Court convicts defendant of repeated driving without license and imposes administrative detention and fine.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava District Court convicted the defendant of driving a vehicle without a license for the second time within a year. The defendant admitted guilt during the hearing and requested leniency due to a newborn child and pending driver training. The court found the evidence sufficient to prove the violation and imposed a five-day administrative detention alongside a fine, noting voluntary remorse as a mitigating factor.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 7. daļa 1. punkts; 31. pants: The court may impose administrative detention for repeated driving without a license, considering mitigating circumstances like voluntary remorse.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 115019316
Lietas arhīva Nr. 1-0193-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgava 2016.gada 15.jūlijā
Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,
ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,
tulci A.Poli,
pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. D/,
atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. D/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/,
deklarētā dzīves vieta: /adrese/,
saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 149.4 panta septītās
daļas 1.punkta.
Aprakstošā daļa
2016.gada 14.jūlijā Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Kārtības policijas
biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākā inspektora A.Apiņa š.g. 13.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.109761
un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2016.gada 13.jūlijā plkst.21.41 Jelgavā, pa Rūpniecības ielu, virzienā no Pulkveža
O.Kalpaka ielas uz Tērvetes ielas pusi, /pers. D/ vadīja transportlīdzekli MERCEDES BENZ S320, valsts numurzīme /TL numurs/, bez
transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras noteiktajā kārtībā nav iegūtas, atkārtoti gada laikā.
Protokolā norādīts, ka /pers. D/ ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu un viņa darbības
kvalificētas kā Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punkta administratīvais pārkāpums.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. D/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar protokola saturu, viņam izskaidrotas Latvijas
APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmes par
protokola saturu /pers. D/ neizteica.
2016.gada 13.jūlija sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 4.lapa) /pers. D/ paskaidroja, ka š.g. 13.jūlijā plkst.21.41 vadījis
automašīnu MERCEDES BENZ S320, ar reģistrācijas numuru /TL numurs/, pa Rūpniecības ielu, virzienā no Oskara Kalpaka ielas uz Tērvetes ielu.
Apzinoties, ka viņam vadīšanas tiesību nav un ir formēts par vadīšanu bez tiesībām gada laikā. Savu vainu ļoti nožēlojot un apsolot vairāk bez tiesībām
nebraukt.
Tiesas sēdē /pers. D/ atzina savu vainu pārkāpumā un protokola saturam piekrita. Apstiprināja rakstveida paskaidrojumā sniegto
informāciju. Lūdza bargi nesodīt un nosakot sodu, lūdza ņemt vērā, ka apgādībā ir tikko dzimusi meita. Vadīšanas tiesības plānoja iegūt tuvākajā laikā,
jo bija uzsācis apmācību kursu. Izteikt citus lūgumus un iesniegt pierādījumus /pers. D/ nevēlējās.
Motīvu daļa
Uzklausījusi /pers. D/paskaidrojumu, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese
atzīst, ka /pers. D/ ir izdarījis Latvijas APK 149. 4panta septītās daļas 1.punktā paredzētu administratīvo pārkāpumu, t.i. /pers. D/ atkārtoti gada laikā ir
vadījis transportlīdzekli, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas).
Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktā (redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2012.gada 29.novembra, 2013.gada
26.septembra un 2014.gada 20.februāra likumu, kas stājās spēkā 2014.gada 26.martā) noteikts, ka par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada
laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa
vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām nepieciešams konstatēt:
- vai konkrētai personai nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir
atņemtas vai ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros);
- vai konkrētā persona ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;
- vai konkrētā persona ir uzskatāma par transportlīdzekļa vadītāju.
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā
vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas
kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli
sāk vadīt cita persona.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26.pantam, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu
transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa
vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to
vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktu, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas
kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā
iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu
liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesnese administratīvajā lietā konstatē sekojošus pierādījumus:
Ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr. 109761 (lietas 3.lapa) konstatēts fakts, ka 2016.gada 13.jūlijā plkst.21.41 Jelgavā, pa
Rūpniecības ielu, virzienā no Pulkveža O.Kalpaka ielas uz Tērvetes ielas pusi, /pers. D/ vadīja transportlīdzekli MERCEDES BENZ S320, valsts
numurzīme /TL numurs/, bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras noteiktajā kārtībā nav iegūtas, atkārtoti gada laikā.
No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk- CSDD) Informatīvās sistēmas datiem (lietas 13.-14.lapa) redzams, ka /pers. D/ nav
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, jo tās noteiktā kārtībā nav iegūtas.
No IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 16.lapa) konstatēts, ka /pers. D/
gada laikā administratīvi sodīts divas reizes, pēdējo reizi- 2016.gada 22.janvārī pēc Latvijas APK 149.23 panta pirmās daļas, par ko izteikts brīdinājums.
Savukārt no lietas materiāliem pievienotā administratīvā pārkāpuma protokola PA Nr.975388 kopijas redzams, ka /pers. D/ 2016.gada
13.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 149. 4 panta sestās daļas 1.punkta, t.i. par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav
atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, nav iegūtas profesionālo vadītāju tiesības vai transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli,
kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam. Pārkāpums izdarīts 2016.gada 13.jūlijā plkst. 21.06.
Senāta Administratīvo lietu departaments vairākkārtīgi atzinis, ka vērtējot Latvijas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes
izmantojama Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības (skat. Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 23. oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-501/2006 7. punktu, Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2006. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007 7. punktu).
Tādējādi tiesnese vērtējot „atkārtotības” jēdziena saturu secina, ka par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvi sodāmu pārkāpumu
atzīstams pārkāpums, kad persona tādu pašu administratīvo pārkāpumu gada laikā izdarījusi ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē,
pārkāpējam zinot, tas likumā noteiktajā kārtībā fiksēts. (Krastiņš. U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs.
1.Vispārīgā daļa. 2007, 98. lpp.).
No minētā tiesnese secina, ka pārkāpumu /pers. D/ ir izdarījis atkārtoti gada laikā.
Pamatojoties uz Latvijas APK 257.panta pirmo un trešo daļu, /pers. D/ sastādīts transportlīdzekļa izņemšanas protokols administratīvā
pārkāpuma lietā PC Nr.109761 (lietas 5.lapa) un izņemts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīks – transportlīdzeklis MERCEDES BENZ S320, ar
valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/. Pamatojoties uz MK 2010.gada 7.decembra noteikumu Nr. 1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo
pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” (turpmāk – noteikumi) 14.2.apakšpunktu, 2016.gada 13.jūlijā pieņemts lēmums par
administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai (lietas 6.lapa) un sastādīts izņemtā transportlīdzekļa
pieņemšanas un nodošanas akts Nr.095578 (lietas 7.-8.lapa). Saskaņā ar minēto noteikumu 22.3.apakšpunkta nosacījumiem izņemto transportlīdzekli
par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē par Latvijas APK 149. 4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot
sestajā daļā apredzēto pārkāpumu) atdod pēc piemērotā naudas soda izpildes.
No CSDD Informatīvās sistēmas datiem (lietas 11.-12.lapa) redzams, ka izņemtā transportlīdzekļa MERCEDES BENZ S320, ar valsts
reģistrācijas numuru /TL numurs/, īpašniece ir /pers. N/, dzīvojoša /adrese A/.
Saskaņā ar Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 257.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam” attiecībā uz transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri nav
izdarījuši administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots sods un kuru transportlīdzekļi sprieduma publicēšanas dienā atrodas Nodrošinājuma valsts
aģentūras glabāšanā, Latvijas APK 257.panta pirmā daļa, saskaņā ar kuru izņemts transportlīdzeklis, atzīta par neatbilstošu Latvijas
Republikas Satversmes 105.pantam un spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka /pers. D/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš
konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņš ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta
pārkāpumu.
Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.109761, administratīvā
pārkāpuma protokola PA Nr.975388 kopiju, paša /pers. D/ paskaidrojumiem, CSDD Informatīvās sistēmas datiem, IeM Informācijas centra Sodu
reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem rakstveida pierādījumiem ir pilnībā pierādīta viņa vaina Latvijas APK 149.4 panta
septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ir pierādīts fakts, ka /pers. D/ protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījis
transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā nav iegūtas.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, /pers. D/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punkta soda
sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un personas mantisko stāvokli,
proti, IK “/Nosaukums/”, apgādībā mazgadīgs bērns, administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesnese
atzīst izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu nekonstatē.
Latvijas APK 31.pantā noteiktie apstākļi, kas nepieļauj administratīvā aresta piemērošanu, administratīvajā lietā nav konstatēti.
Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas
kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas tiesas nolēmums.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 243., 272., 274.- 275., 289.6.-289.7 ., 289.13 ., 289.16-289.18., 2991. un
317.panta, tiesnese
no s pri e da
1. Atzīt par vainīgu /pers. D/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzēta administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 diennaktīm un naudas sodu 570,- euro apmērā.
2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.
3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei.
4. Izņemto administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīku- transportlīdzekli MERCEDES BENZ S320, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/,
atgriezt tā īpašniekam pēc viņa pieprasījuma, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.
Pilns nolēmums sastādīts 2016.gada 15.jūlijā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas lietas dalībniekam ir tiesības pārsūdzēt Zemgales
apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to
sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 202.kabinetā.
Tiesnese I.Salaka