uzrādīti darījumi ar SIA „Kobalat Building” un SIA
„Lenijs”, bet no deklarētajiem Eiropas Savienības darījumu partneriem 2012.gada jūlijā STROIBAT OU vienīgais atbilst deklarētajam darījumam ar
pieteicēju (lietas 1.sējuma 247.-254.lapa). Taču pārbaudē iegūtā informācija par minētajiem uzņēmumiem liecina, ka SIA „Kobalat Building”, SIA
„Lenijs” un STROIBAT OU nevarēja pārdot preces SIA „/Nosaukums/” (lietas 1.sējuma 53.-55., 103.-104.lapa). Turklāt gan SIA „/Nosaukums/”,
gan SIA „Kobalat Building” kā iespējamo darījumu partneri deklarējusi SIA „Lenijs”, kas liecina, ka savstarpējo darījumu ķēdēs ir iesaistītas vienas un
tās pašas personas, kā arī tiek veikta saskaņota darbība un informācijas koordinēšana.
[9.4] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka pieteicēja nespēj ticami pamatot darījuma esību, kas savukārt liecina, ka nodokļu
deklarācijās un grāmatvedības dokumentos tikušas iekļautas nepatiesas ziņas par faktiski nenotikušiem darījumiem. No lietas materiāliem izriet, ka
darījums starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums/” apliecinās tikai dokumentāri. Tiesas ieskatā, pieteicēja saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām”
38.pantu atbilstoši savām spējām nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka darījums ar minēto uzņēmumu faktiski ir noticis.
[10] 2012.gada augustā pieteicēja PVN deklarācijā kopējā un ar PVN 0% likmi apliekamo darījumu vērtībā deklarējusi SIA „/Nosaukums/ vārdā
noformētajā rēķinā norādītās preces (pārtikas produktu pārstrādes iekārtu līnijas) tālāko piegādi Lielbritānijas uzņēmumam HANSA PROJECT LTD
407 345,20 Ls vērtībā. Darījumu apliecināšanai pieteicēja iesniegusi ar HANSA PROJECT LTD 2012.gada 31.jūlijā noformēto pirkšanas un
pārdošanas līgumu Nr.07/12/2 (lietas 2.sējuma 17.-24.lapa).
Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus un šī sprieduma 9.punktā norādīto, atzīst, ka VID pamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības par 2012.gada
augustu kā ar PVN 0% apliekamo darījumu 2012.gada augusta PVN deklarācijā norādīt deklarēto piegādi Lielbritānijas uzņēmumam HANSA
PROJECT LTD.
Tiesa, izvērtējot pieteicējas darījumu ar SIA „/Nosaukums/”, atzina, ka darījums starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums/” apliecinās tikai
dokumentāri, tātad darījums faktiski nemaz nav noticis. Savukārt, ja pieteicēja nav saņēmusi SIA „/Nosaukums/” uzrādītajos dokumentos minētās
preces – pārtikas produktu pārstrādes iekārtu līniju, nav iespējama tās tālāka piegāde Lielbritānijas uzņēmumam HANSA PROJECT LTD.
Par darījuma dokumentāru noformēšanu, tiesas ieskatā, liecina arī lietā konstatētie turpmāk norādītie apstākļi.
[10.1] Tiesa konstatē, ka 2012.gada 4.marta paskaidrojumā VID pieteicējas pārstāve norāda, ka iekārtas pircējs HANSA PROJECT LTD tika
atrasts ar UVIC OU starpniecību. Līgums ar HANSA PROJECT LTD tika slēgts pieteicējas Rīgas birojā /adrese/. Līguma slēgšanas brīdī pieteicēja
kontaktējusies ar UVIC OU pārstāvi /pers. AA/ un HANSA PROJECT LTD vadītāju /pers. AB/. 2012.gada 3.decembra līgums par savstarpējo
ieskaitu starp pieteicēju, SIA /Nosaukums/” un HANSA PROJECT LTD tika slēgts pieteicējas Rīgas birojā /adrese/. Transporta pasūtīšanu un apmaksu
veikusi HANSA PROJECT LTD. Iekraušanu veica pieteicēja ar savu tehniku un darbaspēku, savukārt iekārtas saņemšanu un izkraušanu veica pircējs
(lietas 1.sējuma 127.-131.lapa).
2012.gada 31.augustā pieteicēja izrakstījusi HANSA PROJECT LTD pavadzīmi Nr.DPS048447, saskaņā ar kuru pieteicēja HANSA PROJECT
LTD piegādā preces Machine – AE130/3B, ME130, MD114, AE130, AD114, WD114 K, K124 H AC-8, K160 AC-8, K90 AC-8, K40 Ultra,
K30 rasant par kopējo cenu 579 600 euro, apmaksas termiņš noteikts 2012.gada 30.septembris. Pavadzīmi pieteicējas vārdā parakstījis /pers. A0/,
saņēmējas – HANSA PROJECT LTD vārdā /pers. AB/ (lietas 1.sējuma 165.lapa). Saskaņā ar lietas materiālos esošo CMR Nr.048447 preces
pārvadātājs ir Igaunijas uzņēmums MADELAIN OU. Uz CMR ir pieteicējas, MADELAIN OU un HANSA PROJECT LTD zīmogi. Preču iekraušanas
vieta norādīta /adrese/, bet izkraušanas vieta – /adrese/, Vācija, CMR satur atsauci uz rēķinu Nr.DPS 048447, kā arī norādīts, ka tiek transportētas 11
vienības preču (Machine AE130/3B, ME130, MD114, AE130, AD114, WD114 K, K124 H AC-8, K160 AC-8, K90 AC-8, K40 Ultra, K30
rasant) ar bruto svaru 18 950 kg. Preces iekrautas 2012.gada 31.augustā, bet izkrautas 3.septembrī. Transportlīdzekļi norādīti 288BFD/250GG, bet
transportlīdzekļa vadītāja uzvārds un transportlīdzekļa marka nav norādīti (lietas 1.sējuma 166.lapa).
[10.2] Tiesa konstatē, ka 2012.gada 31.jūlija līgumā norādīta tā noformēšanas vieta – Tallina, kas ir pretrunā pieteicējas pārstāves audita laikā
sniegtajā paskaidrojumā norādītajam, ka līgums tika noformēts pieteicējas Rīgas birojā /adrese/ (pirms līguma par telpu nomu noformēšanas); saskaņā ar
šo līgumu preces cena tiks noteikta par vienu kilogramu preču, kas ir neatbilstoša faktiskai situācijai, jo iekārtu cena 2012.gada 31.augusta pavadzīmē
Nr.DPS 048447 ir noteikta par vienībām. Tāpat minētajā līgumā norādītais ir pretrunā ar pieteicējas pārstāves paskaidrojumā minēto, ka transporta
pasūtīšanu un apmaksu veica pircējs HANSA PROJECT LTD. Tiesas ieskatā minētie apstākļi liecina par dokumentu formālu sagatavošanu, kā arī
norāda uz darījuma faktisku neesību. Turklāt, saskaņā ar līguma nosacījumiem īpašumtiesības uz preci pāriet un piegāde no pārdevēja noliktavas tiek
uzsāktas tikai pēc preces apmaksas, taču deklarētajā iekārtu realizācijas brīdī apmaksa no HANSA PROJECT LTD puses nebija saņemta (apmaksa
iegrāmatota kā saņemta 2012.gada novembrī un decembrī), kas liecina par dokumentu formālu sagatavošanu.
Uz dokumentu formālu noformēšanu norāda arī 2012.gada 31.augusta pieteicējas vārdā noformētās pavadzīmes Nr.DPS 048447 un 2012.gada
3.decembra līguma Nr.0312/2012-1 (ar SIA „/Nosaukums/”, pieteicēju un HANSA PROJECT LTD) par savstarpējo ieskaitu noformēšana tikai
latviešu valodā, kas ir pretrunā ar līgumā noteikto, ka sarakste starp pārdevēju un pircēju notiek angļu valodā. Tāpat lietā konstatēts, ka naudas samaksa
saņemta daļēji, turklāt no cita komersanta, kas rada šaubas, vai nauda saņemta par konkrēto darījumu.
Saskaņā ar Igaunijas Republikas nodokļu administrācijas sniegto informāciju MADELAIN OU valdes loceklis sniedzis paskaidrojumu, kuros
norādījis, ka 2012.gadā uzņēmums izmantojis transportlīdzekli ar numuru 288BFD, bet tas piederējis citam uzņēmumam. Valdes loceklis norādījis, ka
nav veicis CMR norādīto pārvadājumu. Igaunijas Republikas nodokļu administrācija norāda uz pazīmēm un aizdomām par krāpniecisku uzņēmumu
(lietas 1.sējuma 198.lapa).
Saskaņā ar Lielbritānijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju HANSA PROJECT LTD par periodu no 2012.gada oktobra līdz 2014.gada
janvārim iesniegusi tikai nodokļu deklarācijas. Iegādes no Eiropas Savienības nav iegrāmatotas. Uzņēmuma galvenajā uzņēmējdarbības vietā sastaptā
sieviete apgalvojusi, ka ir uzņēmuma direktora /pers. AB/ māte, kura par uzņēmumu neko nezinot un viņas rīcībā nav uzņēmuma kontaktinformācijas.
Lielbritānijas nodokļu administrācija norāda, ka vairākkārt mēģinājusi sazināties ar uzņēmumu, bet bez panākumiem, pausts viedoklis, ka uzņēmums ir
„pazudušais komersants” (lietas 1.sējuma 197.lapa).
[10.3] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesas ieskatā, VID pamatoti secinājis, ka lietā konstatētie apstākļi liecina par dokumentu formālu
sagatavošanu. Pieteicēja nav sniegusi skaidru darījuma un tā noslēgšanas raksturojumu, tāpēc tiesa atzīst, ka pieteicēja saskaņā ar likuma „Par nodokļiem
un nodevām” 38.pantu nav atspēkojusi VID savāktos pierādījumus.
[11] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesas ieskatā, ir pamats uzskatīt, ka pieteicēja zināja, ka grāmatvedībā ir reģistrējusi dokumentus par faktiski
nenotikušu pārtikas produktu pārstrādes iekārtu līnijas iegādi no SIA „/Nosaukums/i”, kā arī tās realizāciju Lielbritānijas uzņēmumam HANSA
PROJECT LTD. Lietā konstatēto apstākļu kopums liecina tikai par formālām darbībām attiecībā uz minēto rēķinu noformēšanu. Tādējādi secināms, ka
nodokļu maksātāja patiesais mērķis bija gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā un pieteicēja zināja, kādos darījumos un ar kādiem darījumu
partneriem un kādos nolūkos iesaistās. Reģistrējot grāmatvedības uzskaitē rēķinus par faktiski neesošiem darījumiem, pieteicēja nevarēja neapzināties
savas rīcības krāpniecisko raksturu.
Par to, ka pieteicēja zināja, ka tā piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem, liecina iepriekš spriedumā norādītie apstākļi.
Tādējādi tiesa atzīst, ka VID pamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus par darījumu ar SIA “/Nosaukums/” un
veica attiecīgas korekcijas pieteicējas PVN deklarācijā arī par nenotikušo preču piegādi HANSA PROJECT LTD, pamatoti samazināja no budžeta
atmaksājamo nodokļa summu 96 600 euro un aprēķināja soda naudu divkāršā apmērā par samazināto no budžeta atmaksājamo nodokļa summu
57 960 euro, kā arī palielināti 2012.gada zaudējumi par 95 632,64 euro.
[12] Pieteicēja ir izteikusi šaubas par VID Nodokļu kontroles pārvaldes Starptautisko darījumu ceturtās kontroles daļas galvenās nodokļu
inspektores /persona Z/pilnvarojumu veikt pieteicējas auditu un pieņemt lēmumu par tā rezultātiem.
Tiesa konstatē, ka saskaņā ar VID ģenerāldirektores 2012.gada 13.aprīļa pilnvaru Nr.3622 VID Nodokļu kontroles pārvaldes Starptautisko
darījumu ceturtās kontroles daļas galvenā nodokļu inspektore L.Tuviškina ir pilnvarota pieņemt lēmumu par nodokļu (nodevu) maksājumu revīzijas
(audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu (lietas 2.sējuma 70.lapa).
Pieteicēja norāda, ka pārsūdzētais lēmums pieņemts, būtiski pārkāpjot sūdzības izskatīšanas termiņu un tam nav konstatējami attaisnojoši iemesli,
tādējādi pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums.
Tiesa norāda, ka gadījumā, ja augstāka iestāde savlaicīgi neizdod administratīvo aktu, personai ir tiesības, arī nesagaidot augstākas iestādes
lēmumu, vērsties tiesā par administratīvā akta atcelšanu (par galīgo uzskatot to redakciju, kādu persona pēdējo ir saņēmusi). Tātad šāda nokavējuma
sekas ietekmē nevis lietas iznākumu, bet pārsūdzības termiņu un kārtību.
Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta otro daļu Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un pieņem lēmumu viena mēneša
laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šo termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma
saņemšanas dienas.
Ar VID ģenerāldirektores 2014.gada 14.oktobra lēmumu Nr.22.9/L28491 nolemts pagarināt pieteicējas apstrīdēšanas iesnieguma par sākotnējo
lēmumu izskatīšanas termiņu līdz 2015.gada 12.janvārim (lietas 1.sējuma 90.-91.lapa). Lēmums lietā pieņemts 2015.gada 17.martā.
Tiesa atzīst, ka augstāka iestāde nav ievērojusi likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta otrajā daļā noteikto sūdzības izskatīšanas termiņu.
Konkrētajos lietas apstākļos minētais procesuālais pārkāpums lēmuma pieņemšanas procesā, tiesas ieskatā, neietekmē pieņemtā lēmuma
tiesiskumu pēc būtības, proti, tā saturu attiecībā uz pieteicēju.
Pieteicēja norāda, ka nodokļu audits veikts laika periodā no 2014.gada 28.janvāra līdz 2014.gada 8.augustam, kas kopā sastāda 193 dienas,
audits veikts, pārkāpjot procesuālo termiņu, jo nav ņemts vērā, ka laikā, kad tika pieprasīta informācija no ārvalstu iestādēm, audita veikšana tomēr tika
turpināta.
No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2013.gada 18.decembrī VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieks pieņēmis lēmumu
Nr.23.28/L-7493 par nodokļu audita uzsākšanu pieteicējai 2014.gada 28.janvārī, nosakot, ka nodokļu audits tiks pabeigts 90 dienu laikā no uzsākšanas
dienas (lietas 1.sējuma 81.lapa). Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka 2014.gada 11.marta lēmumu Nr.23.28/L-7493 nolemts
neieskaitīt pieteicējas nodokļu audita terminā laika posmu no 2014.gada 12.marta līdz informācijas saņemšanai no Lielbritānijas un Igaunijas Republikas
nodokļu administrācijām (lietas 1.sējuma 83.lapa). Savukārt, ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka 2014.gada 2.jūnija lēmumu
Nr.23.28/L-14673 nolemts neieskaitīt pieteicējas nodokļu audita terminā laika posmu no 2014.gada 12.marta līdz 214.gada 29.maijam, nosakot, ka
nodokļu audits pabeidzams un lēmums par nodokļu audita rezultātiem pieņemams līdz 2014.gada 15.jūlijam (lietas 1.sējuma 84.lapa). VID
ģenerāldirektore 2014.gada 19.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.23.28/L-16170 pagarināt pieteicējas nodokļu audita veikšanas termiņu līdz 30 dienām
nosakot, ka nodokļu audits pabeidzams un lēmums par nodokļu audita rezultātiem pieņemams līdz 2014.gada 14.augustam (lietas 1.sējuma 85.lapa).
No lietas materiāliem izriet, ka nodokļu audits veikts 114 dienas (no 2014.gada 28.janvāra līdz 11.martam – 43 dienas un no 2014.gada 30.maija
līdz 8.augustam – 71 diena). 2014.gada 5. un 7.martā VID nosūtīja, bet 14., 28. un 29.maijā saņēma informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām,
kuru VID vērtēja un analizēja kopumā un savstarpējā kopsakarā pēc pēdējās atbildes saņemšanas 2014.gada 29.maijā un audita atsākšanas 2014.gada
30.maijā, līdz ar to tiesa atzīst, ka procesuāli pārkāpumi nav konstatējami. Savukārt lēmums par pieteicējas nodokļu audita veikšanas termiņa
pagarināšanu līdz 30 dienām pieņemts, jo 2014.gada 16.jūnijā nosūtītas atkārtotas vēstules pieteicējas transporta pakalpojuma sniedzējiem.
Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka lēmums par pieteicējas nodokļu audita rezultātiem ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos noteikto termiņu.
Nav pamatots arī pieteicējas arguments, ka laiks, kamēr tika gaidīta atbilde no ārvalstu iestādēm, būtu jāieskaita nodokļu audita termiņā, jo likums
tiešā tekstā noteic, ka laiks no informācijas pieprasīšanas ārvalstīm līdz atbildes saņemšanai nav ieskaitāms audita termiņā, vienlaikus likums neizslēdz
vienlaicīgu informācijas pieprasīšanu no ārvalstīm un audita veikšanu, un šāda nepieciešamība var pastāvēt lietas apstākļu objektīvas noskaidrošanas dēļ
(sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-102/15 18.punkts).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt akciju sabiedrības „Druva Food” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 17.marta lēmuma Nr.22.9/L12451 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
(personiskais
Tiesnese S.Blūma
paraksts)