Court convicted drunk driver without license for 200 hours of forced labor and revoked driving rights for 3 years and 5 months.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of drunk driving without a license and sentenced him to 200 hours of forced labor while revoking his driving rights for three years and five months. The defendant admitted guilt, leading the court to skip evidence examination under Criminal Procedure Law Article 499, but imposed a heavier sentence due to the high blood alcohol level. Although a fine was excluded due to lack of regular income, the mandatory driving license revocation was applied because the alcohol concentration significantly exceeded legal limits.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.-529. pants: When a defendant admits guilt and the court finds no evidence disputes, the court may skip evidence examination and convict based on the defendant's confession, imposing a sentence that reflects the severity of the offense and statutory mandatory penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11331062915
K26-0332-15/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē
2015.gada 11.augustā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Zutis,
piedaloties prokuroram V.Peļņam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktajā kārtībā nav iegūtas),
atrodoties alkohola ietekmē, turpmāk norādītos apstākļos:
/pers. A/ 2015.gada 11.jūlijā ap plkst.17.00 pa Dārzu ielu Kr.Valdemāra ielas virzienā, Rēzeknē, vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts
reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) un
atrodoties alkohola ietekmē (minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā 3,47 promiles). Par doto faktu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
[2] Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, norādītos viņa vainas pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma
kvalifikāciju neapstrīdēja, tiesas sēdē izteica lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Prokurors norādīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu apsūdzētā vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav
nepieciešams, jo savu vainu viņš atzīst pilnīgi, pierādījumus un kvalifikāciju neapstrīd un nav šaubu par viņa vainu.
Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņa
savas vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas
izmeklēšanā. Tāpēc, ņemot vērā prokurora viedokli par apsūdzētā lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu,
tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā nepārbaudīt apsūdzētā vainas pierādījumus, tikai pārbaudīt apsūdzētā personu raksturojošos datus. Līdz ar to saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešami.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 262.panta otrajā
daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, un apsūdzētā /pers. A/ vaina ir pierādīta.
[3] Nosakot sodu /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem, ņem vērā izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
/pers. A/ pēc krimināllietas materiāliem atzīstams par kriminālnesodītu (lietas 21.-23.lapa). Tiesas sēdē /pers. A/ viņa raksturojošos datus
neapstrīdēja, paskaidroja, ka nav precējies, apgādībā viens bērns, strādā gadījuma darbus, regulāru ienākumu nav, apreibinošu vielu lietošanas
problēmas nepastāv, invaliditātes nav.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.pantu apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tas ir, pēc krimināllietas materiāliem atzīstams par nesodītu, neprecējies, apgādībā viens bērns, strādā
gadījuma darbus, regulāru ienākumu nav, viņa attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu - savu vainu atzina, to, ka persona izvēlējās vienkāršāku
procesa veidu, noziedzīga nodarījuma smagumu – izdarīts mazāk smags noziegums un raksturu – noziedzīgs nodarījums izdarīts, pārkāpjot Ceļu satiksmes
noteikumu prasības, tas ir, vadīja transportlīdzekli dienas laikā Rēzeknes pilsētā, kad ir pietiekami intensīva satiksme, bez transportlīdzekļa vadīšanas
tiesībām, minimālā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā – 3,47 promiles, tādējādi apdraudot sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības jomā, tiesa
uzskata, ka /pers. A/ par Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir piemērojams kriminālsods – piespiedu
darbs, piemērojot papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, bet nepiemērojot mantas konfiskāciju. Saskaņā ar Krimināllikuma
41.panta ceturto daļu apsūdzētajam nav piemērojams par šo noziedzīgo nodarījumu sankcijā paredzētais naudas sods, jo viņam nav regulāru ienākumu,
lai nomaksātu kaut vai minimālo naudas sodu (5 minimālās mēnešalgas) 30 dienās, kā to paredz Krimināllikuma 41.panta pirmā un otrā daļa. Tāpat
apsūdzētajam arī nav piemērojams brīvības atņemšanas sods, jo tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti tādi personību negatīvi raksturojoši pierādījumi, kas
liecinātu par to, ka apsūdzētais ir tik sabiedriski bīstams, ka viņu pašreiz būtu jāizolē no sabiedrības soda izciešanai.
Par Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu apsūdzētajam /pers. A/ nav piemērojams sankcijā
paredzētais minimālais pamatsods – piespiedu darbs, jo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarīja alkohola ietekmē - minimālā alkohola koncentrācija
izelpas gaisā – 3,47 promiles, kas ievērojami pārsniedz pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs, kad var vadīt transportlīdzekli. Šī apsvēruma dēļ tiesa
uzskata, ka pamatsodam jābūt lielākam par pusi no noteiktā pamatsoda laika, kas norādīts Krimināllikuma 40.panta pirmajā daļā.
Ņemot vērā konstatēto promiļu daudzumu un to, ka apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē, vadīja transportlīdzekli pilsētā dienas laikā, tiesa
atzīst, ka /pers. A/ jāpiemēro Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzēto obligāto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kam
jābūt lielākam par pusi no papildsoda laika, kāds noteikts Krimināllikuma 44.panta otrajā daļā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 529.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 200
(divsimt) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem un 5 (pieciem) mēnešiem.
Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem 10
dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Zutis