Court finds defendant guilty of administrative offense for refusing police transport and imposes 20 euro fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for refusing to follow a police officer's lawful request to board a service vehicle. Although the defendant did not appear in person, the court proceeded based on written evidence and a request to hear the case in absentia. The court corrected the date of the incident from April to August and imposed a 20 euro fine, noting the defendant's remorse but lack of aggravating circumstances.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 289.6. panta; 289.11. panta: A court may proceed with an administrative offense trial in the absence of the accused and the authority if they have been properly notified and choose not to participate, and may convict and impose a fine based on written evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 107010615
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2015. gada 19. oktobrī
Aizkraukles rajona tiesas
tiesnese S. Daukšte,
ar tiesas sēdes sekretāri D. Venderoti
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese/, pārkāpumu, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.
Aprakstošā daļa
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore L. Rižika 2015. gada 28.
augustā sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC132880 par to, ka 2015. gada 28. augustā, plkst. 11.58 Pļaviņu novadā, Pļaviņās, Raiņa
ielā parkā, kas atrodas pretī ēkai Nr. 59c /pers. C/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajai prasībai doties uz dienesta transportlīdzekli
OPEL COMBO VAN, reģ. Nr./TL numurs/. Nepakļaušanās izpaudās mutiski atteicās sekot uz dienesta transportlīdzekli, sēdēja un nekustējās ne no
vietas.
Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.
/pers. C/ uz tiesas sēdi Aizkraukles rajona tiesā 2015. gada 19. oktobrī, plkst. 10.00 neieradās. Par tiesas sēdi /pers. C/ paziņots 2015.
gada 1. oktobrī uz viņa norādīto dzīves vietu ierakstītā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti (lietas 1. lapa). 2015. gada 19. oktobrī Aizkraukles
rajona tiesā saņemta /pers. C/ telefonogramma, kurā viņš informē tiesu, ka uz tiesas sēdi nevar ierasties un lūdz lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes (lietas
17. lapa) .
Uz tiesas sēdi nav ieradies arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pilnvarotais pārstāvis. Iestādei par tiesas
sēdi paziņots 2015. gada 1. oktobrī (lietas 1., 16. lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības
piedalīties lietas izskatīšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties
tiesas sēdē.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav
ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un Iestādes
pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes. Pie administratīvās atbildības saucamajam un Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 289.6 panta kārtībā. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi, /pers. C/ un Iestāde nav vēlējušies izmantot savas tiesības
piedalīties tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. C/ ir saucams pie administratīvās atbildības par Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu un viņam piemērojams administratīvais sods.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir
noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību
mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem
pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas
darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās
kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma
izdarīšanu, nepieciešams konstatēt, ka policijas darbinieks ir izteicis likumīgu rīkojumu un persona izdarījusi ļaunprātīgu nepakļaušanos izteiktajam
rīkojumam.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22. pantā noteikto, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi,
ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.
Likuma „Par policiju” 12. pantā „Policijas darbinieku vispārējās tiesības” noteikts: „Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus
atbilstoši dienesta kompetencei ir tiesības:
“... 4) sastādīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē
likumpārkāpējus, ...administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības
nodrošināšanai… ;
...7) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt (..) personas, kuras tiek turētas aizdomās par (..) administratīvā pārkāpuma izdarīšanu;...”
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Valsts amatpersona 2015. gada
28. augusta ziņojumā norādījis, ka 2015. gada 28. aprīlī (tā ziņojumā) plkst. 11.50, braucot dienesta transportlīdzeklī OPEL COMBO VAN,
reģistrācijas Nr./TL numurs/ pa Daugavas ielu virzienā no Daugavpils uz Rīgu Raiņa ielas parkā pretī Raiņa ielas 59c ēkai pamanījis personu, kura
sabiedriskā vietā dzērusi alu no 2 l tilpuma pudeles. Apturējis dienesta automašīnu blakus parkam un kopā ar inspektori Lieni Rižiku piegājuši pie šīs
personas- Pļaviņu iedzīvotāja /pers. C/. Informējis /pers. C/, ka viņam tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par alkohola lietošanu
sabiedriskā vietā. /pers. C/ noslēpis alus pudeli padusē un apgalvojis, ka nav dzēris. Tad paziņojis /pers. C/, ka viņš ir administratīvi aizturēts un ir
jādodas līdzi uz dienesta automašīnu administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. /pers. C/ pateicis, ka nekur neies un turpinājis sēdēt un
nekustēties no vietas. /pers. C/ brīdināts, ka tiks pielietots fizisks spēks, ja nepakļausies policijas darbinieka likumīgajai prasībai sekot uz dienesta
transportlīdzekli. /pers. C/ brīdinājumu ignorējis. Paņēmis /pers. C/ aiz rokas un aizvilcis uz dienesta automašīnu. /pers.C/Pļaviņās, Daugavas ielā 54
dienesta telpās sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 5. lapa).
Analogi notikuma faktiskos apstākļus savā ziņojumā atspoguļojusi arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas inspektore L. Rižika (lietas 6. lapa).
No administratīvā pārkāpuma lietai pievienotā administratīvās aizturēšanas protokola Nr. PC 132880 zināms, ka 2015. gada 28. augustā,
plkst. 11.58 par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā, aizturēts /pers. C/, lai
nodrošinātu administratīvo lietvedību. Aizturētais atbrīvots 2015. gada 28. augustā, plkst. 13.30 ( lietas 4.lapa).
/pers. C/ rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka 2015. gada 28. augustā, plkst. 11.58 sēdējis parkā, kas atrodas Raiņa ielā, Pļaviņās pretī ēkai
Nr. 59c un dzēris alu “Apinītis”. Pie viņa pienākuši policijas darbinieki un lūguši doties uz policijas automašīnu, bet viņš atteicies to darīt un palicis
sēžam. Policijas darbinieki izskaidrojuši, ka viņš aizturēts un kāds bijis aizturēšanas pamats un viņa tiesības. Tad policijas darbinieki viņu aiznesuši uz
policijas dienesta automašīnu. Savu vainu pārkāpumā atzīstot un nožēlojot izdarīto (lietas 7. lapa).
No administratīvā pārkāpuma lietai pievienotā 2015. gada 28. augusta lēmuma lietā Nr. 037/PC132881 zināms, ka /pers. C/ 2015. gada
28. augustā, plkst. 11.56 Pļaviņu novadā, Pļaviņās, Tradīciju laukumā, kurš atrodas Pļaviņās, Raiņa ielā pretī ēkai Nr. 59c, vietā, kur pašvaldība nav
atļāvusi alkoholisko dzērienu lietošanu, dzēris alu, tas ir, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
171. panta pirmajā daļā. Par šo pārkāpumu /pers. C/ piemērots administratīvais sods – izteikts brīdinājums (lietas 11.-12.lapa).
2015. gada 28. augustā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto pārkāpumu /pers. C/ sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC132880 (lietas 2. lapa).
Tiesnese secina, ka policijas darbinieku /pers. G/ un L. Rižikas ziņojumos kļūdaini norādīts pārkāpuma izdarīšanas laiks 2015. gada 28.
aprīlis, jo no visiem pārējiem lietas materiāliem zināms, kas pārkāpums izdarīts un konstatēts 2015. gada 28. augustā.
Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieki šajā gadījumā rīkojušies atbilstoši likuma „Par policiju” 12. panta 4. un 7. punkta prasībām. Valsts
policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas darbinieki konstatēja, ka /pers. C/ sabiedriskā vietā, kur tas
nav atļauts, lietoja alkoholiskos dzērienus. Viņš nepakļāvās policijas darbinieka likumīgai prasībai sekot uz policijas dienesta automašīnu, lai sastādītu
administratīvā pārkāpuma protokolu. Pēc tam, kad /pers. C/ tika administratīvi aizturēts, viņš atkārtoti atteicās sekot policijas darbiniekam uz policijas
dienesta automašīnu, palika sēžam. Tātad /pers. C/ ļaunprātīgi nav pakļāvies policijas darbinieka likumīgajām prasībām.
Tiesnese secina, ka 2015.gada 28. augustā, plkst. 11.58 Pļaviņu novadā, Pļaviņās, parkā Raiņa ielā pretim ēkai Nr. 59c /pers. C/ ļaunprātīgi
nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām, atkārtoti atteicās doties uz policijas dienesta automašīnu un palika sēžam.
Tātad /pers.C/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu 175. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta otrajai daļai, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja
personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
No Informācijas centra Sodu reģistra izdrukas zināms, ka /pers. C/ pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīts (lietas 9.-10. lapa). Administratīvā
pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. C/ nestrādā algotu darbu un viņam nav ienākumu. No 2015. gada 28. septembra /pers. C/ telefonogrammas
zināms, ka viņš strādā un viņam ir ienākumi (lietas 14. lapa).
Par /pers.C/ atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošu apstākli tiesnese atzīst, to, ka viņš vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto. /pers. C/ atbildību
pastiprinošus apstākļus tiesnese nekonstatē.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas
personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Tiesneses ieskatā /pers. C/ par izdarīto pārkāpumu piemērojams naudas sods un tas būs taisnīgs un samērīgs sods.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31., 32., 33., 34., 175., 289. 6, 289.11, 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese
no s pri e da :
Atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma
izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 20,00 EUR ( divdesmit euro) apmērā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot
Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese S. Daukšte