Court allows debt collection claim for overdue payments and interest under simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-1317-18/24

ECLI:LV:RPPT:2018:0214.C68414317.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 14.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

tiesnese E. Stelte-Auziņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2017.gada 26.jūnijā SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā vienkāršotās

procedūras prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1.pantu, 1402.pantu, 1425.pantu,

1587.pantu, 1652.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1759.pantu, 1765.pantu un Civilprocesa likuma 23.pantu, 24.pantu, 27.pantu, 41.panta pirmo daļu,

93.pantu, 128.pantu, 195.pantu, 250.18pantu, 250.19pantu un 250.20pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai galveno parādu 771,13

euro, līgumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2014.gada 21.janvāra līdz 2015.gada 20.septembrim 49,82 euro, likumiskos nokavējuma

procentus par periodu no 2015.gada 20.septembra līdz 2017.gada 5.jūnijam 79,11 euro, kopā 900,06 euro un tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā valsts

nodevu 135,01 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, kā arī atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā

no pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

Pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 6.septembrī starp pusēm noslēgta Vienošanās Nr. 701644192-6.09.2013 par parāda atmaksu (turpmāk -

Vienošanās), saskaņā ar kuru atbildētāja atzina savas parāda saistības 560,64 LVL, jeb 797,72 euro apmērā. Puses vienojās, ka no Vienošanās

parakstīšanas brīža 560,64 LVL, jeb 797,72 euro tiek uzskatīta par atbildētājas pamatparādu. Saskaņā ar Vienošanās 3.punktu, puses vienojās, ka par

prasītājas naudas līdzekļu lietošanu atbildētāja veiks prasītājai procentu maksājumu 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātā pamatparāda, kas ir 560,64

LVL, jeb 797,72 euro un kontroles maksu 20,00 LVL, jeb 28,46 euro. Ar Vienošanās 4.punktu puses vienojušās, ka procentu maksājumu apmērs un

termiņi tiks maksāti saskaņā ar maksājumu grafiku. Atbildētājai bija jānodrošina kredīta atmaksa katru mēnesi, veicot maksājumu uz Vienošanās norādīto

prasītājas kontu maksājumu grafikā norādītajā termiņā un apmērā. Atbildētāja nav veikusi maksājumus saskaņā ar maksājumu grafiku, līdz ar to

izveidojies parāds. Pēdējo maksājumu atbildētāja veikusi 2013.gada 19.decembrī 56,91 euro apmērā. Prasītāja, pamatojoties uz Vienošanās 3. un 4.

punktu, aprēķināja līgumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2014.gada 21.janvāra līdz 2015.gada 20.septembrim 49,82 euro un likumiskos

nokavējuma procentus par periodu no 2015.gada 20.septembra līdz 2017.gada 5.jūnijam 79,11 euro.

[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesai nav iesniegusi.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai 2017.gada 29.jūnijā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumu nav iesniegusi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu,

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

M o t ī v u d a ļ a

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un ir apmierināma.

[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos

līgumos. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[6] Lietā nepastāv strīds, ka 2013.gada 6.septembrī puses noslēgušas Vienošanos Nr.701644192-6.09.2013 par parāda atmaksu, maksājumu

grafikā norādītajos datumos, saskaņā ar kuru atbildētājai ik mēnesi bija jāveic maksājumi aizdevuma summas, kontroles maksas un procentu samaksai

25,00 LVL apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja, saskaņā ar maksājuma grafiku ir veikusi trīs maksājumus par kopējo summu 56,91 euro. Atbildētāja rakstveida

paskaidrojumus par celto prasību nav iesniegusi, iebildumus pret prasībā minētajiem apstākļiem nav izteikusi, noslēgtās Vienošanās tiesiskumu un parāda

aprēķinu nav apstrīdējusi. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka savas saistības pret prasītāju būtu pilnībā izpildījusi un parādu pēc aizdevuma

saņemšanas samaksājusi pilnībā. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt parāda summas aprēķinu un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams

pamatparāds 771,13 euro.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta pirmais punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem, savukārt atbilstoši Civillikuma

1765.panta pirmajai daļai, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja par atbildētājas katru maksājuma nokavējumu saskaņā ar Vienošanās 3. un 4.punktu ir aprēķinājusi līgumiskos nokavējuma procentus

par periodu no 2014.gada 21.janvāra līdz 2015.gada 20.septembrim 49,82 euro apmērā. Ņemot vērā, ka atbildētāja noslēgtās Vienošanās tiesiskumu

nav apstrīdējusi un ir pierādīts, ka atbildētāja ir kavējusi savu saistību izpildi, tiesa secina, ka, no atbildētājas piedzenami līgumiskie nokavējuma procenti

49,82 euro apmērā.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1756.panta nosacījumiem, prasītājam ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus.

Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 20.septembra līdz 2017.gada 5.jūnijam par 624 kavētām dienām un ir 79,11 euro

apmērā, kas piedzenami no atbildētājas.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja savas saistības pret prasītāju būtu izpildījusi, lai gan, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai,

samaksas izdarīšanas pienākums gulstas uz parādnieku. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus.

[9] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka

procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa noteic,

ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam

pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz tiesas

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

[10] Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..). No atbildētājas prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi –

valsts nodeva 135,01 euro. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 42.pantu no atbildētājas prasītājas labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

3,30 euro (par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu), bet pavisam kopā 138,31 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.25pantu un 250.27pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA”, reģistrācijas numurs 40003717522,

galveno parādu 771,13 euro, līgumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2014.gada 21.janvāra līdz 2015.gada 20.septembrim 49,82 euro,

likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2015.gada 20.septembra līdz 2017.gada 5.jūnijam 79,11 euro un tiesas izdevumus 138,31 euro,

kopā 1038,37 euro (viens tūkstotis trīsdesmit astoņi euro un 37 centus), pārskaitot līdzekļus uz prasītājas norēķinu kontu

Nr.LV61HABA0551008868793, „Swedbank” AS.

Atzīt SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA”, reģistrācijas numurs 40003717522, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās parāda pamatsummas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Tiesnese E. Stelte-Auziņa