Court orders management company to collect unpaid utility fees from apartment owner despite tenant usage.

Lieta Nr.C30396115

Lietvedības Nr.C-1862-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 16.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Maike

ar sekretāri Ž.Brokāni,

piedaloties zvērinātam advokātam K.Tračumam

2016.gada 2.februārī

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu Biedrības „Nams Vangažu 30” maza apmēra prasībā pret

/nosaukums/par parāda piedziņu, un

konstatēja:

2015.gada 20.aprīlī tiesā saņemta Biedrības „Nams Vangažu 30” (turpmāk arī – prasītājs) maza apmēra prasība pret

/nosaukums/(turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu, norādot, ka Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku 2010.gadā

izveidojuši dzīvokļu īpašnieku biedrību, ar mērķi apsaimniekot kopīpašumu. Dzīvojamā māja no Rīgas domes pārņemta ar

pieņemšanas nodošanas aktu 2010.gada 1.novembrī un no šī brīža prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. Saskaņā ar

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas ierakstiem, dzīvojamā māja ir reģistrēta uz Rīgas pilsētas vārda. Tajā atrodas 59 dzīvokļi, kuri ir

nodoti privatizācijai, no kuriem lielākā daļa ir privatizēti un tiem zemesgrāmatā ir atvērti atsevišķi nodalījumi uz konkrēto

dzīvokļu īpašumu, bet neprivatizētajiem dzīvokļu īpašumiem nav atvērti nodalījumi un tie pieder Rīgas pilsētai. Atbildētājam

pieder dzīvokļa īpašums /numurs/, no 2010.gada 1.oktobra atbildētājs neveic apmaksu par komunālajiem pakalpojumiem un

pārvaldīšanas procesu. Atbildētājs nav izvirzījis pretenzijas par to, ka viņš nebūtu saņēmis rēķinus, atbildētājs ir informēts par

parāda esamību, atbildētājs, laika periodā, kad ir izveidojies parāds, nav sūdzējies par to, ka nav saņēmis pakalpojumus, vai ka

pakalpojums būtu sniegts nekvalitatīvs. Prasība pamatota ar Civillikuma 1.pantu, 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.pantu un 13.pantu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto

pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu laika periodā no 2010.gada 1.oktobra līdz

2012.gada 1.septembrim EUR 1117,65 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājam nosūtīts vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam

pievienoto dokumentu norakstiem paskaidrojuma veidlapa.

Atbildētājs sniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst, jo laikā, kad radies parāds,

šis dzīvoklis tika izīrēts /pers. B/. Atbildētājs nav un nevar būt dzīvokļa faktiskais lietotājs, kurš saņem komunālos

pakalpojumus. No atbildētāja prasa piedzīt parādu, neņemot vērā to, ka šos pakalpojumus saņēma cita persona – dzīvokļa

lietotājs. Atbildētājs ir publiska persona, kas nelieto dzīvokli savām vajadzībām, bet nodod to īrē, pamatojoties uz likuma “par

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 11.pantu. Atbildētāja ieskatā nav tiesiska pamata prasīt no atbildētāja samaksu par

pakalpojumiem, kurus faktiski saņēma cita persona – faktiskais dzīvokļa lietotājs un rēķinu saņēmējs. Ņemot vērā to, ka

faktiskais dzīvokļa lietotājs ir zināms, parādi būtu jāpiedzen no faktiskā dzīvokļa lietotāja.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasībā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem, lūdza prasību

apmierināt pilnā apmērā.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, pamatojoties uz tiesā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumos

norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi

pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Lietā nav strīda un no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījuma Nr./numurs A/noraksta izriet, ka atbildētājas īpašumā ir nekustamie īpašumi dzīvokļi Nr./numurs/, Nr./numurs/,

Nr./numurs/ un tiem piekrītošās /numurs/kopīpašuma domājamās daļas, /adrese/.

Lietā nav strīda, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs.

Atbilstoši Civillikuma 1402.panta nosacījumiem, saistību tiesības rodas vai nu uz tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma.

Starp prasītāju un atbildētāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums nav noslēgts, bet pienākums

norēķināties par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem atbildētājam uzlikts saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa

īpašumu” (redakcijā, kas spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) un Dzīvokļa īpašumu likumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam

noteikti pienākumi segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus

obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta nosacījumiem (spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim), dzīvokļa īpašnieks

sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un

remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir noslēdzis ar citiem dzīvokļu īpašniekiem

attiecīgu līgumu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā iebildumus pret prasību pamato ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantu.

Kā redzams no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta, un konkrēti šā panta pirmās daļas, dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir

dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Lietā nav strīds, ka Atbildētājs ir Dzīvokļa īpašnieks.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā iebildumu pret prasību pamato ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 51.panta astoto daļu, kura nosaka, ka, ja daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas brīdī nav

privatizēti visi šajā mājā esošie privatizācijas objekti, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs vienojas ar dzīvokļu

īpašnieku sabiedrību vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotu personu par daudzdzīvokļu mājas neprivatizēto

objektu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību. Taču lietā nav iesniegti pierādījumi, kā arī Prasītājs norāda un

Atbildētājs neapstrīd, ka Atbildētājs nav pilnvarojis Prasītāju par parāda piedziņu no Dzīvokļa lietotājiem.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā iebildumu pret prasību pamato ar likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa

jautājumu risināšanā” 11.pantu, kura pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo

telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

mājām”, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumus.

Lietā nav strīds, ka Atbildētājs ir tiesīgs izīrēt tam piederošo dzīvojamo telpu, kā arī nav strīds, ka Atbildētājs izmanto

savas Civillikuma 1038.pantā noteiktās īpašnieka tiesības, taču neatkarīgi no dzīvojamās telpas izīrēšanas vai neizīrēšanas

Dzīvokļa īpašnieks ir Atbildētājs, kas saņem Prasītāja sniegtos pakalpojumus saskaņā ar Pārvaldīšanas līgumu.

Gadījumā, ja trešās personas Atbildētājam ir nodarījušas zaudējumus, Atbildētājs ir tiesīgs celt prasību par zaudējumu

piedziņu atbilstoši Civillikuma 1779.panta nosacījumiem.

Ar prasības pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem un parāda aprēķinu ir pierādītas Prasītāja prasījuma tiesības

pret Atbildētāju un saistības apmērs.

Atbildētājs nav izpildījis ar likumu noteikto pienākumu, līdz ar ko atbildētāja pamatparāds prasītājam par dzīvokļa īpašumu

Nr./numurs/, /adrese/, par laika periodu no 2010.gada 1.novembra līdz 2012.gada 31.augustam sastāda EUR 1117,65 apmērā,

kas saistīts ar apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo

saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet lietā nav gūti pierādījumi tam,

ka atbildētājs būtu pilnībā norēķinājies ar prasītāju. Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams

parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 1117,65 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – par valsts nodevas

samaksu iesniedzot prasību tiesā, t.i. EUR 167,64 apmērā, kā arī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, no atbildētāja

prasītāja labā piedzenami izdevumi, kas prasītājam radušies sakarā ar lietas izskatīšanu, t.i. ar prasības pieteikuma un tiesas

pavēstu izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 5 apmērā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 189., 193., 195.pantu, 204.1pantu, 25026.,

25027.pantu, tiesa

no sprieda:

apmierināt Biedrības „Nams Vangažu 30” maza apmēra prasību pret /nosaukums/par parāda piedziņu.

Piedzīt no /nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu Biedrībai “Nams Vangažu 30”, reģistrācijas

numurs 40008157352, parādu par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 1117,65 apmērā,

tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 167,64 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5 apmērā, kopā

piedzenot EUR 1290,29 (viens tūkstotis divi simti deviņdesmit euro un divdesmit deviņi centi).

Noteikt /nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās

dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2016.gada 1.marts.

Tiesnese K.Maike