C19026616 / C-0266-16 · Kuldīgas rajona tiesa

Lietas Nr. C19026616

Lietas arhīva Nr. C-0266-16/2

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2016.gada 28.jūnijā

Kuldīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Liena Jansone

ar tiesas sēdes sekretāri Gunu Bredovsku

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Brocēnu Siltums” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Izskatot lietu, tiesa

k o ns t a t ē j a

prasītāja cēlusi prasību pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu EUR

4034,65, likumiskos procentus EUR 864,22, nomaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 501,83, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

4,70 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 11,31. Prasība pamatota uz Civillikuma 1425., 1520., 1521., 1587., 1588., 1590.pantu, 1652.panta

3.punktu, 1661., 1662., 1756., 1757. pantu, 1759.panta 1.punktu, 1760., 1765., 1779., 1811., 1832.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta

3.punktu, 14.pantu, Enerģētikas likuma 46., 46.1 pantu, likuma “Par pašvaldībām” 14.panta trešo daļu, 15.panta pirmās daļas 1.punktu, 45.pantu,

likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 4., 16., 19.pantu, Ūdens apsaimniekošanas likuma 17.panta otrās daļas 1.punktu, 2008.gada

21.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 29., 36.punktu, Brocēnu pašvaldības 2008.gada

16.jūnija saistošo noteikumu Nr.10 “Brocēnu novada ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības

noteikumi” 2.2., 2.3., 2.4. punktu, Brocēnu pašvaldības 2004.gada 15.decembra saistošo noteikumu “Par Brocēnu novada sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu” 8.punktu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir Brocēnu novada pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība - ūdenssaimniecības un energoapgādes

komersants, kas saskaņā ar Enerģētikas likuma 46. un 46.1 pantu, likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 16., 19.-22.pantu un tiem

pakārtotajiem normatīvajiem aktiem veic licencētu komercdarbību valsts regulētajās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, par publiski noteiktiem tarifiem

sniedzot ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumus - nodrošinot ūdens pievadīšanu un notekūdeņu savākšanu (kanalizāciju), kā arī

siltumenerģijas piegādi šo pakalpojumu lietotājiem Brocēnu novada teritorijā, atbilstoši likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 4.pantā un

Ūdens apsaimniekošanas likuma 1.pantā sniegtajam definējumam. Papildus, prasītāja sniedz arī daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apsaimniekošanas

pakalpojumus, pastarpināti organizējot arī citu pamatpakalpojumu nodrošināšanu šo namu iedzīvotājiem (tai skaitā sadzīves atkritumu izvešanu), atbilstoši

noslēgtajiem apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) līgumiem.

Attiecīgi prasītāja nodrošinājusi ar ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī

apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku /adrese/, tostarp arī atbildētājam piederošo dzīvokli Nr.11 (turpmāk - Dzīvoklis).

Atbildētājs esot Dzīvokļa īpašnieks, pamatojoties uz 2006.gada 1.septembrī noslēgto pirkuma līgumu, tādējādi atbildētājam esot piemērojams

Dzīvokļa īpašnieka statuss.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs nav pienācīgi norēķinājies ar prasītāju par Dzīvoklī piegādātajiem pakalpojumiem saskaņā ar tam saistošajiem

likumiskajiem pienākumiem, kā to paredz Dzīvokļa īpašuma likuma 6.panta un 10.panta 3.punkts; likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

16., 19.punkts; Ūdens apsaimniekošanas likuma 17.panta otrās daļas 1.punkts; Enerģētikas likuma 46.panta pirmā daļa; 2008.gada 21.oktobra Ministru

kabineta noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 29., 36.punktu, likuma “Par pašvaldībām” 14.panta trešās daļas,

15.panta pirmās daļas 1.punktu, 45.pantu.

Atbildētājs kopš 2010.gada 24.novembra deklarējies /adrese/.

Norādīts, ka atbilstoši Civillikuma 1520., 1521 pantam, prasītājai kā attiecīgo pakalpojumu sniedzējai ir tiesības prasīt no atbildētāja attiecīgo

līgumisko un likumisko saistību izpildījumu.

Bez tam, atbildētājam par Dzīvokļa lietošanu ir pienākums ievērot šādus ūdensapgādes, kanalizācijas un atkritumu saimniecību noteikumus:

a. ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumu sfērā – Brocēnu novada pašvaldības 2008.gada 16.jūnija saistošos noteikumu Nr.10 “Brocēnu

novada ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi”, kas paredz pakalpojumu

uzskaites un norēķinu kārtību atbilstoši apstiprinātajam publiskajam tarifam, ūdens skaitītāju rādījumiem, vai, ja ūdens patēriņa skaitītāju vai

notekūdeņu uzskaites ierīču nav, piegādātā ūdens un novadīto notekūdeņu daudzumu nosaka pēc spēkā esošajām ūdens patēriņa normām un

pakalpojumu sniedzēja piestādītiem rēķiniem;

b. sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sfērā - Brocēnu pašvaldības 2004.gada 15.decembra saistošo noteikumu “Par Brocēnu novada

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu”, kas paredz, ka privatizēto dzīvokļu īpašnieki par atkritumu apsaimniekošanu maksā nama apsaimniekošanas

biedrībai vai attiecīgai uzņēmējsabiedrībai saskaņā ar līgumā par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu noteiktajos termiņos.

Siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus likumā paredzētajā kārtībā apstiprinājis Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu

regulators.

Prasītāja esot nodrošinājusi Dzīvokli ar ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un dzīvojamās

mājas apsaimniekošanas pakalpojumiem. Atbildētājs savas maksājumu saistības par Dzīvoklī saņemtajiem pakalpojumiem kopš 2009.gada

februāra neesot pildījis regulāri un pilnā apmērā, līdz ar to pamatparāda summa ir EUR 4 034,65.

Par nenokārtotajām parādsaistībām prasītāja vairākkārtīgi atgādinājusi atbildētājam, nosūtot brīdinājumus. Brīdinājumi esot nosūtīti

atpakaļ prasītājai.

Papildus par kavētajiem maksājumiem, atbilstoši Civillikuma 1756., 1757.pantam, 1759.panta 1.punktam, 1760., 1765.pantam,

atbildētājam jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti (seši procenti no simta gadā), kas no galvenā parāda summas par laika posmu no

2009.gada 1.februāra līdz 2015.gada 31.oktobrim veido EUR 864,22.

Lai iegūtu prasības celšanai nepieciešamo rakstveida pierādījumu, t.i. Saldus rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Nodalījuma

norakstu Nr.280-11, prasītājai radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 7,11, un pasta izdevumi EUR 4,20 par prasītājas izdevumiem

brīdinājuma nosūtīšanai.

2016.gada 8.jūnijā saņemts un nosūtīts atbildētājam prasītāja pieteikums par prasības apjoma palielināšanu – pieauguma pievienošanu, kurā

norādīts, ka laika posmā no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.maijam parāds ir pieaudzis, jo atbildētājam neveicot pamatparāda

apmaksu, prasītāja ir papildus aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus.

Līdz ar to, ņemot vērā aprēķināto pieaugumu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu EUR

4034,65, likumiskos nokavējuma procentus EUR 1015,39, nomaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 501,83, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 4,70 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 11,31.

Atbildētājs paskaidrojumus par prasību tiesai nav sniedzis.

Puses uz tiesas sēdi nav ieradušās.

Atbildētājs nav ziņojis tiesai par neierašanos uz tiesas sēdi iemesliem, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājam par tiesas sēdes

vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 54. un 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja

deklarēto dzīvesvietu 2016.gada 1.martā. Līdz ar to, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu ir prezumējams, ka atbildētājam par

tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots 2016.gada 8.martā.

No prasītājas pārstāves 2016.gada 28.jūnijā ir saņemts iesniegums, kurā lūgts lietu izskatīt bez prasītājas pārstāves piedalīšanās tiesas sēdē,

lūdzot prasību apmierināt pilnā apmērā.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē, jo

tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis

paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Pamatojoties uz apstākli, ka atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis, uz tiesas sēdi nav ieradies un nav paziņojis neierašanās iemeslus,

tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav konstatējami Civilprocesa

likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Novērtējusi prasību, lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļu īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.pantu, visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt šī paša likuma 12.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz [..] izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo

pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī [..] atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā; Dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Savukārt saskaņā ar

šī paša likuma 13.pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, [..] pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo

māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai [..].

Savukārt saskaņā ar šī paša likuma astoto daļu, [..] pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja [..] dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par

dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Izraksts no Zemesgrāmatas nodalījuma (lietas 20.-21.lapa) apliecina, ka atbildētājam, pamatojoties uz 2006.gada 1.septembra pirkuma līguma

pamata, 2009.gada 13.septembrī ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokli, kas atrodas /adrese/, Brocēnu novadā.

Savukārt 2007.gada 28.septembra līgums (lietas 41.-43.lapa), Sēdes protokola izraksts (lietas 44.-46.lapa) apliecina, ka Brocēnu novada dome

un SIA „Brocēnu Siltums” ir vienojušās, ka prasītāja pārvalda un apsaimnieko Brocēnu novada pašvaldības īpašumā un valdījumā esošās dzīvojamo

māju neprivatizētos dzīvokļus un neapdzīvojamās telpas kā arī koplietošanas telpu domājamo daļu, tostarp dzīvojamo māju, kas atrodas /adrese/.

Līdz ar to ir atzīstamas prasītājas prasījuma tiesības pret atbildētāju par sniegtajiem apsaimniekošanas un nodrošinātajiem komunālajiem

pakalpojumiem. Savukārt atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saskaņā ar likuma “Par dzīvokļu īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada

31.decembrim) un Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem veikt samaksu par šiem prasītājas kā mājas pārvaldnieka sniegtajiem un nodrošinātajiem

pakalpojumiem.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantu, apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu

izvešana ir attiecināma uz obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs nav veicis likumā „Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļa īpašnieka pienākumus, lai

gan viņam ir nodrošināta dzīvojamās mājas apsaimniekošana un iespēja lietot visus komunālos pakalpojumus.

Parāda aprēķins (lietas 17.-18.lapa) apliecina, ka atbildētājs laika posmā no 2009.gada 1.februāra līdz 2015.gada 16.novembrim nav veicis

apsaimniekošanas maksas un maksas par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem apmaksu pilnā apmērā, pēdējais maksājums ir veikts 2010.gada

jūnijā, kā rezultātā atbildētāja parāds prasītājai par neapmaksātajiem mājas apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ir EUR 4034,65.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu

apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā.

Parāda summas aprēķins (lietas 19. un 55.lapa) apliecina, ka laika posmā no 2009.gada 1.februāra līdz 2016.gada 31.maijam, atbildētājam

neveicot apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem ikmēneša maksājumus pilnā apmērā, prasītāja ir aprēķinājusi

likumiskos nokavējuma procentus par šo laika periodu EUR 1015,39 apmērā. Tiesa, ņemot vērā konstatēto apsaimniekošanas maksas un maksas par

sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem maksājumu nokavējumu no atbildētājas puses, likumisko nokavējuma procentu aprēķinu atzīst par pamatotu,

un nekonstatējot kļūdas aprēķinos, par piedzenamu no atbildētāja.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas

veikto parāda summas aprēķinu un nav iesniedzis jebkādus pierādījumus par to, ka viņš ir samaksājis prasībā norādītos maksājumus lielākā apmērā,

nekā norāda prasītāja. Lietā arī nav strīda par to, ka atbildētājam ir bijusi nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus un prasītāja ir veikusi

kopīpašuma apsaimniekošanu. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju, prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no

atbildētāja parādu prasītājas norādītajā apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva par prasību – EUR 430,69 un par prasības

nodrošinājuma pieteikumu EUR 71,14, ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi – EUR 4,70.

Bez tam, prasītāja lūgusi atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus – izdevumus, kas saistīti ar rakstveida pierādījumu – Zemesgrāmatu nodaļas

Nodalījuma noraksta saņemšanu EUR 7,11 apmērā, kā arī pasta izdevumus EUR 4,20 apmērā, par prasītājas atbildētājam nosūtītajiem brīdinājumiem.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktam izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu atlīdzināmi izdevumu faktiskajā

apmērā.

Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta otrajā daļā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja

viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji (..).

Izvērtējot prasītājas pieteikto lūgumu par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu no atbildētāja, tiesa atzīst, ka izdevumi EUR 7,11 apmērā, kas

ir saistīti ar rakstveida pierādījuma – Zemesgrāmatu nodaļas Nodalījuma noraksta saņemšanu (lietas 30.lapa), ir attiecināmi uz izdevumiem, kas saistāmi

ar rakstveida pierādījumu iegūšanu izskatāmajā lietā, jo ar tiem tiek pierādītas atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokli, kas ir pamats prasībai par

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu samaksas piedziņu no atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka.

Savukārt izdevumi par pasta pakalpojumiem EUR 4,20 nav attiecināmi uz ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem, jo nav saistāmi ar tiesā celto

prasību. Neviens normatīvais akts neparedz, ka prasību pret atbildētāju par parāda piedziņu tiesā var celt tikai pēc tam, kad atbildētājs ir par to brīdināts.

Līdz ar to prasītājas atbildētājam nosūtītie brīdinājumi par iespējamo ūdens un kanalizācijas atslēgšanu un prasības celšanu tiesā nav attiecināmi uz

pierādījumiem, kas būtu iegūstami prasības pamatošanai.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 7,11 apmērā.

Savukārt saskaņā Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami prasītājas nesegtie tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR 6,05

un ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 6,15 (lietas 1. lapa).

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantam, tiesa nosaka prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja procentus– 6 % gadā no piedzītās parāda

pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 189.pantu - 193.pantu, 195., 204.1, 208.2pantu tiesa

no s p r ie d a

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Brocēnu Siltums”, reģistrācijas Nr.48503007414, apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu parādu par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2015.gada 16.novembrim EUR 4034,65 (četri tūkstoši trīsdesmit četri

euro un 65 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2016.gada 31.maijam EUR 1015,39 (viens

tūkstotis piecpadsmit euro un 39 centi) tiesas izdevumus EUR 506,53 (pieci simti seši euro un 53 centi), ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 7,11

(septiņi euro un 11 centi).

Samaksa veicama SIA „Brocēnu Siltums”, reģistrācijas Nr.48503007414, norēķinu kontā Nr. LV48HABA0551005423490, kas atvērts AS

„Swedbank”.

Noteikt SIA „Brocēnu Siltums”, reģistrācijas Nr.48503007414, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz

sprieduma izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie apstākļi, procentus – 6

% apmērā gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas – EUR 4034,65.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 6,05 (seši euro un 05 centi) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 6,15 (seši euro un 15 centi).

Noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese L. Jansone