Court dismissed appeal against customs official's dismissal for negligence in fuel transit declaration.

Lietas arhīva Nr. A42-00969-18/4

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0201.A420295817.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 1.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese /pers. A/,

piedaloties pieteicējam /pers. B/ un pieteicēja pārstāvim /pers. C/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvei /pers. D/ un Finanšu ministrijas pārstāvei /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. B/ pieteikuma par Finanšu ministrijas 2017.gada 24.augusta lēmuma

Nr.12-34/93 atcelšanu.

A p r a k s t o š ā

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk ? Dienests) 2017.gada 20.janvāra lēmumu Nr.9.5-14/32 ierosināta disciplinārlieta pret Muitas

pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Muitas kontroles punkta 0742 vecāko muitas uzraugu /pers. B/ (turpmāk – pieteicējs) par Valsts

civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma (turpmāk arī – Disciplināratbildības likums) 36.panta otrajā daļā noteiktā disciplinārpārkāpuma – amata

pienākumu nepamatota nepildīšanu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums.

Ar Dienesta 2017.gada 24.maija lēmumu Nr.9.5-14/190 (turpmāk ? Sākotnējais lēmums) pieteicējam piemērots disciplinārsods ? atbrīvošana no

amata.

Pieteicējs Sākotnējo lēmumu apstrīdējis Finanšu ministrijā.

[2] Ar Finanšu ministrijas 2017.gada 24.augusta lēmumu Nr.12-34/93 (turpmāk ? Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums

pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[2.1] 2016.gada 22.jūlijā plkst.13:30 pieteicējs veica tranzīta deklarācijas 16LV00081614247924 precēm – dīzeļdegviela, svars 470281,000 kg;

vērtība – 202220,83 euro; nosūtītājs – SIA ,,It Mega”, Latvija Vaļņu iela 4n, Daugavpils; saņēmējs – OOO ,,Sistems Logistics Menegment”, Ukraina,

Kievskaja, d.13, Kievskaja obl., g.Vishnevoe, 08132 pieņemšanu, ierašanās paziņojuma izveidošanu un ierašanās paziņojuma riska novērtēšanu,

apliecinot, ka preces ir ieradušās Rēzeknes Muitas kontroles punktā 2 (turpmāk – MKP) tādā stāvoklī, kādā tās tika deklarētas.

[2.2] Atbilstoši tranzīta deklarācijai 16LV00081614247924 krava iekrauta transportlīdzeklī.

Saskaņā ar Latvijas dzelzceļa sniegto informāciju vagoni: 50199991; 51860450; 51876399; 50554898; 51894491; 57782690; 50964485;

50092261 netika izvesti ar Latvijas dzelzceļa pavadzīmi (turpmāk – SMGS) Nr.11046095, bet tika izvesti ar SMGS Nr.11046104. Kā arī saskaņā ar

Latvijas dzelzceļa izsniegto natūrlapu vilcienam ar indeksu 11000-660-06600, vagoni 50199991; 51860450; 51876399; 50554898; 51894491;

57782690; 50964485; 50092261 tika piekabināti pie vilciena un pārvietoti no Daugavpils preču stacijas uz Rēzeknes preču staciju bez kravas.

[2.3] Ņemot vērā, ka tukšu nosūtāmo vagonu pārvadājuma dokumentus MKP 0742 amatpersonas neapstrādā un to, ka saskaņā ar vilcienam ar

indeksu 11000-660- 06600 Latvijas dzelzceļa izsniegto natūrlapu visi vagoni tika pārvietoti no Daugavpils preču stacijas uz Rēzeknes preču staciju kā

tukši bez kravas, Latvijas dzelzceļa amatpersonas neiesniedza Rēzeknes MKP 2 ne tranzīta deklarāciju 16LV00081614247924, ne SMGS Nr.

11046104, ne vilciena ar indeksu Nr.1100 660 0660 natūrlapu. Tādējādi pieteicējs, nesaņemot visus muitai nepieciešamos dokumentus (tranzīta

deklarāciju 16LV00081614247924, SMGS Nr.11046104, vilciena ar indeksu Nr.1100 660 0660 natūrlapu), kas apliecinātu, ka prece ir ieradusies

galamērķa muitas iestādē – Rēzeknes MKP 2, bez pamata apzināti veica tranzīta deklarācijas 16LV00081614247924 pieņemšanu un ierašanās

paziņojuma izveidošanu.

[2.4] Muitas procedūra ir pabeigta nepareizi, jo ne preces, ne nepieciešamie dokumenti nebija pieejami galamērķa muitas iestādē, tādējādi

pieteicējam nebija pamata veikt muitas deklarācijas 16LV00081614247924 pieņemšanu un ierašanās paziņojuma izveidošanu. Un saskaņā ar darba

vietu aprakstā noteikto, pieteicējam, konstatējot pārkāpumu, bija pienākums ziņot muitas maiņas vadītājam.

[2.5] Pieteicējs ir pieļāvis, ka no Eiropas Kopienas teritorijas netika izvesta prece – dīzeļdegviela, kuras sēra saturs nepārsniedz 0,001 no kopējās

masas, nodarot valsts budžetam būtisku mantisku zaudējumu nenomaksāto nodokļu veidā 270 905,74 euro apmērā. Tādējādi pieteicējs ir nodarījis

būtisku kaitējumu valsts interesēm saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 15.panta ceturto un piekto daļu.

[2.6] Pieteicējs ir diskreditējis sevi kā valsts amatpersonu un zaudējis cieņu un uzticību, jo nav iespējams paļauties uz viņa turpmākās rīcības

tiesiskumu un pamatotību, veicot dienesta pienākumus, kas saistīti ar muitas kontroles pasākumu veikšanu.

[2.7] Pieteicēja rīcībā nav saskatāmi vainu pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi. Vērtējot soda samērīgumu, norādāms, ka valstij nodarīts būtisks

mantiskais zaudējums un būtisks kaitējums valsts interesēm un pārkāpums ir izdarīts ar nodomu.

[3] Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pieteicējs, pildot amata pienākumus, veica tikai tranzīta procedūras ierašanās paziņojuma iesniegšanu un visas normatīvos noteiktās darbības,

tālāk jau preču izlaišanu un tranzīta procedūras noslēgšanu veica cita persona.

[3.2] Lēmumā neatbilstoši faktiem norādīts, ka pieteicējs it kā veicis pieņemšanu, kā arī apliecinājis preču ierašanos stāvoklī, kādā tās tika

deklarētas. Sākotnējos a/s ,,Latvijas Dzelzceļš” pārstāves iesniegtos dokumentus, kuros bija apliecinājums par vagonu saturu, pieņēma cita amatpersona.

Nav vērtēts fakts, ka iesniegtajās pieņemšanas žurnāla kopijās nav redzama attiecīgā krava, fakts, ka pieteicējs ir izpildījis augstākas amatpersonas /pers.

J/ norādi tikai nepieciešamības gadījumā nodrošināt kravas fizisko kontroli.

[3.3] Pieteicējs ir pildījis speciālajās tiesību normās noteikto attiecībā uz to, kādas darbības jāveic muitas amatpersonai noteiktu procedūru izpildei.

Lai nekavētu privāttiesisko apriti un deleģētu pārbaudes un kontroles funkcijas dzelzceļa amatpersonām, likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību, kas

paredz gadījumos, kad kravas dokumentālais noformējums ir bez aizrādījumiem (,,zaļais ceļš”), ko uzrādītu elektroniskā sistēma EMDAS, muitas

amatpersonai ir tiesības un pat pienākums, neaizturēt ilgāk kravu, kas jau ir pārbaudīta.

[3.4] Lēmumā nav vērtēts, ka, iespējams, kravas nosūtītājs SIA ,,It Mega” ir iesaistījies noziedzīgā nodarījumā. Kā arī nav izvērtēts fakts, ka

pieteicējs nav vainojams iespējamā zaudējuma valsts budžetam nodarīšanā, jo nav konstatēta cēloniskā sakarība starp iespējamo disciplinārpārkāpumu

un zaudējumu faktu.

[3.5] Lēmumā nav atspoguļoti būtiski faktiskie apstākļi, kas liecina par Lēmuma prettiesiskumu. Nav pieminēts pieteicēja darba stāžs Dienestā 19

gadi un 4 mēneši, saņemtie apbalvojumi, fakts, ka pieteicējam nav spēkā esošu disciplinārpārkāpumu. Nav vērtēts, ka pieteicēja ikgadējais darbības un

tās rezultātu novērtējums par 2016.gadu ,,ļoti labi”.

[3.6] Pieteicējs pirmo uzaicinājumu sniegt paskaidrojumus ir saņēmis jau 2016.gada 5.decembrī bet lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu

pieņemts 2017.gada 20.janvārī.

[4] Finanšu ministrija rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, balstoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem un papildus paskaidrojot, ka

iespējamā pārkāpuma sākotnējais izvērtējams tika iereģistrēts Dienesta lietvedībā 2017.gada 4.janvārī. Tikai ar sākotnējo izvērtējamu tika konstatēts

fakts par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Dienests ir iekļāvies disciplinārlietas ierosināšanas termiņā. Saņemtie apbalvojumi, darba stāžs 19

gadi un 4 mēneši, ikgadējais darbības novērtējums ,,ļoti labi” neatbrīvo ierēdni no disciplināratbildības. Kā arī gadījumā, ja EMDAS sistēma ir uzrādījusi

,,zaļo ceļu”, muitas amatpersonai nav tiesību nepildīt savus amata pienākumus.

Dienests rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, balstoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem un papildus paskaidrojot, ka par

disciplinārlietas ierosināšanas termiņa sākumu nav uzskatāma vispārīgas informācijas nonākšana iestādē. Ir jābūt noskaidrotiem apstākļiem, kuri norāda

uz konkrētās personas iespējami prettiesisku, disciplināri sodāmu rīcību. Uz brīdi, kad tika lūgts sniegt paskaidrojumu vēl nebija skaidrs tiesību normu

pārkāpums, tādējādi nevarēja tikt ierosināta disciplinārlieta.

M o t ī v u d a ļ a

[5] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie disciplināratbildības, proti, vai Lēmums ir tiesisks un pamatots. Līdz ar to tiesai

jāpārbauda, vai iestāde, piemērojot pieteicējam disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata – ir ievērojusi procesuālās un materiālās tiesību normas.

[6] Pieteicējs sodīts par Disciplināratbildības likuma 36.panta otrajā daļā noteiktā disciplinārpārkāpuma – amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai

uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana, tajā skaitā tiesību aktiem neatbilstoša rīcība ar finanšu līdzekļiem, ja

tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums –

izdarīšanu.

Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts noteic, ka ierēdņa pamatpienākumi ir ievērot Satversmi, Latvijai saistošas

starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus, apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata

pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos

ierēdņa uzvedības principus.

Lēmumā konkretizēts, ka pieteicējs nepamatoti nav pildījis amata pienākumus, kas izpaudies kā bez pamata apzināti veikta tranzīta deklarācijas

16LV00081614247924 pieņemšana un ierašanās paziņojuma izveidošana. Tādējādi izskatāmajā lietā tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir izdarījis minēto

pārkāpumu un vai viņa nodarījumā ir disciplinārpārkāpuma sastāvs.

[7] Disciplinārlietā konstatēts, ka pieteicējs 2016.gada 22.jūlijā plkst.13:30 pieņēmis muitas tranzīta deklarāciju 16LV00081614247924 un

izveidojis ierašanās paziņojumu, lai gan ne preces, ne nepieciešamie dokumenti nebija pieejami galamērķa muitas iestādē.

Ministrija uzskata, ka pieteicējs ir pārkāpis Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, Ministru kabineta 2001.gada

9.janvāra instrukcijas Nr.1 „Ierēdņa uzvedības principi” 4. un 8.punktu, Dienesta 2015.gada 12.novembra iekšējo noteikumu Nr.76 „Valsts ieņēmumu

dienesta darba kārtības noteikumi” 92.punktu, Dienesta Galvenās MP direktora 2006.gada 4.jūlijā apstiprinātā ,,Latvijas muitas amatpersonu Ētikas un

uzvedības pamatprincipu” 2.1 .apakšpunktu, Dienesta MP Latgales muitas kontroles punktu daļas vadītāja /pers. L/ 2015.gada 10.martā apstiprinātā

Dienesta MP Latgales muitas kontroles punktu daļas Rēzeknes II muitas kontroles punkta 0742 un Rēzeknes muitas kontroles punkta 0743 darba vietu

apraksta 1.8., 1.8.1., 1.8.2., 1.8.4., 1.8.10., 1.18., 3.2.3., 3.2.7.3.2., 3.2.9., 3.2.9.1., 3.2.9.2., 3.2.9.3. un 3.2.9.4.punktu, Dienesta ?? Muitas

kontroles organizēšanas daļas 2016.gada 8.aprīļa vēstulē Nr.27.6.3-6/476 „Par „ierašanās paziņojuma” reģistrēšanu EMDAS Tranzīta kontroles

sistēmā” noteikto, Dienesta MP Latgales MKP daļas 2016.gada 26.februāra vēstulē Nr.27.19-11/65 „Par tranzīta procedūras ierašanās paziņojumu

reģistrēšanu ar dzelzceļa transportu izvedamajām kravām” noteikto, ar Dienesta 2013.gada 8.jūlija rīkojuma Nr.117-a 4.pielikumu apstiprinātā Dienesta

MP Latgales MKP daļas vecākā muitas uzrauga amata apraksta 3.4., 3.5., 3.24. un 3.25.apakšpunktu.

Savukārt pieteicējs uzskata, ka ir pildījis speciālajās tiesību normās noteikto attiecībā uz to, kādas darbības jāveic muitas amatpersonai noteiktu

procedūru izpildei.

[8] Atbilstoši Eiropas Komisijas īstenošanas regulas 2015/2447 (2015.gada 24.novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas

vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

306.pantam, ja preces, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra, tiek atvestas uz galamērķa muitas iestādi, minētajā muitas iestādē uzrāda šādus

elementus: preces; tranzīta deklarācijas MRN; visu informāciju, kuru pieprasa galamērķa muitas iestāde.

Saskaņā ar Dienesta Muitas pārvaldes direktores p.i. /pers. J/ 2016.gada 11.aprīļa vēstuli Nr.27.6.3-2/5641 galamērķa muitas iestāde pieprasa

obligāti iesniegt uz trešajām valstīm izvedamo preču tranzīta deklarācijas kopā ar sākotnējo vilciena nodošanas sarakstu, vilciena natūrlapu un

pārvadājuma dokumentiem (SMGS).

1987.gada 20.maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru – tikai attiecībā uz Kopīgā tranzīta procedūras piemērošanu 92.pants noteic, ka

ārējā tranzīta procedūra beidzas un tranzīta dokumentu turētāja pienākumi ir izpildīti, kad preces, uz kurām procedūra attiecas, un vajadzīgie dokumenti ir

uzrādīti galamērķa muitas iestādē saskaņā ar attiecīgās procedūras noteikumiem. Muitas dienesti izbeidz procedūru, ja tās, pamatojoties uz nosūtītāja

muitas iestādē un galamērķa muitas iestādē pieejamo datu salīdzinājumu, var konstatēt, ka procedūra ir beigusies pareizi, 48.pants nosaka, ka kopīgā

tranzīta procedūra ir pabeigta un procedūras izmantotāja pienākumi ir izpildīti, kad saskaņā tiesību aktiem muitas jomā preces, kurām ir piemērota

procedūra, un nepieciešamā informācija ir pieejamas galamērķa muitas iestādē.

Tiesa konstatē, ka atbilstoši SIA ,,It Mega” tranzīta deklarācijai 16LV00081614247924, krava iekrauta transportlīdzeklī ar identifikācijas datiem

11046095, iepakojums (vagonu numuri): 50199991; 51860450; 51876399; 50554898; 51894491; 57782690; 50964485; 50092261 (lietas I

sējuma 122. – 123.lapa). Savukārt tranzīta deklarācijai pievienotajā SMGS Nr.11046095 nav Latvijas dzelzceļa zīmoga par kravas faktisko

pārņemšanu un ieraksta par piemēroto muitas procedūru. Tādējādi SMGS Nr.11046095 nesatur obligāto informāciju, kas apliecinātu, ka Latvijas

dzelzceļš ir pārņēmis kravu un tā tiks izvesta no Eiropas Kopienas teritorijas (lietas I sējuma 125. – 127.lapa).

Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nebija pamata SMGS Nr.11046095 uzskatīt par spēkā esošu, attiecīgi pieteicējam nebija tiesību pieņemt

muitas deklarāciju 16LV00081614247924 un izveidot ierašanās paziņojumu.

[9] Tiesas ieskatā Ministrija pamatoti vērtējusi apstākli, ka pieteicējs jau ilgstoši pilda vecākā muitas uzrauga amata pienākumus un viņam ir zināmi

gan iekšējie, gan ārējie normatīvie akti, zināms, ka muitas deklarāciju var pieņemt un izveidot ierašanās paziņojumu, tikai tādā gadījumā, ja prece tiek

uzrādīta galamērķa muitas iestādē, t.i. muitas iestādē ir iesniegta tranzīta deklarācija, vilciena natūrlapa un pārvadājuma dokumenti (SMGS) un preces ir

pieejamas muitas kontrolei.

Tiesa gūst apstiprinājumu tam, ka pieteicējs ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, kā arī to, ka ar amata pienākumu nekvalitatīva pildīšana

var nodarīt valsts budžetam būtisku mantisku zaudējumu neiekasētā nodokļa veidā. Ar savām darbībām pieteicējs ir pieļāvis, ka no Eiropas Kopienas

teritorijas netika izvesta prece – dīzeļdegviela, kuras sēra saturs nepārsniedz 0,001 no kopējās masas, nodarot valsts budžetam būtisku mantisku

zaudējumu nenomaksāto nodokļu veidā 270 905,74 euro apmērā. Tādējādi pieteicējs ir nodarījis būtisku kaitējumu valsts interesēm saskaņā ar Valsts

civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 15.panta ceturto un piekto daļu.

[10] Izvērtējot pārējos pieteicēja norādītos argumentus, tiesa neatzīst tos par pamatotiem.

[10.1] Nevar piekrist pieteicēja apgalvojumiem par to, ka viņš ir pildījis speciālajās tiesību normās noteikto, kādas darbības jāveic muitas

amatpersonai noteiktu procedūru izpildei, jo arī gadījumā, ja EMDAS sistēma ir uzrādījusi ,,zaļo ceļu”, muitas amatpersonai ir jāpilda savus amata

pienākumus, t.i., jāpārliecinās, vai muitas iestādē ir iesniegta tranzīta deklarācija, vilciena natūrlapa un pārvadājuma dokumenti (SMGS) un preces ir

pieejamas muitas kontrolei. Turklāt pretēji pieteicēja izteikumiem tiesas sēdē no Lēmuma nav konstatējams, ka pieteicējam tiktu pārmesta fiziskās

kontroles neveikšana kravai.

[10.2] Nav tiesiska pamata noskaidrot apstākļus par SIA ,,It Mega” iesaistīšanos noziedzīgā nodarījumā, jo pieteicēja disciplinārlietā tiek izvērtētas

vienīgi pieteicēja darbības un lemts par viņa atbildību.

[10.3] Pretēji pieteicēja apgalvojumiem tiesa saskata cēlonisko sakaru starp pieteicēja izdarīto disciplinārpārkāpumu un zaudējumu faktu, jo bez

kontrolējošo muitas amatpersonu piedalīšanās attiecīga veida krāpšanu nav iespējams īstenot.

[11] Apkopojot lietā konstatēto, tiesa secina, ka ir pierādīts, ka pieteicējs nepamatoti pieņēma muitas deklarāciju 16LV00081614247924 un

izveidoja ierašanās paziņojumu, jo ne preces, ne nepieciešamie dokumenti nebija pieejami galamērķa muitas iestādē, tādējādi izdarot Disciplināratbildības

likuma 36.panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[12] Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir daļēji brīvais administratīvais akts, proti, satura izvēles administratīvais akts. Tas savukārt nozīmē,

ka iestādei bija jāizdara lietderības apsvērumi par to, kurš no soda veidiem ir vispiemērotākais, atbilstošākais un samērīgākais.

Savukārt tiesa rīcības brīvības kontrolē pārbauda, vai iestāde nav pieļāvusi kļūdas rīcības brīvības izmantošanā – rīcības brīvības pārsniegšanu,

rīcības brīvības neizmantošanu vai rīcības brīvības nepareizu jeb nepamatotu izmantošanu (neņemot vērā visus būtiskos apstākļus vai ņemot vērā

neatbilstošus apstākļus) (sk. Paine F.J. Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2002, 62.-63.lpp., 70.iedaļa).

Lēmumā konstatēts, ka disciplinārpārkāpums tika izdarīts ar nodomu, kurš izpaudies kā ierašanās paziņojuma noformēšana, apliecinot kravas

ierašanos Rēzeknes MKP 0742, zinot, ka tranzīta deklarācijā 16LV00081614247924 norādītā krava nav ieradusies Rēzeknes MKP 0742.

Atbilstoši disciplinārlietas izskatīšanas gaitā noskaidrotajam, Rēzeknes MKP dokumentu pieņemšanas-nodošanas reģistrā nav informācijas par to,

ka Rēzeknes 2 MKP tika nodoti jebkādi dokumenti saistībā ar vilcienu (indekss 1100-660-0660). Savukārt Rēzeknes Kravu termināla vadītāja /pers.

A0/ 2017.gada 9.maija vēstulē Nr.KSR2-6.5.2./19 norādījusi, ka Latvijas dzelzceļa pārstāvis neiesniedza Rēzeknes 2 MKP ne vilciena natūrlapu, ne

deklarāciju, ne SMGS ar pavaddokumentiem (lietas I sējuma 62. – 64.lapa). Turklāt saskaņā ar 2016.gada 30.septembrī a/s „Latvijas dzelzceļš”

Tehniskās vadības direktora /pers. AB/ apstiprināto Rēzeknes stacijas un Rēzeknes kravu termināla vienotā darba tehnoloģiskā procesa

5.4.apakšpunktu tukšu nosūtāmo vagonu pārvadājuma dokumentus MKP 0742 amatpersonas neapstrādā (lietas I sējuma 76. – 120.lapa). Līdz ar to

pieteicēja argumentam, ka viņš ir pārbaudījis a/s,,Latvijas dzelzceļš” iesniegtos dokumentus, nav apstiprinājuma.

Tiesa secina, ka lietā esošie materiāli apstiprina, ka gadījumā, ja vilciens tiek pārvietots bez kravas, tad a/s „Latvijas dzelzceļš” nekādus

dokumentus neiesniedz, jo tukšos nosūtāmos vagonus amatpersonas neapstrādā. Savukārt, kā tiesas sēdē norādīja atbildētāja pārstāve, konkrētajā

gadījumā bijusi atšķirīga situācija, jo Dienesta muitas amatpersonas pašas zvanījušas un pieprasījušas a/s ,,Latvijas dzelzceļš” dokumentus. Tiesas ieskatā

minētais norāda uz saskaņotām darbībām no muitas amatpersonu puses. Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu arī nodomu pieteicēja darbībās.

[13] Tiesa secina, ka ar lietā esošajiem dokumentiem un tiesas sēdē noskaidroto ir gūts apstiprinājums tam, ka pieteicējs apzinājās savas rīcības

prettiesisko raksturu, kā arī to, ka ar amata pienākumu nekvalitatīva pildīšana var nodarīt valsts budžetam būtisku mantisku zaudējumu. Tādējādi ir

atzīstams par pierādītu, ka pieteicējs paredzēja savas rīcības nelabvēlīgās sekas un apzināti pieļāva to iestāšanos.

Disciplināratbildības likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu

normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas. Minētā likuma 12.panta pirmā daļa noteic, ka, nosakot disciplinārsodu, ņem

vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī

attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā. Savukārt atbilstoši minētā likuma 36.panta otrajai daļai

par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, tajā skaitā tiesību

aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai

personai būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas,

pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē. Konkrētajā

gadījumā pieteicējam piemērots otrs smagākais no Disciplināratbildības likuma 36.panta otrajā daļā paredzētajiem disciplinārsoda veidiem – atbrīvošana

no amata.

Šajā sakarā tiesa norāda, ka saskaņā ar Muitas likuma 3.panta sesto daļu muitas amatpersona ir muitas iestādes ierēdnis. Atbilstoši šī panta otrajai

daļai muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā ,,Par Valsts ieņēmumu

dienestu” un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā.

Likuma ,,Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.panta 1.punktā noteikts, ka preču un citu priekšmetu muitas kontrole, to aplikšana ar ievedmuitas

nodokli un izvedmuitas nodokli, tā iekasēšana un muitas kontroles noformēšana, kā arī valsts ekonomiskās robežas aizsardzība ir tikai muitas lieta.

Saskaņā ar šī panta 2.punktu, īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi citastarp ir: kontrolēt muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu un

novērst muitas noteikumu pārkāpumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri valsts robežai; piemērot un administrēt muitas tarifus, iekasēt muitas nodokli un

citus normatīvajos aktos paredzētos nodokļus, kas nomaksājami uz muitas robežas; sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes

iestādēm, kā arī citām institūcijām jautājumos par muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu u.c. Tādējādi muitas iestādei ir īpaša nozīme tādu

valstij un sabiedrībai svarīgu funkciju nodrošināšanā kā muitas kontrole, preču aplikšana ar muitas nodokļiem un to iekasēšana un valsts ekonomiskās

robežas aizsardzība. Šo funkciju īstenošanā muitas iestādei un attiecīgi tās amatpersonām ir noteikti uzdevumi, kas nenoliedzami veicami ar augstu

atbildības izjūtu, kvalitatīvi un precīzi, tostarp rūpīgi ievērojot normatīvos aktus. Citiem vārdiem, no muitas iestādes un tās amatpersonām sagaidāms

augsts valstij nozīmīgo funkciju veikšanas kvalitātes standarts. Arī Augstākā tiesa ir atzinusi, ka muitas amatpersonām dienesta pienākumu izpildē jāievēro

stingra disciplīna un jāsaglabā nevainojama reputācija (sk. Augstākās tiesas 2016. gada 6. jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-953/2016 8.

punktu).

Ievērojot muitas nozares specifiku un tajā darbojošos personu kompetenci arī plašākā kontekstā, nav šaubu, ka pēc disciplinārpārkāpuma

izdarīšanas pieteicējam nav iespējams uzticēties kā kompetentai amatpersonai. Līdz ar to jāsecina, ka pieteicējam piemērotais disciplinārsods ir samērīgs.

Pieteicējs acīmredzami neapzinās ne muitas iestādes darbību, ne savas kā muitas amatpersonas uzdevumus kopumā, kā arī izdarītā disciplinārpārkāpuma

nozīmīgumu. Tālab vieglāks sods nesasniegtu pieteicējam piemērojamā disciplinārsoda mērķi. Savukārt pieteicēja ilgais darba stāžs, saņemtie

apbalvojumi, pozitīvais ikgadējais novērtējums un disciplinārās sodāmības neesība tiesas ieskatā nevar kalpot par pamatu vieglāka soda noteikšanai.

[14] Izvērtējusi lietas materiālus saistībā ar pieteicēja izdarīto pārkāpumu, tiesa secina, ka piemērojot disciplinārsodu, iestāde ir ņēmusi vērā

disciplinārpārkāpuma raksturu, amatpersonas vainas formu, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un sekas. Tiesas ieskatā ir ņemams vērā, ka bez

kontrolējošo muitas amatpersonu piedalīšanās attiecīga veida krāpšanu nav iespējams īstenot, jo dokumentiem par faktiski neesošās degvielas izvešanu ir

nepieciešams muitas amatpersonu apstiprinājums, pretējā gadījumā tranzīta procedūru nav iespējams pabeigt. Tādējādi disciplinārsods konkrētajā

gadījumā nav uzskatāms par nesamērīgi bargu.

Tiesas funkcija ir kontrolēt iestādes darbības tiesiskumu, nevis iestādes vietā pieņemt lēmumu par lietderību. Gadījumā, ja lēmuma pieņēmējam ir

dota rīcības brīvība, tam pašam jāizšķiras par pareizo risinājumu un sava izšķiršanās ir arī jāpamato. Tiesas kompetencē nav izvērtēt, vai konkrētajā

gadījumā lietderīgāk būtu piemērot citu sodu (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes 2009.gada 21.oktobra

lēmuma lietā Nr.SKA-741/2009 7.punktu).

Tiesa ir konstatējusi disciplinārpārkāpuma sastāvu pieteicēja rīcībā. Secīgi tiesas kompetencē šajā gadījumā nebūtu arī izvērtēt, vai konkrētajā

gadījumā nav lietderīgāk piemērot Disciplināratbildības likuma 33.pantu, kas paredz vērtēt, vai pārkāpums ir mazsvarīgs, jo tas ietilpst iestādes rīcības

brīvības ietvaros.

[15] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteikums noraidāms.

R e z o l u t ī v ā

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

n o s p r i e d a

noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Finanšu ministrijas 2017.gada 24.augusta lēmuma Nr.12-34/93 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) /pers. A/