Court dismissed tax appeal, upholding VAT and income tax assessments for unreported working hours and profit adjustments.

Lietas Nr. A420245514

Lietas arhīva Nr. A42-02455-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014. gada 2. decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,

piedaloties pieteicējas SIA „Lielanteni” pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Lielanteni” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada

10.februāra lēmuma Nr.22.7/L-4387 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID) Nodokļu kontroles pārvalde no 2013.gada 21.maija līdz 19.augustam SIA „Lielanteni”

(turpmāk arī – pieteicēja) veica valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk arī – VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk arī –

IIN) auditu par 2011.gada janvāri - 2013.gada februāri un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk arī – UIN) auditu par 2011.gadu. Ar VID Nodokļu

kontroles pārvaldes Juridisko personu otrās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2013.gada 19.augusta lēmumu Nr.23.8/L-946 pieteicējai

papildus aprēķinātas VSAOI Ls 2878,33, nokavējuma nauda Ls 935,3 un soda nauda Ls 863,49, kā arī samazināts 2011.gada UIN par Ls 1527.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu aprēķinātā VSAOI soda nauda samazināta un noteikta nomaksai budžetā 50%

apmērā, t.i., Ls 431,76. Pieteicēja lēmumu apstrīdējusi VID ģenerāldirektoram.

[2] Ar VID 2014.gada 10.februāra lēmumu Nr.22.7/L-4387 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko

personu otrās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2013.gada 19.augusta lēmums Nr.23.8/L-946. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem

argumentiem.

[2.1] Pieteicēja nav ievērojusi likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmās daļas, Gada pārskatu likuma 4.panta trešās daļas un

22.panta pirmās daļas nosacījumus.

[2.2] Pieteicēja nav uzskaitījusi visas nostrādātās darba stundas (6836 stundas) un līdz ar to nav aprēķinājusi darba algu un VSAOI no tās.

[2.3] piemērojot darba līgumos noteikto stundas tarifa likmi Ls 1,2 par /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers.

K/, /pers. L/, /pers. M/ un /pers. N/ darba stundām, pārbaudē pamatoti noteikta papildu darba alga par 2011.gadu Ls 8203,2 un no tās VSAOI Ls

2878,33.

[2.4] Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.panta otrajai daļai, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajai daļai,

32.panta pirmajai un piektajai daļai pieteicējai pamatoti papildu nomaksai budžetā aprēķināta VSAOI nokavējuma nauda Ls 935,3 un soda nauda Ls

863,49.

[2.5] Tā kā pieteicēja nav izdarījusi atkārtotu pārkāpumu, ir ievērojusi deklarāciju iesniegšanas un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir

sadarbojusies ar VID likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2panta izpratnē, tad VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti uzlika soda naudu 50%

apmērā no aprēķinātās VSAOI soda naudas un noteica nomaksai budžetā VSAOI soda naudu Ls 431,76 apmērā.

[2.6] VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti par papildus aprēķinātajiem ar VSAOI apliekamajiem ienākumiem (Ls 8203,2) un darba devēja

VSAOI (24,09% Ls 1976,11) pieteicējas 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā par Ls 10179 (noapaļots Ls 10179,31) palielināja pārdotās

produkcijas ražošanas izmaksas un noteica peļņu pirms nodokļiem Ls 1306 (nodokļu maksātājs deklarēja Ls 11485).

[2.7] Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmo daļu VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti veica korekcijas

2011.gada UIN deklarācijā, samazinot koriģēto apliekamo ienākumu par Ls 10179 un aprēķināto UIN par Ls 1527.

[3] 2014.gada 11.martā tiesā saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Audita pārskatā norādītie secinājumi nav tiesiski pamatoti, VID ignorējis gan lietas faktiskos apstākļus, gan tiesisko regulējumu, un, vadoties

no sev vien zināmiem un saprotamiem apsvērumiem, nepamatoti un prettiesiski noteicis papildus maksājumus budžetā.

[3.2] Pieteicēja nepiekrīt, ka papildus VSAOI aprēķinātas, pamatojoties uz Valsts darba inspekcijas 2012.gada 9.janvāra pārbaudē kokapstrādes

cehā „Lielanteni” iegūtu informāciju, kuras rezultātā jau bija pieņemts Valsts darba inspekcijas 2012.gada 26.janvāra lēmums Nr.12R- 425-2012-002

par administratīvā soda uzlikšanu.

[3.3] Valsts darba inspekcijas aptaujas anketās darbinieki norādījuši uzņēmuma (objekta) darba laiku no plkst.8.45 līdz 17.00, nevis katrs savu

faktiski nostrādāto darba laiku objektā. Neviena tiesību norma nenosaka, ka darba samaksa būtu aprēķināma no aptaujas anketās sniegtās informācijas.

[3.4] VID, ņemot vērā tikai aptaujas anketās norādīto informāciju, nepamatoti secināja, ka visi audita pārskatā minētie darbinieki nodarbināti 7

stundas katru dienu.

[3.5] Pieteicēja ir pareizi atspoguļojusi visu informāciju par darbinieku nostrādāto darba laiku, līdz ar to ir pareizi veikusi darba samaksas aprēķinu,

un ir aprēķinājusi maksājamo nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksājusi nodokļus un nodevas.

[4] VID paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, balstoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem,

papildus paskaidrojot, ka nav nekādu tiesisku šķēršļu, kas liegtu izmantot kā pierādījumu audita lietā Valsts darba inspekcijas pārbaudes laikā iegūto

informāciju.

[5] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

VID pārstāve tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir pareizi un tiesiski uzskaitījusi visas darbinieku nostrādātās darba stundas un aprēķinājusi darba algu.

Vienlaikus tiesai jāizvērtē, vai VID ir pamatoti aprēķinājis pieteicējas papildus izmaksājamās darba algas par 2011.gadu Ls 8203,2 un no tām VSAOI

Ls 2878,33, VSAOI nokavējuma naudu un soda naudu, kā arī veicis UIN korekcijas.

[8] No lietas materiāliem konstatējams, ka Zemgales reģionālā VDI 2012.gada 9.janvārī veica pārbaudi pieteicējas kokapstrādes cehā /adrese/.

Pārbaudē konstatēts turpmāk minētais.

[8.1] SIA „Lielanteni” nodarbinājusi personas - /pers. O/ un /pers. P/ bez rakstveidā noslēgta darba līguma. 2012.gada 11.janvārī SIA „Lielanteni”

VID iesniegusi ziņas par darba ņēmējiem un no 9.janvāra /pers. O/ un /pers. P/ aprēķinājusi darba algu.

[8.2] Pārbaudes laikā SIA „Lielanteni” darba ņēmēji /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. R/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/,

/pers. L/, /pers. M/ un /pers. N/ paskaidroja, ka veic darbu noteiktajā darba laikā no plkst.8.45 līdz 17.00 piecas dienas nedēļā, saņem vismaz minimālo

darba algu. Minētais fiksēts 2012.gada 9.janvāra aktā par konstatētajiem faktiem, kuru minētās personas ir parakstījušas (lietas 78.-80. lapa).

[8.3] Pārbaudes rezultātā 2012.gada 26.janvārī Zemgales reģionālā VDI pieņēma lēmumu Nr.l2L-425-2012-002 par administratīvā soda

uzlikšanu SIA „Lielanteni” par to, ka tā nodarbinājusi divas personas bez rakstveidā noslēgta darba līguma (lietas 61.-62.lapa).

[9] No lietas materiāliem (lietas 161.-210.lapa) attiecībā uz pieteicējas darba līgumiem ar darbiniekiem konstatējams turpmāk minētais.

Pieteicēja noslēgusi darba līgumu ar /pers. D/ (2010.gada 5.novembrī), /pers. F/ (2010.gada 1.jūnijā), /pers. H/ (2010.gada 8.oktobrī), /pers. I/

(2010.gada 1.jūnijā), /pers. J/ (2010.gada 1.jūnijā), /pers. K/ (2010.gada 6.augustā), /pers. L/ (2010.gada 1.jūnijā), /pers. M/ (2010.gada 1.jūnijā) un

/pers. N/ (2010.gada 1.jūnijā), nosakot summēto darba laiku saskaņā ar Darba likuma 140.pantu (2.1.apakšpunkts) un stundas tarifa likmi Ls 1,1

atbilstoši nostrādātajam laikam (5.2.1.apakšpunkts). Saskaņā ar SIA „Lielanteni” 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.ALG 1/2011 no 2011.gada

1.janvāra noteikta stundas tarifa likme Ls 1,2.

Vienlaikus pieteicēja noslēgusi darba līgumu ar /pers. G/ (2011.gada 11.aprīlī) un /pers. E/ (2011.gada 30.novembrī), nosakot summēto darba

laiku saskaņā ar Darba likuma 140.pantu (2.1.apakšpunkts) un stundas tarifa likmi Ls 1,2 atbilstoši nostrādātajam laikam (5.2.1. apakšpunkts).

Atbilstoši 2012.gada 31.janvāra grozījumiem darba līgumos ar 2012.gada 1.februāri minētajiem darbiniekiem noteikts nepilns summētais darba

laiks - 20 darba stundas nedēļā (2.1.apakšpunkts), stundas tarifa likme Ls 1,2 (pirms nodokļu ieturējumiem) atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam

(5.2.1. apakšpunkts). Bez tam SIA „Lielanteni” 2010.gada 1.jūnijā noslēgusi darba līgumu ar /pers. R/, nosakot darba laiku 40 stundas (piecas dienas)

nedēļā (2.1 .apakšpunkts) un laika darba algu Ls 200 (pēc nodokļu ieturējumiem).

[10] Lietā ir iesniegtas pieteicējas darbinieku 2011.gada janvāra-decembra darba laika uzskaites tabulas un algu saraksti (sākot ar lietas

86.lapu). No tiem izriet, ka katram darbiniekam ik dienu uzskaitīts dažāds darba stundu skaits amplitūdā no 0 līdz 8. Pamatojoties uz darba laika

uzskaites tabulām, ir aprēķinātas darba algas, ņemot vērā darba līgumos paredzēto stundas likmi.

Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka darba laika uzskaites tabulas aizpildīja grāmatvede, pamatojoties uz vadītāja iesniegto informāciju.

Vadītājs saskaņā ar darba līgumu dienu iepriekš brīdinājis darbiniekus par paredzamo darba apjomu un to, cik stundas būs jāstrādā nākamajā dienā

(lietas 225.lapa). Darba vadītājs uzraudzījis darbinieku nostrādātās stundas. Kavējumus darba laika tabelēs atzīmēja ar burtu „K”, bet tukša ailīte darba

laika tabelēs nozīmē, ka darbiniekam tajā dienā nebija jāstrādā (lietas 225.lapa).

[11] Pieteicējas bijušais darbinieks /pers. D/ liecināja, ka 2011.gadā strādājis pie pieteicējas par mehāniķi, darba laiks nav bijis fiksēts. Strādājis

tikai tad, ja kaut kas salūzis un ārkārtas gadījumos, jo uzņēmumā nav bijis darbnīcas. Darbā bija jāierodas pēc izsaukuma vai ja iepriekšējā dienā bija

zināms, ka ir darbs. Ja nepaspēja visu izdarīt vienā dienā, tad otrajā dienā nostrādājis vēl dažas stundas. Darba stundas netika noteiktas uz priekšu, bet

gan aprēķinātas pēc faktiski nostrādātā. Darba samaksa rēķināta par nostrādātajām stundām, ko uzskaitījis brigadieris Ainis. Mēnesī sanācis ap

100 euro. Darba laika uzskatei nav sekojis līdzi, domstarpības par darba laika uzskaiti un samaksu nav radušās. Komentējot 2012. gada 26.janvāra

Valsts darba inspekcijas aktu par konstatētajiem faktiem, neatceras, kādos apstākļos to parakstījis, ar darba laiku— no plkst. 8.45 līdz plkst. 17.00

domājis uzņēmuma darba laiku. Neatceras stundas likmi, vēlāk norāda, ka katru mēnesi saņēmis mazliet pāri Ls 100 (lietas 244.-245.lapa).

[12] Pieteicējas bijušais darbinieks /pers. F/ liecināja, ka 2011.gadā strādājis pie pieteicējas par palīgstrādnieku, vēlāk – zāģētāju. Dažreiz zāģējot

nostrādājis astoņas stundas dienā un nākamajā dienā pārstrādājis atlikumu no baļķiem četras stundas. Kad darbs sakrājies un bijuši pasūtījumi, tad arī

strādājis. Rīkojumus devis darbu vadītājs. Par pasūtījumiem aptuveni zinājuši, reizēm piezvanījis darbu vadītājs. Ja nav bijis pasūtījuma, tad neko

nezāģēja. Nezina, kurš skaitīja nostrādātās stundas un tam nesekoja līdzi. Darba samaksa bijusi pēc stundas likmes. Mēnesī izdevies nopelnīt Ls 100 vai

mazāk atkarībā no nostrādātajām stundām. Iepriekš netika brīdināts, cik stundas būs jāstrādā nākamajā dienā. Reizēm pats ņēmis brīvdienas vai aizgājis

prom no darba ātrāk, jo negribējies strādāt. Neatceras, cik stundas mēnesī strādājis. Darba grafikā iespējams bijis noteikts plānotais stundu skaits, cik

mēnesī jānostrādā. Par darba grafiku precīzi neko neatceras, iespējams to mēneša sākumā vajadzējis parakstīt. Ja mēnesī nostrādājis paredzētās stundas,

tad sanāca Ls 100, kas bija minimālā alga. Ja nav gājis uz darbu, tad saņēmis mazāk (lietas 245-248.lapa).

[13] Pieteicējas bijušais darbinieks /pers. G/ liecināja, ka 2011.gadā strādājis pie pieteicējas par palīgstrādnieku. Uzsākot darba attiecības,

noslēdzis darba līgumu, darba samaksa par pusslodzi bijusi nepilni Ls 100. Darba samaksa bijusi fiksēta, strādājis pusslodzi - četras stundas. Kad bija,

ko darīt, tad strādājis. Darba devējs, brigadieris zvanījis, ka bijis darbs. Nebijis gatavs nākt katru dienu. Darba grafiks bijis paredzams. Ja sanācis strādāt

pilnu darba dienu, pēc tam ir bijis brīvs dienu vai divas. Darba samaksa bijusi konstanta, bet, ja kavēja darbu, tad bija mazāk. Nebija ne intereses, ne

iebildumu par darba devēja aprēķinātajām nostrādātajām stundām. Par darba grafiku precīzi neko nevar paskaidrot. Komentējot 2012. gada 26.janvāra

Valsts darba inspekcijas aktu par konstatētajiem faktiem, ar darba laiku— no plkst. 8.45 līdz plkst. 17.00 domājis uzņēmuma darba laiku (lietas 248.-

250.lapa).

[14] Izvērtējot liecinieku liecības, tiesa secina, ka no tām nav iespējams gūt priekšstatu par darba laika organizāciju un darba samaksas veidošanos

un noteikšanu uzņēmumā. No liecinieku /pers. G/ un /pers. F/ liecībām izriet, ka darbiniekiem ir bijusi fiksēta mēneša darba samaksa Ls 100 apmērā, kas

samazināta darba kavējumu gadījumā. /pers. F/ atzina, ka, ja pats būtu gribējis strādāt visas piecas darba dienas pilnu darba laiku, tad darbs zāģētavā

atrastos.

Ar liecinieku liecībām nav apstiprinājusies pieteicējas sākotnēji sniegtā informācija par to, kādā veidā noteic, cik stundas dienā ir jānostrādā

darbiniekam. Pieteicējas pārstāve paskaidroja, ka darbinieki iepriekšējā dienā brīdināti par paredzamo darba apjomu un to, cik stundas būs jāstrādā.

Liecinieki norādīja, ka iepriekš strādājamo stundu skaits nav noteikts, tās ir uzskaitītas pēc nostrādāšanas fakta.

Saskaņā ar Darba likuma 140. pantu, kas noteic summēto darba laiku, darbinieks ir jāiepazīstina ar darba grafiku. Taču no liecībām ir secināms, ka

pieteicējas amatpersonas nenoteica, cik stundas dienā darbiniekiem vajadzētu nostrādāt un neveica skaidru kontroli par nostrādāto laiku. Pieteicēja nav

iesniegusi darba grafikus un liecinieki par tiem nav snieguši konkrētu informāciju. No liecībām izriet, ka darbinieki lielā mērā paši izvēlējās stundu skaitu,

kādu vēlas nostrādāt konkrētā dienā. /pers. G/ liecināja, ka pieņemts darbā uz pusslodzi, ka ir devies uz darbu katru rītu un strādājis pa 4 stundām

dienā, taču pieteicējas darba laika uzskaites tabulās ierakstīts, ka viņš galvenokārt strādājis pa 8 stundām 2-3 dienas nedēļā.

Tādējādi ir saskatāmas pretrunas starp pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem un paskaidrojumiem un tiesas konstatēto.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja 2011.gada janvāra-decembra darba laika uzskaites tabulās nav precīzi un atbilstoši atspoguļojusi

darbinieku nostrādāto laiku un līdz ar to nav tiesiski aprēķinājusi darba samaksu un VSOI.

[15] Darba likuma 137.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā

arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmā daļa noteic, ka darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā

darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos

izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikts, ka nodokļu maksātājam ir pienākums aprēķināt maksājamo

(iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļu un nodevas.

Atbilstoši minētā likuma 23.panta sestās daļas 5.punktam, veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata

noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas

rīcībā esošajām ziņām, ja nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai

informācijai, pārbaudēs konstatētajiem faktiem vai nodokļu maksātāja rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai.

Saskaņā ar minētā likuma 23.panta septītās daļa 2.punktu nodokļu administrācija, uz aprēķinu pamata nosakot nodokļu maksājumu apmēru,

izmanto netiešās aprēķinu metodes, tas ir, aprēķina ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz savā rīcībā

esošo informāciju.

Tiesa atzīst par pamatotu VID piemēroto aprēķina metodi.

[16] Ņemot vērā Zemgales reģionālās VDI pārbaudes laikā no SIA „Lielanteni” darbiniekiem iegūto informāciju, auditā secināts, ka kokzāģētavas

darbinieki tiek nodarbināti 7 stundas dienā, piecas dienas nedēļā. Tādējādi VID ir aprēķinājis darbinieku darba algu, ņemot par pamatu nolīgto stundas

tarifa likmi un konstatēto nostrādāto stundu skaitu.

Tādējādi VID SIA „Lielanteni” aprēķināja papildus izmaksājamās darba algas Ls 8203,2 (2011.gada janvārī Ls 577,2 februārī Ls 596,4, martā Ls

595,2, aprīlī Ls 540, maijā Ls 735,6, jūnijā Ls 828, jūlijā Ls 903,6, augustā Ls 907,2, septembrī Ls 650,4, oktobrī Ls 627,6, novembrī Ls 645,6 un

decembrī Ls 596,4) /pers. D/, /pers. F/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. G/ un /pers. E/, uzskatot, ka

minētās personas bija nodarbinātas 7 stundas dienā, piecas dienas nedēļā, piemērojot noslēgtajos darba līgumos noteikto stundas tarifa likmi 2011.gadā

Ls 1,2.

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst par pamatotu VID lēmumu šajā daļā. Papildus ir ņemami vērā turpmāk minētie apstākļi.

VID ir veicis uzrēķinu tikai par personām, kuras VDI aktā par konstatētajiem faktiem parakstījušās par to, ka veic darbu noteiktajā darba laikā no

plkst.8.45 līdz 17.00 piecas dienas nedēļā (sk. sprieduma [8.2] punktu).

VID ir ņēmis vērā pieteicējas sastādītos aktus par darba kārtības pārkāpumu. Tā kā pieteicēja 2011.gada 30.septembra, 31.oktobra un

30.novembra aktos par darba kārtības pārkāpumiem (lietas 130.-134.lapa) ir konstatējusi, ka /pers. I/ attiecīgi 2011.gada septembrī, oktobrī un

novembrī bez attaisnojošiem iemesliem nebija ieradies darbā, par šiem mēnešiem nav veikts uzrēķins par /pers. I/ nodarbināšanu.

Lietā ir pieteicējas darbinieces (bez darba līguma) /pers. O/ 2012.gada 9.janvāra paskaidrojums, kurā viņa norāda, ka darba nedēļa ir piecas

dienas no 8.45 līdz 17.00 (lietas 82.lapa).

[17] Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi

algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un

attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. Saskaņā ar minētā likuma 18.panta pirmo daļu

obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, 2011.gadā ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā

darba devējs un 11% — darba ņēmējs.

Tā kā VID pamatoti ir aprēķinājis pieteicējas papildus izmaksājamās darba algas, tad pamatojoties uz likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu”

normām, VID pamatoti aprēķināja pieteicējai VSAOI Ls 2878,33 (par 2011.gada janvāri Ls 202,47, februāri Ls 209,27, martu Ls 208,81, aprīli Ls

189,46, maiju Ls 258,15, jūniju 290,54, jūliju Ls 317,01, augustu Ls 318,31, septembri Ls 228,25, oktobri Ls 220,14, novembri Ls 226,61 un

decembri Ls 209,31.

[18] Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.panta otrajai daļai, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajai daļai,

32.panta pirmajai un piektajai daļai VID pieteicējai aprēķināja VSAOI nokavējuma naudu Ls 935,3 un soda naudu Ls 863,49. Saskaņā ar likuma „Par

nodokļiem un nodevām” aprēķinātajai soda naudai piemērota šā likuma 32.panta septītā daļa, samazinot to par 50 % un nomaksai budžetā nosakot Ls

431,76 apmērā. Pieteicējs nav apstrīdējis minēto normu piemērošanu izskatāmajā gadījumā. Tiesa nekonstatē VID pārkāpumus, piemērojot tiesību

normas un veicot soda naudas un nokavējuma naudas aprēķinu. Tiesa arī uzskata, ka soda nauda nav atzīstama par nesamērīgu konkrētās lietas

apstākļos. Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu un tiesisku pārsūdzēto lēmumu arī daļā par papildus nomaksai budžetā noteikto soda naudu un nokavējuma

naudu.

[19] Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem,

saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Gada pārskatu likuma 25.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka peļņas vai

zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas

datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos.

Tādējādi VID, veicot UIN pārbaudi, pamatoti par papildus aprēķinātajiem ar VSAOI apliekamajiem ienākumiem (Ls 8203,2) un darba devēja

VSAOI (24,09% Ls 1976,11) pieteicējas 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā par Ls 10 179 (noapaļots Ls 10 179,31) palielināja pārdotās

produkcijas ražošanas izmaksas un noteica pieteicējas peļņu pirms nodokļiem Ls 1306.

[20] Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā (redakcija, kas spēkā no 2010.gada 1.janvāra) noteikts, ka nodokļu

maksātāja apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskata likuma 11. un 12. pantu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā

uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai

izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā

lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko

darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanai esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā

ienākuma palielināšanai piemēro koeficentu 1,5. Balstoties uz minēti tiesību normu, VID pamatoti veica korekcijas pieteicējas 2011.gada UIN

deklarācijā, samazinot koriģēto apliekamo ienākumu par Ls 10 179 un aprēķināto UIN par Ls 1527.

[21] Ņemot vērā iepriekš konstatēto un secināto, tiesa pieteikumu atzīst par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Lielanteni” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 10.februāra lēmuma Nr.22.7/L-4387 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Biksiniece-Martinova