Court orders management company to collect unpaid utility fees from apartment owner despite tenant usage.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's argument that the management company should not collect fees because the apartment was rented out. The defendant, an apartment owner, failed to pay management and utility costs for a period while the unit was occupied by a tenant. The court ruled that the owner remains liable for these expenses regardless of third-party usage.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1038; Civil Law 1779; Civil Procedure Law 250.21: An apartment owner remains liable for management and utility fees owed to the management company even if the unit is rented to a third party, as the owner receives the services under the management agreement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C30396115
Lietvedības Nr.C-1862-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 16.februārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Maike
ar sekretāri Ž.Brokāni,
piedaloties zvērinātam advokātam K.Tračumam
2016.gada 2.februārī
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu Biedrības „Nams Vangažu 30” maza apmēra prasībā pret
/nosaukums/par parāda piedziņu, un
konstatēja:
2015.gada 20.aprīlī tiesā saņemta Biedrības „Nams Vangažu 30” (turpmāk arī – prasītājs) maza apmēra prasība pret
/nosaukums/(turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu, norādot, ka Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku 2010.gadā
izveidojuši dzīvokļu īpašnieku biedrību, ar mērķi apsaimniekot kopīpašumu. Dzīvojamā māja no Rīgas domes pārņemta ar
pieņemšanas nodošanas aktu 2010.gada 1.novembrī un no šī brīža prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. Saskaņā ar
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas ierakstiem, dzīvojamā māja ir reģistrēta uz Rīgas pilsētas vārda. Tajā atrodas 59 dzīvokļi, kuri ir
nodoti privatizācijai, no kuriem lielākā daļa ir privatizēti un tiem zemesgrāmatā ir atvērti atsevišķi nodalījumi uz konkrēto
dzīvokļu īpašumu, bet neprivatizētajiem dzīvokļu īpašumiem nav atvērti nodalījumi un tie pieder Rīgas pilsētai. Atbildētājam
pieder dzīvokļa īpašums /numurs/, no 2010.gada 1.oktobra atbildētājs neveic apmaksu par komunālajiem pakalpojumiem un
pārvaldīšanas procesu. Atbildētājs nav izvirzījis pretenzijas par to, ka viņš nebūtu saņēmis rēķinus, atbildētājs ir informēts par
parāda esamību, atbildētājs, laika periodā, kad ir izveidojies parāds, nav sūdzējies par to, ka nav saņēmis pakalpojumus, vai ka
pakalpojums būtu sniegts nekvalitatīvs. Prasība pamatota ar Civillikuma 1.pantu, 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma
10.pantu un 13.pantu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto
pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu laika periodā no 2010.gada 1.oktobra līdz
2012.gada 1.septembrim EUR 1117,65 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājam nosūtīts vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam
pievienoto dokumentu norakstiem paskaidrojuma veidlapa.
Atbildētājs sniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst, jo laikā, kad radies parāds,
šis dzīvoklis tika izīrēts /pers. B/. Atbildētājs nav un nevar būt dzīvokļa faktiskais lietotājs, kurš saņem komunālos
pakalpojumus. No atbildētāja prasa piedzīt parādu, neņemot vērā to, ka šos pakalpojumus saņēma cita persona – dzīvokļa
lietotājs. Atbildētājs ir publiska persona, kas nelieto dzīvokli savām vajadzībām, bet nodod to īrē, pamatojoties uz likuma “par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 11.pantu. Atbildētāja ieskatā nav tiesiska pamata prasīt no atbildētāja samaksu par
pakalpojumiem, kurus faktiski saņēma cita persona – faktiskais dzīvokļa lietotājs un rēķinu saņēmējs. Ņemot vērā to, ka
faktiskais dzīvokļa lietotājs ir zināms, parādi būtu jāpiedzen no faktiskā dzīvokļa lietotāja.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasībā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem, lūdza prasību
apmierināt pilnā apmērā.
Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, pamatojoties uz tiesā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumos
norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.
Motīvu daļa
Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi
pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Lietā nav strīda un no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas
nodalījuma Nr./numurs A/noraksta izriet, ka atbildētājas īpašumā ir nekustamie īpašumi dzīvokļi Nr./numurs/, Nr./numurs/,
Nr./numurs/ un tiem piekrītošās /numurs/kopīpašuma domājamās daļas, /adrese/.
Lietā nav strīda, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs.
Atbilstoši Civillikuma 1402.panta nosacījumiem, saistību tiesības rodas vai nu uz tiesiska darījuma, vai no neatļautas
darbības, vai pēc likuma.
Starp prasītāju un atbildētāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums nav noslēgts, bet pienākums
norēķināties par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem atbildētājam uzlikts saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa
īpašumu” (redakcijā, kas spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) un Dzīvokļa īpašumu likumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam
noteikti pienākumi segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par
saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,
sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus
obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību
pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta nosacījumiem (spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim), dzīvokļa īpašnieks
sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un
remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un
apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir noslēdzis ar citiem dzīvokļu īpašniekiem
attiecīgu līgumu.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā iebildumus pret prasību pamato ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantu.
Kā redzams no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta, un konkrēti šā panta pirmās daļas, dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir
dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Lietā nav strīds, ka Atbildētājs ir Dzīvokļa īpašnieks.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā iebildumu pret prasību pamato ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 51.panta astoto daļu, kura nosaka, ka, ja daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas brīdī nav
privatizēti visi šajā mājā esošie privatizācijas objekti, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs vienojas ar dzīvokļu
īpašnieku sabiedrību vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotu personu par daudzdzīvokļu mājas neprivatizēto
objektu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību. Taču lietā nav iesniegti pierādījumi, kā arī Prasītājs norāda un
Atbildētājs neapstrīd, ka Atbildētājs nav pilnvarojis Prasītāju par parāda piedziņu no Dzīvokļa lietotājiem.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā iebildumu pret prasību pamato ar likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā” 11.pantu, kura pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo
telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām
mājām”, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumus.
Lietā nav strīds, ka Atbildētājs ir tiesīgs izīrēt tam piederošo dzīvojamo telpu, kā arī nav strīds, ka Atbildētājs izmanto
savas Civillikuma 1038.pantā noteiktās īpašnieka tiesības, taču neatkarīgi no dzīvojamās telpas izīrēšanas vai neizīrēšanas
Dzīvokļa īpašnieks ir Atbildētājs, kas saņem Prasītāja sniegtos pakalpojumus saskaņā ar Pārvaldīšanas līgumu.
Gadījumā, ja trešās personas Atbildētājam ir nodarījušas zaudējumus, Atbildētājs ir tiesīgs celt prasību par zaudējumu
piedziņu atbilstoši Civillikuma 1779.panta nosacījumiem.
Ar prasības pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem un parāda aprēķinu ir pierādītas Prasītāja prasījuma tiesības
pret Atbildētāju un saistības apmērs.
Atbildētājs nav izpildījis ar likumu noteikto pienākumu, līdz ar ko atbildētāja pamatparāds prasītājam par dzīvokļa īpašumu
Nr./numurs/, /adrese/, par laika periodu no 2010.gada 1.novembra līdz 2012.gada 31.augustam sastāda EUR 1117,65 apmērā,
kas saistīts ar apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo
saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet lietā nav gūti pierādījumi tam,
ka atbildētājs būtu pilnībā norēķinājies ar prasītāju. Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams
parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 1117,65 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – par valsts nodevas
samaksu iesniedzot prasību tiesā, t.i. EUR 167,64 apmērā, kā arī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, no atbildētāja
prasītāja labā piedzenami izdevumi, kas prasītājam radušies sakarā ar lietas izskatīšanu, t.i. ar prasības pieteikuma un tiesas
pavēstu izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 5 apmērā.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 189., 193., 195.pantu, 204.1pantu, 25026.,
25027.pantu, tiesa
no sprieda:
apmierināt Biedrības „Nams Vangažu 30” maza apmēra prasību pret /nosaukums/par parāda piedziņu.
Piedzīt no /nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu Biedrībai “Nams Vangažu 30”, reģistrācijas
numurs 40008157352, parādu par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 1117,65 apmērā,
tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 167,64 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5 apmērā, kopā
piedzenot EUR 1290,29 (viens tūkstotis divi simti deviņdesmit euro un divdesmit deviņi centi).
Noteikt /nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās
dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2016.gada 1.marts.
Tiesnese K.Maike