Legislator Case Law & Legislation
A420560310 / A42-01946-11 AI generated

Court dismissed surveyor's appeal, ruling the surveyor failed to formally notify neighbors of boundary issues before archiving the case.

Case Number A420560310 / A42-01946-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court rejected the surveyor's request to annul the Land Service's decision regarding compliance with surveying regulations. The surveyor argued that the Land Service lacked evidence of non-compliance because the survey file was archived without proper notification, and the surveyor had already received payment and ceased work due to a private settlement with neighbors. However, the court found that the surveyor's mandatory obligation to formally submit an objection or work suspension act to the Land Service was not met, regardless of the private dispute resolution. Consequently, the court held that the Land Service's findings of procedural defects were justified and the original decision remained legally sound.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 11. un 12. pants; The surveyor must formally notify the Land Service of boundary disputes via an objection or work suspension act; failure to do so constitutes a procedural defect justifying the Land Service's decision to reject the survey.

Keywords

AI generated
cadastral surveying boundary dispute procedural defect objection act Land Service surveyor liability administrative review

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 246.–251. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta A420560310 A01946-11/3 NORANONORAKSTNORAKSTSRARS KSTS SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 10.novembrī

Administratīvās rajona tiesas tiesnese D.Suipe,

piedaloties pieteicējas VSIA „Latvijas valsts mērnieks” pilnvarotajai pārstāvei J.Š., atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātā Valsts zemes dienesta pārstāvei V.V., trešās personas T.Ļ. pilnvarotajai pārstāvei O.Ļ.

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu VSIA „Latvijas valsts mērnieks” (turpmāk – pieteicēja) pieteikumā par Valsts zemes dienesta (turpmāk arī atbildētājs) 2010.gada 13.janvāra lēmuma Nr.15-01/2 atcelšanu daļā par atbilstību mērniecības normatīvo aktu prasībām.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 28.jūlijā Valsts zemes dienesta Mērniecības departaments sastādīja atzinumu Nr.15-12/24 (turpmāk – Atzinums), kurā secināja, ka pieteicēja, veicot kadastrālo uzmērīšanu nekustamajā īpašumā „/Nosaukums/”, Zilākalna pagastā, Valmieras novadā, nav ievērojusi 2000.gada 4.septembrī apstiprinātās „Zemes vienību robežu uzmērīšanas instrukcijas” (turpmāk – Instrukcija) prasības. Pieteicēja atzinumu apstrīdēja un Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Atzinumu atstāja negrozītu daļā par atbilstību mērniecības normatīvo aktu prasībām, atceļot Atzinumu daļā par uzdevumu veikt atkārtotu kadastrālo uzmērīšanu. [2] Pieteicēja 2010.gada 18.februāra pieteikumā norāda, ka Valsts zemes dienesta atzinums ir nepamatots saskaņā ar turpmāk minēto. Pieteicēja paskaidroja Valsts zemes dienestam, ka saņēma samaksu par faktiski veiktajiem darbiem un izbeidza pasūtījuma izpildi, jo T.Ļ. vēlējās strīdu ar pierobežniecēm risināt vienošanās ceļā. Līdz ar to, Valsts zemes dienesta secinājumi, ka T.Ļ. 2005.gada 26.septembra pieteikums Nr.112552 netika izpildīts un atbilstoši Instrukcijas 1.12.punkta prasībām un saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumu Nr.734 „Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā” (turpmāk – Sertificēšanas noteikumi”) 66., 45., 46.punktiem pieteicējai uzdodama atkārtota mērniecības darbu veikšana, nav pamatoti. Kadastrālā uzmērīšana netika pabeigta un Valsts zemes dienestam nebija pamata izskatīt T.Ļ. sūdzību līdz darbu pabeigšanai. Valsts zemes dienests norāda, ka uzmērīšanas lietas arhīvā nav un pieteicējas pakalpojuma kvalitāte nav izvērtējama. Tomēr, lēmumā secināts, ka lieta ir arhīvā un arī secinājumi pamatoti ar arhīva lietu un objekta apskates dokumentiem. Lēmumā konstatēts, ka lieta ar pieņemšanas – pārbaudes aktu nodota, bet pieteicēja šo dokumentu saņēma tikai no Patērētāju tiesību aizsardzības centra.

Pieteicējai nav zināms fakts, ka minēto aktu parakstīja mērnieks A.B. Pieteicēja nebija sagatavojusi lietu nodošanai ar nodošanas – pieņemšanas pavadzīmi. [3] Atbildētājs paskaidrojumā prasījumu neatzīst saskaņā ar turpmāk minēto. 2009.gada 8.jūnijā atbildētājs saņēma T.Ļ. iesniegumu sniegt atzinumu – vai pieteicēja ir izpildījusi pieteikumu Nr.112552 atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 2009.gada 7.jūlijā saņemti pieteicējas paskaidrojumi. Izvērtējot atbildētāja rīcībā esošos dokumentus, secināts, ka 2009.gada 9.februārī pieteicēja veica kadastrālās uzmērīšanas darbus, par ko sastādīts robežu apsekošanas un noteikšanas akts. 2006.gada 8.maijā sastādīts akts par kadastrālās uzmērīšanas darbos pieļautajām nepilnībām. 2006.gada 10.jūlijā nepilnības novērstas. Kā izriet no pieteicējas paskaidrojuma, pierobežnieces atteicās parakstīts nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” robežu apsekošanas un noteikšanas aktu. Pieteicēja nav iesniegusi ne iebildumu aktu, ne arī darbu pārtraukšanas aktu, kā arī nav iesniegta pati kadastrālās uzmērīšanas lieta. Tādējādi, nav ievērots Instrukcijas 2.14., 4.6.punkti, kā arī 13.13.punkts. [4] Trešā persona – T.Ļ. paskaidrojumā tiesai norāda, ka viņš samaksāja Ls 111, 63 par zemes robežu uzmērīšanu, bet nav saņēmis zemes robežu plānu. Pieteicēja paskaidroja, ka zemes robežu plānu varēs sastādīt tikai pēc strīda atrisināšanas ar pierobežniecēm. 2008.gadā T.Ļ. lūdza pieteicējas mērniekam izgatavot mērniecības lietas kopiju, kas arī tika izdarīts. 2009.gada 13.aprīlī T.Ļ. saņēma uzaicinājumu uz robežu saskaņošanu, bet tika pieprasīts noslēgt jaunu līgumu un veikt papildu samaksu. T.Ļ. līdz 2009.gada 31.augustam bija jāiesniedz zemes robežu plāns, lai nezaudētu zemes lietošanas tiesības, un viņš vērsās pie cita mērnieka, kas pasūtījumu izpildīja. T.Ļ. nepiekrīt pieteicējas apgalvojumam, ka viņš vēlējies pārtraukt mērniecības darbus. Trešās personas ieskatā viņš samaksāja nevis par faktiski veiktajiem darbiem, bet par visu projektu kopumā. [5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve prasījumu uzturēja saskaņā ar pieteikumā minēto. Atbildētāja pārstāve prasījumu neatzina saskaņā ar iepriekš minēto argumentāciju. Trešā persona prasījumu neatzina saskaņā ar paskaidrojumos minēto.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot procesa dalībniekus, tiesa secina, ka prasījums nav pamatots. [7] Saskaņā ar Sertificēšanas noteikumu (šobrīd zaudējuši spēku) 41.punktu (redakcijā, kas bija spēkā Atzinuma sniegšanas brīdī) Valsts zemes dienests, pamatojoties uz sertificēšanas institūcijas lūgumu par veikto mērījumu tehnisko izvērtēšanu, personas iesniegumu (sūdzības) vai pēc savas iniciatīvas, veic pārbaudi par sertificētās personas veiktā darba atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas prasībām un sniedz atzinumu. Sertificēšanas noteikumu 44.punkts (redakcijā, kas bija spēkā Atzinuma sniegšanas brīdī) noteica - pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pārbaudes noformē atzinumu. Atzinums ir administratīvais akts. Valsts zemes dienesta kompetentās amatpersonas atzinumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var apstrīdēt Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektora lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Tiesa konstatē, ka šobrīd Atzinumā konstatētie pārkāpumi ir novērsti un vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek risināts strīds par zaudējumu piedziņu. Līdz ar to, konkrētās lietas ietvaros risināms jautājums par Atzinuma tiesiskumu. [8] Saskaņā ar Instrukcijas (šobrīd nav spēkā) 2.14.apakšpunktu, ja pieaicinātās personas robežām nepiekrīt, mērnieks sastāda iebildumu aktu, ko iesniedz izskatīšanā zemes robežstrīdu komisijā. Robežu noteikšanas darbus mērnieks turpina pēc strīdus jautājuma atrisināšanas.

Saskaņā ar Instrukcijas 4.6.punktu robežu noteikšanas aktu paraksta mērnieks, zemes īpašnieks/lietotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis un pierobežnieki vai viņu pilnvarotie pārstāvji, pašvaldības pārstāvis, apliecinot, ka robežas noteiktas bezstrīdus kārtībā, apvidū zināmas un pret tām iebildumu nav. Instrukcijas 13.13.apakšpunkts noteica, kad mērniecības darbi uzskatāmi par pabeigtiem. Konkrētajā lietā atbildētājs konstatēja, ka 2006.gada 9.februārī sastādīts nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” robežu apsekošanas/noteikšanas akts, bet tajā nav pierobežnieču paraksti. 2006.gada 5.maijā veikta kvalitātes kontrole, 2006.gada 19.jūlijā mērnieks ir parakstījies par nepilnību novēršanu.

Kā izriet no pieteicējas sniegtās informācijas, pierobežnieces atteicās parakstīt robežu noteikšanas aktu, bet nav sastādīts iebildumu akts vai darbu pārtraukšanas akts. Pieteicēja norāda, ka darbu izpilde izbeigta. Atbildētājs secināja, ka nav ievērotas Instrukcijas prasības. Pieteicējas ieskatā uzmērīšana nebija pabeigta un atbildētājam nebija tiesību veikt kadastrālās uzmērīšanas lietā pieļauto kļūdu labošanu pirms kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanas. Kadastrālās uzmērīšanas lietas nebija Valsts zemes dienesta arhīvā, jo tā netika nodota.

Līdz ar to, atbildētāja rīcība nevarēja būt lietas materiāli. Pieteicējas rīcībā arī nekad nav bijis nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” robežu apsekošanas/noteikšanas akts. Mērnieks, kas minēto aktu sastādīja vairs nestrādā un viņa paskaidrojumus nav iespējams saņemt. Pieteicēja nekad nav gatavojusi dokumentus iesniegšanai Valsts zemes dienestā. No minētā tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai atbildētajam bija tiesības pārbaudīt nepabeigtu kadastrālās uzmērīšanas lietu. Pieteicējas ieskatā tā nevar atbildēt par mērnieka darbībām. [9] Kā savā 2009.gada 7.jūlija paskaidrojumā norāda pati pieteicēja, pieteicēja veica kadastrālās uzmērīšanas darbus saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 9.novembra rīkojumu Nr.725 „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas valsts mērnieks” dibināšanu.

Pieteicēja ar 2006.gada 1.janvāri pārņēma visus līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts zemes dienestā saņemtos un neizpildītos zemes ierīcības un mērniecības pasūtījumus, tajā skaitā T.Ļ. pasūtījumu. Saskaņā ar Sertificēšanas noteikumu (bija spēkā Atzinuma sastādīšanas laikā) 43.punktu Valsts zemes dienests sagatavo atzinumu, pamatojoties uz zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā esošo dokumentu analīzi un apvidū veiktajiem pārbaudes darbiem un kontrolmērījumiem. Lietā nav strīda par to, ka nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” kadastrālās uzmērīšanas lieta nav iesniegta Valsts zemes dienesta arhīvā.

Atbildētājs paskaidrojumos norāda, ka atsauces uz arhīva materiāliem ir kļūda, kas neietekmē Atzinumu, jo visus materiālus atbildētājam iesniedza T.Ļ. Atzinumā secināts, ka kadastrālās uzmērīšanas darbus nevar atzīt par pabeigtiem atbilstoši Instrukcijas 13.13.apakšpunktam, ko atzīst arī pieteicēja. Tiesa konstatē, lai arī nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” kadastrālās uzmērīšanas lieta Atzinuma sniegšanas brīdī nebija iesniegta Valsts zemes dienesta arhīvā, atbildētājs Atzinumu pamatojis ar konkrētās kadastrālās lietas materiāliem.

Līdz ar to, tiesa vērtēs lietā esošos materiālus, kurus iesniegusi gan pieteicēja, gan atbildētājs. Lietā nav apšaubīta pieteicējas kompetence veikt kadastrālās mērīšanas darbus, kā arī nav strīda par to, ka mērniekam, kas strādāja ar T.Ļ. pasūtījumu, bija atbilstoša kvalifikācija. Tādējādi, tiesa secina, ka visas mērnieka darbības attiecināmas arī uz pieteicēju. Apstāklis, ka konkrētais mērnieks Atzinuma brīdī vairs nestrādāja pie pieteicējas, nevar ietekmēt konkrētās lietas iznākumu, jo pieteicēja kā Valsts zemes dienestā saņemto un neizpildīto zemes ierīcības un mērniecības pasūtījumu, tajā skaitā T.Ļ. pasūtījuma, pārņēmēja ir atbildīga par nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” kadastrālās uzmērīšanas lietas kvalitāti. [10] Lietas materiālos ir 2006.gada 3.maija pavadzīme, kuru parakstīja mērnieks un Klientu centra apkalpošanas centra konsultante ar atzīmi, ka 2006.gada 8.maijā lieta nodota labošanai (lietas 79.lapa).

Tiesa konstatē, ka T.Ļ. 2005.gada 26.septembrī iesniedza pieteikumu par nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” kadastrālo uzmērīšanu un saskaņā ar rezolūciju plānotais izpildes datums tika nozīmēts 2006.gada 26.februārī (lietas 13.lapa). 2006.gada 9.februārī sastādīts robežu apsekošanas, noteikšanas akts, no kura izriet, ka robežu noteikšanā piedalījās T.Ļ., Zilākalna pagasta priekšsēdētājs un pierobežnieces (lietas 24.lapa). 2006.gada 5.maijā Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Valmieras biroja kvalitātes inženiere saņēma robežu uzmērīšanas noteikšanas darbu pieņemšanas – pārbaudes aktu, kurā 2006.gada 19.jūlijā parakstījies mērnieks par nepilnību novēršanu, mērnieks nav nodevis lietu Valsts zemes dienestam izvērtēšanai, aktā nav paraksta par darbu izpildi (lietas 65.lapa). 2006.gada 19.jūlijā sastādīts zemes robežu plāns, kuru parakstījis mērnieks un pārbaudes veicējs (lietas 31.lapa).

No minētā tiesa secina, ka mērnieks iesniedza lietu Valsts zemes dienestā, par ko liecina mērnieka paraksti uz 2006.gada 3.maija pavadzīmes un 2006.gada 5.maija darbu pieņemšanas – pārbaudes akta, un atbildētājam bija tiesības pārbaudīt kadastrālās uzmērīšanas lietu, konstatējot nepilnības. Sertificēšanas noteikumi tiesas ieskatā nenoteica, ka lieta pārbaudāma vienīgi gadījumos, kad tā nodota arhīvā. Atbildētājs saņēma T.Ļ. sūdzību un tā pienākums bija veikt pārbaudi. Izvērtējot šajā punktā minētos lietas materiālus, tiesa secina, ka mērnieks nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” kadastrālās uzmērīšanas lietu kā pabeigtu iesniedza Valsts zemes dienestā un kvalitātes inženiere pamatoti veica tās pārbaudi, konstatējot nepilnības, kuras mērnieks bija apņēmies izlabot. [11] 2009.gada 8.jūnijā T.Ļ. iesniedza sūdzību Valsts zemes dienestā par mērnieku.

Proti, 2006.gada 5.maijā Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Valmieras biroja kvalitātes inženiere veica mērnieka sastādītā zemes robežu plāna pārbaudi un konstatēja nepilnības un atgrieza to mērniekam kļūdu novēršanai, jo nav saskaņojuma ar pierobežniecēm (lietas 97., 98.lapa). Kā izriet no pieteicējas sniegtajiem paskaidrojumiem lietā, 2006.gada 9.februārī veikta zemes vienības „/Nosaukums/” kadastrālā uzmērīšana, bet pierobežnieces atteicās parakstīt zemes robežu noteikšanas aktu un T.Ļ. izteica vēlēšanos saskaņot robežas bezstrīdus kārtībā. 2006.gada 3.maijā visi dokumenti nodoti T.Ļ. un pasūtījums tika slēgts, kadastrālās uzmērīšanas darbus izbeidzot.

Līdz ar to, kadastrālās uzmērīšanas lieta netika iesniegta Valsts zemes dienestam (lietas 56.lapa). Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas sniegto informāciju pieteicēja nav iesniegusi ne mērniecības lietu, ne arī iebildumu aktu vai darbu pārtraukšanas aktu (lietas 99.lapa). No minētā tiesa secina, konstatējot faktu, ka pierobežnieces atsakās parakstīt zemes robežu noteikšanas aktu, mērnieka obligāts pienākums, neatkarīgi no tā, kādā veidā lietas dalībnieki risina strīdu, bija noformēt iebildumu aktu vai darbu pārtraukšanas aktu atbilstoši Instrukcijas prasībām, kas netika izdarīts.

Šāda mērnieka rīcība tiesas ieskatā ir būtisks procesuāls pārkāpums, kuru pamatoti konstatēja Atzinumā. Tiesa piekrīt pieteicējai, ka nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” kadastrālās uzmērīšanas lietu šādā noformējumā nevarēja nodot arhīvā, bet minētais nenozīmē, ka mērniekam nebija pienākuma precīzi izpildīt Instrukcijas prasības. Apstāklis, ka mērnieks nav informējis pieteicēju par konkrētās lietas trūkumiem, nevar ietekmēt lietas iznākumu. Tāpat, tiesas ieskatā nav nozīmes apstāklim, bija vai nebija iespējams saņemt paskaidrojumu no mērnieka.

Kā atzīts iepriekš [9], pieteicēja ir atbildīga par nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” kadastrālās uzmērīšanas lietas kvalitāti. [12] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Atzinumā konstatētie trūkumi ir pamatoti un pārsūdzētais lēmums ir tiesisks.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, tiesa nosprieda

noraidīt VSIA „Latvijas valsts mērnieks” pieteikumu par Valsts zemes dienesta 2010.gada 13.janvāra lēmuma Nr.15-01/2 atcelšanu daļā par atbilstību mērniecības normatīvo aktu prasībām.

Spriedums pārsūdzams 20 dienu laikā no sprieduma pieņemšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ D. Suipe Rīgā, 2011. gada 10.novembrī

NORAKSTS PAREIZS