Court convicts defendant of theft and orders community service while noting sentence already served.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft and sentenced him to 100 hours of community service. The defendant admitted guilt, and the court found the stolen goods had been recovered and returned to the victim. Consequently, the court declared the sentence already served and ordered the defendant's release from detention.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175.2. p.; Krimināllikuma 49.1.1.3. p.; Krimināllikuma 52. p.: Conviction for theft warrants community service; if the sentence is already served, detention must be lifted and the defendant released.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 13310000114
Lietas arhīva Nr. K24-0055-16/2
(izdalīta no lietas Nr.11310042310)
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2016.gada 18.aprīlī
Ogres rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Zeltīte Kusiņa,
piedaloties prokurorei Ainai Tatarčukai
un aizstāvei Mārītei Kozlovskai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē 2016.gada 18.aprīlī krimināllietu, kurā
/pers. A/, personas kods /personas kods/,
apsūdzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz
01.04.2013.).
Tiesa konstatēja
/pers. A/ un /pers. B/ un /pers. C/, t.i., personas, kuras notiesātas ar Ogres rajona tiesas 2014.gada 19.marta spriedumu lietā
Nr.11310042310, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) šādos
apstākļos:
2010.gada 22.jūnijā ap plkst.1.00 /pers. A/ un /pers. B/, un /pers. C/, t.i., personas, kuras notiesātas ar Ogres rajona tiesas 2014.gada 19.marta
spriedumu lietā Nr.11310042310 (turpmāk – notiesātie), vienojās par luksoforu akumulatoru zādzības izdarīšanu uz ceļa Rīga-Ērgļi, kur veica
remontdarbus. Darbojoties personu grupā, saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos, slepeni, uzskatot, ka viņu darbības neviens nenovēro, zādzības
nolūkā, darbojās kopīgi un saskaņoti, kur katram bija sava loma noziedzīga nodarījuma īstenošanā.
/pers. A/, pildot savu lomu zādzības izdarīšanā, vadīja viņam piederošu automašīnu BMW 316, visi trīs aizbrauca līdz vietai, kur tika veikti ceļa
Rīga-Ērgļi remontdarbi, un notiesātie /pers. B/ un /pers. C/ nozaga pie Rīga-Ērgļi autoceļa pirms ceļa zīmes „Līčupes” (virzienā uz Ērgļiem) novietoto SIA
/Nosaukums A/ piederošo luksofora akumulatoru 137 Ls (194,93 EUR) vērtībā un ievietoja to /pers. A/ vadītās automašīnas bagāžniekā. Turpinot
noziedzīgo nodarījumu, lai izdarītu luksoforu akumulatoru zādzību, /pers. A/ pabrauca ar automašīnu 300 metrus tālāk pa ceļu virzienā uz Ērgļiem, un
notiesātie /pers. B/ un /pers. C/ nozaga ceļa kreisajā pusē novietoto SIA /Nosaukums A/ piederošo luksofora akumulatoru 137 Ls (194,93 EUR)
vērtībā un ievietoja to automašīnas bagāžniekā. Turpinot noziedzīgo nodarījumu, /pers. A/ pabrauca ar automašīnu 20 metrus tālāk pa ceļu virzienā uz
Ērgļiem, kur notiesātie /pers. B/ un /pers. C/ nozaga pirms autobusu pieturas „Skroderi” novietoto SIA /Nosaukums A/ piederošo luksofora akumulatoru
137 Ls (194,93 EUR) vērtībā un ievietoja to automašīnas bagāžniekā, pēc tam no notikuma vietas visi trīs aizbrauca un tādā veidā nozaga SIA
/Nosaukums A/ piederošo mantu 411 Ls (584,80 EUR) vērtībā.
Ar tādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā (likuma redakcijā,
kas bija spēkā līdz 01.04.2013.).
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu atzina pilnīgi izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, t.i., atzina
apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un to juridisko kvalifikāciju, atzina radītā kaitējuma novērtējumu, kuru ir atlīdzinājis.
Apsūdzētais izdarīto nožēloja, lūdza un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, pilnībā apzinādamies pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, ka spriedums ir pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem
procesa pārkāpumiem, kas viņam tiesas izmeklēšanā izskaidrots.
Ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ attieksmi pret izvirzīto apsūdzību un izvērtējot aizstāves M.Kozlovskas un prokurores A.Tatarčukas iztiesāšanā
izteiktos viedokļus, ka pierādījumu pārbaudi var neveikt, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem tiesa nolēma
neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnīgi atzīst sevi par vainīgu izvirzītajā apsūdzībā un piekrīt pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, apzinādamies tiesas izskaidroto procesuālo būtību un sekas.
Tiesai, kas ir iepazinusies ar lietas materiāliem un ir tos pārbaudījusi, nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu izvirzītās apsūdzības apjomā pēc
Krimināllikuma 175.panta otrās daļas (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.).
Apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz
01.04.2013.) tiesa atzīst par pilnībā pierādītu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums
spriedumā netiek norādīts.
Pirmstiesas procesā doto juridisko vērtējumu apsūdzētā Rolanda Pilsētnieka izdarītajām darbībām, kvalificējot tās pēc Krimināllikuma 175.panta
otrās daļas, tiesa atzīst par pareizu juridisko kvalifikāciju.
Apsūdzības faktiskie apstākļi, kurus pilnībā atzīst apsūdzētais, atbilst Krimināllikuma 175.panta otrās daļas dispozīcijā norādītā noziedzīgā
nodarījuma sastāva nepieciešamajam un pietiekamajam pazīmju kopumam.
Par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzēto /pers. A/ personu raksturojoši dati
un noskaidrots: dzimis /datums/ Ērgļos, Latvijas pilsonis (lietas 51.lapa), 9 klašu izglītība, Vangažu arodvidusskolā ieguvis autoatslēdznieka specialitāti,
neprecējies (lietas 144.lapa), dzīvo faktiskā kopdzīvē, apgādībā ir 2007.gada 25.novembrī dzimis dēls /pers. D/ (lietas 143.lapa), līdz apcietinājumam
strādāja celtniecībā bez darba līguma noslēgšanas, nav reģistrēts narkologa, psihiatra uzskaitē (lietas 58.-59.lapa), deklarētā dzīvesvieta /adrese C/,
faktiskā dzīvesvieta /adrese A/, 2014.gada 22.maijā norādītā dzīvesvieta /adrese B/ (lietas 145.lapa).
Uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi /pers. A/ nebija tiesāts (lietas 57.lapa). Ar Aizkraukles rajona tiesas 2011.gada 20.janvāra
spriedumu /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas, 180.panta otrās daļas, 185.panta pirmās daļas un 175.panta trešās daļas,
piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, 55.panta nosacījumus, ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas
konfiskācijas, nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu un 2 (diviem) mēnešiem, uzliekot par pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā
ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem. Spriedums spēkā stājies 2011.gada 11.februārī. Ar Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 22.februāra
lēmumu /pers. A/ nolemts izpildīt noteikto brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem pēc Aizkraukles rajona tiesas 2011.gada
20.janvāra sprieduma. Lēmums stājies spēkā 2012.gada 6.martā (lietas 148.-153.lapa).
/pers. A/ administratīvi sodīts divas reizes, pēdējo – 2014.gada 15.decembrī ar naudas sodu 421 EUR apmērā (lietas 154.lapa).
Pirmstiesas procesā /pers. A/ aizturēts 2010.gada 24.oktobrī plkst.11.15 un atbrīvots 2010.gada 25.oktobrī plkst.13.00 (lietas 43., 44.lapa).
Tiesas izvērtētais soda noteikšanā.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi un Krimināllikuma
46.panta nosacījumus, kuru ietvaros tiesa vērtē izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Noziedzīgā nodarījuma rakstura novērtējums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais
nodarījums pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas klasificējas kā smags noziegums, par kura izdarīšanu likums paredzēja brīvības atņemšanas sodu uz
laiku līdz sešiem gadiem.
Analoga klasifikācija ir arī spēkā esošajā redakcijā, bet soda sankcija ir labvēlīgāka. Šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā Krimināllikuma
175.panta otrās daļas soda sankcija paredz alternatīvu iespēju pamatsodu noteikšanā.
Saskaņā ar klasifikāciju šim noziedzīgajam nodarījumam ir pietiekami augsta sabiedriskās bīstamības pakāpe jeb apdraudējuma raksturs, jo šādai
klasifikācijai atbilstošo noziedzīgo nodarījumu gadījumos kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts
kaitējums, ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 7.panta pirmajā daļā noteikto.
Kaitējuma novērtējums.
Ar savu noziedzīgo rīcību apsūdzētais /pers. A/ radīja kaitējumu SIA /Nosaukums A/ tiešā mantiskā zaudējuma veidā 411 Ls jeb 584,80 EUR
apmērā, kā arī cēloniski radīja papildu kaitējumu mantiskā zaudējuma veidā 211,60 Ls jeb 301,08 EUR apmērā, ko veidoja ceļa izdevumi akumulatoru
nomaiņas procesā un pārstāvja ceļa izdevumi.
Saskaņā ar apsūdzību tiešo mantisko zaudējumu 411 Ls jeb 584,80 EUR apmērā tiesa novērtē kā mantisko zaudējumu, kas nedaudz vairāk kā
divas reizes pārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru zādzības izdarīšanas laikā, kas 2010.gadā bija 180 Ls.
Atbildību ietekmējošie apstākļi.
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punkts (likuma redakcijā, kas bija līdz 01.04.2013.) paredz atbildību mīkstinošu apstākli, ja noziedzīgā
nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Pēc likuma jēgas šo apstākli par atbildību mīkstinošu var atzīt, ja pastāv
visu triju likumā norādīto darbību kopums, bet šajā kriminālprocesā nav konstatēta noziedzīga nodarījuma izdarītāja pieteikšanās par vainīgu. Tomēr
apstākli, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies izdarītajā zādzībā un nožēlojis izdarīto pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, tiesa uzskata par iespējamu
atzīt kā atbildību mīkstinošu apstākli /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrajā daļā paredzēto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 4.punktu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) par apsūdzētā /pers. A/
atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais labprātīgi atlīdzināja SIA /Nosaukums A/ zaudējumu uzturētās kaitējuma kompensācijas
101,12 EUR apmērā.
Krimināllikuma 48.panta pirmajā daļā izsmeļoši uzskaitītos atbildību pastiprinošus apstākļus apsūdzētā /pers. A/ darbībās tiesa nekonstatē.
Apsūdzētā personības novērtējums.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā tiesas izmeklēšanā pārbaudīto un noskaidroto raksturojošo informāciju.
Tiesa vērtē apsūdzētā attieksmi, kas ir tiesas izmeklēšanā paustā nožēla.
Tiesas vērtējumā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā apsūdzētais nebija pietiekami kritisks cēloņu un seku kopsakarību izvērtēšanā un izpratnē,
rīkojoties bezatbildīgi un nerespektējot citas personas īpašuma neaizskaramību un likumu.
Pēc raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā uzdotiem jautājumiem tiesai ir radusies pārliecība, ka apsūdzētais izpratis savas rīcības kaitīgo un neatļauto
raksturu un likumpaklausību kā prioritāti turpmāk.
Tiesas motīvi soda veida un mēra noteikšanā.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa izvērtēja valsts apsūdzētājas un aizstāves izteiktos viedokļus tiesas debatēs.
Valsts apsūdzētāja uzskatīja, ka apsūdzētajam pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas sods nosakāms, ņemot vērā likuma „Grozījumi
Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punktu, kas noteic, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai,
sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas brīdī, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks
nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās
dienas. Ņemot vērā, ka pagājuši gandrīz seši gadi kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža, valsts apsūdzības uzturētāja uzskatīja, ka ir pamats
piemērot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumus, un apsūdzētajam nosakāms cits, vieglāks soda veids, nekā par attiecīgo
noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā, proti, /pers. A/nosakāms piespiedu darbs uz 100 (viens simts) stundām.
Cietušās SIA /Nosaukums A/ pārstāvis /pers. E/ neizmantoja tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Apsūdzētā /pers. A/ aizstāve tiesas sēdē lūdza pie soda noteikšanas ņemt vērā to, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts gandrīz sešus gadus atpakaļ,
līdz ar to pārkāptas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un, nosakot sodu, lūdza ņemt vērā Krimināllikuma 49.1panta
nosacījumus un noteikt sodu piespiedu darba veidā.
Apsūdzētais /pers. A/ pēdējā vārdā lūdza tiesu piemērot viņam sodu piespiedu darba veidā.
Izvērtējot viedokļus, noziedzīga nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, atbildību ietekmējošos apstākļus un apsūdzētā personības novērtējumu, kas
konstatēts šajā spriedumā, lai sasniegtu soda mērķi, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā bija sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,
panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un šobrīd spēkā esošajā redakcijā tas ir
aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais
un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka šajā kriminālprocesā apsūdzētajam ir nosakāms
turpmāk minētais soda vieds un apmērs.
2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punkts noteic, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu
izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas brīdī,
ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo
nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.
Krimināllikuma 175.panta otrās daļas soda sankcija (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) paredzēja kā soda veidu tikai brīvības
atņemšanas sodu. Tiesas ieskatā brīvības atņemšanas sods nav atbilstošs izdarītās zādzības raksturam neatkarīgi no klasifikācijas, nav atbilstošs
zaudējuma apmēram un apsūdzētā personībai, ņemot vērā laiku, kāds ir pagājis no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas līdz sprieduma taisīšanai, t.i.,
gandrīz seši gadi, tiesa uzskata, ka nav adekvāti sodīt ar brīvības atņemšanu un noteikt pārbaudes laiku.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka laiks, kāds pagājis no zādzības izdarīšanas, nav saprātīgs termiņš Kriminālprocesa likuma 14.panta izpratnē,
raugoties uz apsūdzētā kā indivīda tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tiesas ieskatā ir pamats Krimināllikumā paredzēto
labvēlīgāku tiesisko seku piemērošanai.
No Krimināllikuma 49.1panta pirmajā daļā paredzētajām tiesiskajām sekām tā saucamajai nemateriālajai tiesību pārkāpuma kompensēšanai uz
kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā tiesa izraugās 3.punktā paredzēto iespēju apsūdzētajam /pers. A/ noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā
par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrās daļas soda sankcijā, kura bija spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas
laikā.
Tiesas vērtējumā atbilstošs soda veids ir piespiedu darbs.
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmo daļu piespiedu darbs [..] ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais [..]
izcieš, veicot dzīves vietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Piespiedu darbu tiesa vērtē kā efektīvu, audzinošu un atbilstošu sodu apsūdzētajam. Šāda soda piemērošanai tiesa nekonstatēja objektīvus
šķēršļus. Tiesa atzīst piespiedu darbu par atbilstošu sodu apsūdzētajam arī tāpēc, ka tas ir otrs vieglākais pamatsods, tas ir mazāk personas brīvību
ierobežojošs.
Piespiedu darbu kā samērīgu un atbilstošu tiesa vērtē arī tāpēc, ka analogs soda veids tika piespriests /pers. B/ un /pers. C/ par šo pašu noziedzīgo
nodarījumu ar Ogres rajona tiesas 2014.gada 19.marta spriedumu.
Tiesas izraudzītajam soda veidam apmērs nosakāms uz 100 (simtu) stundām, t.i., vairāk kā abām notiesātajām personām, ņemot vērā, ka
kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā pēc 2014.gada 19.marta, kad tika notiesāti /pers. C/ un /pers. B/, nav panākta turpmāk paša apsūdzētā
/pers. A/ rīcības dēļ, izbraucot no valsts laikā, kad nav pabeigta krimināllietas iztiesāšana, kā rezultātā kriminālprocess tika sadalīts, izsludinot /pers. A/
meklēšanā un piemērojot apcietinājumu kā drošības līdzekli.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ var nenoteikt Krimināllikuma 175.panta otrās daļas soda sankcijā alternatīvi piemērot paredzēto papildsodu
– mantas konfiskācija. Tiesa ņem vērā to, ka no 2013.gada 1.aprīļa, lai piemērotu mantas konfiskāciju, ir konkrēti jānorāda, kāda manta konfiscējama,
kas izriet no Krimināllikuma 42.panta trešās daļas noteikumiem. Bet šajā procesā par apsūdzētā mantu tādu ziņu nav un iztiesāšanā tādas netika
iesniegtas vai iegūtas.
Lemjot par sodu, tiesa izvērtēja faktu, ka /pers. A/ notiesāts ar Aizkraukles rajona tiesas 2011.gada 20.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma
179.panta pirmās daļas, 180.panta otrās daļas, 185.panta pirmās daļas un 175.panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu,
55.panta nosacījumus, ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu)
gadu 2 (diviem) mēnešiem, uzliekot par pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem. Spriedums
spēkā stājies 2011.gada 11.februārī. Savukārt 2012.gada 22.februārī ar Aizkraukles rajona tiesas lēmumu /pers. A/ nolemts izpildīt brīvības atņemšanu
uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem pēc iepriekš minētā sprieduma. Lēmums spēkā stājies 2012.gada 6.martā.
Aizkraukles rajona tiesā nozīmēta tiesas sēde jautājuma izlemšanai par minētā nolēmuma izpildes noilgumu.
Ņemot vērā minēto, lai nepasliktinātu apsūdzētā /pers. A/ stāvokli, tiesa šajā spriedumā galīgo sodu nenosaka.
Kaitējuma kompensācija.
SIA /Nosaukums A/ pirmstiesas procesā bija pieteicis kaitējuma kompensāciju 211,60 Ls jeb 301,08 EUR apmērā, ko veidoja cēloniski radītais
mantiskais zaudējums, kas bija ceļa izdevumi akumulatoru nomaiņā un pārstāvja ceļa izdevumi. Nozagtos akumulatorus SIA /Nosaukums A/ atguva
pirmstiesas procesā.
Kriminālprocesā Nr.11310042310, no kura izdalīts šis kriminālprocess, līdz vienošanās noslēgšanas brīdim iztiesāšanā notiesātie /pers. C/ un /pers.
B/ labprātīgi atlīdzināja kaitējumu SIA /Nosaukums A/ kopsummā 140,53 Ls jeb 199,96 EUR apmērā. Savukārt neatlīdzinātā kaitējuma kompensācijas
daļa veidoja 71,07 Ls jeb 101,12 EUR, kuru /pers. A/ ir atlīdzinājis līdz šīs lietas iztiesāšanai.
Ņemot vērā to, ka mantiskā kaitējuma kompensācija cietušajai SIA /Nosaukums A/ atlīdzināta pilnā apmērā, šajā kriminālprocesā tiesai nav
pamata noteikt kaitējuma kompensāciju.
Procesuālie izdevumi.
Šajā kriminālprocesā apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību iztiesāšanā īstenoja zvērināta advokāte M.Kozlovska. Aizstāve sniedza valsts nodrošināto
juridisko palīdzību atbilstoši Kriminālprocesa likuma 71.panta 2.punktā paredzētajām apsūdzētā tiesībām.
Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu samaksas kārtība un apmērs
nosakāms atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,
samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību” pēc juridiskās palīdzības sniedzēja paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (paziņojums).
Saskaņā ar aizstāves paziņojumu darba samaksa par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. A/ iztiesāšanā ir 95,34 EUR.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā
tiek segta no valsts līdzekļiem, ir personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem.
Tiesas vērtējumā procesuālo izdevumu, kas saistīti ar aizstāves sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību iztiesāšanā, piedziņa var būtiski
ietekmēt apsūdzētā apgādībā esošā mazgadīgā bērna mantisko stāvokli, kas ietver materiālo vajadzību nodrošinājumu sabiedrības vismazāk
aizsargātajiem locekļiem, par kādiem jāuzskata bērni.
Ņemot vērā minēto, tiesa novērtē apsūdzētā /pers. A/ mantisko stāvokli kā tādu, kas izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no
saviem līdzekļiem.
Pamatojoties uz konstatēto, tiesa nolēma apsūdzēto /pers. A/ atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību iztiesāšanā saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu un šos procesuālos izdevumus, kas ir 95,34 EUR, segt no valsts līdzekļiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
368.panta piekto daļu.
Lietiskie pierādījumi.
Tiesai nav jālemj jautājums par lietiskajiem pierādījumiem, jo nozagtās mantas atgūtas un pirmstiesas procesā atdotas īpašniekam.
Drošības līdzeklis un soda izciešanā ieskaitāmais laiks.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piektās daļas noteikumiem soda izciešanā jāieskaita aizturēšanā pavadītais laiks no 2010.gada 24.oktobra līdz
2010.gada 25.oktobrim (aizturēšana lietā Nr.11310042310 pirms lietas sadalīšanas), kā arī apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada 28.februāra līdz
2016.gada 18.aprīlim, ņemot vērā Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu.
Sadalot kriminālprocesu Nr.11310042310 ar Ogres rajona tiesas 2014.gada 13.marta lēmumu, kurš bija pamats šā kriminālprocesa
Nr.13310000114 uzsākšanai, pirmstiesas procesā apsūdzētajam /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā – un papildu
drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts – grozīti uz apcietinājumu.
Ņemot vērā soda izciešanā ieskaitāmo laiku, jāatzīst, ka piespriestais sods ir izciests, līdz ar to apcietinājums kā drošības līdzeklis jāatceļ, jo zudis
tā piemērošanas pamats.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520.panta pirmo daļu, 523.-524., 527., 528.panta pirmo daļu, 529., 530.panta pirmo, otro daļu
tiesa nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā, kas
bija spēkā līdz 01.04.2013.) un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 3.punktu, sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (simtu)
stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/m soda izciešanā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2010.gada
24.oktobra līdz 2010.gada 25.oktobrim (aizturēšana lietā Nr.11310042310 pirms lietas sadalīšanas), kā arī n o 2016.gada 28.februāra līdz
2016.gada 18.aprīlim un, ņemot vērā Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, ATZĪT, ka /pers. A/ piespriesto SODU ir IZCIETIS.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums – atcelt ar sprieduma pasludināšanas dienu un /pers. A/ atbrīvot tiesas zālē
2016.gada 18.aprīlī.
SIA /Nosaukums A/ kaitējuma kompensāciju nenoteikt, ņemot vērā nodarītā zaudējuma pilnīgu atlīdzināšanu.
Atbrīvot /pers. A/ no maksas par juridisko palīdzību un procesuālos izdevumus par aizstāves M.Kozlovskas darbu iztiesāšanā 95,34
EUR (deviņdesmit pieci euro un 34 centi) apmērā segt no valsts līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu,
kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Ogres rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena – 2016.gada 2.maijs.
Tiesnese Z.Kusiņa