Court imposes administrative detention for repeated violation of police control curfew rules.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of intentionally violating police control curfew rules by leaving her residence during the prohibited night hours. Although the defendant appeared at the hearing to explain her absence, the court rejected her defense as insufficient to justify the breach. Consequently, the court imposed a five-day administrative detention penalty under the Administrative Offences Law.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. un 34. panti: The court established that repeated intentional violations of police control restrictions constitute grounds for administrative detention rather than a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0628-19/41
ECLI:LV:ZRT:2019:0710.173062819.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2019.gada 10.jūlijā
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese I.Punte,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzēto pārkāpumu.
Aprakstošā daļa
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk - VP RRP) Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore M.Lūkina 2019.gada
19.jūnijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC382542 par to, ka /pers. A/, kurai ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada
10.decembra spriedumu noteikts papildsods - policijas kontrole 1 gads, un kura 2018.gada 10.decembrī atbrīvota no Iļģuciema cietuma pēc soda
izciešanas un no 2018.gada 10.decembra atrodas VP RRP Ogres iecirkņa uzskaitē ar policijas kontroli, tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus.
2019.gada 14.jūnijā plkst.22.50 /pers. A/ neatradās savā dzīvesvietā /adrese/. Ar savu rīcību /pers. A/ nepildīja ierobežojumu - aizliegts atstāt savu
dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00.
Ar noteikto ierobežojumu izpildes kārtību /pers. A/ iepazīstināta 2018.gada 13.decembrī, par ko parakstījusies.
Protokolā norādīts, ka /pers. A/ ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk -
LAPK) 177.pantā.
Motīvu daļa
Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi, nav lūgusi
lietas izskatīšanu atlikt. /pers. A/ par tiesas sēdi paziņots 2019.gada 2.jūlijā vienkāršā pasta sūtījumā, nosūtot tiesas pavēsti uz personas dzīvesvietu (lietas
1.lapa).
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otrajā daļā noteikto, dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā
dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, tātad uzskatāms, ka /pers. A/ tiesas pavēsti saņēmusi 2019.gada 9.jūlijā.
Tiesnese atzīst, ka pastāv LAPK 271.panta ceturtajā daļā noteiktais pamats lietas izskatīšanai bez /pers. A/ klātbūtnes.
Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,
lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar LAPK 243.1 pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu
liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem un lietiskie pierādījumi.
Saskaņā ar LAPK 243.panta ceturto daļu, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību
veikšanas par pierādījumu ir uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā
fiksējusi amatpersona.
Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma fakts - policijas kontroles noteikumu tīša pārkāpšana - un /pers. A/ vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir
pilnībā pierādīta ar šādiem pierādījumiem:
1) ar administratīvā pārkāpuma protokolā PC382542 fiksētajām ziņām (lietas 2.lapa);
2) ar lietai pievienoto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.decembra sprieduma izrakstu, no kura redzams, ka /pers. A/
noteikts papildsods policijas kontrole uz 1 gadu (lietas 7.lapa);
3) ar 2018.gada 13.decembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, no kura redzams, ka /pers. A/ piemēroti ierobežojumi:
aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00, izņemot darba nolūkos, aizliegts uzturēties spēļu zālēs, kā arī no plkst.20.00 līdz plkst.7.00
kafejnīcās, bāros, restorānos un citās izklaides vietās, kur iespējama alkohola lietošana, aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas ārpus Latvijas Republikas,
uzlikts par pienākumu 4 reizes mēnesī, katra mēneša pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā trešdienā no plkst.8.30 līdz plkst.10.00 ierasties reģistrēties VP
RRP Ogres iecirknī.
/pers. A/ ar savu parakstu apliecinājusi, ka ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu un uzlikto ierobežojumu izpildes kārtību
iepazinusies (lietas 11.-13.lapa);
4) ar pārbaudes aktu Nr.5/17-331PK, no kura redzams, ka /pers. A/ pārbaudes laikā 2019.gada 14.jūnijā plkst.22.50 neatradās savā dzīvesvietā
/adrese/. Dzīvesvietā satiktā persona paskaidrojusi, ka /pers. A/ mājās neatrodas un nav zināms, kur atrodas. Mājās pēdējo reizi bijusi 13.jūnijā ap
plkst.15.00 (lietas 5.lapa);
5) ar /pers. A/ 2019.gada 19.jūnija paskaidrojumu, kurā viņa norādījusi, ka 2019.gada 14.jūnijā plkst.22.50 kārtējās policijas pārbaudes laikā
viņa nav atradusies savā dzīvesvietā, jo aizgājusi pēc cigaretēm uz degvielas uzpildes staciju „Circle K” Ogrē, Rīgas ielā. Atgriezusies mājās pēc
plkst.23.00. Atzīst, ka pārkāpusi policijas kontroles noteikumus (lietas 6.lapa).
Tiesnese secina, ka /pers. A/ ar savu rīcību 2019.gada 14.jūnijā plkst.22.50 neatrodoties savā dzīvesvietā, ir tīši pārkāpusi policijas kontroles
noteikumu nosacījumus - aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00, tādēļ ir pamats viņu saukt pie administratīvās atbildības pēc
LAPK 177.panta un piemērot viņai administratīvo sodu.
Attaisnojošus iemeslus /pers. A/ noteikto ierobežojumu neievērošanai tiesnese nav konstatējusi.
Personai noteiktā policijas kontrole uzliek par pienākumu ievērot zināmu dzīves režīmu un paciest noteiktus ierobežojumus, kas attiecināmi arī uz
personas privāto dzīvi, kurai savs laiks jāplāno ievērojot tai noteiktos policijas kontroles ierobežojumus.
Saskaņā ar LAPK 177.pantu par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole - uzliek
naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Tiesnese, saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar LAPK 33.pantu tiesnese nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus.
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesnese atzīst to, ka gada laikā atkārtoti izdarīts
līdzīgs pārkāpums, par kuru pārkāpēja jau administratīvi sodīta.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ nestrādā, apgādājamu personu nav, agrāk tiesāta, divdesmit sešas reizes sodīta par administratīvo
pārkāpumu izdarīšanu.
Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu
likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus - ir iespējams sasniegt /pers. A/ piemērojot
LAPK 177.panta sankcijā noteikto administratīvo arestu, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.
Tiesa nav konstatējusi LAPK 31.panta otrajā daļā noteiktos apstākļus, kas nepieļautu administratīvā aresta piemērošanu /pers. A/.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 213., 244., 270., 272.pantu, 289.6 , 289.7 pantu, 289.13, 289.16 un
289.18 pantu, tiesnese
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.
Spriedumu pēc tā stāšanās spēkā izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknim.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā Ogrē.
Pilns spriedums tiesas kancelejā pieejams 2019.gada 10.jūlijā.
Tiesnese I.Punte