Court allowed management fees claim against tenant based on property management contract and inheritance of title.

Lietas arhīva Nr. C-0454-18/28

ECLI:LV:RPPT:2018:0221.C31202116.2.S

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2018.gada 21.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Vazdiķe

ar tiesas sēžu sekretāri A.Zakrževsku,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma procentu piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016.gada 14.martā, vēlāk precizējot, prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/

(turpmāk – atbildētājs), kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

50.pantu, Civillikuma 876., 1587., 1720, 1765.pantu, lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un

apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 24.septembrim 3754,17 euro,

likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 25.septembra līdz 2017.gada 25.septembrim 1126,25 euro, kā arī piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanos

izdevumus un atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres /pers.Z/2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas

pašvaldības SIA /Nosaukums/ reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/ saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA ,,Rīgas namu

pārvaldnieks”.

SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/ saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2004.gada 7.oktobra nekustamā

īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr./numurs/un 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr./numurs/apsaimnieko dzīvojamo

māju /adrese/.

Prasītāja norāda, ka pamatojoties uz Mantojuma apliecību, atbildētājs mantojis nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, un līdz 2012.gada

24.septembrim reģistrētas īpašuma tiesības.

Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju,

no kā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutvārdu vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītāja norāda, ka nav saņēmusi savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem un atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no

2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 24.septembrim par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem– 3754,17 euro. Tāpat par laiku no 2012.gada 25.septembra līdz 2017.gada 25.septembrim atbildētājam aprēķināti likumiskie procenti 1126,25

euro.

Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību tiesai nav iesniedzis.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. D/ prasību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem un apmērā, saskaņā ar iesniegtajiem prasības pieteikuma

precizējumiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam likumā noteiktajā kārtībā paziņots nosūtot tiesas pavēsti uz deklarēto

dzīvesvietas adresi /adrese/, kā arī ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, ko apliecina lietā esošais publikācijas apliecinājums (lietas

127.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa, nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai un saskaņā ar Civilprocesa

likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietā esošās zemesgrāmatas informācijas par īpašumu redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, ar kadastra numuru /kadastra numurs/, atbildētājam /pers. B/ uz 2011.gada 4.aprīļa mantojuma apliecības

(par tiesībām uz mantojumu pēc likuma), iereģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā Nr./numurs/, pamata 2012.gada 28.augustā bija nostiprinātas īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/ (lietas 21.lapa). Saskaņā ar II daļas 1.iedaļas ierakstu Nr./numurs/. , /numurs/. un /numurs/. /pers. B/ īpašuma

tiesība uz minēto īpašumu izbeigusies 2012.gada 24.septembrī.

Savukārt no lietas materiālos esošās 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr./numurs/kopijas izriet, ka SIA ,,Rīgas namu

pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/ saistību un tiesību pārņēmēja, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 14.-20.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (1.punkts); segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā (2.punkts); norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus

(4.punkts); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes (5.punkts). Šī likuma 13.panta pirmā

daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmuma pamata izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Identi pienākumi tika noteikti dzīvokļa

īpašniekiem arī likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

Tādējādi, likumā skaidri ir noteikti tie izdevumi, kuri dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieks ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar

dzīvojamās mājas apsaimniekotāju.

Konkrētajā gadījumā atbildētājs nav noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, taču viņa kā dzīvokļa īpašnieka

pienākumus nosaka minētā likuma norma.

Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, un sniedza dzīvokļa īpašniekam

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus.

Līdz ar to atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus un veikt maksu par

komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājam ir jāsedz prasītājas piestādītie rēķini, rēķinos norādītajos termiņos.

Ņemot vērā to, ka atbildētājam prasītājas norādītajā laika periodā bija nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kuram prasītāja

nodrošināja komunālos pakalpojumus, kā arī veica dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir izmantojis

šos prasītājas sniegtos pakalpojumus.

No prasības pieteikumā norādītā un prasības pieteikumam pievienotā piedzenamās summas aprēķina, kuru atbildētājs nav apstrīdējis, izriet, ka par

dzīvokļa īpašumu /adrese/, laika posmā no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 24.septembrim nav veikti maksājumi pilnā apmērā, līdz ar ko izveidojies

parāds 3754,17 euro apmērā (lietas 22.-23.lapa).

Atbildētāja parāds tiek aprēķināts par laiku no 2009.gada novembra mēneša. Atbilstoši Civillikuma 701.pantam, ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu

visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās nebeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku. Saskaņā ar Civillikuma 705.panta noteikumiem, ar

mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702. un turpm. p.), arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. Tādējādi

pamatoti aprēķinos ir iekļauts parāds no 2009.gada, jo atbildētājs kā mantinieks pieņēma mantojumu ar visu apgrūtinājumu, savukārt turpmāk, atbildētājs

ilgstoši nav pildījis likumā noteiktos dzīvokļa īpašnieka pienākumus, kā rezultātā ir izveidojies dzīvokļa īpašuma uzturēšanas, apsaimniekošanas izdevumu un

komunālo maksājumu parāds.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs parāda aprēķinu nav apstrīdējis. Tāpat atbildētājs nav norādījis

uz faktiem, ka apsaimniekotājs pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu veicis namīpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai

pierādījumus arī tam, ka maksājumu saistības ir izpildījis.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādītos apstākļus un parāda aprēķinu un tiesa atzīst prasību par dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas, kā arī par saņemto komunālo pakalpojumu parāda 3754,17 euro apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2009.gada

1.novembra līdz 2012.gada 24.septembrim par pamatotu un apmierināmu.

Tāpat par pamatotu un apmierināmu atzīstams prasītājas prasījums daļā par likumisko procentu piedziņu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Savukārt 1765.pants noteic, ja procentu apmērs cieši nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar prasītājas aprēķinu, par laika periodu no 2012.gada 25.septembra līdz 2017.gada 25.septembrim, atbildētājam ir aprēķināti likumiskie

procenti 1126,25 euro apmērā. Atbildētājs prasītājas aprēķinu nav apstrīdējis, līdz ar ko, tiesa atzīst prasījumu šajā daļā par pamatotu un apmierināmu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisāms spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli prasījumu apmierinātajai daļai, no atbildētāja par labu prasītājai, piespriežami tiesas izdevumi –valsts nodeva

384,91 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kā arī izdevumi par publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 15,65

euro, kopā 405,26 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos

sešus procentus gadā no parāda pamatsummas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 43., 189.-195., 204.1, pantu, tiesa

no s prie da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem 3754,17 euro un tiesas

izdevumus 405,26 euro, un likumiskos procentus 1126,25 euro, kopā 5285,68 euro (pieci tūkstoši divi simti astoņdesmit pieci euro, 68 centi), kas jāiemaksā

vienā no kontiem:

AS /Nosaukums/, /konta numurs/

/Nosaukums/, /konta numurs/

AS /Nosaukums/, /konta numurs/

AS /Nosaukums/, /konta numurs/

AS /Nosaukums/, /konta numurs/.

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas (3754,17euro).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 45,05 euro (četrdesmit pieci euro 5 centi), kas maksājama šādā

kontā kas jāiemaksā šādā kontā: Valsts kase, NMR 90000050138, konts Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22. Iemaksas mērķis: civillieta

Nr. C31202116.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,38 euro (septiņi euro 38 centi) kas

jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr.C31202116.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja var pārsūdzēt spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas – 2018.gada 7.marta, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Atbildētājs var pārsūdzēt spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta noraksta izsniegšanas dienas, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2018.gada 7.martā.

Tiesnese L.Vazdiķe