Court dismissed appeal against administrative fine for repeated child neglect, ruling penalty proportionate.

NORAKSTS

Lieta Nr.142067410 Lietvedības Nr.10610-11/44

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Valmierā, 2011.gada 28.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Pone,

piedaloties atbildētājas - Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Madonas novada pašvaldības Administratīvās komisijas pārstāvjiem R.V. un G.G.,

2011.gada 8.martā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.T., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Madonas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2010.gada 2.jūlija lēmuma Nr. D20 185 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2010.gada 13.jūlijā saņemts A.T. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Madonas novada pašvaldības Administratīvās komisijas (turpmāk arī – atbildētāja) 2010.gada 2.jūlija lēmuma Nr. D20 185 (turpmāk arī – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2010.gada 14.jūlija lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.142067410. Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 173. panta trešās daļas.

[2] Pieteicēja uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [2.1] Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējai tika uzlikts administratīvais sods Ls 150.00 apmērā par LAPK 173.panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu – par atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas izdarītu nodarījumu, kas paredzēts LAPK 173.panta pirmajā daļā, t.i., bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu un pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA627978 (turpmāk arī –Protokols) fiksēto par to, ka viņas nepilngadīgais dēls D.T. 2010.gada 1.jūnijā pie Mārcienas dzelzceļa stacijas fiziski aizskāra nepilngadīgo L.B.

[2.2] Pieteicēja norāda, ka sodot viņu pēc LAPK 173.panta trešās daļas ar visbargāko sodu, atbildētāja nav ņēmusi vērā to, ka : [2.2.1] incidents starp zēniem notika 2010.gada 1.jūnijā dienas laikā no plkst.12.00 – 13.00, kad viņas nepilngadīgam dēlam D.T. nebija pienākums atrasties mājās un tā kā pieteicēja savam dēlam uzticējās, tad neierobežoja viņa gaitas dienas laikā skolas brīvdienās. Pieteicēja atsaucas uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta 6.daļu, Civillikuma 177.pantu, [2.2.2] L.B. ar savu uzvedību (apsaukāšanos un lamāšanos necenzētiem vārdiem) izprovocēja pārējos zēnus: D.T., E.Š. un T.T., kā rezultātā, zēni iesita L.B., [2.2.3] sods ir nesamērīgs nodarījumam, ja objektīvi izvērtē viņas dēla D.T. uzvedību konkrētajā situācijā 2010.gada 1.jūnijā. [2.2.4] pieteicējas ģimenei ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss un reāli administratīvo sodu viņai pat nav iespējams izpildīt. Līdz ar to viņa uzskata, ka uzliktajam sodam ir represīvs raksturs, [2.2.5] Protokols par 2010.gada 1.jūnija incidentu sastādīts divas nedēļas pēc notikuma.

[3] Atbildētāja 2010.gada 12.augustā Administratīvajā tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteicējas pieteikumu neatzīst pilnībā sekojošu iemeslu dēļ: [3.1] Atbildētāja, atsaucoties uz protokolā minēto un uz LAPK 173.panta 3.daļu, norāda, ka rezultātā secināms, ka A.T. nav pildījusi bērna aprūpes pienākumus un tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvās soda uzlikšanas (2009.gada 10.augusta Madonas novada pašvaldības administratīvās komisijas lēmums Nr.D20 25). Vērā ir ņemams fakts, ka A.T. un D.T. savos rakstiskajos paskaidrojumos nenoliedz, ka šāds atgadījums ir noticis. [3.2] Komisija, izskatot lietas materiālus un ņemot vērā to, ka A.T. pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, pieņēma lēmumu pamatojoties uz LAPK 173.panta trešo daļu, Civillikuma 177.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmo daļu. [3.3] Atsaucoties uz LAPK 173.panta trešo daļu, atbildētāja norāda, ka par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, kas izdarīta atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas A.T. uzliktais naudas sods Ls 150.00 ir mazākais sods, ko komisija varēja uzlikt. Tātad, izskatot šo lietu, ir konstatēta vecāku nolaidība, tas ir, bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana, kas kā jēdziens ir ietverts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 13.punktā, un tā ir notikusi atkārtoti gada laikā. [3.4] Atbildētāja, atsaucoties uz Civillikuma 177.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 25.panta piekto daļu, norāda, ka pildot bērna aprūpes pienākumus A.T. ir atbildīga par to, lai viņas bērni tiktu izglītoti un audzināti tā, lai tie ievērotu sabiedrībā pieņemtas uzvedības normas un neaizskartu citu personu tiesības un likumīgās intereses. Lai arī L.B. ar savu uzvedību – apsaukāšanos un lamāšanos ar necenzētiem vārdiem, izprovocēja pārējos zēnus, tas tomēr nedeva viņiem nekādas tiesības fiziski aizskart L.B. [3.5] Pieteicēja savā pieteikumā kļūdaini ir atsaukusies uz LAPK 173.panta pirmo daļu, kad tā tika pirmo reizi administratīvi sodīta. 2009.gada 10.augustā Madonas novada pašvaldības Administratīvā komisija, izskatot A.T. administratīvo pārkāpumu lietu „Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu”, administratīvo sodu uzlika saskaņā ar LAPK 173.panta otro daļu.

[4] Pieteicēja uz tiesas sēdi nebija ieradusies. Pieteicējai par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Pieteicēja nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, kā arī nav izteikusi lūgumu atlikt lietas izskatīšanu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. un 269.pantu nav pamats to atlikt. Tiesa konstatē, nepastāv Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētie apstākļi, kas būtu par pamatu tiesas sēdes atlikšanai.

[5] Tiesas sēdē atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes - Madonas novada pašvaldības Administratīvās komisijas pārstāvji pieteicējas pieteikumu neatzina, minot pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumos ietvertos argumentus.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus: [7.1] 2010.gada 14.jūnijā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors G.K. sastādījis Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 627978 par to, ka 2010.gada 1.jūnijā plkst.11.00 pieteicējas nepilngadīgais dēls D.T., atrodoties Madonas rajona Mārcienas pagastā Mārcienas dzelzceļa stacijā fiziski aizskāra (ar dūri vienu reizi iesita pa muguru) nepilngadīgo L.B., nodarot viņam fiziskas sāpes. Ar šo pieteicēja nav pildījusi bērnu aprūpes pienākumus, un tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas. Nav ievērota Civillikuma 177.pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmo daļa. Atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta LAPK 173.panta trešajā daļā (sk.lietas 27.lapu).

[7.2] Ar Madonas novada pašvaldības administratīvā komisijas 2010.gada 2.jūlija lēmumu Nr.D20 185 nolemts pieteicējai uzlikt administratīvo sodu Ls 150 (sk.lietas 25.-26.lapu).

[8] LAPK 173.panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība bērna vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Šā panta otrajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārstniecības personas norādījuma, vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu. Savukārt šā panta trešajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto nodarījumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas.

[9] Bērna tiesību aizsardzības likuma pirmajā daļā noteikts, ka Atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo daļu līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Saskaņā ar šā panta otro daļu aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Šā panta trešajā daļā noteikts, ka rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Savukārt bērna aprūpe, saskaņā ar šā panta ceturto daļu nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23.panta piektajā daļā noteikts, ka bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses. Bērna tiesību aizsardzības likuma 24.panta ceturtajā daļā noteikts, ka par vecāku pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības. No minētajām tiesību normām izriet vecāku pienākums rūpēties par bērna aprūpi, tostarp bērna audzināšanu un izglītošanu, kas ietver sevī arī vecāku pienākumu ieaudzināt bērniem sabiedrībā pieņemto uzvedības noteikumu ievērošanu un citu personu tiesību ievērošanu. Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecāki (persona, kas aprūpē bērnu) ir saucami pie administratīvās atbildības. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 173.panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, papildus aprūpes pienākuma nepildīšanai jākonstatē, ka attiecīgs pārkāpums izdarīts (piemērots administratīvais sods) atkārtoti gada laikā, proti, LAPK 173.panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma obligāta sastāva pazīme ir atkārtotība.

[10] LAPK 243.panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK 243.panta otrajā daļā noteikts, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tiesa konstatē, ka izskatāmajā administratīvā pārkāpuma lietā ir šādi pierādījumi: Protokols, J.R. 2010.gada 3.jūnija iesnieguma protokols (sk.lietas 23.lapu), pieteicējas 2010.gada 14.jūnija paskaidrojums (sk.lietas 21.lapu), D.T. 2010.gada 14.jūnija paskaidrojums (sk.lietas 22.lapu); atbildētājas 2009.gada 10.augusta lēmums Nr.D20 25 (sk.lietas 26.lapu); D.T. raksturojums (sk.lietas 9.lapu).

[11] J.R. 2010.gada 3.jūnija iesniegumā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektoram sniegusi informāciju par to, ka 2010.gada 1.jūnijā viņas dēls L.B. ap plkst.12.00 raudādams ieradies dzīvesvietā. Dēls pastāstījis, ka, ejot uz bibliotēku, skolas biedri T.T., E.Š. un D.T. viņu esot apsaukājuši ar necenzētiem vārdiem. L.B. ar tādiem pašiem atbildējis. Pēc tam pie L.B. pieskrējuši minētie skolas biedri un visi sākuši L.B. sist. E.Š. spēris pa muguru, bet D.T. ar T.T. ar dūrēm situši pa muguru. J.R. iesniegumā norāda, ka minētais gadījums nav pirmā reize, kad E.Š., D.T. un T.T. fiziski aizskar viņas dēlu. Par iepriekšējiem gadījumiem J.R. esot runājusi ar bērnu vecākiem, taču tas nav devis rezultātus. Pieteicējas dēls D.T. 2010.gada 14.jūnija paskaidrojumā norāda, ka ap plkst.11.00 kopā ar T.T. un E.Š. gājuši uz Mārcienas bibliotēku. Pa ceļam netālu no Mārcienas dzelzceļa stacijas satikuši L.B. L.B. nolamājis viņus ar necenzētiem vārdiem, par ko viņi sadusmojušies. Noķēruši L.B. un D.T. vienu reizi iesitis ar dūri pa muguru. E.Š. vienu reizi ar celi iesitis L.B. pa dibenu, T.T. vienu reizi spēris L.B., bet netrāpījis. Tad L.B. raudādams gājis uz mājām. T.T. vēl L.B. metis ar akmeņiem. Pieteicēja 2010.gada 14.jūnija paskaidrojumā norāda, ka 2010.gada 1.jūnijā ap plkst.12.00 mājās pārnācis viņas dēls D.T. un pastāstījis, ka kopā ar T.T. un E.Š. piekāvuši L.B., jo L.B. ir viņus apsaukājis necenzētiem vārdiem. Pieteicēja ar dēlu Denisu pārrunājuši notikušo un solās censties darīt visu, lai tādi gadījumi vairs neatkārtotos. Pieteicēja paskaidro, ka par notikušo gribējusi aprunāties ar L.B. māti, taču L.B. māte tikai stipri kliegusi. Bijis redzams, ka viņa ir alkohola reibuma stāvoklī. Mārcienas pamatskolas 7.klases audzinātājas 2010.gada 8.jūlijā izdotajā D.T. raksturojumā cita starpā norādīts, ka D.T. parasti konfliktsituācijas pats neizraisa, ja viņu neaizskar ar vārdiem vai fiziski, tad D.T. arī citus neaizskar. Deniss ir emocionāls, ar viņu nav ieteicams runāt pavēles formā, jo tad var iegūt tikai pretreakciju. Izvērtējot minētos pierādījumus, tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka 2010.gada 1.jūnijā pieteicējas dēls D.T., kopā ar T.T. un E.Š. ir fiziski aizskāruši L.B., nodarot viņam fiziskas sāpes.

[12] Izvērtējot pieteicējas vainu minētajā notikumā, tiesa atzīst, ka saskaņā ar šā sprieduma 9.punktā minēto tiesisko regulējumu vecākiem ir jāuzņemas atbildības par aprūpes pienākumu nepildīšanu. Pieteicēja pieteikumā norāda, ka Protokolā konstatētais notikums ir noticis dienas laikā, kad pieteicējai nebija pienākums atrasties blakus dēlam. Pieteicēja nav uzskatījusi par nepieciešamu ierobežot dēla dienas gaitas brīvlaikā. Taču bērna aprūpe Civillikuma 177.panta ceturtās daļas izpratnē aptver arī bērna audzināšanu, kas neaprobežojas ar bērna pieskatīšanu. Bērna agresivitātes pusaudžu vecumā, kad bērnā veidojas patstāvīgas sociālās nostādnes un attieksme pret cilvēkiem un sabiedrību, cēloņi ir tieši saistīti ar bērna audzināšanu, attiecībām ģimenē. Tieši ģimenē notiek bērna pirmā socializēšanās, uz savstarpējo attiecību fona bērnam mācoties mijiedarboties ar citiem cilvēkiem, apgūstot uzvedību un attiecību formas.

[13] Ar atbildētājas 2009.gada 10.augusta lēmumu Nr.D20 25 pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 173.panta otro daļu par to, ka pieteicējas dēls P.T. 2009.gada 23.jūnijā Mārcienas pagastā pie veikala „Lats” ar kāju vienu reizi iespēris pa vēderu Z.U., nodarot fiziskas sāpes, tādējādi izdarot sīko huligānismu. Par izdarīto pārkāpumu pieteicēja administratīvi sodīta, izsakot brīdinājumu. Minētais lēmums ir stājies spēkā. Līdz ar to secināms, ka izskatāmajā gadījumā ir konstatējama LAPK 173.panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma obligāta sastāva pazīme – atkārtotība.

[14] Apkopojot iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 173.panta trešo daļu.

[15] LAPK 173.panta trešās daļas sankcijā paredzēta administratīvā atbildība - naudas sods no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Šā panta otrajā daļā noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tiesa konstatē, ka pieteicējai uzliktais sods – naudas sods Ls 150 ir minimālais sods LAPK 173.panta trešās daļas sankcijas ietvaros. Izvērtējot lietas apstākļus kopumā, tiesa atzīst, ka pieteicējai saskaņā ar LAPK 32.pantu ir uzlikts LAPK 173.panta trešās daļas sankcijas ietvaros samērīgs un atbilstošs sods.

[16] Apkopojot iepriekš norādīto, kā arī izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, tādēļ atstājams negrozīts, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, tiesa nosprieda:

noraidīt A.T., personas kods /personas kods/, pieteikumu par Madonas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2010.gada 2.jūlija lēmuma Nr.D20 185 atcelšanu;

atstāt negrozītu Madonas novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2010.gada 2.jūlija lēmumu Nr.D20 185.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Pone

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese_______________ S.Pone Valmierā, 2011.gada 28.martā.