Court dismissed appeal against administrative fine for continuing construction work without a building permit.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the administrative penalty decision issued by the Garkalne Municipality. The applicant argued that a valid building permit existed for the site, but the court found the works constituted a significant environmental transformation exceeding private scope. The court determined the defendant continued construction despite verbal warnings, establishing an aggravating circumstance that justified the penalty.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā pārkāpuma kodeksa 152. panta 2. daļa; Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti: Continuing construction work without a permit after receiving verbal warnings constitutes an aggravating circumstance for administrative liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. A42534606 A1852-08/17
S P RI E D UM S Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 16.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis,
piedaloties pieteicējam – U.Š., atbildētājas – Garkalnes novada pašvaldības pārstāvim, Romualdam Klusam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc U.Š. pieteikuma par Garkalnes novada domes Administratīvās komisijas 2006.gada 22.septembra lēmuma Nr. B.72-15.1 atcelšanu.
A p r a ks t o š ā d a ļ a
[1] 2006. gada 11.septembrī Garkalnes novada domes būvinspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu EN Nr. 200050 (turpmāk - Protokols) par U.Š. (turpmāk - pieteicējs) izdarītajiem Būvniecības likuma 16. panta 1.daļas un 13.panta 1. daļas pārkāpumiem, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (LAPK) 152. panta pirmajā daļā. [2] 2006. gada 22.septembrī Garkalnes novada domes Administratīvā komisija (turpmāk - atbildētājs) izskatījusi. sastādīto Protokolu un pieņēma lēmumu Nr. B.72-15.1 par Pieteicēja sodīšanu pēc LAPK 152.panta 2.daļas. [3] 2006.gada 17.oktobrī Pieteicējs iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Atbildētāja 2006.gada 22.septembra lēmumu Nr. B.72-15.1 par administratīvā soda uzlikšanu. [4] Pieteikumā pieteicējs norāda, ka atbildētājs ir nepamatoti izdevis lēmumu Nr. B.72-15.1 par administratīvā soda uzlikšanu, jo Pieteicējam 2005.gada 10.oktobrī ir izdota būvatļauja Nr.49/2008, kas ir derīga līdz 2007.gada 1.novembrim hidrobūves reorganizācijas un ūdenstilpju aizbēršanai saimniecībā „Mednieki”, Garkalnes pagastā. 2005.gada 24.augustā Garkalnes pagasta padome nolēma izsniegt arhitektūras plānošanas uzdevumu hidrobūves – dīkā aizbēršanai un tīrīšanai Līgo 11, Rutki, Mednieki, Jaunrutki.
Tehniskā projekta 17.lappusē ir doti Lauku atbalsta dienesta Tehniskie noteikumi Nr.167 nekustamo īpašumu Līgo iela 11 un Mednieku dīķu aizbēršanas projekta izstrādāšanai. Līdz ar to var konstatēt, ka pieteicējs nav izdarījis LAPK 152.panta otrajā daļā norādīto pārkāpumu. [5] Savos paskaidrojumos tiesai Atbildētājs neatzīst pieteikumu, norādot, ka pieteicēja tiesai iesniegtie dokumenti ir par pieteicējam piederošās saimniecības „Mednieki” hidrobūves reorganizāciju un ūdenstilpņu aizbēršanu. Savukārt pieteicējs sodīts par veiktajiem darbiem zemes gabalā Līgo ielā 11. Šiem darbiem būvatļauja nav izsniegta, ir tikai Garkalnes pagasta padomes 2005.gada 24.augusta lēmums par atļauju izsniegt arhitektūras – plānošanas uzdevumu hidrobūves aizbēršanai Līgo ielā 11 un arhitektūras – plānošanas uzdevums Nr.16-03/284, kas izsniegt 2006.gada 18.augustā. [6] Tiesas sēdē pieteicējs prasījumu uzturēja saskaņā ar pieteikumā norādīto motivāciju. Atbildētāja pārstāvis prasījumu neatzina un lūdza tiesu to noraidīt.
Mo t ī v u d a ļ a
[7] Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ noraidāms. [8] Lietā konstatēti turpmāk norādītie apstākļi: [8.1] 2006.gada 21.jūnijā Rīgas rajona Garkalnes novada būvvaldes inspektors sastādīja pārbaudes aktu, kurā konstatēts, ka zemes īpašumā Līgo ielā 11, Upesciemā, Garkalnes novadā, pieteicējam piederošajā zemes īpašumā ir uzsākti dīķa aizbēršanas darbi bez akceptēta projekta un bez būvatļaujas (lietas 87.lapa). Notikuma vietā veikta fotografēšana (lietas 88.lapa). [8.2] 2006.gada 11.septembrī Garkalnes novada dome sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu EN Nr.200050. Protokols sastādīts par to, ka pieteicējs, kā īpašuma Līgo iela 11 3.zemes gabala īpašnieks, ir veicis dīķa aizbēršanu ar būvgružiem. Darbi veikti bez izstrādāta projekta un nav izņemta būvatļauja. Zemes īpašniekam vairākkārtīgi mutiski izteikti aizrādījumi par patvarīgās būvniecības faktu, bet aizbēršanas darbi netika pārtraukti (lietas 86.lapa). [8.3] 2006.gada 12.septembrī Rīgas rajona Garkalnes novada būvvaldes inspektors sastādīja pārbaudes aktu, kurā konstatēts, ka Līgo ielā 11 laika periodā no jūnija beigām līdz akta sastādīšanas brīdim dīķa aizbēršana ir turpinājusies un notikusi ievērojamā apjomā (lietas 89.lapa). Notikuma vietā veikta fotografēšana (lietas 90.lapa).
[8.4] 2006.gada 22.septembrī Garkalnes novada Administratīvā komisija pieņēma lēmumu Nr.B.72-15.1 (lietas 84., 85.lapa). Ar lēmumu nolemts pieteicēju atzīt par vainīgu LAPK 152.panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu 500,- Ls apmērā. [8.5] 2006.gada 17.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums, kurā lūgts atzīt 2006.gada 22.septembra lēmumu Nr.B.72-15.1 atzīšanu par spēkā neesošu. [9] Saskaņā ar „Būvniecības likuma” 13.panta pirmo daļu, pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.
Līdz ar to tiesa secina, ka likumīgs būvniecības process var uzsākties tikai ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņemtu būvatļauju. Tā paša panta piektā daļa nosaka, ka būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos likumdošanas aktos. [10] Tiesa konstatē, ka pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 152. otro daļu. Saskaņā ar LAPK 152.panta otro daļu, par būves patvaļīgu būvniecību uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem. [11] Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, var konstatēt, ka pieteicējam piederošajā zemes vienībā Līgo ielā 11, Garkalnes pagastā ir veikti būvdarbi bez būvatļaujas.
Par minēto faktu liecina turpmāk norādītie pierādījumi: 1) 2006.gada 21.jūnija pārbaudes akts (lietas 87.,88..lapa); 2) 2006.gada 12.septembra pārbaudes akts (lietas 89.,90.lapa);
3) Tehniskais projekta lapu kopijas (lietas 143.-150.lapa). Tehniskā projekta ietvaros veiktajā plānā ir atzīmēts zemes gabals , kurā jau pirms projekta saskaņošanas ir veikti dīķa aizbēršanas darbi (skatīt lietas 149.lapu). [12] Pieteicējs Tehnisko projektu par dīķa, kas atrodas Līgo ielā 11, Garkalnē aizbēršana ir saskaņojis tikai septembra beigās, tātad būvatļauja saņemta pēc 2006.gada 22.septembra, kad Garkalnes novada Administratīvās komisija pieņēma lēmumu Nr. B.72-15.1. Nav pamatots Pieteicēja viedoklis, ka Līgo ielā 11, Garkalnē dīķu aizbēršana tika atļauta ar 2005.gada 10.oktobrī izdoto būvatļauju Nr.49/2008.
Šī būvatļauja attiecās uz nekustamo īpašumu „Medinieki” un tajā atrodošos dīķa aizbēršanu (atrodas blakus īpašumam Līgo ielā 11). [13] Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro gan pārkāpuma būtība, gan personas vaina, gan atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK 32.panta otrā daļa nosaka, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
No minētajām normām izriet, ka, izvērtējot konkrēto gadījumu, iestādei, kas lemj par administratīvā soda uzlikšanu, jāveic lietderības apsvērumi, lemjot par soda piemērošanu personai. [14] Atbildētājs pieteicējam piemērojis vidējo attiecīgā panta sankcijā paredzēto sodu – naudas sodu Ls 500 apmērā. Samērīguma principa piemērošana administratīvajās lietās un it īpaši administratīvā pārkāpuma lietās, ir administratīvā procesa sastāvdaļa, jo iestāde savas kompetences ietvaros realizē tai piešķirto rīcības brīvību.
Attiecīgais rezultāts iestādei ir pienācīgi jāpamato – tā nepieciešamība (leģitīma mērķa sasniegšanā), piemērotība (attiecīgā mērķa sasniegšanai), vajadzība (mazāk personas tiesību ierobežojošo līdzekļu izmantošana) un atbilstība (salīdzinot personas tiesību aizskārumu ar sabiedrības ieguvumu) (Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 6.jūnija spriedums lietā 143/AA 332-05/3). [15] Izvērtējot nodarījuma apjomu un raksturu, tiesa atzīst, ka pārkāpums ir atzīstams par bīstamu pēc tā rakstura. Šāds secinājums izriet no fakta, ka veiktie darbi ir atzīstami par liela apjoma un par tādiem, kas būtiski mainīja vidi konkrētajā zemes gabalā (faktiski notika transformācija).
Tiesas vērtējumā, lai arī darbu pasūtītājs ir fiziska persona, pēc sava rakstura darbība pārsniedz privātpersonai raksturīgos celtniecības darbu apjomus. Bez tam no lietas materiāliem redzams, ka 2006.gada 24.aprīlī Garkalnes novada dome paziņoja pieteicējam, ka pieteicējam piederošās hidrobūves „Medinieki”, „Līgo ielā 11” ir saglabājamas (lietas 135.lapa). Vēstulē arī ir norādīts, ka ir jāizvērtē izmaiņu ietekme uz hidrobūvi kopumā. [16] Pieteicējs pārkāpumu izdarīja ar nodomu, jo no lietas materiāliem redzam, ka jau 2005.gadā bija uzsācis atsevišķas darbības saistībā ar projektu izstrādi par Līgo ielā 11 atrodošo dīķu aizbēršanu (piemēram, Tehniskie noteikumi Nr.167 – lietas 27.lapa).
Pieteicējs apzinājās (vai tam vajadzēja apzināties), ka darbiem Līgo ielā 11 ir nepieciešama būvatļauja, jo tādiem pašiem darbiem blakus zemes gabalā „Mednieki” pieteicējs jau bija izņēmis būvatļauju. [17] Tiesai nav pamata neticēt atbildētāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajai informācijai, ka pieteicējs tika mutiski brīdināts par iespējamām sekām, ja netiks pārtraukti būvniecības darbi. Minēto faktu netieši apstiprina fakts, ka sākotnējais apskates akts sastādīts jau 2006.gada 21.jūnijā, savukārt lēmums par soda piemērošanu pieņemts 2006.gada 22.septembrī.
Pieteicējs pārkāpumu turpināja arī pēc tam, kad pieteicējam tika izteikti mutvārdu aizrādījumi, tādejādi tiesa konstatē, ka pastāv LAPK 34.panta 1.punktā minētais apstāklis, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu, proti, prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt. [18] Ņemot vērā konstatētos faktus par pārkāpuma raksturu, pieteicēja vainu un vainu pastiprinošo apstākļu esamību, tiesa atzīst, ka sods nav atzīstams par acīmredzami nesamērīgu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pietiecēja pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, Administratīvā pārkāpuma kodeksa 286.panta 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
noraidīt U.Š. pieteikumu par Garkalnes novada domes Administratīvās komisijas lēmuma Nr.B.72-15.1 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.
Tiesnesis V.Poķis