Court recognizes plaintiff's ownership rights via inheritance and grants costs despite lack of state fault.

Atklātas lietas statuss

Lietas Nr. C71451424

Lietas arhīva Nr. C-1666-25/12

ECLI:LV:VRT:2025:0425.C71451424.3.S

Vidzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, /Datums A/

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Kaspars Kukmilks

ar tiesas sēdes sekretāri /Persona A/

piedaloties prasītājam /Persona B/,

tiesas sēdē izskatīja /Persona B/ prasību par īpašuma tiesību atzīšanu, lietā ar atbildētāju Latvijas Republikas

Finanšu ministriju un trešo personu Madonas novada pašvaldību.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājs /Persona B/ (turpmāk – prasītājs) iesniedza tiesā prasības pieteikumu par īpašumu tiesību atzīšanu uz

būvi (dzīvojamo māju) ar kadastra apzīmējumu /Adrese A/, kas atrodas adresē /Adrese B/ (turpmāk – Dzīvojamā

māja). Prasības pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[1.1] Prasītāja vectēvam jeb prasītājas mātes /Persona C/ saskaņā ar Cēsu zonālā valsts arhīva (turpmāk – Arhīvs)

izsniegto arhīva izrakstu Madonas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja piešķīrusi apbūvei

grunts gabalu.

Saskaņā ar Madonas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļas

/Datums B/ izsniegto reģistrācijas apliecību Nr. 5, namīpašums /Adrese C/ (vēlāk iela pārdēvēta par Lazdonas ielu),

Madonas pilsētā ir reģistrēta uz /Persona D/ vārda, no /Datums C/ ar īpašuma tiesībām un ierakstīta reģistra

grāmatā ar Nr. 5, pamatojoties uz Madonas pilsētas izpildu komitejas lēmumu Nr. 285.

[1.2] /Persona D/ ir miris /Datums D/. Saskaņā ar Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres /Persona E/ /Datums

E/ izdoto mantojuma apliecību Nr. 22, tika apstiprinātas prasītājas mātes /Persona C/ mantojuma tiesības uz visu

atstāto mantu. Mantas sastāvā ir norādīta Dzīvojamā māja.

[1.3] /Persona C/ ir mirusi /Datums F/. Saskaņā ar Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres /Persona E/ /Datums

E/ izdoto mantojuma apliecību Nr. 20, tika apstiprinātas mantojuma tiesības uz /Persona C/ atstāto mantojumu uz

vienu domājamo pusi (1/2) no visa atstātā mantojuma /Persona C/. Savukārt ar Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas

notāres /Persona E/ /Datums G/ izdoto mantojuma apliecību Nr. 28, tika apstiprinātas mantojuma tiesības uz

/Persona C/ atstāto mantojumu uz vienu domājamo pusi (1/2) no visa atstātā mantojuma prasītājam. Abās

apliecībās ir norādīts, ka mantas sastāvā ir arī Dzīvojamā māja.

[1.4] /Persona F/, kurš bija prasītāja pusbrālis, ir miris /Datums H/. Ar Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres

/Persona E/ /Datums I/ izdoto mantojuma apliecību Nr. 1205, apstiprinātas mantojuma tiesības uz visu atstāto

mantojumu prasītājam. Mantas sastāvā ir norādīta arī viena domājamā puse (1/2) no Dzīvojamās mājas.

[1.5] Prasītājs nevar izpildīt likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21. panta prasības, lai

reģistrētu zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Dzīvojamo māju, jo tās būvniecība veikta /Datums J/ un ekspluatācija

nodošanas – pieņemšanas akts nav saglabājies. Tāpēc prasītājs atsaucas uz likuma “Par nekustamā īpašuma

ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22. pantu, kas paredz, ka, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šī likuma 21. pantā

norādītos dokumentus, tad par īpašuma tiesību nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas

personas īpašuma tiesības.

[1.6] Dzīvojamā māja nav ierakstīta zemesgrāmatā, tomēr tā atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

/Adrese D/, kura ir ierakstīta zemesgrāmatā uz Latvijas Republikas vārda.

Dzīvojamā māja, atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas /Datums K/ Civillikuma ievada, mantojuma

tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam ir

atzīstama par atsevišķu objektu, jo tā ir uzcelta kā individuālā dzīvojamā māja uz apbūvei piešķirtā gruntsgabala.

[1.7] Prasītājs ir vairākkārt vēsties valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” ar atsavināšanas

ierosinājumiem, ar kuriem prasītājs ir lūdzis tam atsavināt zemesgabalu uz kura atrodas Dzīvojamā māja. Šie

atsavināšanas ierosinājumi ir noraidīti, norādot, ka, lai prasītājam būtu likumīgas tiesības ierosināt zemesgabala

atsavināšanu, tam kā Dzīvojamās mājas īpašniekam ir jābūt ierakstītam.

[1.8] Prasītājs par Dzīvojamo māju pašvaldībai maksā nekustamā īpašuma nodokli un zemes likumiskās lietošanas

maksu valstij atbilstoši valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” rēķiniem.

[1.9] Prasītājs savu dzīvesvietu Dzīvojamās mājas adresē ir deklarējis kopš /Datums L/, savukārt prasītāja māte

/Persona C/ savu dzīvesvietu Dzīvojamās mājas adresē ir deklarējusi no /Datums M/ līdz savai miršanas dienai

/Datums F/.

[1.10] Prasītājs faktiski ir pārņēmis savā valdījumā Dzīvojamo māju pēc mātes nāves, turpinot tur pastāvīgi dzīvot,

apsaimniekot un uzturēt to.

[1.11] Prasītājs lūdz tiesu nepiedzīt no atbildētājas tiesas izdevumus, jo, lai gan atbildētāja ir uzskatāma par

atbildētāju, tomēr atbildētāja nav izdarījusi pret prasītāju nekādas darbības, tai skaitā, bezdarbību, kas aizskartu

prasītāja ar likumu aizsargātās intereses saistībā ar Dzīvojamo māju.

[1.12] Prasība pamatota ar Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – Civillikums) 1060., 1061. un 1477. pantu,

likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 3. pantu, 17. panta pirmās daļas 6. punktu, 21. un 22.

pantu, likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību

daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta pirmās daļas 1. punktu un Civilprocesa likuma 1. pantu un 127.–

130. pantiem.

[2] Atbildētājas Latvijas Republikas Finanšu ministrija (turpmāk – atbildētāja) pilnvarotā pārstāve valsts

/Organizācija A/ (turpmāk – atbildētājas pārstāve) par prasības pieteikumu iesniedza rakstveida paskaidrojumus.

Savos paskaidrojumos atbildētāja prasību neatzīst, uzskatot, ka tā nav pamatota un ir noraidāma turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ.

[2.1] No Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Madonas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr. /Adrese E/ datiem, Dzīvojamā māja atrodas uz nekustamā īpašuma, kura sastāvā ietilpstošas zemes vienības ar

kadastra apzīmējumu /Adrese F/, kuras sastāvā ietilpstošā zemes vienība pieder atbildētājai. Kā Dzīvojamās mājas

tiesiskie valdītāji ir norādīti prasītājs un mirušais /Persona F/ uz 1/2 domājamo daļu katrs.

[2.2] Atbildētāja uzskata, ka prasības pieteikumam pievienotie dokumenti nav pietiekami īpašuma tiesību

pierādīšanai uz Dzīvojamo māju un prasītājam saskaņā ar Civillikuma 1060. panta otro daļu un likuma “Par

nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21. pantu ir jāpierāda, ka /Persona C/ un /Persona F/, un pirms

viņiem /Persona D/ ir bijuši Dzīvojamās mājas īpašnieki savas nāves brīdī.

[2.3] Atbildētāja uzskata, ka prasība konkrētajā lietā bija ceļama pret Madonas novada pašvaldību, bet, ievērojot to,

ka prasība pret Madonas novada pašvaldību nav celta, bet tā varētu skart tās intereses, Madonas novada pašvaldība

lietā ir pieaicināma kā trešā persona atbildētāja pusē.

[2.4] Atbildētāja uzskata, ka tai prasības apmierināšanas gadījumā nebūtu jācieš Civilprocesa likuma 41., 42. un 43.

pantā paredzētie izdevumi un tie būtu jāuzņemas prasītājam pašam, jo prasītājs nav pierādījis, ka atbildētājs būtu

vainojams tā tiesību aizskārumā. Uz nepieļaujamību piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus līdzīgos apstākļos

ir norādījis arī Senāta Civillietu departaments /Datums N/ spriedumā lietā Nr. SKC-41/2019 un /Datums O/

spriedumā lietā Nr. SKC-48/2018.

[3] Pēc atbildētājas pieteikuma lietā tika pieaicināta trešā persona Madonas novada pašvaldība. Trešā persona

iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīja sekojošus argumentus.

[3.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 80. panta otrajā daļā noteiktajam, pašvaldībai kā trešajai personai nav jānorāda,

vai tā atzīst vai neatzīst prasītāja prasības pieteikumu.

[3.2] Pašvaldībai pret prasību pēc būtības iebildumu nav, ja tiesa, izvērtējot iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka lietā

esošie pierādījumi ir pietiekoši, tam faktam, lai atzītu prasītāja īpašuma tiesības.

[3.3] Pašvaldības ieskatā mediācija šajā civillietā nav iespējama, jo īpašuma tiesību atzīšanu prasītājam

nepieciešams tiesas spriedums. Savukārt spēkā esošais tiesiskais regulējums pašvaldībai nepiešķir tiesības

ārpustiesas kārtībā atzīt prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

[4] /Datums P/ Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidienā Nr. 2, atbilstoši likuma “Par

nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22. pantā noteiktajam, tika publicēts sludinājums par attiecīgo

lietu, nosakot trīs mēnešu termiņu iebildumu pret prasību iesniegšanai tiesā.

Sludinājumā noteiktajā termiņā un līdz tiesas sēdes dienai, tiesā nav saņemts kādas personas iebildumi pret prasību.

[5] Prasītājs tiesas sēdē prasību uzturēja pilnīgi, pamatojot to ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

Papildus prasītājs norādīja, ka Dzīvojamā mājā dzīvo visu savu dzīvi, un vēlas sakārtot dokumentus.

[6] Atbildētājs, tā pilnvarotais pārstāvis un trešā persona Madonas novada pašvaldība uz tiesas sēdi nav ieradušies.

Gan atbildētājas pilnvarotais pārstāvis, gan Madonas novada pašvaldība ir iesnieguši tiesai lūgumu par lietas

izskatīšanu bez viņu klātbūtnes. Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāja, tā pilnvarotā pārstāvja un trešās

personas Madonas novada pašvaldības klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Uzklausījusi prasītāja paskaidrojumus, kā arī iepazinusies un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus to

kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[8] Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu

iebildumu pamatotība. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai, pusei nav jāpierāda fakti,

kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdēju otra puse.

[9] Tiesa atzīst, ka lietā nav strīda, ka Dzīvojamā māja atrodas uz valstij piederoša zemesgabala, vienlaikus tā ir

uzskatāma par atsevišķu objektu, atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas /Datums K/ Civillikuma

ievada, mantojuma tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta pirmās daļas 1. punktam. Tiesas ieskatā

lietā nav strīds, ka prasītājs ir Dzīvojamās mājas tiesiskais valdītājs, ko apliecina arī Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmas dati. Kā arī to, ka prasītājs nevar īpašumtiesības pierādīt atbilstoši likuma “Par

nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21. pantā noteiktajai kārtībai.

Vienlaikus lietā no atbildētājas puses ir strīds par to, vai /Persona D/, /Persona C/ un /Persona F/ bija Dzīvojamās

mājas īpašnieki savas nāves brīdī.

[10] Prasītājs prasības pieteikumā lūdz atzīt prasītāja īpašuma tiesības uz Dzīvojamo māju, kā arī atzīt prasītāja

tiesības prasīt Dzīvojamās mājas īpašuma tiesību iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā uz prasītāja vārda.

Tiesas ieskatā abi šie prasījumi ietilpst likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22. panta

tvērumā, un ir skatāms kā viens prasījums konkrētajā gadījumā. Proti, ja prasība tiek apmierināta un tiek atzītas

prasītāja īpašuma tiesības uz Dzīvojamo māju, tad šis spriedums atbilstoši šai tiesību normai kalpo par īpašuma

tiesību nostiprinājuma pamatu. Savukārt prasības noraidīšanas gadījumā, īpašuma tiesības netiek atzītas, un līdz ar

to, nav pamats arī atzīt tiesības prasīt Dzīvojamās mājas īpašuma tiesību iegūšanas pamata ierakstīšanu

zemesgrāmatā.

[11] Izvērtējot prasītāja prasību par īpašuma tiesību, tiesa ņem vērā turpmāk norādīto.

[11.1] Tiesa atzīst, ka atbildētāja pamatoti norāda, ka prasītājs nav iesniedzis pietiekamus pierādījumus, lai atzītu

prasītāja īpašuma tiesības likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21. panta un Civillikuma

1060. panta otrās daļas pamata. Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.

pantam, ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pēc /Datums Q/ mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ir ierakstāmas

uz šīs personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz pierādījumus par to, ka mantojuma atstājējs

bijis šo ēku (būvju) īpašnieks. Savukārt gadījumā, ja mantojuma atstājējs šīs īpašuma tiesības ieguvis pēc /Datums

Q/, tad ir iesniedzami pierādījumi par iepriekšējo personu īpašuma tiesībām, līdz tiek pierādīts mantojuma atstājēja

īpašuma tiesības (piemēram, būvniecība vai reģistrācija likumā noteiktajās iestādēs). Arī pats prasītājs prasības

pieteikumā atzīst, ka nevar izpildīt šīs normas prasības.

[11.2] Lietā nav strīds, ka prasītājs būtu iesniedzis dokumentus, kuri pierādītu /Persona D/ (un līdz ar to, /Persona

C/ un /Persona F/ kā mantinieku) īpašuma tiesības uz Dzīvojamo māju. Tomēr tiesa uzskata, ka, konkrētajā

gadījumā ir piemērojams likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22. pants. Šajā pantā ir

norādīts, ka, gadījumā, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma 21. pantā minētos dokumentus, par

nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības.

Tiesa, iepazīstoties ar prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem, atzīst, ka dokumentu kopums ir

pietiekams, lai atzītu, ka /Persona D/ bija īpašuma tiesības uz Dzīvojamo māju. Konkrēto secinājumu tiesa iegūst,

ņemot vērā, pirmkārt, Madonas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas /Datums R/ protokola Nr. 5

izrakstu, ar kuru /Persona D/ tiek piešķirts apbūves gabals. Otrkārt, /Datums S/ Madonas rajona darbaļaužu

deputātu padomes izpildu komitejas komunālās saimniecības nodaļas izsniegtā reģistrācijas apliecība. Treškārt,

/Datums T/ mājas grāmata, kurā /Persona D/ ir norādīts kā īpašnieks.

Turklāt ir jāņem vērā, arī prasītāja mēģinājumi iegūt šos dokumentus. Proti, prasītājs prasības pieteikumam ir

pievienojis Madonas novada pašvaldības būvvaldes /Datums U/ atbildi Nr. 2.1.3.6/24/382, kurā ir norādīts, ka

būvvaldes rīcībā nav būvniecības dokumentācijas par ēkas celtniecību vai cita informācija. Savukārt tiesvedības

laikā prasītājs ir iesniedzis Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģionālā arhīva /Datums V/ atbildi Nr. VRA-

8.2.2./3612, par to, ka arhīvs nevar izsniegt /Datums S/ namīpašuma /Adrese G/ (šobrīd /Adrese H/) reģistrācijas

apliecību Nr. 5, jo tāda neatrodas Madonas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Komunālās

saimniecības nodaļas dokumentos.

[11.3] Tiesa atzīst, ka prasītājs ir izpildījis atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”

21. pantā noteikto pienākumu attiecībā uz īpašuma tiesību nodošanu mantošanas ceļā no /Persona D/. No kuras

savukārt mantošanas ceļā īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu ieguva prasītājs un /Persona F/, un vēlāk prasītājs

no /Persona F/.

[11.4] Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā prasītāja īpašumtiesības arī būtu iespējams atzīt, pamatojoties uz

Civillikuma 999. pantu, kurā ir noteikti priekšnoteikumi, lai ar valdījumu nodibinātu īpašuma tiesības. Minētais

izriet no prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem, kuros ir norādīts, ka jau /Datums W/ prasītājs ir maksājis

nekustamā īpašuma nodokli par māju, kā arī valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” /Datums X/

rēķins Z-008718, kurā ir aprēķināts zemes nomas maksājums par laika posmu no /Datums Y/ līdz /Datums Z/, kā

arī zemes lietošanas maksa no /Datums AA/ līdz /Datums AB/. Tāpat tiesas ieskatā lietā nav strīda, ka prasītājs ir

labticīgs valdītājs un nav celta prasība par Dzīvojamās mājas atzīšanu par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieka

mantu.

[11.5] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ir atzīstamas prasītāja tiesības uz Dzīvojamo māju, pamatojoties

uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību

daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1. punktu un likuma “Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22. pantu.

[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no

otas puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Atbildētājas pārstāve savos paskaidrojumos ir norādījusi, ka

atbildētājai prasības apmierināšanas gadījumā nebūtu jācieš Civilprocesa likuma 41., 42. un 43. pantā paredzētie

izdevumi, un tie būtu jāuzņemas prasītājam pašam, jo prasītājs nav pierādījis, ka atbildētājs būtu vainojams tā

tiesību aizskārumā. Līdzīgu lūgumu prasības pieteikumā ir iekļāvis arī pats prasītājs, kurš ir norādījis, ka lūdz tiesas

izdevumus no atbildētājas nepiespriest, jo tā pret prasītāju nav izdarījusi nekādas darbības, kas aizskartu prasītāja ar

likumu aizsargātās intereses.

Kā ir skaidrojis Senāts, tad Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas pirmā teikuma norma ir iztulkojama

kopsakarā ar tiesību normām par civilās tiesvedības būtību. Līdz ar to, šī norma nav piemērojama gadījumos, kad

persona, kura ir atbildētājas procesuālajā statusā, nav aizskārusi prasītāja tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses

un nav devusi iemeslu prasītājam prasības celšanai (Senāta Civillietu departamenta /Datums O/ sprieduma lietā

SKC-48/2018 (ECLI:LV:AT:2018:0129.C04057015.1.S) 14.2. punkts). Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

atbildētājas pusē pieaicinātā Latvijas Republikas Finanšu ministrija nav aizskārusi prasītāja tiesības vai intereses un

nav devusi iemeslu prasītājam prasības celšanai, līdz ar to, prasītāja un atbildētājas lūgums ir apmierināms.

[13] Lietā nav radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, jo saziņa ar lietas dalībniekiem ir notikusi

elektroniski. Līdz ar to, nav izlemjams jautājums par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā.

Rezolutīvā daļa

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189., 190. un 193. pantu, tiesa

nosprieda

1. /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, prasību par īpašuma tiesību atzīšanu apmierināt pilnīgi.

2. Atzīt /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – būvi (dzīvojamo

māju), ar kadastra apzīmējumu /Adrese A/ adrese /Adrese I/.

3. Spriedums pasludināts /Datums A/.

4. Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā /Tīmekļvietne A/ /Datums A/.

5. Puses spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas – /Datums AC/, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnesis Kaspars Kukmilks