Court dismisses appeal, ruling Information Access Law prevails over Administrative Liability Law for third-party data requests.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Cassation dismissed the appeal against a lower court's decision to order the police to release administrative violation files to a third party. The applicant argued that specific provisions in the Administrative Liability Law granted them exclusive access rights, excluding the general Information Access Law. The court rejected this, holding that the Administrative Liability Law regulates only participants in the proceedings, not external individuals seeking information.
Legislator headnote
AI generatedInformācijas atklātības likums; Administratīvās atbildības likums: When a third party requests information from administrative violation files, the Information Access Law applies unless a specific law grants exclusive access rights to that person, which the Administrative Liability Law does not do.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2024:0509.A420221523.10.L
Lieta Nr. A420221523, SKA-565/2024
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2024.gada 9.maijā
[1] Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija iesniedza kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 6.marta spriedumu, ar kuru
apmierināts pieteicējas /pers. C/ pieteikums un uzlikts par pienākumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijai izsniegt pieteicējas pieprasītos
administratīvā pārkāpuma lietas materiālus.
Tiesa spriedumā atzina, ka pieteicējas interese iegūt informāciju no Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas administratīvā pārkāpuma lietas
materiāliem ir pamatota ar leģitīmu mērķi – savu interešu aizstāvību citā administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pieteicēja saukta pie administratīvās
atbildības. Tiesa atzina, ka šāda pieteicējas interese prevalē pār nepieciešamību saglabāt pieprasīto informāciju iestādes rīcībā. Līdz ar to nav pamata
neļaut pieteicējai iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un iegūt to kopijas, ievērojot Informācijas atklātības likuma nosacījumus,
nepieciešamības gadījumā aizklājot personas datus un citu aizsargātu informācija.
[2] Izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, senatoru kolēģijai nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu. Lietā nav arī risināmi
tādi tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme judikatūras veidošanā.
[3] Kasatore argumentē, ka tiesa konkrētajā lietā nepamatoti piemēroja Informācijas atklātības likuma normas, jo bija jāpiemēro Administratīvās
atbildības likuma normas, kas ir speciālās tiesību normas un nosaka to personu loku, kurām ir tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas
materiāliem un saņemt to kopijas.
Kasatore norāda, ka Administratīvās atbildības likuma 41., 44., 45. un 191.pantā ir noteiktas konkrētas procesa dalībnieku tiesības attiecībā uz
pieeju lietas materiāliem. No tā secināms, ka tikai atsevišķām personām Administratīvās atbildības likuma ietvaros tiek piešķirtas tiesības iepazīties ar
administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas. Pieteicējai konkrētajā administratīvā pārkāpuma
lietā, no kuras pieteicēja lūdz izsniegt materiālus, nav piešķirts pie atbildības saucamās vai cietušās personas statuss, līdz ar to pieteicējai nav tiesību
iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem.
Senatoru kolēģija kasatores argumentu atzīst par nepamatotu.
Visi Administratīvās atbildības likuma panti, uz kuriem atsaukusies kasatore, ir vērsti uz administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku tiesību
nodrošināšanu, nevis regulē jautājumu par informācijas pieejamību citām personām un sabiedrībai. Gadījumos, kad sabiedrības loceklis vēršas iestādē
nolūkā iegūt informāciju, ir piemērojams Informācijas atklātības likums.
Senāts ir atzinis, ka ir iespējamas situācijas, kad cita likuma speciālā tiesību norma noteic īpašu regulējumu informācijas pieejamībai (Senāta
2017.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-453/2017, ECLI:LV:AT:2017:1221.A420346515.2.S, 7.punkts). Taču Administratīvās
atbildības likumā nav nekādu norāžu par to, ka tā mērķis būtu regulēt arī citu personu pieeju informācijai, nevis tikai personu, kuras piedalās
administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā, tiesības. Līdz ar to nav pamata atzīt Administratīvās atbildības likuma normas par speciālām tiesību normām
iepretim Informācijas atklātības likuma normām jautājumā par citu personu tiesībām uz informāciju (sal. Senāta 2020.gada 29.oktobra sprieduma lietā
Nr. SKA-405/2020, ECLI:LV:AT:2020:1029.A420173218.6.S, 8.punkts).
Senāts arī iepriekš atzinis: ja resoriskā pārbaude noslēgsies ar lēmumu neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, kā tas ir arī izskatāmajā
gadījumā, vai kriminālprocesu, privātpersonas, ar kuru saistībā ir veikta pārbaude, tiesības saņemt informāciju no resoriskās pārbaudes materiāliem būs
vērtējamas caur Informācijas atklātības likuma prizmu (sk. Senāt a 2018.gada 31.janvāra lēmuma lietā Nr. SKA-804/2018,
ECLI:LV:AT:2018:0131.A420334816.3.L, 9.punktu un Senāta 2013.gada 26.aprīļa lēmumu lietā Nr. SKA-327/2013, A420678011).
Tāpēc senatoru kolēģija atzīst, ka tiesa konkrētajā gadījumā pareizi secinājusi, ka pieteicējas iesniegums bija izskatāms Informācijas atklātības
likuma kārtībā.
[4] Ievērojot minēto, ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas
2024.gada 6.marta spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators Senatore
Senatore R. Vīduša
E. Darapoļskis A. Kovaļevska