Court dismisses defendant's defense and orders full debt collection in simplified procedure for consumer loan default.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to respond and ordered the plaintiff to collect the full claimed debt in a simplified procedure. The plaintiff argued that a consumer loan contract was breached due to non-payment and that rights were assigned from the original bank. The court ruled that the procedural requirements were met and the debt collection was substantively justified, granting the claim for principal, interest, and costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8. panta; Civilprocesa likuma 41. panta; Civilprocesa likuma 97. panta; Civilprocesa likuma 189.-195. panta; Civilprocesa likuma 204.1 panta: In a simplified procedure where the defendant fails to submit a defense, the court may rule on the merits if the plaintiff's claim is substantively supported, ordering full debt collection including interest and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-03675-24/28
ECLI:LV:RPT:2024:0410.C771291223.4.S
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2024.gada 10.aprīlī
Tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Pujate,
rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu SIA “Julianus Portfolio” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2023.gada 14.jūlijā Rīgas pilsētas tiesā saņemts SIA “Intrum Latvia” (pēc nosaukuma maiņas – SIA “Julianus Portfolio”) (turpmāk arī –
prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.
[1.1] Tiesā celtajā prasībā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 2 432,63 euro, aizdevuma lietošanas procentus
36,01 euro, aizdevuma lietošanas procentus par kavēto kredīta summu 0,62 euro, likumiskos nokavējuma procentus 870,95 euro, parāda piedziņas
izdevumus 16,98 euro, valsts nodevu 368,93 euro, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6 % no simta gadā no galvenā parāda par laiku līdz
sprieduma izpildei.
[1.2] Prasībā norādīti šādi argumenti:
starp AS “Citadele banka” un atbildētāju noslēgts patēriņa kredīta līgums, ar kuru atbildētājam piešķirts aizdevums;
atbildētājs neveica maksājumus, līdz ar to atbildētājam izveidojies parāds, un AS “Citadele banka” vienpusēji atkāpās no noslēgtā līguma;
AS “Citadele banka” cedēja prasītājam prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no minētā līguma.
[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministra kabineta noteikumiem Nr.61 “Noteikumi par parāda
atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, un Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756.,
1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājam nosūtīts uz atbildētāja oficiālo elektronisko adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu
sniegšanai 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības.
[2.1] Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu par iesniegto prasības pieteikumu.
[3] 2024.gada 26.februārī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka tiesas nolēmums būs pieejams
tiešsaistes sistēmā no 2024.gada 10.aprīļa, vienlaikus informējot, ka civillietu izskatīs tiesnese I.Pujate.
Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam uz oficiālo elektronisko adresi, kā arī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas
izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.
[4.1] Papildu paskaidrojumi vai iebildumi līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā tiesā nav saņemti, kā arī noraidījums tiesnesei nav pieteikts.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota
un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu, kura motīvu
daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.
[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
[8] Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Cesionārs gan
neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau
pastāvošām tiesībām [..] un vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru, kā to noteic Civillikuma 1806.pants.
[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Atbilstoši Civillikuma 1587.panta prasībām tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa,
kādu viņš saņēmis.
Tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, kā to paredz Civillikuma 1838.pants.
Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Atbilstoši Civillikuma 1589.panta prasībām vienpusēja atkāpšanās no līguma ir
pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams
galvenais parāds 2 432,63 euro apmērā.
[10] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam
radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.
Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts
noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas
atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt
kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav
sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda
atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņas izdevumu 16,98 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz
Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un
izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.
[11] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,
vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.
Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts
Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesa atzīst, ka prasība par līgumisko procentu par aizdevuma izmantošanu 36,01 euro, kas aprēķināti par laiku no 2022.gada 10.maija līdz
2022.gada 26.jūnijam, aizdevuma lietošanas procentu par kavēto kredīta summu 0,62 euro, kas aprēķināti par laiku no 2022.gada 10.jūnija līdz
2022.gada 26.jūnijam, un likumisko nokavējuma procentu 870,95 euro, kas aprēķināti par laiku no 2022.gada 28.jūnija līdz 2023.gada 26.jūnijam,
piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātā valsts nodeva 368,93 euro apmērā piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.
[13] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa
notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no kopējās piedzītās summas 3 726,12 euro,
ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189.-195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Julianus Portfolio”, reģ.Nr.40203088409, 3 726,12 euro (trīs tūkstoši
septiņi simti divdesmit seši euro un divpadsmit centi), kas sastāv no:
- galvenā parāda 2 432,63 euro;
- parāda piedziņas izdevumiem 16,98 euro;
- līgumiskajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu 36,01 euro, kas aprēķināti par laiku no 2022.gada 10.maija līdz 2022.gada 26.jūnijam;
- aizdevuma lietošanas procentiem par kavētiem maksājumiem 0,62 euro, kas aprēķināti par laiku no 2022.gada 10.jūnija līdz 2022.gada
26.jūnijam;
- likumiskajiem nokavējuma procentiem 870,95 euro, kas aprēķināti par laiku no 2022.gada 28.jūnija līdz 2023.gada 26.jūnijam;
- valsts nodevas 368,93 euro.
Samaksa prasītāja labā izdarāma AS “Luminor Bank” norēķinu kontā Nr.LV43RIKO0000081667899, maksājuma mērķī norādot: /pers. B/,
1517404.
Noteikt SIA “Julianus Portfolio” tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no kopējās piedzītās parāda summas 3 726,12 euro,
vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Noteikt/pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums sastādīts 2024.gada 10.aprīlī.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma
iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 10.maijā.
Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Pujate