Court partially allowed landlord's claim for rent and taxes from insolvent tenant in Latvia.

Lieta Nr.C30405313

Lietvedības Nr. C1387-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 17.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā

tiesnese A.Zute

ar sekretāri A.Pētersoni,

piedaloties zvērinātām advokātēm B.Abzalonai, I.Krastiņai,

2014.gada 3.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu maksātnespējīgās SIA “PELTES ĪPAŠUMI” prasībā pret /pers. C/ par

nomas tiesisko attiecību atzīšanu, nomas maksas noteikšanu, zemes nomas maksas parāda piedziņu, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu

un likumisko nokavējuma procentu piedziņu, un

konstatēja:

2013.gada 28.janvārī prasītājs, maksātnespējīgā SIA “PELTES ĪPAŠUMI” iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/, prasības pieteikumā

norādot, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 26.maija spriedumu pasludināts SIA ,,PELTES ĪPAŠUMI”, maksātnespējas

process, par MSIA ,,PELTES ĪPAŠUMI” maksātnespējas procesa administratoru iecelts sertificēts administrators /pers. D/. Ieraksts par

maksātnespējas procesa pasludināšanu un kreditoru prasījumu pieteikšanās termiņu maksātnespējas reģistrā izdarīts 2012.gada 31. maijā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65.panta 2.un 6.punktu pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators

nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci, ka arī atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas

darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ir ierakstīts zemes gabals /adrese/, kadastra numurs /numurs /, ar kopējo platību 45379 m2,

kas ir atdalīts no nodalījumā Nr.6629 reģistrētā nekustamā īpašuma, atjaunojot īpašuma tiesības uz zemi bijušajam īpašniekam saskaņā ar Rīgas pilsētas

zemes komisijas lēmumu Nr.7/61 no 20.02.1997. Pamatojoties uz 2004.gada 14.janvāra pirkuma līgumu, prasītājs kļuva par zemes gabala Rīgā.

Jaunciema gatvē, kadastra numurs /numurs /. īpašnieku, par ko, ieraksts, zemesgrāmatā izdarīts 2004.gada 1.martā, līdz to atsavināja 2012.gada 23.

jūlijā, par ko ieraksts zemesgrāmatā izdarīts 2012.gada 6.septembrī.

Atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/un LR Valsts zemes dienesta Lielrīgas

reģionālās nodaļas 2000.gada 10.augusta izziņā Nr.3170 par būvju saistību ar zemi esošajai informācijai, uz minētā zemes gabala atrodas dzīvojamā ēka

/adrese/, kadastra numurs /numurs /, ar kopējo platību 6882 m2. Minētais nekustamais īpašums, dzīvojamā māja, ir daļēji sadalīta dzīvokļa īpašumos, t.i.,

no dzīvojamās mājas nodalījuma ir atdalīts un zemesgrāmatā atsevišķā zemesgrāmatas nodalījuma nostiprināts kā atsevišķs īpašums dzīvoklis Nr.1

(nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.2 (nodalījums Nr./numurs/) un dzīvoklis Nr.3 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.4 (nodalījums Nr./numurs/),

dzīvoklis Nr.5 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.6 (nodalījums Nr./numurs/); dzīvoklis Nr.7 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.8 (nodalījums

Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.9 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.10 (nodalījums Nr./numurs/); dzīvoklis Nr.11 (nodalījums Nr. /numurs/), dzīvoklis

Nr.l3 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.14 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.15 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.l6 (nodalījums

Nr./numurs/), . dzīvoklis Nr.l7 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.l8 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.l9 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis

Nr.20 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.21 (nodalījums Nr./numurs/) un dzīvoklis Nr.22 (nodalījums Nr./numurs/).

Atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs /ietvertajai informācijai, kopš 2001.gada

22.augusta nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no dzīvokļa ar kopējo platību 54,6 m2 un 546/11874 domājamām daļām

no daudzdzīvokļu mājas, īpašniece ir /pers. C/.

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku

un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu Civillikuma 968.un 973.panta noteikumi nav piemērojami, un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā

īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa

mantiniekam (tiesību pārņēmējam) un ēkas iegūtas, privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus. Tādejādi starp zemes

īpašnieku un ēkas (būves) īpašnieku pastāv zemes lietošanas attiecības neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas kā piespiedu

nomas attiecības, kas ir no likuma izrietošas nomas attiecības. Ņemot vērā faktiskos apstākļus, ir pamats atzīt, ka nomas attiecības starp prasītāju un

atbildētāju ir pastāvējušas laika posmā, kad vienlaicīgi prasītājs bija zemes īpašnieks un atbildētāja dzīvokļa īpašuma un daudzdzīvokļu mājas domājamo

daļu īpašniece.

Saskaņa ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Atbilstoši Civillikuma 2141. pantam nomniekam un īrniekam jāmaksā nomas un īres maksa līgumā noteikto termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā kavējuma procenti. Saskaņā ar Civillikuma 2120.pantu nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu. Savukārt

atbilstoši Civillikuma 2123.panta noteikumiem, ja puses nevar vienoties par nomas maksas apmēru, nomas maksu nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Lai gan starp pusēm nav labprātīgi noslēgts nomas līgums, kurā būtu noteikta zemes nomas maksa, prasītājam, ņemot vērā to, ka starp pusēm

pastāv zemes nomas piespiedu attiecības, ir tiesības prasīt un atbildētājai ir pienākums veikt zemes nomas maksu par prasītājam piederošās zemes

lietošanu.

Prasītājs ir vērsies pie atbildētājas nolūkā vienoties par zemes nomas maksas un kompensācijas par nekustamā īpašuma nodokli parāda samaksu,

bet vienošanās pušu starpā nav panākta. Proti, 2013.gada 11.janvārī prasītāja administrators nosūtīja /pers. C/ pieprasījumu par zemes nomas maksas un

kompensācijas par nekustamā īpašuma nodokli samaksu, lūdzot atbildētāju veikt zemes nomas maksu likumā noteiktajā apmērā. Atbildētāja prasītāja

norādītajai zemes nomas maksai nepiekrita un nosūtīja prasītājam atbildes vēstuli, norādot, ka prasītājam nav tiesību iekasēt nomas maksu no

atbildētājas. LR AT Senāta Civillietu departaments 2009.gada 25.februāra spriedumā lietā SKC-71 ir “atzinis - ja ēkas (būves) īpašuma tiesības pastāv,

pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no zemes un ēkas īpašnieku gribas, zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs, un likums paredz tiesas

kompetenci nomas maksas noteikšanā, ja līdzēji par to nevar vienoties”. Saskaņā ar likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12,panta

otro daļu redakcijā, kas bija spēkā no 01.03.2004 - 31.10.2009, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz

zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

Savukārt saskaņā ar likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta (21) daļu redakcijā, kas ir spēkā no 2009.gada

1.novembra līdz šim brīdim, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā

no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par

zemi maksājumu. Ņemot vērā minēto, SIA ,,PELTES ĪPAŠUMI” ir tiesības saņemt zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju

par periodu, kad SIA ,,PELTES ĪPAŠUMI” bija zemes īpašnieks, savukārt atbildētāja dzīvokļa īpašuma un daudzdzīvokļu mājas domājamo daļu

īpašniece. Saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta (4) daļu nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz

kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksa katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai domājamai

daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).

Ņemot vērā to, ka prasītājs un atbildētāja nav varējuši vienoties par zemes nomas maksas apmēru, prasītāja lūdzu tiesu noteikt zemes nomas

maksu atbilstoši likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajai zemes nomas maksas likmei - 5% gadā no zemes gabala

kadastrālās vērtības par laika periodu no 01.03.2004 - 31.10.2009 un 6% gadā no zemes gabala-kadastrālās vērtības par laika - periodu no

01.11.2009 - 05.09.2012 proporcionāli daudzdzīvokļu mājai piegulošā zemes gabala daļai (6882 m2 no 45379 m2, tas ir, 15,17%) un atbilstoši

dzīvokļa īpašniekam piederošai domājamai daļai kopīpašumā (546/11874 domājamās daļas). Zemes nomas maksa un kompensācija par nekustamā

īpašuma nodokli ir aprēķināta šādi: Zemes nomas maksas aprēķins: 2004., mēneši – 10, kadastrālā vērtība – 75245 LVL, likumiskā zemes nomas

maksas robeža - 5%, zemes nomas maksa visam zemes gabalam 3762,25 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %,

ēkai attiecināmā zemes platības noma 47,56 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,004

LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 21,80 LVL. 2005., mēneši – 12, kadastrālā vērtība – 75245,00

LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 5%, zemes nomas maksa visam zemes gabalam 3762,25 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882

kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes platības noma 47,56 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa

dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,004 LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 26,16 LVL. 2006., mēneši

– 12, kadastrālā vērtība – 74492,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 5%, zemes nomas maksa visam zemes gabalam 3792,65 LVL, ēkai

attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes platības noma 47,09 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits –

11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,004 LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem

26,16 LVL. 2007., mēneši – 12, kadastrālā vērtība – 75853,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 5%, zemes nomas maksa visam zemes

gabalam 3792,65 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes platības noma 47,95 LVL

mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,004 LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes

nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 26,16 LVL. 2008., mēneši – 12, kadastrālā vērtība – 1109513,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas

robeža - 5%, zemes nomas maksa visam zemes gabalam 55475,65 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai

attiecināmā zemes platības noma 701,3 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,0591

LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 387,24 LVL. 2009., mēneši – 10, kadastrālā vērtība –

791184,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 5%, zemes nomas maksa visam zemes gabalam 39559,2 LVL, ēkai attiecināmā zemes

platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes platības noma 500,09 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes

nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,0421 LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 229,90

LVL.

2009., mēneši – 2, kadastrālā vērtība – 791184,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 6%, zemes nomas maksa visam zemes gabalam

47471,04 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes platības noma 600,11 LVL mēnesī, ēkas

kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,0505 LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes nomas maksa

atbilstoši d.d. un mēnešiem 55,14 LVL.

2010., mēneši – 12, kadastrālā vērtība – 512985,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 6%, zemes nomas maksa visam zemes

gabalam 30779,1 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes platības noma 389,1 LVL

mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,0328 LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes

nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 214,92 LVL.

2011., mēneši – 12, kadastrālā vērtība – 469571,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 6%, zemes nomas maksa visam zemes

gabalam 28174,26 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes platības noma 356,17 LVL

mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,03 LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes nomas

maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 196,56 LVL.

2012., mēneši – 8, kadastrālā vērtība – 439761,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 6%, zemes nomas maksa visam zemes gabalam

26385,66 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes platības noma 333,56 LVL mēnesī, ēkas

kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,0281 LVL, atbildētājas piederošās d.d. 546, zemes nomas maksa

atbilstoši d.d. un mēnešiem 122,72 LVL. Kopā 1306,76 LVL.

Nekustamā īpašuma nodokļu kompensācijas aprēķins: 2010., mēneši 12, NĪN summa visam zemes gabalam 2222,26 LVL, ēkai attiecināmā

zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17, ēkai attiecināmā daļa atbilstoši platībai – 337,12, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, kompensācija

dzīvokļu īpašniekam viena d.d. – 0,0284 LVL, atbildētājam piederošās d.d. 546, NĪN kompensācija atbilstoši d.d mēnesī – 1,29 LVL, NĪN

kompensācija atbilstoši d.d un mēnešiem – 15,48 LVL.

2011., mēneši 12, NĪN summa visam zemes gabalam 2777,82 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17, ēkai

attiecināmā daļa atbilstoši platībai – 421,4, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, kompensācija dzīvokļu īpašniekam viena d.d. – 0,0355 LVL, atbildētājam

piederošās d.d. 546, NĪN kompensācija atbilstoši d.d mēnesī – 1,62 LVL, NĪN kompensācija atbilstoši d.d un mēnešiem – LVL 16,16.

2012. gads, mēneši 8, NĪN summa visam zemes gabalam 3472,28 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17, ēkai

attiecināmā daļa atbilstoši platībai – 526,74, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, kompensācija dzīvokļu īpašniekam viena d.d. – 0,0444 LVL,

atbildētājam piederošās d.d. 546, NĪN kompensācija atbilstoši d.d mēnesī – 2,02 LVL, NĪN kompensācija atbilstoši d.d un mēnešiem – 16,16. Kopā

51,08 LVL.

Līdz ar to atbildētājai par nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs /, piegulošā zemes gabala nomu par laika periodu no

01.03.2004- 30.06.2012. ir veicama nomas maksas samaksa LVL 1306,76 apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas samaksa - LVL

51,08 apmērā.

Civillikuma 1753.panta ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisko darījumu, vai uz likumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas,

uz likuma pamata par katru parāda samaksas kavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma

procentiem.

2013.gada 11.janvāri prasītājs nosūtīja atbildētājai vēstuli, lūdzot veikt nomas maksas parāda un kompensācijas par nekustamā īpašuma nodokli

samaksu līdz 2013.gada 15.janvārim. Atbildētāja nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas samaksu nav veikusi līdz pat šim brīdim.

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta noteikumiem parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Līdz ar to, saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu un

1765.panta noteikumiem prasītājs ir tiesīgs prasīt un atbildētājiem k pienākums veikt likumisko nokavējuma procentu samaksu, kas aprēķināmi pēc

likmes 6% gadā no pamatparāda. Parādniece – /pers. C/, nomas maksas parāda pamatsumma - 1306,76 LVL, kompensācijas parāda pamatsumma –

51,08 LVL, samaksas termiņš – 15.01.2013, aprēķins uz – 28.01.2013., kavējuma dienas – 13, procenti dienā pēc 6% likmes – 0,22%, procenti Ls uz

aprēķina brīdi – 2,86 LVL.

Prasītājs lūdz atzīt, ka starp MSIA ,,PELTES ĪPAŠUMI” un /pers. C/, laikā no 01.03.2004. - 05.09.2012. pastāvēja no likuma izrietošas nomas

attiecības par daudzdzīvokļu mājai /adrese/, kadastra, numuru /numurs/, piegulošā zemes gabala daļas nomu 6882 m2 platībā no zemes gabala, kas

atrodas /adrese/, kadastra numurs /numurs /, proporcionāli /pers. C/, piederošām 546/11874 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas; noteikt zemes

nomas maksu 5% gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības laika periodā 01.03.2004. - 31.10.2009. un 6% gadā no zemes gabala kadastrālās

vērtības laika periodā 01.11.2009. - 30.06.2012. proporcionāli daudzdzīvokļu mājai /adrese/ (kadastra numurs /numurs /) pieguļošā zemes gabala daļai

(6882 m2 no 45379 m2, tas ir, 15,17%) un atbilstoši /pers. C/, piederošām 546/11874 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas; piedzīt par labu

prasītājam no /pers. C/, nomas maksas parādu LVL 1306,76, kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli LVL 51,08 un likumiskos nokavējuma

procentus LVL 2,86 apmērā, pārskaitot uz prasītāja norēķinu kontu

/numurs/, kas atvērts Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālē; noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus

6% gadā no piedzītās pamatsummas un piedzīt par labu prasītājam no atbildētājas tiesāšanās izdevumus.

Ar 2013.gada 5.februāra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu prasītāja pieteikums par prasības nodrošināšanu noraidīts.

A r 2013.gada 25.marta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu atstāts negrozīts 2013.gada 5.februāra Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmums un prasītāja blakus sūdzība noraidīta.

2013.gada 27.februārī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst sekojošu iemeslu dēļ: prasītājs nekad nav piedāvājis

slēgt līgumu par zemes nomu ne dzīvokļu īpašnieku biedrībai ,,/biedrības nosaukums/”, ne arī katram dzīvokļa īpašniekam, kamēr zeme atradās viņu

īpašumā t.i. no 2004.gada 14.janvāra līdz 2012.gada 23.jūlijam; nav saprotams arī pēc kādiem kritērijiem tika aprēķināta zemesgabala piesaiste

dzīvojamai mājai /adrese/, jo uz zemesgabala 45379 kvm atradās vēl divas dzīvojamās mājas: /adrese/ un /adrese/.

LR likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.pantā teikts, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt nomas

līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku un, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm vienojoties, un tikai tad piemērojami LR likuma ,,Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētas” 12.panta 2.1.punkta nosacījumi. Ja zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašniekiem nav noslēgti, zemes gabala

īpašniekiem ir tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu pret personu, kurai nodotas attiecīgas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas tiesības saskaņā ar LR likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta. 1daļas 3.punktu. No dzīvojamās

mājas /adrese/ apsaimniekotāja nekāda nomas maksa netika pieprasīta, kamēr zemesgabals 45379 kvm atradās prasītāja īpašumā, bet kad prasītājs

pārdeva zemes gabalu a/s ,,Sužu pussalai”, tikai tad administrators pēkšņi pēc pusgada sāka pieprasīt nomas maksu no dzīvokļa īpašniekiem, bet nevis

no dzīvojamās mājas apsaimniekotāja. Uzskata, ka bijušais īpašnieks prasītājs ir labprātīgi atteicies no zemes nomas maksas pieprasīšanas un pēc

pusgada maksātnespējas administratoram nebija nekādu tiesību pieprasīt no dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas maksu, ja saskaņā ar Maksātnespējas

likuma 65.panta 6.punktu administrators atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanā. Saskaņā ar CPL

132.panta 1.daļas 2.punktu, LR likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta 4.daļu, lūdz tiesu izvērtēt, vai prasību nav cēlusi

persona, kurai nav prasības tiesību un prasītajā prasību noraidīt.

2013.gada 6.decembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros prasītājs norādījis, ka 2007.gada 6. decembrī Saeima pieņēma

likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” grozījumus, ar kuriem tika papildināts Pārejas noteikumu 7.punkts šādā redakcijā: ,,Zemes

nomas maksa”, kas noteikta atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009., 2010.gadā nedrīkst pārsniegt

iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25 procentiem”. Minētie likuma grozījumi stājās spēkā 2008.gada

1.janvārī.

Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 15.aprīļa spriedumu lietā Nr.2008-36-01 par likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” 12.panta otras daļas vārdu „daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas” un pārejas noteikumu 7.punkta un; likuma, „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 54.panta otrās noteikumu 40.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.un 105.pantam, tika atzīts, ka likuma ,,Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrās daļas vārdi „daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas” un pārejas noteikumu 7.punkts un likuma ,,Par valsts

u n pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrās daļas pirmais teikums un Pārejas noteikumu 40.pants neatbilst Latvijas Republikas

Satversmes 1.un 105.pantam un tie zaudē spēku no 2009.gada 1.novembra.

Līdz ar to 2007.gada 6.decembra likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, grozījumi, ar kuriem tika noteikts, ka zemes nomas maksa

2008., 2009., 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25 procentiem, bija spēkā no

2008.gada l .janvāra līdz 2009.gada 31.oktobrim.

2009.gada 28.oktobrī Saeima pieņēma kārējos likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” grozījumus, ar kuriem no 12.panta otrās daļas

tika izslēgti vārdi ,,daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas”; papildināts 12.pants ar 2.1 daļu šādā redakcijā: ,,ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakām 6

procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā

īpašuma nodokļa par zemi maksājumus”, kā arī izteikts Pārejas noteikumu 7,punkts šādā redakcijā: ,,zemes nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā

likuma 12.panta pirmajā, otrajā un 2.daļā paredzētajai kārtībai, 2009.un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas

apmēru vairāk kā par 25 procentiem”. Minētie likuma grozījumi stājās spēkā 2009.gada l .novembri

Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2011.gada 27.janvāra spriedumu lietā Nr.2010-22-01 par likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” Pārejas noteikumu 7,punkta un likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Pārejas noteikumu 40.panta atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 1.un 105.pantam, tika atzīts, ka likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" pārejas noteikumu 7.punkts un likuma

,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 40.pants neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam.

Spriedums publicēts 2011.gada 1.februārī.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32.panta trešajai daļai tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka

tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Ievērojot minēto, likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” grozījumi, ar kuriem tika noteikts, ka zemes nomas maksa 2008., 2009.,

2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25 procentiem, bija spēkā ne tikai no

2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.oktobrim, bet arī no 2009.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.janvārim.

Līdz ar to, zemes nomas maksa par atbildētājai iznomāto zemes gabalu ir veicama atbilstoši likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

noteiktajai zemes nomas maksas likmei - 5% gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības par laika periodu no 01.03.2004 - 31.10.2009 un 6% gadā no

zemes gabala kadastrālās vērtības par laika periodu no 01.11.2009 - 05.09.2012 proporcionāli daudzdzīvokļu mājai piegulošā zemes gabala (6882

m2 no 45379 m2, tas ir, 15.17%) un atbilstoši dzīvokļa īpašniekam piederošai domājamai daļai kopīpašumā (546/11874 domājamās daļas), 2008.,

2009.un 2010.gadā nepārsniedzot zemes nomas maksas apmēru vairāk kā par 25% no iepriekšējā gada zemes nomas maksas apmēra.

Atbilstoši likuma ,,Par pievienotās vērības nodokli” (likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim) 2.panta otrajai daļai saimnieciskās

darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš.

Saskaņā ar likuma ,,Par pievienotās vērības nodokli” (likuma redakcija, kas bija spēkā līdz , 2013.gada 1.janvārim) 1.panta 3.punktu pakalpojumu

sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī

pašnodarbināto personu,. darbība; nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana); saistības atturēties no kādas darbības vai

rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību; lietu noma; nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas.

Tāpat atbilstoši likuma ,,Par pievienotās vērības nodokli” (likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim) 2.panta septītajai daļai

pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, ka arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot

pievienotās vērtības nodokli.

Ievērojot minēto, atbildētājam, papildus zemes nomas maksai un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas maksai ir jāveic arī pievienotās vērības

nodokļa samaksa atbilstoši valstī noteiktajai pievienotās vērības nodokļa likmei (noteikta likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 5.pantā), kas pušu

nomas tiesisko attiecību laika ir bijušās šādas:

Periods 03.01.2004.-31.12.2008., likme – 18%, grozījumi izdarīti 20.12.2004., periods 01.01.2009.-31.12.2010., likme – 21%, grozījumi izdarīti

12.12.2008., periods 01.01.2011.-30.06.2012., likme – 22%, grozījumi izdarīti 20.12.2010., periods 01.07.2012.-31.08.2012., likme – 21%,

grozījumi izdarīti 24.05.2012.,

Ievērojot minēto atbildētāja parāds par zemes nomas maksu un kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli sastāda

LVL 719,53.

Ievērojot to, ka atbildētāja līdz pat prasības pieteikuma precizējumu sastādīšanas brīdim nav veikusi minēto parādsaistību izpildi, ir pieaudzis arī

likumisko nokavējuma procentu apmērs un uz šo prasības pieteikuma papildinājumu sastādīšanas dienu tas sastāda LVL 38,16.

Parādnieks – /pers. C/, nomas maksas parāda pamatsumma - 657,41 LVL, kompensācijas parāda pamatsumma – 62,12 LVL, samaksas termiņš –

15.01.2013, aprēķins uz – 29.11.2013., kavējuma dienas – 318, procenti dienā pēc 6% likmes – 0,12%, procenti Ls uz aprēķina brīdi – 38,16 LVL.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 5.punktā (likuma redakcija, kas k spēkā no 2011.gada l .janvāra) noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Savukārt likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu”

(likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12,panta ceturtajā daļā bija noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Citā analoģiskā lietā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija minēto tiesību normu ir piemērojusi, norādot, ka tā kā dzīvokļa īpašuma lietošana nav

iespējama bez zemes lietošanas, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, tad minētā likuma norma nosaka arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt par citai

personai piederošas zemes lietošanu.

Prasītāja jau iepriekš ir atsaukusies uz Civillikuma 1402.pantā noteikto, ka saistību tiesība rodas arī pēc likuma. Prasītāja uzskata, ka konkrētajā

gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka starp pusēm nebija noslēgts zemes nomas līgums, jo saistību tiesība starp prasītāju kā sev piederošās zemes gabala

daļas iznomātāju un atbildētāju kā zemes gabala daļas nomnieku (lietotāju) konkrētajā gadījumā ir nodibināta uz likuma pamata.

Ņemot vērā minēto, prasītāja uzskata, ka, faktiski pastāvot zemes nomas tiesiskajām attiecībām no 01.03.2004.-05.09.2012., prasītājai ir tiesības

saņemt nomas maksu atbilstoši likumā noteiktajam. Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši

spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Lietā nav strīds, ka no 2004.gada 1.marta līdz 2012.gada 5.septembrim prasītāja bija zemes īpašniece, kam saskaņā ar likuma ,,Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta noteikumiem bija tiesības saņemt zemes nomas maksu no atbildētāja. Lietā nav strīds, ka prasība par nesaņemtās

nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu ir celta pirms Civillikuma 1895.pantā noteiktā noilguma iestāšanās.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās dalās 2,punktu un 64.panta pirmās daļas 1.punktu pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators, un administratoram ir visas

normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība.

Atbilstoši Komerclikuma 209.pantam sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Un saskaņā ar

Komerclikuma 221 .panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

Līdz ar to administrators prasītāja vārdā ir tiesīgs realizēt juridiskās personas tiesības (tajā skaitā paust gribu saņemt nomas maksu) tāpat kā to būtu

darījis sabiedrības valdes loceklis.

Turklāt Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktā noteikts, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic

tiesiskās darbības parādnieka debitoru parādu un citas mantas atgūšanai. Minētajā normā lietotais termins ,,debitors” pēc satura un jēgas ir tas pats, kas

,,parādnieks” Civillikuma izpratnē. Konkrētajā gadījumā ir izvēlēts cits termins tikai tādēļ, ka Maksātnespējas likumā ar terminu ,,parādnieks” saprot

maksātnespējīgo sabiedrību.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija analoģiskā lietā kā norādījusi, ka pirmās instances tiesas secinājums par to, ka administrators pēc

maksātnespējas procesa pasludināšanas nav tiesīgs parādnieka vārdā pieteikt prasījumu par zemes nomas maksas samaksu, ja prasītāja to nav darījusi

līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, ir nepareizs un neatbilstošs Civillikuma 3.panta nosacījumiem.

Apstāklim, ka prasītājas īpašuma tiesības uz zemes gabalu k izbeigušās, nav izšķirošas nozīmes, jo atbilstoši Civillikuma 3.pantam īpašuma tiesību

izbeigšanās neskar jau agrāk uz likuma pamata iegūtās tiesības saņemt nomas maksu par zemes lietošanu laikā, kad tā bija prasītājas īpašumā. Šāda

secinājuma pareizību kā apstiprinājusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2013.gada 17.aprīļa lēmumā Nr.C30398813, kur tiesa norādījusi, ka

pirmās instances tiesas tiesneses norāde uz prasītāja īpašuma tiesību izbeigšanos 2012.gada 6.septembrī nav pamatota, jo, kā redzams no prasītāja

prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem, prasītāja prasījumi attiecas uz laika periodu, kad nekustamais īpašums piederēja prasītājam.

Prasību pamato uz likuma ,,Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku

un kārtību” 14.p. (1) daļas 1.un 2.punktu, likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.p. (2), (21) daļu, likuma ,,Par nekustamā

īpašuma nodokli” 2.panta (4) daļu, Nekustamā. īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 7.punktu, Likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli”

1.panta 3.punktu; 2.panta otro un septīto daļu, 5.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 5.punktu (likuma redakcija, kas ir spēkā no 2011.gada

1.janvāra), likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.panta ceturto daļu, Civillikuma 2120.,

2123., 1652., 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu, Civilprocesa likuma 74.pantu, 195.pantu. Precizējot prasību, lūdzot noteikt,

ka zemes nomas maksa 2008., 2009.un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25

procentiem, lūdzot piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai nomas maksas parādu LVL 657,41, kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli LVL

62,12 un likumiskos nokavējuma procentus LVL 38,16 apmērā. Nosakot prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

procentus 6% gadā no piedzītās pamatsummas un piedzīt par labu prasītājam no atbildētājas tiesāšanās izdevumus.

2014.gada 7.janvārī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros atbildētāja norādījusi, ka prasītājs nekad nav piedāvājis slēgt līgumu par zemes nomu

ne dzīvokļu īpašnieku biedrībai „/biedrības nosaukums/”, ne arī katram dzīvokļa īpašniekam, kamēr zeme atradās viņu īpašumā t.i. no 2004.gada 1.marta

līdz 2012.gada 6.septembrim no dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotāja nekāda nomas maksa netika pieprasīta, kamēr zemes gabals 45379 kvm

atradās prasītāja īpašumā, bet kad prasītājs pārdeva zemes gabalu, tikai tad administrators pēkšņi pēc pusgada saka pieprasīt nomas maksu nevis no

dzīvojamās mājas apsaimniekotāja, bet konkrēti no dzīvokļa īpašniekiem t.i. no atbildētājas no 2013.gada 10.janvāra).

Uzskata, ka bijušais īpašnieks prasītājs ir labprātīgi atteicies no zemes nomas maksas pieprasīšanas un pēc pusgada maksātnespējas administratoram

nebija nekādu tiesību pieprasīt no dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas maksu, ja saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65.panta 6.pkt. administrators atgūst

debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanā. Administrators ir tiesīgs nodot izskatīšanai uz maksātnespējas procesa

pasludināšanas brīdi pastāvošos parādnieka prasījumus un piedzīt pastāvošos debitoru parādus, tas ir, tādus prasījumus, kuru esamība izriet no

parādnieka veiktās saimnieciskās darbības un to apliecinošiem dokumentiem. Prasot saistību izpildi, apstiprinājumam, ka parādnieks ir stājies noteiktas

tiesiskās attiecībās, izlietojis vai noteikti izteicis gribu izlietot kādas tam uz likuma pamata pastāvošas tiesības. Administrators pēc maksātnespējas procesa

pasludināšanas nav tiesīgs parādnieka vārdā pieteikt prasījumus un izlietot tiesības, kuras administratora ieskatā parādniekam būtu bijis jārealizē.

Maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī parādniekiem pastāv noteikts tiesību un saistību ietvars.

Prasītājam nepastāvēja prasījums pret atbildētāju, kā arī tā nebija paudusi gribu izlietot kādas tiesības, līdz ar ko šādas tiesības nevar rasties arī

administratoram, jo īpaši, ņemot vērā to apstākli, ka zemes nomas maksas nepieprasīšana nav atzīstama par prettiesisku un apstrīdamu rīcību. Turklāt

tiesības saņemt zemes nomas maksu ir zemes gabala īpašniekam. Administratora pieprasījums man par zemes nomas maksu un kompensāciju par

nekustāmā īpašuma nodokli nosūtīts 2013.gada 10.janvārī, no kā secināms, ka arī administrators jautājumu par zemes nomas maksas samaksu ir risinājis

pēc maksātnespējīgās SIA ,,PELTES ĪPAŠUMI” īpašuma tiesību izbeigšanās uz zemes gabalu Rīgā, Jaunciema gatvē.

Pamatojoties uz iepriekš sacīto un saskaņā ar LR likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54panta 4.daļu un Maksātnespējas

likuma 65.panta 6.pkt., lūdz tiesu prasītāja prasību noraidīt.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte B.Abzalona prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un apstākļiem,

iesniedzot lietā prasības summas precizējumu euro valūtā, norādot, ka prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas parādu par zemes nomas maksu LVL

544,23, kas ir euro 774,37, tai piemērojamo pievienotās vērtības nodokli LVL 113,18, kas ir euro 161,04, kompensāciju par nekustamā īpašuma

nodokli LVL 51,08, kas ir euro 72,68 un tai piemērojamo pievienotās vērtības nodokli LVL 11,04, kas ir euro 15,71. Prasītāja ir lūgusi piedzīt arī

likumiskos nokavējuma procentus, skaitot no 2013.gada 15.janvāra, un uz tiesas sēdes dienu procentu summa ir euro 65,57:

Nomas maksa (t.sk. PVN) 657,41 LVL jeb 1218,58 EUR, kompensācija (t.sk. PVN) 62,12 LVL jeb 73,31 EUR. Samaksas termiņš noteikts

15.01.2013. Kavējuma dienas 384. Procenti dienā pēc 6% gadā likmes – 0,12 LVL jeb 0,17 EUR, procenti uz aprēķina brīdi 46,08 LVL jeb 65,57

EUR.

Ņemot vērā minēto, prasītāja precizē prasījumu daļā par naudas summu piedziņu, izsakot to euro un pievienojot procentu aprēķinu uz tiesas sēdes dienu,

lūdz tiesu: - piedzīt par labu prasītājam no atbildētājas, nomas maksas parādu euro 774,37, nomas maksai piemērojamo pievienotās vērtības nodokli

euro 161,04, kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli euro 51,08, kompensācijai piemērojamo pievienotās vērtības nodokli euro 15,71 un

likumiskos nokavējuma procentus euro 65,57, kopā euro 1067,77.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve zvērināta advokāte I.Krastiņa prasību neatzina, saskaņā ar rakstveida apskaidrojumos norādītajiem pamatiem. Lūdza

prasību noraidīt, papildus paskaidroja, ka saskaņā ar likumu „ Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. pantu zemes gabala īpašniekam

ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku un zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties un tikai

tad ir piemērojami likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta otrās2 daļas nosacījumi. Savukārt likumu „Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtā daļā, nosaka, ja zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir

tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas tiesības.

Atbildētāja pārstāve uzsvēra, ka prasītājs nav izmantojis savas likumiskās tiesības noslēgt zemes nomas līgumu un ar īpašumtiesību izbeigšanos šādas

tiesības prasītājam ir zudušas un administrators nevar pieprasīt maksāt nomas maksu pus gadu pēc maksātnespējas procesa iestāšanās, jo saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 65. panta 6. punktu administrators var tikai atgūt debitoru parādus un veikt tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai,

tātad ir jābūt apliecinājumam, ka starp pusēm ir pastāvējušas kādas tiesiskas attiecības. Atbildētājas pārstāve uzskata, ka pēc maksātnespējas procesa

pasludināšanas administrators nav tiesīgs parādnieka vārdā pieteikt jaunus prasījumus.

Tiesa, uzklausījusi pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

No lietas materiāliem redzams, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs /SIA “PELTES ĪPAŠUMI” no 2004.gada 1.marta līdz

2012.gada 6.septembrim piederēja zemes gabals 45379 m2 platībā ar kadastra Nr./numurs /, /adrese/.

No Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/izdrukas izriet, ka nekustamajam īpašumam /adrese/, ar

kadastra numuru /numurs /, ēka saistīta ar zemes gabalu, kadastra numurs /numurs /, 6882 kv.m platībā.

No prasības pieteikuma pievienotās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ 17 izdrukas redzams, ka atbildētājai no 2001.gada

22.augusta pieder dzīvokļa īpašums Nr.17 un pie tā piederošās 546/11874 kopīpašuma domājamās daļas no dzīvojamās mājas /adrese/.

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību” 14.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu Civillikuma 968.un 973.panta noteikumi nav piemērojami, un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā

īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa

mantiniekam (tiesību pārņēmējam) un ēkas iegūtas, privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus. No minētā izriet, ka lietā

pastāv likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”

14.pantā paredzētie apstākļi, t.i. zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti.

Tādejādi zemes un ēku īpašnieku savstarpējās attiecības, kā tas noteikts likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta piektajā

daļā, regulējamas saskaņā ar šā likuma 12.pantu, bet attiecībās, kuras minētā tiesību norma neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

Lietā nav strīda par to, ka dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašnieku t.sk. atbildētāja kā viena no kopīpašniekiem, faktiskā lietošanā atrodas zemes

gabals 6882 m2 platībā, kas ir daļa no zemes gabala, kura īpašnieks no 2004.gada 1.marta līdz 2012.gada 6.septembrim bija prasītājs.

Lietā nav strīda, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 26.maija spriedumu pasludināts SIA ,,PELTES ĪPAŠUMI”,

maksātnespējas process, par maksātnespējīgās SIA ,,PELTES ĪPAŠUMI” maksātnespējas procesa administratoru iecelts sertificēts administrators

/pers. D/.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 2.punkta piezīmē ietvertajam

regulējumam, nomas attiecības starp zemes un ēkas īpašniekiem pastāv neatkarīgi no pušu gribas, tātad tās ir vērtējamas kā piespiedu nomas attiecības.

Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu, īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus.

Atbilstoši minētajai likuma normai, prasītājam kā zemes īpašniekam ir tiesības gūt labumu no sava īpašuma, no kā secināms, ka prasītājam ir

tiesības prasīt samaksu par tam piederošās zemes lietošanu, tanī skaitā arī no atbildētāja, kurš ir uz prasītāja zemes esošās dzīvojamās mājas

kopīpašnieks.

Līdz ar to pamatots un apmierināms ir prasītāja prasījums atzīt, ka laikā no 2004.gada 1.marta līdz 2012.gada 5.septembrim starp prasītāju kā zemes

īpašnieku un atbildētāju kā dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašnieku (546/11874 domājamo daļu īpašnieci) faktiski pastāvēja zemes nomas tiesiskās

attiecības par mājai piesaistīto zemes gabalu ar platību 6882 m2.

Lietā konstatēts, ka vienošanās par zemes nomas maksas apmēru starp pusēm nav panākta un atbildētājs par prasītāja zemes lietošanu nav maksājis.

Saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļā, noteikto, ja bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem

atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja

puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar

2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Savukārt atbilstoši likuma „Par zemes reformuLatvijas Republikas pilsētās” 12. panta otrās daļas noteikumiem (redakcijā, kas bija spēkā laikā no

2004.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.oktobrim), ja bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras

atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 5.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt nomas

maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Likuma Par dzīvokļa īpašumu (spēkā līdz 2010.gada

31.decembrim) 12.panta ceturtajā daļā bija noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu.

Tā kā dzīvokļa īpašuma lietošana nav iespējama bez zemes lietošanas, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, līdz ar to secināms, ka minētā likuma norma

noteica arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt par citai personai piederošas zemes lietošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Atbilstoši iepriekš

minētajam, tiesa atzīst, ka nav nozīmes apstāklim, ka starp pusēm nebija noslēgts zemes nomas līgums, jo saistību tiesība starp prasītāju kā viņam

piederoša zemes gabala daļas iznomātāju un atbildētāju kā zemes gabala daļas nomnieku (lietotāju) konkrētajā gadījumā ir nodibināta uz likuma pamata.

Ņemot vērā, ka ir atzīta faktiska zemes nomas tiesisko attiecību pastāvēšana starp pusēm laikā, kad zeme piederēja prasītājam, prasītājam ir nosakāmas

tiesības saņemt nomas maksu par tam piederošās zemes lietošanu tādā apmērā kā lūgts prasībā, atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” 12.panta nosacījumiem, t.i. par laiku no 2004.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.oktobrim 5% gadā no zemes gabala platības 6882 m2

546/11874 domājamo daļu kadastrālās vērtības un 6% gadā par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 5.septembrim, vienlaikus nosakot, ka

zemes nomas maksa 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējā gada nomas maksu vairāk nekā par 25%.

Prasības pieteikumā prasītājs iekļāvis aprēķinus, kuros, vadoties no likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta nosacījumiem un

ņemot vērā Valsts zemes dienesta informāciju par prasītājai piederošā zemes gabala kadastrālo vērtību un dzīvojamai mājai piesaistītās zemes platību, kā

arī atbildētājas kopīpašuma 546/11874 domājamās daļas, zemes nomas maksa par laiku no 2004.gada 1.marta līdz 2012.gada 5.septembrim LVL

544,23 jeb EUR 774,37, tai piemērojamo pievienotās vērtība nodokli LVL 113,18 jeb EUR 161,04.

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas saskaņā ar prasītāja aprēķinu ir LVL 51,08 jeb EUR 72,68.

Minētos prasītāja aprēķinus atbildētāja nav apstrīdējusi un nav izteikusi pret tiem nekādus iebildumus, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība - piedzīt no

atbildētājas zemes nomas maksu EUR 774,37 piemērojamo pievienotās vērtības nodokli EUR 161,04 un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju

EUR 72,68, ir pamatota un apmierināma.

Tiesa atzīst, ka noraidāma ir prasība daļā par EUR 15,71 piedziņu, kas ir aprēķinātajai nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas summai pieskaitītā

PVN summa, jo no likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normām neizriet, ka ar šo nodokli būtu apliekami nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi.

Tiesa atzīst, ka pamatots un apmierināms ir prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu, kas pieteikumā par pieauguma pievienošanu par laiku

no 2013.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 3.februārim ir aprēķināti EUR 65,57 apmērā, jo prasītāja administrators 2013.gada 10.janvāra atbildētājai

adresētā vēstulē izteicis lūgumu veikt zemes nomas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas samaksu līdz 2013.gada 15.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Minētās vēstules saņemšanu atbildētāja neapstrīd, taču nekādus maksājumus nav

veikusi.

Tā kā 2013.gada 10.janvāra vēstulē prasītājs bija noteicis samaksas termiņu no likuma izrietošiem maksājumiem par tam piederošās zemes lietošanu,

tiesa atzīst, ka atbildētājai noteiktais samaksas termiņš bija saistošs.

Civillikuma 2141.pantā noteikts nomnieka pienākums, novilcinot maksājumus, maksāt nokavējuma procentus, bet Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā

noteikts, ka gadījumā, ja procentu apmērs nav noteikts darījumā likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasījumu par likumisko nokavējuma procentu piedziņu par samaksas kavējumu, kas par laiku no

2013.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 3.februārim ir aprēķināti EUR 65,57 apmērā, jo lietā nav strīda, ka atbildētāja minētajā laikā nav veikusi nevienu

maksājumu, kā arī nav pierādījumu, ka starp pusēm būtu panākta vienošanās par citu samaksas termiņu vai kārtību.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas rakstveida apskaidrojumos un atbildētājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē norādīto, ka prasītājs zaudējis

tiesības prasīt nomas maksu, jo bijušais zemes īpašnieks labprātīgi atteicies no zemes nomas maksas pieprasīšanas. Šāds apgalvojums neatbilst

Civillikuma 3.panta nosacījumiem, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Tā kā laikā no 2004.gada 1.marta līdz 2012.gada 5.septembrim, kad zemes gabala, uz kura atrodas atbildētājai kopīpašumā esošā dzīvojamā māja,

zemes īpašnieks atbilstoši Civillikuma 994.panta pirmās daļas nosacījumam bija prasītājs, kam saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” 12.panta noteikumiem bija tiesības saņemt zemes nomas maksu no atbildētājas, bet prasība par nesaņemtās nomas maksas un nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu tiesā ir celta pirms Civillikuma 1895.pantā noteiktā noilguma iestāšanās, tiesa atzīst, ka prasītāja

maksātnespējas process nevar būt par šķērsli šo prasījumu apmierināšanai.

Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktā noteikts, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic tiesiskās

darbības parādnieka debitoru parādu un citas mantas atgūšanai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas

piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi, uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu

procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus minot to apmēru.

Līdz ar to tiesa secina, ka nosakāma prasītāja tiesība līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja procentus Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā

noteiktajā apmērā, t.i. 6% gadā no piedzītās parāda summas par zemesnomu un kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

Tā kā prasītājs atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvots, līdz ar to no

atbildētājas valsts labā piedzenama valsts nodeva EUR 151,21, bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.un 39.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Bez tam atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu un ceturto daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami ar

lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai LVL 107,93 jeb EUR 153,57, atbilstoši lietā esošajam 2013.gada 28.marta advokātes

izrakstītam rēķinam un 2013.gada 2.aprīļa maksājuma uzdevumam.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, piedzenamās summas

norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 5., 8., 15., 41., 42., 93., 97., 189. - 195., 204.1 pantiem, tiesa

nosprieda

maksātnespējīgās SIA “PELTES ĪPAŠUMI” prasību pret /pers. C/ apmierināt daļēji.

Atzīt, ka starp SIA “PELTES ĪPAŠUMI”, vienotais reģistrācijas Nr. 44103029246, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, laikā no

2004.gada 1.marta līdz 2012.gada 5.septembrim faktiski pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības par daudzdzīvokļu mājai /adrese/, kadastra numurs

/numurs /, piesaistītā zemes gabala daļas nomu 6882 m2 platībā no zemes gabala, kas atrodas /adrese/, kadastra numurs /numurs /, proporcionāli /pers.

C/, personas kods /personas kods/ piederošām 546/11874 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.

Noteikt zemes nomas maksu 5% (piecus procentus) gadā no iepriekš minētā zemes gabala 546/11874 domājamo daļu kadastrālās vērtības par

laiku no 2004.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.oktobrim un 6% (sešus procentus) gadā par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada

5.septembrim, vienlaikus nosakot, ka zemes nomas maksa 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējā gada nomas maksu vairāk nekā par

25%.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/ maksātnespējīgās SIA “PELTES ĪPAŠUMI”, vienotais reģistrācijas Nr. 44103029246, labā

zemes nomas maksu par laiku no 2004.gada 1.marta līdz 2012.gada 5.septembrim EUR 774,37, nomas maksai piemērojamo pievienotās vērtības

nodokli EUR 161,04, kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli EUR 72,68 un likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2013.gada

15.janvāra līdz 2014.gada 3.februārim EUR 65,57, kopā EUR 1008,09, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai EUR

153,57, pavisam kopā EUR 1161,66 (viens tūkstotis viens simts sešdesmit viens euro un 66 centi), pārskaitot uz prasītāja norēķinu kontu /numurs/, kas

atvērts Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālē, pārējā daļā prasību noraidīt.

Noteikt maksātnespējīgajai SIA “PELTES ĪPAŠUMI”, vienotais reģistrācijas Nr. 44103029246, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/ valsts labā valsts nodevu EUR 151,21 (viens simts piecdesmit viens euro un 21 centi) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un 70 centi) apmērā.

Noteikt atbildētājai desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei, nosakot, ka sprieduma labprātīgas

izpildes gadījumā samaksu apliecinoši dokumenti par tiesas izdevumu apmaksu, iesniedzami Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2014.gada 3.marts.

Tiesnese A.Zute