Court convicted defendant of theft and imposed compulsory labor for 200 hours after admitting guilt.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft under Article 193 of the Criminal Law and sentenced him to compulsory labor for 200 hours. The defendant admitted guilt and requested that evidence be skipped, which the prosecutor supported under Article 499 of the Criminal Procedure Law. The court accepted the confession as a mitigating circumstance but determined that compulsory labor was the appropriate penalty given the lack of evidence to suggest otherwise.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 193.pants; Kriminālprocesa likuma 499.pants: A defendant's admission of guilt and cooperation with the prosecution may lead to a simplified trial and mitigated sentencing, but does not preclude the imposition of compulsory labor if no objective grounds exist to exclude it.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11250014716
Lietas arhīva Nr. K19-0167-16/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā 2016.gada 26.septembrī
Kuldīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Anita Simsone
piedaloties prokurorei Dacei Kronbergai
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers. C/, /pers.kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas.
Izskatījusi lietu, tiesa
konstatēja
/pers. C/ nolaupīja un nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli, un konkrēti:
/datums/līdz plkst. 17.12. pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, atrodoties /pers. D/ dzīvesvietā /adrese/, tīši, slepeni, mantkārīgu motīvu
vadīts, zinot, ka /pers. D/ uz viņas bankas kontu /datums/tiks ieskaitīta pensija, no cietušās /pers. D/ rokassomiņas nolaupīja svešu maksāšanas līdzekli –
AS “SEB” VISA Electron karti Nr./numurs/, kas piesaistīta /pers. D/ AS “SEB BANKA” kontam Nr./numurs/. Ņemot vērā to, ka cietusī /pers. D/
makā redzamā vietā bija atstājusi arī minētās VISA Electron kartes PIN kodu, /pers. C/ izmantoja nelikumīgi nolaupīto maksāšanas līdzekli –
/datums/plkst.17.12 bankomātā /adrese/, kas atrodas /adrese/, ievietoja nolaupīto VISA Electron karti, ievadīja PIN kodu un nelikumīgi izmantoja –
noņēma no bankas konta /pers. D/ piederošo naudu EUR 220.
/pers. C/, realizējot savu vienoto nodomu, nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli – 2016.gada 18.martā plkst.18.22, /adrese/, veikalā
“/nos/”, ieliekot kartes terminālā /pers. D/ nolaupīto /pers. D/ AS “SEB” VISA Electron karti Nr./numurs/, kas piesaistīta /pers. D/ AS “SEB BANKA”
kontam Nr./numurs/, ievadot kartes terminālā kartes PIN kodu, nelikumīgi izmantoja – norēķinājās par savu pirkumu ar /pers. D/ piederošo naudu EUR
5. Tādējādi /pers.C/ar savām darbībām nodarīja cietušajai /pers. D/ mantisko zaudējumu par kopējo summu EUR 225.
Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.
Cietusī /pers.D/pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 225 apmērā.
Apsūdzētais /pers.C/savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas un materiālā kaitējuma
kompensāciju EUR 225 apmērā, atzina pilnībā.
Tiesas sēdē apsūdzētais lūdza tiesu, pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt, jo viņš savu vainu un pieteikto materiālo kompensāciju pilnībā
atzīst. Apsūdzētais paskaidroja, ka tiesas izskaidrotās procesuālās sekas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas gadījumā viņam ir saprotamas, proti, ka
spriedums ir pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Prokurors pievienojās apsūdzētā lūgumam, un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, lūdza tiesu pierādījumu pārbaudi neveikt.
Tiesa ņemot vērā apsūdzētā lūgumu un prokurora viedokli, kā arī apstākli, ka tiesa sagatavojot lietu iztiesāšanai un pārbaudot lietas materiālus, ir
pārliecinājusies, ka tie pilnībā apstiprina apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas,
nodarījuma kvalifikācija ir pareiza, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 193.panta otrās daļas neizdarīt, izņemot pārbaudīt, tos lietas materiālus, kuri raksturo apsūdzētā personību.
Tiesa nolemj pārbaudīt pierādījumus, kas attiecas uz apsūdzētā personību.
Tiesa uzskata, ka ir pilnīgi pierādīts, ka ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā
daļā, par ko ir sodāms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 193.panta
otrās daļas, netiek norādīts.
Cietusī lietā pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 225 apmērā.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteiktā samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisku zaudējumu. Kompensācija ir
krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi, vai uz tiesas nolēmuma pamata.
Izvērtējot pieteiktā nodarītā kaitējuma materiālo kompensāciju EUR 225 apmērā, tiesa uzskata, ka kompensācija ir pamatota ar konta pārskatu
(lietas 27. – 28.lapa).
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 22.pantu, 350.panta pirmo daļu, 352.panta pirmās daļas 1.punktu, Civillikuma 2355.pantu, tiesa atzīst, ka
no apsūdzētā cietušās labā piedzenama materiālā kaitējuma kompensācija EUR 225 apmērā.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, ņem vērā noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļus, motīvus,
nodarīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums tiek klasificēts kā smags noziedzīgs nodarījums.
No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais agrāk sodīts (lietas 40. – 45.lapa):
1) 2001. gada 11.septembrī Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, nosacīti ar
pārbaudes laiku uz 2 gadiem;
2) 2003. gada 31.janvārī Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas, 175.panta trešās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 2
gadiem 2 mēnešiem, policijas kontroli uz 1 gadu;
3) 2006. gada 4.septembrī Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, nosacīti ar
pārbaudes laiku uz 1 gadu;
4) 2009. gada 20.oktobrī Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās ar piespiedu darbu uz 80 stundām;
5) 2010. gada 9.februārī Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 152. panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz l gadu, nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2
gadiem. Sodāmība dzēsta.
Atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, nav konstatēti.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, tiesa atzīst par atbildību
mīkstinošu apstākli to, ka apsūdzētais izdarīto nožēlo un savu vainu atzīst.
Pie soda noteikšanas, apsūdzētais lūdza ņemt vērā, ka strādā un gūst iztikas līdzekļus.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais sadarbojās ar procesa virzītāju, piekrītot kriminālprocesu pabeigt tā vienkāršotajā formā.
Tiesa izvērtējot noskaidrotos apstākļus par apsūdzētā personību, novērtējot noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu, mantiskā kaitējumā apmēru, uzskata,
ka apsūdzētajam sods nosakāms piespiedu darba veidā, jo tiesas sēdē apsūdzētais tiesai nesniedza tādas objektīvas ziņas, kas liegtu minēto soda veidu
piemērot tiesai pēc likuma.
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmo daļu, piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš
kā sodu, veicot dzīves vietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Darbs, ko veic persona, kam piemērots piespiedu darbs, ir reāls darbs, kas rada jaunas materiālas vērtības un ir noderīgs sabiedrībai. Līdz ar to, tiesa
uzskata, ka ar šādu soda veidu ir iespēja kompensēt ar noziedzīgu nodarījumu nodarīto apdraudēto interesi nevien konkrētam cietušajam, bet sabiedrībai
kopumā, kā arī vienlaikus pierādīt, ka izdarītais likumpārkāpums tiek nožēlots un persona ir gatava mainīt savu līdzšinējo uzvedību.
Piespiedu darbu tiesa atzīst par atbilstoši efektīvu, audzinošu un atbilstošu sodu apsūdzētajam, kura piemērošanai, tiesa nekonstatē, nekādus
objektīvus šķēršļus vai likumā noteiktus ierobežojumus, un kā sodu, kas ir personas brīvību neierobežojošs, tajā pašā laikā tas ir pietiekami reāls sods, lai
sasniegtu kriminālsoda mērķi.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2016.gada 24.aprīļa līdz 2016.gada
26.aprīlim.
Piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts, atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Lietiskos pierādījumus – 2 DVD diskus, atstāt glabājamies krimināllietā.
Kriminālprocesā arests mantai nav uzlikts.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.pantu, 512.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā un sodīt ar piespiedu
darbu uz 200 (divi simts) stundām.
Soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada 24.aprīļa līdz 2016.gada 26.aprīlim.
Atcelt ar 2016.gada 26.septembri piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts.
Piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. D/ mantiskā kaitējuma kompensāciju EUR 225 (divi simti divdesmit pieci euro).
Lietiskos pierādījumus – 2 DVD diskus, atstāt glabājamies krimināllietā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 10.oktobrī.
Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt tikai daļā par piemēroto sodu vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem 10 dienu laikā no pilna
sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, sūdzību vai protestu iesniedzot Kuldīgas rajona
tiesā.
Tiesnese A. Simsone