Court partially allowed appeal, cancelling police penalty for separate traffic violations while upholding the main aggressive driving charge.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court partially dismissed the applicant's request to annul the police decision regarding a traffic violation. The applicant argued for separate penalties for specific infractions, but the court found the facts fully covered the charge of aggressive driving under the Administrative Offences Code. Consequently, the court cancelled the portion of the decision imposing liability for other violations and declared the case closed on those grounds, while leaving the main penalty for aggressive driving intact.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.4panta 13.pants; LAPK 239.pants 8.pants: When a single act constitutes multiple administrative offences, the court must determine if the facts cover the composition of the more serious offence; if so, separate penalties are not applicable, and the case must be closed on the remaining charges.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42683809 A 02845-10/23
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2010.gada 23.septembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Migla,
piedaloties pieteicējam J.N. un viņa pilnvarotajam pārstāvim N.A., un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei I.K.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.N. (personas kods: /personas kods/) pieteikuma par Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 21.janvāra lēmuma Nr.219 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2008.gada 7.oktobrī J.N. (turpmāk arī – pieteicējs) tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 447370 par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 10., 70., 83.,
314.15. un 314.16.punkta prasību neievērošanu, ka pieteicējs 2008.gada 7.oktobrī, plkst.18.15, Rīgā pa 11.novembra krastmalu no Krasta ielas puses Akmens tilta virzienā vadīja transportlīdzekli Toyota 4 Runner, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un no joslas, kas paredzēta braukšanai taisni un apzīmēta ar ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.937, izdarīja kreiso pagriezienu uz Akmens tiltu, neievērojot attiecīgo malējo stāvokli, šķērsoja virzienu saliņu, kā arī radīja satiksmei traucējošu situāciju. 2008.gada 7.novembrī Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī – VP RRP KPP) Satiksmes Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu Nr.050/PA447370 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu, 149.6panta piekto daļu un 149.31panta sesto daļu, uzliekot naudas sodu Ls 50 apmērā. Izskatot pieteicēja Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumu, ar Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī – atbildētājs) 2009.gada 21.janvāra lēmumu Nr.219 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums.
[2] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 18.februārī saņemts J.N. pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kurš pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [2.1] 2008.gada 7.oktobrī, apmēram plkst. 18.00, kad pieteicējs pārbrauca pāri Akmens tiltam Pārdaugavas virzienā, viņu apturēja Ceļu policijas darbinieks. Kā apturēšanas iemeslu minot to, ka pieteicējs pirms uzbraukšanas uz tilta neieņēma vajadzīgo stāvokli uz brauktuves pirms kreisā manevra izpildīšanas, kā arī to, ka pārbrauca drošības saliņai, ignorējot citu satiksmes dalībnieku intereses.
Pieteicējs atbildējis, ka dažus metrus pirms brauktuvju krustošanās vietas tieši pirms nepārtrauktās sadalošās līnijas fragmenta, kas ir tikai dažus metrus gara un gandrīz vai nesaredzama, pēc aizmugurē braucošā maršruta autobusa vadītāja skaidriem un nepārprotamiem gaismas signāliem, ka pieteicējs tiek laists joslā, kas nogriezās pa kreisi, atkārtoti pārliecinoties par satiksmes drošību, pārkārtojies un uzbraucis uz tilta. Dotā manevra laikā pieteicējs maksimāli kontrolējis situāciju uz ceļa, jo bija blīva satiksme, neviena satiksmes dalībnieka intereses nav aizskāris un piespiedu kārtā viņa dēļ neviens satiksmes dalībnieks nebija spiests manīt savu braukšanas trajektoriju, vai braukšanas ātrumu un nekāda bīstamība kopējai satiksmei pieteicēja dēļ radīta netika. [2.2] Policijas darbinieks pieteicēja paskaidrojumus neievērojis un sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu.
Tā kā notikušais fakts, ka pieteicējā neviens neklausās un paskaidrojumi tiek pilnīgi ignorēti, viņu pārsteidzis un emocionāli pilnībā sagrāvis, viņš nekādus rakstiskus paskaidrojumus sniegt vairs nav varējis. Pēc vairākām dienām pieteicējs ieradies Ceļu policijā Gaujas ielā 15, lai sniegtu paskaidrojumus par notikušo faktu. Policijas amatpersona, kuras lietvedībā atradās dotais administratīvais materiāls, uzklausījusi pieteicēju un mutiski paziņojusi, ka pieteicējs ir vainīgs. Pieteicējs 2008.gada 19.novembrī vērsies Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā ar iesniegumu, kurā izklāstījis visus iepriekš minētos faktus, un lūdzis iepazīstināt ar lietas materiāliem kā arī informēt par administratīvās lietas izskatīšanas laiku un vietu, lai uz to varētu ierasties. [2.3] Pieteicējs uzskata, ka lēmumi ir pieņemti nelikumīgi un rupji pārkāpjot gan pieteicēja tiesības, gan LAPK un Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) normas:
- pārkāpts LAPK 1.pants, jo pretēji lūgumam uzaicināt pieteicēju uz lietas izskatīšanu, tas tika pilnībā ignorēts, paskaidrojumi vērā netika ņemti, ar lietas materiāliem iepazīties pieteicējs arī nevarēja;
- pārkāpts LAPK 7.pants, jo vērā tika ņemti tikai tie panti, kuri ir izdevīgi tikai lēmuma pieņēmējam;
- pārkāpts LAPK 237.pants, jo lieta tika izskatīta vienpusēji un neobjektīvi;
- pārkāpts LAPK 240.pants, jo lieta tika izskatīta neievērojot vienlīdzības principu, jo vērā tika ņemti tikai policijas darbinieku paskaidrojumi un pilnīgi ignorēti pieteicēja paskaidrojumi un reālā tā brīža situācija uz ceļa;
- pārkāpts LAPK 244.pants, jo amatpersonas pierādījumus izvērtēja neobjektīvi un vērā ņēma tikai tos materiālus, kas bija izdevīgi tikai tām, nevis vērtēja kopumā un objektīvi;
- pārkāpts LAPK 260.pants, jo dotā norma tika ignorēta pilnība, jo pretēji pieteicēja lūgumam ar lietas materiāliem iepazīties tika liegts, tiesības uz piedalīšanos lietas izskatīšanā realizēt pieteicējam netika dotas, jo amatpersonas nezināmu iemeslu dēļ nepaziņoja, vai arī nevēlējās paziņot laiku, kad tiks izskatīta dotā lieta;
- pārkāpts LAPK 268.1pants, jo nekādus paziņojumus (ne rakstiskus, ne pa telefonu) par to, kad notiks dotās lietas izskatīšana pieteicējs nav saņēmis, kas varētu liecināt par to, ka tie vispār netika izsūtīti un amatpersonas nevēlējās, lai pieteicējs uz to ierastos;
- pārkāpts APL 5.pants, jo pieteicēja tiesības vairāk tika ignorētas nekā veicinātas un vairāk pārkāptas nekā aizsargātas;
- pārkāpts APL 61.pants, jo ar lietu iepazīties pieteicējam tika liegts, un izteikt savus paskaidrojumus klātienē lietas izskatīšanas laikā arī tika liegts;
- pārkāpts APL 62.pants, jo pieteicēja viedokli neviens uzklausīt nevēlējās, viņa viedoklis un argumenti tika pilnīgi ignorēti, turpretī policijas darbinieku viedoklis par lietas būtību tika uzskatīts par vienīgo pareizo un objektīvo.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 16.martā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes paskaidrojums par pieteikumu. Atbildētāja pieteikumu neatzīst, paskaidrojot tālāk minēto. [3.1] Lēmums pieņemts, vadoties pēc sekojošiem faktiem, kas LAPK 243.panta izpratnē uzskatāmi par pierādījumiem un, saskaņā ar LAPK 244.pantu novērtējami pēc amatpersonas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas: 1) administratīvo pārkāpuma protokola un lēmuma Nr.050/PA 447370; 2) sākotnēji VP GKPP SUB 3.biroja rotas Ceļu policijas biroja 2.vada komandiera vietnieka G.E. sniegtā paskaidrojuma administratīvā pārkāpuma protokola oriģināla otrajā pusē; 3) policijas darbinieku G.E. un G.D. paskaidrojumiem; 4) video ieraksta; 5) iesnieguma un tam klāt pievienotās kartes no Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. [3.2] Atbildētāja norāda, ka pieturas pie Lēmumā izklāstītajiem lietas apstākļiem, papildus norādot, ka pieteicējs pie transportlīdzekļa apturēšanas sniedzis mutisku paskaidrojumu, ko protokola oriģināla otrajā pusē sākotnēji minējis policijas darbinieks, ka steidzies pie ārsta un vēlējies sodu nomaksāt pārkāpuma vietā, iesniegumā daļēji atzīst savu vainu, kas tulkojama no iesniegumā minētā (neuzskata, ka dotais manevrs ir agresīvs, jo sabiedriskajam transportam autobusam dotais manevrs nav traktējams kā agresīvs, bet citiem kā agresīvs). [3.3] Atbildētāja neatrod lietā nevienu ticamu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka policijas darbinieki būtu ieinteresēti sastādīt pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu bez pamatota iemesla, sagrozot lietas faktiskos apstākļus.
[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāve prasību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādīto.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, izvērtējot administratīvās lietas materiālus un uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus, secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.
[6] LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Tiesa konstatē, ka ar Sākotnējo lēmumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu, 149.6panta piekto daļu un 149.31panta sesto daļu (lietas 27.lapa). Ar Lēmumu Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (lietas 39.-44.lapa). LAPK 149.4panta trīspadsmitā daļas 2.punkts noteic, ka par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem. Atbilstoši LAPK 149.6panta piektajai daļai, par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā
– uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem. LAPK 149.31panta sestā daļa noteic, ka par uzbraukšanu 934., 935. vai 936.ceļa apzīmējumam – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. Tiesa konstatē, ka pieteicējs nepiekrīt faktam, ka būtu braucis agresīvi. Pieteicējs uzskata, ka, nogriežoties pa kreisi uz Akmens tilta, nav traucējis kopējai automašīnu plūsmai.
[7] Atbilstoši LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktam agresīva braukšana izpaužas kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Tātad, lai pārkāpumu varētu kvalificēt kā agresīvu braukšanu pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta, jākonstatē ir divi apstākļi: 1) ka ir izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un 2) persona ir radījusi traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorējusi pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses.
[8] CSN 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Atbilstoši CSN 10.punktam ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Saskaņā ar CSN 70.punktu pirms jebkura manevra - braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. - transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem.
Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram. CSN 83.punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 298.11.punktu 513., 514., 515., 516. un 517. norādījuma zīme apzīmē "Braukšanas virzieni joslā".
No joslas noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Uz 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 512., 515. un 517.zīme, kas atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas, atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 513., 514., 515., 516. un 517.zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā). 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus.
Ceļu satiksmes noteikumu 314.1.punkts noteic, ka 920.ceļa apzīmējums – nepārtraukta līnija – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai. Plata līnija apzīmē mehānisko transportlīdzekļu brauktuves malu vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkots velosipēdu ceļš.
Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 314.15.punktam, 934., 935. un 936.ceļa apzīmējums apzīmē virzienu saliņas transportlīdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem ceļa apzīmējumiem uzbraukt aizliegts. Saskaņā ar CSN 314.16.punktu horizontālais 937.apzīmējums norāda no braukšanas joslām atļautos braukšanas virzienus krustojumā. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.zīmi. Apzīmējums, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī no kreisās malējās braukšanas joslas apgriezties braukšanai pretējā virzienā.
Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka pieteicējs 2008.gada 7.oktobrī, ap plkst.18.15, vadīja transportlīdzekli Toyota 4 Runner, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rīgā pa 11.novembra krastmalu no Krasta ielas puses Akmens tilta virzienā un veica kreisā pagrieziena manevru uz tiltu. Kā arī par to, ka konkrētajā laikā un vietā satiksme bija ļoti intensīva. Lietā ir strīds, vai pagrieziena veikšanas brīdī tika pārkāpti CSN un tika radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai.
[9] Tiesa konstatē, ka satiksme 11.novembra krastmalā virzienā no Krasta ielas uz Akmens tilta pusi ir organizēta četrās joslās. Pirms nogriešanā uz tilta no ceturtās iekšējās joslas, kas paredzēta braukšanai taisni, ko norāda 937.horizontālais apzīmējums, atdalās josla kreisā pagrieziena veikšanai, lai uzbrauktu uz tilta (lietas 32.lapa). Tā kā kreisā pagrieziena josla ir izveidota tikai nelielā attālumā pirms tilta, konkrētajā vietā intensīvas satiksmes laikā veidojas sastrēgums, ja kreiso pagriezienu ir jāveic arī automašīnām, kas brauc pa blakus joslām. Tai pat laikā, lai ieņemtu malējo kreiso joslu pagrieziena veikšanai, pārgrupēšanās ir jāveic savlaicīgi pirms krustojuma. Lietā ir strīds par faktiskajiem apstākļiem, kādā veidā pieteicējs veicis uzbraukšanas manevru Akmens tiltam. No pieteicēja un viņa pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka pieteicējs automašīnai laicīgi ieslēdzis kreiso pagriezienu un mēģinājis pārkārtoties, gaidot, ka kāds transportlīdzeklis ielaidīs kolonnā. Pieteicējs redzējis, ka aizmugurē braucošais satiksmes autobuss pārkārtojas, līdz ar to arī viņš veicis manevru. Manevru izdarījis pirms nepārtrauktā ceļa apzīmējuma un tas noticis pirms krustojuma. Atbildētājs savukārt protokolā un Lēmumā norāda, ka pieteicējs no joslas, kas paredzēta braukšanai taisni un apzīmēta ar ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.937, izdarīja kreiso pagriezienu uz Akmens tiltu, neievērojot attiecīgo malējo stāvokli, šķērsoja virzienu saliņu, kā arī radīja satiksmei traucējošu situāciju. Līdz ar to tiesai, izvērtējot pierādījumus, jānoskaidro lietas faktiskie apstākļi.
[10] Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu un tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).
Par pierādījumiem konkrētajā lietā var kalpot turpmāk minētie. [10.1] 2008.gada 7.oktobrī J.N. noformēts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 447370 par CSN 10., 70., 83., 314.15. un 314.16.punkta prasību neievērošanu. Ir konstatēts, ka pieteicējs 2008.gada 7.oktobrī, plkst.18.15, Rīgā pa 11.novembra krastmalu no Krasta ielas puses Akmens tilta virzienā vadīja transportlīdzekli Toyota 4 Runner, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un no joslas, kas paredzēta braukšanai taisni un apzīmēta ar ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.937, izdarīja kreiso pagriezienu uz Akmens tiltu, neievērojot attiecīgo malējo stāvokli, šķērsoja virzienu saliņu, kā arī radīja satiksmei traucējošu situāciju.
Vadītāja rīcība uzskatāma par agresīvu braukšanu, jo izdarīti vairāki cits citam sekojoši pārkāpumi un ignorētas citu vadītāju intereses. Pieteicējs ir atteicies protokolu parakstīt (lietas 23.lapa). [10.2] Administratīvā pārkāpuma protokola sastādītājs, Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja 3.biroja rotas Ceļu policijas biroja 2.vada komandiera vietnieks G.E. pārkāpuma konstatēšanas vietā protokola oriģinālā ir sniedzis rakstisku paskaidrojumu, norādot, ka vadītājs sākotnēji atzina pārkāpumu, skaidrojot, ka steidzies pie ārsta.
Protokola sastādīšanas laikā J.N. piedāvāja maksāt sodu uz vietas, lai netiktu sastādīts administratīvais protokols. Pēc protokola sastādīšanas J.N. atteicās to parakstīt, par neiepazīstoties ar protokola saturu (lietas 24.lapa). [10.3] Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā pieteicējs norāda, ka braucis pa 13.janvāra ielu pa otro braukšanas joslu, tad nogriezies pa labi uz 11.novembra krastmalu un turpinājis kustību Akmens tilta virzienā pa otro braukšanas joslu – trešā josla bijusi aizņemta ar citiem transportlīdzekļiem.
Aizbraucot līdz krustojumam (apgriešanās vieta) pārbraucis pāri, un ieslēdzot kreiso pagrieziena rādītāju turpinājis kustību gaidot, kad kāds cits satiksmes dalībnieks ,,ielaidīs” kreisajā josla. Aiz viņa braucis maršruta autobuss, Tajā brīdī, kad autobuss atradies ļoti tuvu, autobusa šoferis viņam uzspīdinājis ar gaismām tā brīdinot, ka pārējie satiksmes dalībnieki laiž autobusu, taču tas nevar ieņemt joslu, jo ir pārāk tuvu piebraucis viņa transportlīdzeklim. Tad pieņēmis lēmumu uzbraukt uz saliņas un ieņēmis kreiso joslu (lietas 25.lapa). [10.4] 2008.gada 16.decembrī policijas amatpersona G.E. ir sniedzis dienesta ziņojumu, norādot, ka minētā gada 7.oktobrī strādājis pēc atsevišķa uzdevuma Rīgā, Akmens tilta un Kuģu ielas krustojumā.
Plkst.8.15 pa rāciju no rotas 2.vada komandiera G.D. saņēmis informāciju, ka transportlīdzeklis Toyota ar valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ brauca pa 11.novembra krastmalu no Krasta ielas Akmens tilta virzienā. Vadītājs no joslas, kas paredzēta braukšanai taisni un apzīmēta ar ceļa apzīmējumu Nr.937 izdarīja kreiso pagriezienu uz Akmens tiltu, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli uz brauktuves, šķērsoja virzienu saliņu, kā arī radīja traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai. Minēto transportlīdzekli apturējis, izskaidrojis vadītājam pārkāpuma būtību un sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu.
J.N. sākotnēji atzina pārkāpumu, skaidrojot, ka steidzies pie ārsta. Protokola sastādīšanas laikā J.N. piedāvāja maksāt sodu uz vietas, lai netiktu sastādīts administratīvais protokols, bet pēc protokola sastādīšanas J.N. to atteicās parakstīt. Pārkāpums tika fiksēts uz video (lietas 35.lapa). [10.5] 2008.gada 22.decembrī dienesta ziņojumā policijas amatpersona G.D. norāda, ka 2008.gada 07.oktobrī pildījis dienesta pienākumus Rīgas pilsētā dislokācijas vietā un plkst.18.15 ievērojis transportlīdzekli, kas braucis pa 11.novembra krastmalu no Krasta ielas puses Akmens tilta virzienā pa joslu, kas paredzēta braukšanai taisni.
Transportlīdzeklis Toyota ar valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ neievēroja ceļa horizontālo apzīmējumu un neieņemot attiecīgo malējo stāvokli veica pagriezienu pa kreisi uz Akmens tiltu, radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai. Par minēto pārkāpumu ar rācijas palīdzību paziņojis informāciju postenim, kas atradās Akmens tilta nobraucienā Pārdaugavas pusē. Pārkāpums tika fiksēts uz video (lietas 36.lapa). [10.6] VP RRP KPP Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas nodaļas inspektore I.Č. dienesta ziņojumā norāda, ka noskatoties video ierakstu, kuru filmēja 2008.gada 07,oktobrī, VP GKPP SUB 2.vada komandieris G.D., tajā redzams, kā 2008.gada 07.oktobrī plkst. 18.15, pa 11.novembra krastmalu no Krasta ielas puses Akmens tilta virzienā brauc vairāki transportlīdzekli pa braukšanas joslu, kas ved uz Akmens tiltu.
Negaidīti, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli uz brauktuves, brauc tumšas krāsas transportlīdzeklis Toyota 4 Runner, bez ieslēgta kreisā pagrieziena rādītāja, šķērso horizontālo ceļa apzīmējumu Nr. 934, ,,iespraucas” starp pa 11.novembra krastmalu no Vanšu tilta puses uz Akmens tiltu braucošo transportlīdzekļu vidū, traucējot sabiedriskajam transportam, nobremzē, pārbraucot pāri horizontālajam ceļa apzīmējumam, jo acīm redzams, ka CSN nepārkāpjošie transportlīdzekļu vadītāji nevēlējās dot ceļu (kas viņiem ari nebija jādod).
Toyota 4 Runner, īsi pirms ,,iespraukšanās” parāda pagrieziena rādītāju un uzbrauc uz Akmens tiltu, radot bīstamu situāciju uz brauktuves, gan no Vanšu tilta puses braucošajiem, gan no Krasta ielas puses braucošajiem transportlīdzekļiem (lietas 38.lapa).
[11] Izvērtējot pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa secina, ka ar lietā esošajiem materiāliem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē ir konstatēts, ka pieteicējs ar savām darbībām ir pārkāpis CSN 4., 83. un 314.16.punkta prasības, līdz ar to izdarījis LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otrajā punktā paredzēto pārkāpumu (agresīva braukšana). Tiesas secinājums balstās uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. [11.1] Pārkāpums ir filmēts ar video. Lietas materiālos iesniegtais CD disks (lietas 21.lapa) nesatur informāciju – ir tukšs. Tiesas sēdē filmētais materiāls tika skatīts no ierakstīta video kasetē, taču attēla kvalitāte bija slikta.
Kā paskaidroja atbildētāja pārstāve, policijai nav atbilstošu telpu, kur glabāt video ierakstus, tāpēc laika gaitā tie zaudē kvalitāti. Līdz ar to tiesa vērtē iepriekš norādītos pierādījumus [10]. [11.2] Tiesa konstatē pretrunas pieteicēja norādītajā attiecībā uz pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem. Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā J.N. norāda, ka pirms pašas „saliņas” piebremzējis. Lai ieņemtu kreiso malējo joslu, ir uzbraucis uz saliņas (lietas 25.lapa). Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka latviešu valodu labi nepārzina, un ar vārdu „saliņa” nebija domāta vieta jau pagriezienā uz tilta (lietas 32.lapa), bet gan vieta pirms krustojuma.
Pārkārtošanās notikusi apmēram pusotru metru pirms krustojuma. Izlasot Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumu, tiesai nerodas šaubas, ka to ir rakstījis cilvēks, kurš pārzina latviešu valodu. Termini ir lietoti precīzi. Turklāt gan no Ceļu satiksmes noteikumu regulējuma, gan no paša vārda „saliņa” ir nepārprotami saprotams, ka tā ir kāda atsevišķa norobežota vieta. Līdz pagriezienam uz Akmens tiltu 11.novembra krastmalā nav citas šādas norobežotas teritorijas. Līdz ar to tiesa secina, ka sākotnēji arī pats pieteicējs ir atzinis, ka ir uzbraucis uz saliņas un pēc tam veicis pārkārtošanās manevru, tas ir, veicis pagriezienu pa kreisi uz Akmens tiltu, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli.
Turklāt par šādu situāciju dienesta ziņojumā norāda arī policijas inspektore, kura skatījās video ierakstu (lietas 38.lapa). Paskaidrojumiem, kas sniegti tikai tiesvedības stadijā lietas izskatīšanā un atšķiras no iepriekšējiem paskaidrojumiem, tiesa nepiešķir ticamību. [11.3] Tiesa arī atzīst, ka policijas darbiniekam G.D., pildot darba pienākumus un atrodoties pie Rīgas Tehniskās universitātes, bija pārredzama 11.novembra krastmala virzienā no Krasta ielas uz Akmens tilta pusi, tostarp arī vieta, kur transportlīdzekļiem ir jāveic kreisais pagrieziens uz Akmens tiltu.
Līdz ar to tiesai nav pamata neticēt G.D. norādītajam faktiskās situācijas aprakstam, ka Transportlīdzeklis Toyota ar valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ neievēroja ceļa horizontālo apzīmējumu un, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli, veica pagriezienu pa kreisi uz Akmens tiltu (lietas 36.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt G.D. dienesta ziņojumā sniegtās ziņas. Lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tiesas ieskatā policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.
Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā Nr.AA 13-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr.666-05/5 15.1punktu). Konkrētajā gadījumā tiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieks būtu neobjektīvs vai nekompetents pieteicēja administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Tiesa nekonstatē arī policijas darbinieka iepriekšēju saistību ar pieteicēju un līdz ar to vēlmi pieņemt pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu.
Tāpat tiesas ieskatā nav iespējams rast skaidrojumu tam, kāpēc policijas darbinieki būtu ieinteresēti apturēt tieši pieteicēja vadīto automašīnu, ja tā nepārkāptu Ceļu satiksmes noteikumus, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un sniegt apzināti nepatiesu dienesta ziņojumu tieši par pieteicēja automašīnas braukšanas stilu. [11.4] Administratīvā protokola sastādīšanas laikā pieteicējs nav izteicis nevienu iebildumu par pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem, bet bijis gatavs maksāt sodu uz vietas, lai netiktu sastādīts administratīvais protokols (lietas 24.lapa). [11.5] Lietā nav nozīmes pieteicēja argumentam, ka policijas darbinieki viņu apturējuši Akmens tilta otrā pusē – Pārdaugavā, kas nebija pārkāpuma izdarīšanas vietas.
Tiesas ieskatā šāda rīcība, ka policijas darbinieki pa rāciju viens otram nodod informāciju, lai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju apturētu vietā, kur nav intensīvas satiksmes, ir pareiza un saprātīga. Policijas darbinieki nevar apturēt pārkāpēju uz tilta, turklāt intensīvā satiksmē un sastrēguma stundās. [11.6] Veicot kreiso pagriezienu, neievērojot attiecīgo malējo stāvokli, tiek ignorētas citu vadītāju intereses, jo mēģināšana iekļauties kolonnā braucošo automašīnu plūsmā neizbēgami liek tām samazināt ātrumu vai vispār nevirzīties uz priekšu.
Līdz ar to pieteicējs ir ignorējis citu autobraucēju intereses sastrēguma laikā, kas atbilst LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā noteiktajam administratīvā pārkāpuma sastāvam.
[12] Tiesa negūst apstiprinājumu pieteicēja norādītajam, ka ir pārkāpts LAPK 260.pants, jo viņam tika liegtas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā iestādē. No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 8.oktobrī ir sagatavota pavēste nosūtīšanai pa pastu pieteicējam ierasties uz lietas izskatīšanu līdz 2008.gada 8.novembrim (lietas 26.lapa). Savukārt lieta ir izskatīta un Sākotnējais lēmums ir pieņemts 2008.gada 7.novembrī. Uz Sākotnējā lēmuma ir pieteicēja paraksts, ka 2008.gada 7.novembrī lēmuma noraksts ir saņemts (lietas 27.lapa). Tātad pieteicējs ir piedalījies lietas izskatīšanā un jau 11.novembrī sagatavots Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegums.
[13] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka pieteicējs ir pārkāpis CSN 4., 83. un 314.16.punkta prasības, jo nogriežoties pa kreisi uz Akmens tiltu nav laikus ieņēmis attiecīgo malējo stāvokli un manevrs ir veikts no joslas, kas paredzēta braukšanai taisni un apzīmēta ar ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.937. Veicot šo manevru ir ignorētas arī pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Pieteicējs Lēmumā par konkrētajiem CSN pārkāpumiem saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otrā punkta, 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas, uzliekot naudas sodu Ls 50 apmērā. Tiesas ieskatā pārkāpuma kvalifikācija pēc LAPK 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas nav pamatota. Pieteicējs, veicot vairākus CSN pārkāpumus, konkrētajā gadījumā ir izdarījis vienu administratīvo pārkāpumu – braucis agresīvi. Tiesa, piemērojot subsumciju (tiesību normas piemeklēšana faktiskajiem lietas apstākļiem), secina, ka LAPK 149.4panta trīspadsmitā daļas otrais punkts pilnībā aptver konkrētā gadījuma faktiskos apstākļus un uz šiem faktiskajiem apstākļiem ir attiecināmas tiesību normas tiesiskās sekas, proti, lietas faktiskie apstākļi pilnībā sakrīt ar normas tiesisko sastāvu. Tiesa nav konstatējusi, ka pieteicējs būtu izdarījis kādu atsevišķu pārkāpumu, kura sastāvs pārsniegtu agresīvās braukšanas sastāvu un būtu kvalificējams atsevišķi. Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka pieteicējs būtu sodāms atsevišķi par kādu citu pārkāpumu. Līdz ar to pieteicēja darbības kvalificējamas tikai pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas otrā punkta, kas paredz administratīvo atbildību par agresīvu braukšanu.
[14] LAPK 239.panta 8.punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess. Tiesas ieskatā Lēmums daļā par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas atceļams, un lieta šajā daļā izbeidzama, jo pieteicējs par šajos pantos norādītajiem pārkāpumiem tiek sodīts saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu.
[15] Saskaņā ar LAPK 32.panta otrajā daļā noteikto, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Konkrētajā gadījumā piemērotā tiesību norma – LAPK 149.4panta trīspadsmitā daļa paredz naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem. J.N. ir sodīts ar naudas sodu Ls 50 apmērā, tas ir, minimālo sodu. Līdz ar to ir atzīstams, ka atbildētājs ir izdarījis lietderības apsvērumus un atzinis šādu soda mēru par adekvātu izdarītajam pārkāpumam.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289. – 291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, tiesa nosprieda:
daļēji apmierināt J.N. pieteikumu par Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 21.janvāra lēmuma Nr.219 atcelšanu. Atcelt Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 21.janvāra lēmumu Nr.219 daļā par J.N. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.6panta piektās daļas un 149.31panta sestās daļas un izbeigt lietu. Atstāt negrozītu Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 21.janvāra lēmumu Nr.219 daļā par J.N. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta trīspadsmitās daļas otrā punkta. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) R.Migla
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese__________ R.Migla Rīgā, 2010.gada 23.septembrī