Court convicted defendant of illegal alcohol sales and storage, ordering probation and state compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of illegally selling and storing homemade alcohol in large quantities, ordering a suspended prison sentence. The defendant admitted to the charges and the state's claim for compensation. The court ruled that probation was necessary due to the defendant's prior failure to be deterred by compulsory labor.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 221.1 panta 1. daļa; 221.2 panta 2. daļa; Civillikuma 1779. pants; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. panti: Illegal sale and storage of unlicensed alcohol constitute criminal offenses punishable by imprisonment, while the offender bears civil liability for state tax losses.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11181198514
Lietas arhīva Nr. K25-0106-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Preiļos 2015.gada 23.jūlijā
Preiļu rajona tiesa
šādā sastāvā tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Stikāne,
ar sekretāri A.Vilcāni, tulci V.Sunepu,
piedaloties prokurorei L.Mičulei,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas
paredzēti Krimināllikuma 221.1 panta pirmajā daļā, 221.2 panta otrajā daļā.
Novērtējusi lietā gūtos pierādījumus, tiesa
konstatēja
/pers. B/ izdarīja nelegāli izgatavota (ražota) alkoholiska dzēriena realizāciju, kuru piedāvāja kā
alkoholisku dzērienu (nelikumīgu alkoholisku dzērienu).
2014.gada 29.oktobrī pulksten 10.20 /pers. B/, atrodoties pie sevis mājās pēc adreses: /adrese A/,
pārdeva /pers. C/ 1,0 litru pašizgatavota alkoholiskā dzēriena, kurš veidojies rūgšanas procesā, bet
attiecīgais stiprums iegūts pārtvaicēšanas rezultātā, saņemot par realizāciju no /pers. C/ naudu par summu
3,0 euro.
Tādā veidā, /pers. B/ ar savām darbībām izdarīja nelegāli izgatavota (ražota) alkoholiska dzēriena
realizāciju, kuru piedāvāja kā alkoholisku dzērienu (nelikumīgu alkoholisku dzērienu), tas ir izdarīja
noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.1 panta pirmajā daļā.
Bez tam, /pers. B/ izdarīja nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā.
/pers. B/ kopš laika, kuru izmeklēšanas gaitā noskaidrot nebija iespējams, un līdz 2014.gada
29.oktobrim, kad alkoholiskos dzērienus izņēma policijas darbinieki kratīšanas veikšanas gaitā, pārkāpjot
likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta trešo daļu, kas nosaka, ka ,,Latvijā aizliegts uzglabāt alkoholiskos
dzērienus, par kuriem nav samaksāts akcīzes nodoklis un kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām”,
savā dzīves vietā pēc adreses : /adrese B/, istabā, uzglabāja: vienu caurspīdīgu plastmasas kannu 5 litru
tilpumā ar pašizgatavotu alkoholisko dzērienu, kas veidojies rūgšanas procesā, bet kura attiecīgais stiprums
iegūts pārtvaicēšanas rezultātā, kā arī pagrabā 3 caurspīdīgas plastmasas kannas katra 5 litru tilpumā, un
vienu baltas krāsas plastmasas kannu 3 litru tilpumā ar pašizgatavotu alkoholisko dzērienu, kas veidojies
rūgšanas procesā, bet kura attiecīgais stiprums iegūts pārtvaicēšanas rezultātā. Bet, pavisam /pers. B/
uzglabāja 55,45 litrus nelikumīgu alkoholisko dzērienu, kuru absolūtā spirta saturs sastādīja 21,847 litru,
kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.1 pantu veido lielu
apmēru, ar ko nodarīja valstij materiālo zaudējumu par summu 292,20 euro.
Tādā veidā, /pers. B/ ar savām darbībām izdarīja nelikumīgu alkoholisko dzērienu uzglabāšanu, ja tas
izdarīts lielā apmērā, tas ir noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2 panta otrajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. B/ noziedzīgu nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 221. 1
panta pirmajā daļā 221.2 panta otrajā daļā, savu vainu atzina pilnīgi un pieteica lūgumu par pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanu, kam piekrita prokurore un cietušā pārstāve, un tā kā lietas materiālu pārbaudes
rezultātā tiesa ir guvusi pārliecību, ka tie apstiprina apsūdzētās /pers. B/ vainu viņai celtajās apsūdzībās, un
tiesai nav šaubu par apsūdzētās /pers. B/ vainu un noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, tāpēc tiesa saskaņā
ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Apsūdzētās /pers. B/ vaina izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos, kas paredzēti Krimināllikuma 221. 1
panta pirmajā daļā, 221.2 panta otrajā daļā, ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, un tāpēc saskaņā
ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav
nepieciešami.
Nosakot soda veidu apsūdzētajai /pers. B/, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un
radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētās personību.
Nosakot soda mēru apsūdzētajai /pers. B/, tiesa ņem vērā, viņas atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus.
Apsūdzētās /pers. B/ personību raksturojošie dati- agrāk 5 reizes sodīta, pēdējo reizi sodīta 2014.gada
4.augustā Daugavpils tiesā par Krimināllikuma 221.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanu ar piespiedu darbu uz 150 stundām, kuru ir izpildījusi 2014.gada 21.novembrī, nestrādā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa /pers. B/ atzīst savas
vainas pilnīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu tiesa /pers. B/ kā atbildību pastiprinošu apstākli atzīst, ka
noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Ņemot vērā /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ka izdarīts mazāk smags un smags
noziegums, kas ir tīši noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā, viņas atbildību mīkstinošo apstākli un, viņas
atbildību pastiprinošo apstākli, ka viņa sadarbojās ar kriminālprocesa veikšanai pilnvarotajām
amatpersonām vienkāršākā procesa veida izvēlē, tas ir, neveicot pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā,
un, lai saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sasniegtu soda mērķi- aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot
taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un
panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,
ņemot vērā, ka jau 5 reizes apsūdzētā /pers. B/ ir bijusi sodīta ar sodu- piespiedu darbs, kas nav devis
vēlamo rezultātu, jo viņa turpina izdarīt analogus noziedzīgus nodarījumus, tātad viņai ir nepieciešama
sociālās uzvedības korekcija, jānovērš domāšanas kļūdas, jānostiprina tiesiskā apziņa un jānovērš
likumpārkāpumus veicinošie faktori, tad tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ ir sodāma par abu noziedzīgo
nodarījumu izdarīšanu ar sodu, kas izciešams sabiedrībā, ar nosacītu brīvības atņemšanas sodu, lai
sasniegtu soda mērķi, jo tiesa ir guvusi pārliecību, ka sodu neizciešot, bet apsūdzētajai /pers. B/
piedaloties probācijas programmās un pildot citus Valsts probācijas dienesta uzliktos pienākumus un citus
pienākumus, kas viņam jāpilda saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.pantu, un arī Valsts
probācijas dienestam regulāri veicot viņas uzvedības kontroli, viņa labosies un turpmāk neizdarīs likuma
pārkāpumus. Nosakot šādu nosacītu sodu, tiesa ņem vērā, ka uzliktajā pārbaudes laikā, lai novērstu
atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanu, Valsts probācijas dienests varēs veikt apsūdzētās sociālās
uzvedības korekciju, nostiprinās apsūdzētās tiesisko apziņu un novērsīs likumpārkāpumus veicinošos
faktorus, kā arī varēs attīstīt izpratni par savu un citu veselību, kā vērtību, un palīdzēs saprast alkohola
slikto ietekmi uz to. Ņemot vērā teikto, tiesa atzīt, ka nosacītās notiesāšanas pārbaudes laiks ir nosakāms
pietiekoši ilgs, lai Valsts probācijas dienests soda izpildes procesā varētu veikt visu norādīto /pers. B/
sociālās uzvedības korekciju un pārējos uzliktos pienākumus. Nosakot šādu sodu, tiesa arī ņem vērā, ka
sods- īslaicīga brīvības atņemšana šajā gadījumā nesniegtu vēlamo rezultātu, jo tās izpildes ietvaros nav
iespējama sociālās uzvedības korekcija, tāpat, kā nebija iespējama piespiedu darba izpildes ietvaros, kas
arī, kā redzams, jau iepriekš neatturēja /pers. B/ no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, un, kā redzams,
tad pēc pēdējās notiesāšanas 2014.gada 4.augustā Daugavpils tiesā, piespiedu darbu izpildi viņa pabeidza
2014.gada 21.novembrī, bet jaunos noziedzīgos nodarījumus izdarīja 2014.gada 29.oktobrī, tātad soda-
piespiedu darbs izpildes laikā.
Drošības līdzeklis- uzturēšanās noteiktā vietā /pers. B/ līdz spieduma stāšanās likumīgā spēkā ir
atstājams negrozīts.
Valsts ieņēmumu dienests ir pieteicis kaitējuma kompensāciju par summu 292,20 euro, kas ir valstij
nenomaksātā nodokļu summa, un ko tiesas sēdē uzturēja cietušā pārstāve un lūdza piedzīt valsts labā no
apsūdzētās.
Apsūdzētā /pers. B/ tiesas sēdē atzina kaitējuma kompensāciju par summu 292,20 euro.
Tiesa atzīst, ka pieteiktā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma par summu 292,20
euro, kas ir piedzenama no /pers. B/ par labu valstij.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumu,
ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
/pers. B/ ar savām darbībām ir nodarījusi mantisko kaitējumu valstij 292,20 euro.
Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528.,
529.pantiem, tiesa
nosprieda
/pers. B/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221. 1
panta pirmajā daļā, un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
/pers. B/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221. 2
panta otrajā daļā, un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu
kopības /pers. B/ noteikt daļēji saskaitot piespriestos sodus- brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem
un 20 (divdesmit) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, šo brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ noteikt nosacīti, nosakot
viņai pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu un 3 (trijiem) mēnešiem. Brīvības atņemšanas sodu /pers. B/
neizpildīt, ja viņa noteiktajā pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko
kārtību, un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta
noteiktos pienākumus.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij materiālo kaitējuma kompensāciju
292,20 euro (divi simti deviņdesmit divus euro divdesmit centus).
Drošības līdzekli /pers. B/ līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atstāt iepriekšējo- uzturēšanās
noteiktā vietā.
Pilna sprieduma pieejamības datums Preiļu rajona tiesas kancelejā ir 2015.gada 23.jūlijā.
Spriedumu var pārsūdzēt daļā par piespriesto sodu, par kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar
pieļautiem procesa pārkāpumiem apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10
dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Preiļu rajona tiesā.
Preiļu rajona tiesas tiesnese A.Stikāne
Preiļos, 23.07.2015.