Court partially allowed landlord's claim for unpaid maintenance fees and interest against property manager.

Lietas Nr. C30356714

Lietas arhīva Nr. C-0260-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2014.gada 27.maijā

Alūksnes rajona tiesas

tiesnese A.Strupule

rakstveida procesā izskatīja civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu un

konstatēja

Prasītāja 2014.gada 5.februārī cēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju par naudas

piedziņu.

2014.gada 12.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas

ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas

apgabaltiesas priekšsēdētāja 2014.gada 11.martā nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 44.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī bijusi nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu

pārvaldes “Jugla” pārvaldīšanā. 2004.gada 1.novembrī Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvalde “Jugla”

tikusi reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas

pašvaldības SIA “Juglas nami” reorganizēta un reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir

reorganizētā uzņēmuma saistību un tiesību pārņēmēja. Pamatojoties uz 2006.gada 10.augustā noslēgto līgumu, prasītāja

apsaimniekojot arī atbildētāja dzīvokli Nr.67, /adrese/.

Atbildētājs nepildot savus pienākumus un neesot pilnībā norēķinājies ar prasītāju par sniegtajiem pakalpojumiem, tādēļ sniegta

prasība tiesā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662., 1779., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 1., 23., 24.,

26., 33., 34.pantu, 41.panta pirmo daļu, 128., 129.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, prasītāja lūdz tiesu:

1. Piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem par dzīvokli /adrese A/, ar kadastra apzīmējuma Nr./numurs /, pamatparādu 1428,05 EUR, līgumsodu 766,98 EUR),

kopā 2195,04 EUR;

2. Piedzīt par labu prasītājai no atbildētāja valsts nodevu 322,54 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā

327,24 EUR;

3. Noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2014.gada 13.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosūtījusi atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi (dati no

VMIS lietas 61.lapa) prasības pieteikumu un paskaidrojuma veidlapu.

2014.gada 30.aprīlī Alūksnes rajona tiesa nosūtījusi pusēm, tajā skaitā atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiesas

paziņojumu par to, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt no 2014.gada 27.maija (tiesas

paziņojums 49.lapā).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības

laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi

un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot

uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Atbildētājs līdz tiesas noteiktajam termiņam - 2014.gada 18.martam, paskaidrojumu tiesā nav iesniedzis. Prasības summas apmēru

un aprēķinu nav apstrīdējis, lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūdzis.

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota.

No lietas 33.-35.lapā esošās Zemesgrāmatas nodalījuma datorizdrukas redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs /ar kadastra Nr./numurs /reģistrētā dzīvokļa Nr.67,

/adrese/, īpašnieks līdz 2013.gada 29.novembrim bijis atbildētājs (Zemesgrāmatu apliecības kopija lietas 32.lapā).

A r 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī Rīgas domes Īpašuma

departaments nodevis Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Jugla” pārvaldīšanā daudzdzīvokļu

māja /adrese/ (lietas 11.-24.lapa).

No lietas 25.-27.lapā esošās Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmuma kopijas redzams, ka Rīgas pašvaldības uzņēmuma

bezpeļņas organizācijas namu pārvalde “Jugla” tikusi reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA

“Juglas nami”.

Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” reorganizēta un reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā par SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks”, kas ir reorganizētā uzņēmuma saistību un tiesību pārņēmēja Uzņēmumu reģistra izziņa – datorizdruka lietas

62.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); [..].

Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, un piegādā dzīvokļu

īpašniekiem komunālos pakalpojumus.

2006.gada 10.augustā starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk – Līgums) (līguma

kopija lietas 28.-31.lapā).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Līguma 3.1. punkts paredz, ka maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, zemes nomu, vai īpašuma nodokli un

saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks (atbildētājs), saskaņā ar Apsaimniekotāja (prasītāja) izrakstītajiem rēķiniem veic

pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz kvītī norādītajam datumam [..].

Līguma 3.3. punktā noteikts, ka maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu maksājama Apsaimniekotājam

vienlaikus ar maksu par pakalpojumiem: apkuri, karsto ūdeni, auksto ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, koplietošanas

elektroenerģijas patēriņu.

2013.gada 29.maijā puses parakstījušas izlīgumu (kopija lietas 36.lapā), ar kuru atbildētājs apņēmies no 30.06.2013. līdz

30.11.2014. maksāt prasītājai katru mēnesi Ls 61,42. Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka izlīguma nosacījumus atbildētājs

neesot pildījis.

Lietas 37.lapā atrodas prasītājas arhīva izziņas kopija par atbildētāja maksājumu parādiem no 2010.gada septembra līdz 2012.gada

jūlijam.

Lietas 38., 38.a lapā atrodas prasītājas sastādītie aprēķini par pakalpojumiem par laika periodu no 2010.gada septembra līdz

2012.gada jūlijam.

Lietas 40.lapā atrodas prasītājas sastādītais piedzenamās summas aprēķins par periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2013.gada

11.decembrim.

Prasītāja kopā aprēķinājusi parādu par pakalpojumiem Ls 1003,64 (1428,05 EUR) par periodu no 01.09.2010. līdz 11.12.2013.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda

esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs parāda

aprēķinu nav apstrīdējis, iebildumus prasībai nav iesniedzis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu pamatotību un ir likumīgs pamats prasības

apmierināšanai par maksājumu parāda Ls 1003,64, konvertējot euro, tas ir 1428,05 EUR, piedziņu.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas

kārtību” 19.pants paredz, ka ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļa „Nokavējums līgumiem par preces piegādi,

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu” stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Civillikuma ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas

IV iedaļas „Nokavējums līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu” noteikumi nav piemērojami līgumiem, kas

noslēgti līdz 2013.gada 1.jūlijam, un līgumiem, kas noslēgti iepirkuma vai koncesijas procedūras rezultātā, ja tā izsludināta līdz

2013.gada 1.jūlijam. Līdzēji var vienoties par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvas 2011/7/ES par

maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā prasību piemērošanu līgumiem par preces piegādi,

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu no 2013.gada 16.marta.

Tādēļ tiesa atzīst ka pušu attiecības par līgumsoda piedziņu izspriežamas saskaņā ar Civillikuma attiecīgajiem pantiem, kas bija

spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim) – līgumsodu var pievienot katram līgumam,

un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,

kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Līguma 3.8.punktu, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksājumu par

pakalpojumiem kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās parāda

summas.

No lietas 39.lapā esošās arhīva izziņas (soda nauda) redzams, ka prasītāja aprēķinājusi līgumsodu Ls 149,19 par periodu no

2010.gada septembra līdz 2012.gada jūlijam.

Lietas 40.lapā atrodas prasītājas sastādītais līgumsoda Ls 539,04 (766,98 EUR) summas aprēķins par periodu no 2010.gada

1.decembra līdz 2014.gada 1.janvārim.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līgumā ietvert līgumsodu par saistību pienācīgu nepildīšanu, bet līgumsoda apmēram jābūt

samērīgam.

Kā redzams, konkrētajā gadījumā pielīgts līgumsods 0,1% dienā no parāda summas.

Tiesa uzskata, ka šāds līgumsoda apmērs ir pietiekami liels, jo līgumsods viena gada laikā jau sasniedz gandrīz trešo daļu no parāda

summas. Tiesa arī ievēro, ka atbildētājs sācis kavēt maksājumus no 2010.gada decembra, bet prasītāja prasību tiesā iesniegusi tikai

2014.gada 5.februārī un aprēķinājusi līgumsodu par trīs gadu maksājumu kavējumu, ko nevar uzskatīt par godprātīgu rīcību.

Lai arī šobrīd spēkā esošā Civillikuma 1716.panta trešā daļa, kas paredz pieaugoša līgumsoda robežu 10% apmērā no

pamatparāda, nav tieši piemērojama šajā lietā, saskaņā ar Civillikuma 1724.1pantu (redakcijā, kas ir spēkā no 2014.gada 1.janvāra)

tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas

izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. [..].

Tā kā atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums

maksāt līgumsodu, bet līgumsods nosakāms saprātīgās robežās, kas konkrētajā gadījumā kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par

mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.

Tādēļ, lai gan atbildētājs nav lūdzis samazināt līgumsodu, tiesa ievēro gan esošo Latvijas tiesu praksi līgumsoda piemērošanā, gan

jaunākās tiesību teorijas atziņas un uzskata, ka līgumsods piedzenams 10% apmērā no pamatparāda, tas ir 142,81 EUR, pārējā daļā

par 624,17 EUR piedziņu prasība noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes

nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Tādēļ ir pamats atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – sešus no simta gadā

(Civilprocesa likuma 1765.pants) no pamatparāda summas 1428,05 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājai piespriežami tās samaksātie tiesas

izdevumi proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 1570,86 EUR. Līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta “a” apakšpunktam un 41.panta pirmajai daļai, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 240,33 EUR

[valsts nodeva 235,63 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (maksājuma dokumenti lietas 9.,10.lapā, izziņa par ar

lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem lietas 2.lapā)].

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu pēc 2014.gada 1.janvāra piedzītās summas konvertējamas uz euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantamir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Daļēji apmierināt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu Sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr.40103362321, juridiskā adrese: Mārtiņa iela 7, Rīga, LV-1048) galveno

parādu 1428,05 EUR (viens tūkstotis četri simti divdesmit astoņus euro un 05 centus), līgumsodu par laika periodu no 2010.gada

1.decembra līdz 2014.gada 1.janvārim - 142,81 EUR (viens simts četrdesmit divus euro un 81 centu), kopā 1570,86 EUR (viens

tūkstotis pieci simti septiņdesmit euro un 86 centus) un tiesas izdevumus 240,33 EUR (divi simti četrdesmit euro un 33 centus),

pavisam kopā piedzīt 1811,19 EUR (viens tūkstotis astoņi simti vienpadsmit euro un 18 centus).

Prasību daļā par 624,17 EUR (seši simti divdesmit četru euro un 17 centu) piedziņu noraidīt.

Piespriestās summas ieskaitīt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” kontā Nr.LV83PARX0013044380019,

AS „Citadele banka”.

Atzīt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos procentus - 6% (sešus procentus) no simta gadā - no pamatparāda summas Ls 1428,05 EUR (viens tūkstotis četri simti

divdesmit astoņiem euro un 05 centiem).

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -2014.gada 27.maija var pārsūdzēt Vidzemes

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesnese A.Strupule