Court dismisses complaint against police for increasing fine, ruling it legal under administrative penalty code.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the complainant's appeal against the State Police's decision to increase a traffic fine from 20 to 40 Latvian lats. The complainant argued this change violated the principle of legal reliance, but the court found the new amount was the statutory minimum for the offense. Consequently, the court held that the institution acted lawfully and the complaint lacked legal grounds.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 278.1 panta 3. daļa; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 25. panta 1. daļa: An administrative body may correct a lower official's decision if it does not alter the decision's essence, and increasing a fine to the statutory minimum does not constitute a violation of the principle of legal reliance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.113007013
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2013. gada 26. septembrī
Dobeles rajona tiesa tiesnese Ērika Gulbe
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pamatojoties uz /pers.A/sūdzību par Latvijas Republikas
Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka /v.,uzvārds/2013. gada 17. jūnija lēmumu
Nr.335/13 administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD 840342, atcelšanu.
Aprakstošā daļa
2013. gada 19. maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļdienesta nodaļas
patruļdienesta rotas jaunākais inspektors /vārds,uzvārds/sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PD 840342 (turpmāk –
protokols), kur norādīts, ka 2013. gada 19. maijā plkst.01:59 pa Meža prospektu, virzienā no Sanatorijas ielas uz Liepu ielu, /persona
A/vadīja automašīnu /TL marka/ar valsts numuru /TL numurs/ kura nav reģistrēta noteiktā kārtībā – automašīnas krāsa neatbilst
transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ierakstītajai. Protokolā norādīts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis CSL 10. panta 13.
daļas prasības, tādējādi izdarot LAP kodeksa 149. panta 25 panta 1. daļā paredzēto pārkāpumu. Jaunākais inspektors
/v.,uzvārds/2013. gada 19. maijā minētajā lietā pieņēma lēmumu transportlīdzekļa vadītājam uzlikt naudas sodu Ls 20.
2013. gada 17. jūnijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde pēc savas iniciatīvas, pamatojoties uz jaunākā inspektora
/vārds, uzvārds/ 2013. gada 23. maija ziņojumu par pārrakstīšanās kļūdu administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PD 840342,
pieņēma lēmumu Nr. 335/13 atcelt 2013. gada 19. maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD 840342 daļā par naudas
soda Ls 20 piemērošanu /pers.A/un piemēroja naudas sodu Ls 40 apmērā.
Lēmumā Nr. 335/13 VP Zemgales reģiona pārvalde norādījusi, ka jaunākais inspektors /v.,uzvārds/, 2013. gada 19. maijā, uzliekot
/pers.A/Ls 20 naudas sodu, pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu, kas, saskaņā ar LAP 278.1 panta 3. daļu, ir labojama pēc amatpersonas,
kura pieņēmusi lēmumu, iniciatīvas, ja tas nemaina lēmuma būtību.
Nepiekrītot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2013. gada 17. jūnija lēmumam Nr. 335/13, /pers. A/ vērsies tiesā ar
sūdzību, lūdzot atcelt 2013. gada 17. jūnija lēmumu Nr. 335/13 kā prettiesisku un izbeigt administratīvo lietvedību, jo lēmuma
pieņemšanas kārtība būtiski ierobežojusi un aizskārusi viņa ar likumu noteiktās tiesības.
/pers. A/ sūdzībā norādījis, ka 2013. gada 21. jūlijā no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes ierakstītā pasta sūtījumā saņēmis
lēmumu Nr. 335/13 administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD 840342, bet ar citu soda sankciju - Ls 40.
/pers. A/ uzskata, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde rīkojusies pretlikumīgi, mainot lēmumu, jo
nav ievērots tiesiskās paļāvības princips, jo naudas soda no Ls 20 uz Ls 40 palielināšana viņam radījusi nelabvēlīgas sekas;
nav ievērots procesuālā taisnīguma princips, jo viņš netika uzaicināts piedalīties lēmuma pieņemšanā un izteikt savu viedokli, kā
arī, iesniegt pierādījumus.
Motīvu daļa
Tiesa, rakstveida procesā izskatījusi /pers. A/ sūdzību, pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi sūdzībā
minētos motīvus atzīst, ka VP Zemgales reģiona pārvaldes 2013. gada 17. jūnija lēmums Nr. 335/13 atstājams negrozīts un sūdzība ir
noraidāma.
Saskaņā ar Latvijas APK 32. panta 1. daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts,
kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem
pārkāpumiem.
Par Latvijas APK 149. 25panta 1. daļā paredzēto pārkāpuma izdarīšanu minētā panta sankcija paredz transportlīdzekļa
vadītājam uzlikt naudas sodu no Ls 40 līdz Ls 100.
Soda apmēru ietekmē Latvijas APK 32. panta 2. daļā noteiktie apstākļi, kas ņemami vērā, nosakot piemērojamo sodu, t.i. –
pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
VP Zemgales reģiona pārvalde (turpmāk tekstā iestāde), 2013. gada 17. jūnijā pieņemot lēmumu Nr.335/13, ir izvērtējusi
/pers. A/ atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat, piemērojot naudas sodu, iestāde ir ņēmusi vērā to, ka /pers. A/ ir
iepriekš trīs reizes saukts pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Iestāde pamatoti ir secinājusi,
ka par agrāk izdarītajiem pārkāpumiem /pers. A/ piemērotie sodi nav sasnieguši LAPK 22. pantā noteikto mērķi - audzināt personu,
kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, panākt, lai tiesību
pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Tiesa, ņemot vērā iepriekš minēto, secina, ka sūdzības iesniedzējam par konkrēto pārkāpumu noteikts minimālais likumā
paredzētais sods.
Iestāde pamatoti un vispusīgi izvērtējusi Latvijas APK 149. 25panta 1. daļā paredzēto administratīvā pārkāpuma sastāvu un pareizi
noteikusi sodu, līdz ar to nav likumīga pamata administratīvās lietvedības izbeigšanai.
LAPK 278.1 pants nosaka, ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais amatpersonas lēmums ir prettiesisks, augstāka iestāde pēc
savas iniciatīvas var pieņemt šā kodeksa 287. panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā paredzēto lēmumu. Amatpersonas lēmumu nevar
atcelt, ja tas ir izpildīts. Augstāka iestāde šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam.
No šīs likuma normas izriet, ka pārkāpējam nav jāpiedalās iestādes lēmuma pieņemšanā.
Kā redzams no lietas materiāliem, iestāde 2013. gada 17. jūnija lēmumu Nr. 355/13 /pers. A/ ir nosūtījusi 2013. gada 18. jūnijā, līdz ar
to uzskatās, ka iestāde ir rīkojusies likumīgi.
/pers. A/ sūdzībā norādītais, ka iestādes rīcība, nosakot viņam naudas sodu Ls 40 ir radījusi nelabvēlīgas sekas, ir vērtējams kritiski,
jo /pers. A/ administratīvais pārkāpums pēc APK 149.25 panta 1. daļas ir sodāms ar naudas sodu no Ls 40 līdz Ls 100, līdz ar to
iestādei, atbilstoši likumā noteiktajam, nosakot minimālo sodu par izdarīto pārkāpumu, nerada nelabvēlīgas sekas pārkāpējam.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta 2. daļas 1.punktu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2013. gada 17. jūnija lēmumu
Nr.335/13 un /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot
Dobeles rajona tiesā.
Tiesnese Ē. Gulbe