Court convicted defendant of assaulting police officer under Article 269 Criminal Law and sentenced to two years imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of assaulting a police officer performing official duties and sentenced him to two years in prison. The defendant partially admitted guilt, claiming he only struck the victim once despite the prosecution alleging two blows. The court rejected this defense, finding the evidence sufficient to establish the assault and applying an aggravating circumstance to justify the sentence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 269. panta 1. daļa; Krimināllikuma 35. pants: Assaulting a state authority representative performing official duties constitutes a crime punishable by imprisonment, with the court retaining discretion to set the sentence based on the severity of the act and mitigating or aggravating circumstances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Atklātas lietas statuss
Kriminālprocess Nr.19730168325
Lieta Nr.K77-2430-25/70
ECLI:LV:RPT:2025:0620.19730168325.3.S
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2025.gada 20.jūnijā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Vita Rūsiņa,
piedaloties prokuroram /Andrejam Tihomirovam/ un zvērinātai advokātei /Inesei Krastiņai/,
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā/Persona C/(/Persona C/), dzimis /Datums C/, apsūdzēts pēc
Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] Pārbaudījusi un novērtējusi krimināllietas materiālus, tiesa konstatēja, ka /Persona C/(/Persona C/) izdarīja
uzbrukumu valsts varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību, šādos apstākļos:
2025.gada 23.februārī ap plkst.10.25 /Persona C/, būdams alkohola ietekmē, aizturētās personas statusā,
atrodoties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas biroja
telpās, /Adrese A/, kur Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās
aizturēšanas biroja vecākais inspektors /Persona D/, kurš saskaņā ar likuma “Par policiju” 22.panta pirmo daļu ir
valsts varas pārstāvis, veica likumisku dienesta darbību, izturējās agresīvi un lamājās cieņu aizskarošiem
vārdiem. Cietušais /Persona D/ vairākkārt lūdza /Persona C/ nomierināties.
/Persona C/, apzinoties, ka /Persona D/ ir varas pārstāvis, kurš veic likumisku dienesta darbību, būdams
neapmierināts ar /Persona D/ lūgumiem, dusmu vadīts, piegāja pie /Persona D/ un tīši ar kreisās rokas dūri iesita
/Persona D/ pa sejas labo vaigu un ar labās rokas dūri iesita /Persona D/ krūšu kurvja augšējā daļā, tādejādi
nodarot /Persona D/ fiziskas sāpes.
Tādā veidā /Persona C/, lietojot vardarbību, uzbruka varas pārstāvim /Persona D/, sakarā ar tā likumisku
dienesta darbību.
Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta
pirmajā daļā.
Motīvu daļa
[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona C/(/Persona C/) savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā atzina daļēji, norādot, ka atzīst to, ka iesitis
cietušajam tikai vienu reizi pa sejas labo vaigu, bet nav iesitis cietušajam otru reizi ar labās rokas dūri krūšu
kurvja augšējā daļā kā norādīts apsūdzībā.
[3] No apsūdzētā 2025.gada 23.februāra Izdodamās personas aizturēšanas protokola izriet, ka apsūdzētais
uzskatīja, ka aizturēšanai nepiekrita un uzskatīja, ka aizturēšana ir nepamatota (lietas 1.sējuma 8.lapa).
No apsūdzētā liecinātā izriet, ka būdams nopratināts aizdomās turētā statusā 2025.gada 26.februārī, liecinājis, ka
dzīvo Igaunijā (adresi nenosauca), ar 9 klašu izglītību, nestrādā. Aptuveni 2025.gada 20.februārī atbraucis no
Igaunijas uz Latviju ciemos pie draudzenes (draudzenes vārdu un uzvārdu atteicās nosaukt), kas dzīvo Rīgā, bet
adresi nevarēja nosaukt, jo nepārzinot ielu nosaukumus. Latvijā neesot deklarētās dzīvesvietas adreses, bet esot
iespēja piedeklarēties. Uz Latviju braucot vairākas reizes gadā, aptuveno no 5-6 reizēm pa gadu un parasti visu
laiku kamēr ir Latvijā atrodoties pie savas draudzenes. Cik atceroties, tad 22.02.2025. esot pie draudzenes
skatījies boksa cīnu un pēc tam devies uz bāru. Boksa cīna beigusies naktī ap plkst.03.00, kas jau bijis
23.02.2025. Bāru cik atceras apmeklējis Vecrīgā, bet kas tas bijis par bāru neatcerējās. Bārā esot izdzēris pāris
alus, kuru tilpums bija 0,3l katrs. Kad izgājis no bāra gribējis izsaukt taksometru. Redzējis, ka pie blakus ēkas
bijusi apstājusies trafareta policijas automašīna, kurai bijušas ieslēgtas bākugunis. Tad gājis prom, pretējā
virzienā, kad no muguras dzirdējis, ka tuvojas iepriekš minētā policijas mašīna un viņam teikts, lai viņš
apstājoties vai arī tikšot pielietots šaujamierocis. Neesot apstājies, bet skrējis prom, jo zinājis, ka ir izsludināts
meklēšanā Igaunijā, turklāt viņa foto esot bijis izvietots interneta vietnē /Tīmekļvietne A/. Aizmukt viņam nav
izdevies pēc kā policijas darbinieki viņu esot aizturējuši un iesēdinājuši dienesta automašīnā. Tad ticis
paskaidrots, ka kāds viņu bārā esot atpazinis kā meklējamo personu un ir izsaukta policija. Ticis nogādāts kādā
policijas iecirknī, bet kādā nezinot un ielikts izolatorā. Ap plkst.10.30 tika aizvest uz Īslaicīgās aizturēšanas
biroju. Kad ticis aizvests uz Īslaicīgo aizturēšanas biroju, tad tur esot uzradies medicīnas darbinieks, kuram
paskaidrojis, ka viņam sāpot nieres par cik ticis fiziski ietekmēts. Tajā brīdī viens no policijas darbiniekiem
sācis viņu apsaukāt. Bez tam ir palūdzis glāzi ūdens, kas tikusi arī atnesta. Kad pagaršojis iedoto ūdeni tas bijis
negaršīgs un jautājis vai tiešām neesot normāla ūdens, ko padzerties. Tad viens no policijas darbiniekiem atkal
esot viņu aizvainojis, nosaucot viņu par pederastu. Šis policijas darbinieks atradies aiz stiklotā aizslietņa. Uz
policijas darbinieka aizvainojošo frāzi ir atbildējis: ”Tev pa galvu sadot? Neviens nav Tevi iemācījis normāli
sarunāties?” Pēc apsūdzētā atbildes policijas darbinieks esot iznācis no galda pretējās puses un pienācis pie
apsūdzētā un teicis vai viņš tikai varot ar vārdiem mētāties vai varot arī iesist. Policijas darbinieks bijis nostājies
uzbrūkošā pozā. Apsūdzētais piecēlies kājās par cik pirms tam esot sēdējis krēslā un piegājis pie policijas
darbinieka tā, ka bijuši viens ar otru ar sejām tuvu klāt un apsūdzētais ar kreiso roku esot iesitis policijas
darbiniekam pļauku pa sejas labo pusi. Rokas pirkst neesot bijuši salikti dūrē. Apsūdzētais esot labi apzinājies,
ka iesitis policijas darbiniekam, bet tas esot bijis tāpēc, ka policijas darbinieks viņu apsaukājis ar necenzētiem
vārdiem. Pēc sitiena apsūdzētajam esot metušies virsū pārējie policijas darbinieki, kas bijuši telpā, tika nogāzts
uz grīdas un uzlikti roku dzelži. Kad bija pasūdzējies par faktu, ka čurājot asinis, tad viņš esot ar NMPD
nogādāts uz ārstniecības iestādi, kur tika nodotas analīzes un pēc tam ticis nogādāts atpakaļ uz Īslaicīgās
aizturēšanas biroju. Kādā medicīnas iestādē ticis nogādāts pateikt nevarēja, jo nezinot. Savu vainu par to, ka
iesitis policijas darbiniekam atzina daļēji, jo pats policijas darbinieks viņu esot izprovocējis. Piebilda, ka ticis
noguldīts uz zemes ir saņēmis vairākus sitienu galvas rajonā un muguras daļā (lietas 1.sējuma 69.-71.lapa).
[3.1] No 2025.gada 25.februāra aizturēšanas protokola izriet, ka /Persona C/ aizturēts plkst.16.45 pēc
Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas, piedaloties zvērinātai advokātei /Inesei Krastiņai/(lietas 1.sējuma
65.lapa).
[3.2] No 2025.gada 26.februāra lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto izriet, ka /Persona C/ atzīts
par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā
daļā(lietas 1.sējuma 68.lapa).
[3.3] 2025.gada 26.martā apsūdzētajam tika izsniegta apsūdzība, kur apsūdzētais liecināja, ka uztur iepriekš
sniegtās liecības policijā un papildus liecināt neko nevēlējās. Apsūdzību atzina daļēji un papildus norādīja, ka
nepiekrīt, ka veicot noziedzīgu nodarījumu atradies alkohola ietekmē, kā arī nepiekrita, ka policijas darbiniekam
pa ķermeni izdarīja sitienu, jo sitienu nodarīja tikai pa seju (lietas 1.sējuma 129.lapa).
[3.4] No 2025.gada 27.februāra Rīgas pilsētas tiesas lēmuma izriet, ka /Persona C/ ir piemērots drošības
līdzeklis – apcietinājums(lietas 1.sējuma 96.-101.lapa).
[3.3] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais atteicās sniegt liecību izmantojot savas tiesības neliecināt, kas fiksēts
2025.gada 29.maija tiesas sēdes protokolā (lietas 2.sējuma 32.-35.lapa).
[4] Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri
pārbaudīti tiesas sēdē, un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas
nodošanu tiesai, vai ar pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams
pārbaudīt, ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība piekritusi šo
liecību izmantošanai un ar personas, kura tiesas sēdē sniedza liecības, konkrētajā pirmstiesas kriminālprocesā
sniegtajām ziņām.
Neskatoties uz to, ka tiesā apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļa pilnībā nav atzinis, tiesa secina, ka noziedzīgā nodarījuma,
kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā, sastāvu esamība ir pierādīta. Šo noziedzīgo nodarījumu
apsūdzētais izdarījis ar tiešu nodomu. Ievērojot minēto, pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais
pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.
Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pirmstiesas kriminālprocesā savāktiem un iztiesāšanas gaitā kopumā
pārbaudītiem pierādījumiem, rakstveida pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību un apsūdzētā
versiju savai aizstāvībai.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā pierādīta ar
kriminālprocesā savāktajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, izslēdzot saprātīgas šaubas, un
konkrēti:
[4.1] No cietušā /Persona D/ liecībām izriet, ka 2025.gada 23.februārī ap plkst.10.25 VP RRP ĪAB telpās tika
atvests vīrietis. Vīrietis bijis noskaņots uz konfliktu un draudējis. Vīrietis teicis “pidarasti” un draudējis iesist
cietušajam. Telpā ienācis medicīnas personāls un vīrietis sācis rupji runāt ar medicīnas personāla darbinieku.
Pēc aizrādījuma vīrietis sācis bļaustīties. Ņemot vērā vīrieša uzvedību, cietušajam radās aizdomas, ka
pārmeklēšanas laikā iespējams izcelsies fizisks konflikts. Cietušais vīrietim atkārtoti ir aizrādījis, lai pārstāj
bļaut pēc kā vīrietis ir piecēlies kājās un strauji virzījies cietušā virzienā un ar kreisās rokas dūri iesitis
cietušajam pa sejas labo vaigu. Pēc sitiena cietušajam palīdzējuši kolēģi un pielietojot fizisku spēku pret vīrieti
uzlikuši vīrietim roku dzelžus. Pēc notikuma cietušais uz reiz par notikušo paziņojis /Nosaukums A/ un tiešajam
priekšniekam. Notikuma vietā ieradies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un pieņēma lēmumu
cietušo hospitalizēt. Slimnīcā tika uzstādīta diagnoze – galvas sasitums. Konflikts norisinājies pieņemšanas
telpā – dežūrdaļā un cietušais neesot bijis gatavs sitienam(lietas 1.sējuma 1.-2.lapa).
Tiesas izmeklēšanā cietušais /Persona D/ uzturēja savas iepriekš sniegtās liecības pirmstiesas izmeklēšanā un
papildināja un precizēja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības. Policija nogādājusi apsūdzēto uz
policijas iecirkni, bet apsūdzētais esot bijis uzbudinājuma stāvokli un esot visiem draudējis. Apsūdzētais
sūdzējies par savu veselības stāvokli un ticis pieaicināts ārsts. Kad atnācis ārsts, tad sācis runāt ar apsūdzēto, bet
apsūdzētais ar ārstu ir runājis ar rupjiem vārdiem un cietušais ir pabrīdinājis apsūdzēto, ka tā nevajagot runāt, jo
ārsts ir gados un lai nomierinoties. Pēc tam apsūdzētais ir piecēlies un iesitis cietušajam. Pēc tam cietušais
atceras, ka apsūdzētais jau no citu kolēģu puses bija piespiests pie zemes, kur atrodas skapīši, kur glabājas
mantas. Otru sitienu cietušais neatceroties, bet atceras noteikti vienu sitienu, kas ir bijis spēcīgs un izdarīts pa
galvu. No sitiena pa galvu cietušais ir nedaudz pazaudējis samaņu un pēc tam tikai ir redzējis, ka apsūdzētais jau
guļot zemē. Pēc tam tika izsaukta ātrā palīdzība, kas cietušo aizveda uz slimnīcu un pēc tam cietušais atradies
kādu brīdi slimnīcā. Apsūdzētais sitienu pa galvu cietušajam izdarījis no kreisās puses, jo citu variantu
apsūdzētajam nav bijuši, jo no otras puses bijis stikls un neviens nav domājis, ka sanāks tā kā sanāca. Cietušais
ir gribējis, lai apsūdzētais nomierinās un runā normāli ar policijas darbiniekiem un ārstu, jo ir sūdzējies par
veselības stāvokli un gribējis ar kolēģiem pieņemt lēmumu vai saukt apsūdzētajam ātro palīdzību vai nē un
tāpēc arī tika pieaicināts iecirkni uz vietas esošais ārsts. Pēc izdarītā sitiena no apsūdzētās puses cietušais
neatceras, ka būtu izdarīts vēl viens sitiens, jo pēc sitiena cietušais ir atguvies un redzējis, ka apsūdzētais jau ir
noguldīts uz zemes no kolēģu puses. Pēc sitiena cietušais nav zaudējis samaņu, bet bija apdullis. Cietušais
uzskata, ka apsūdzētais ir vienkārši piecēlies un iesitis viņam bez nekāda iemesla(24.04.2025. tiesas sēdes
protokols, lietas 1.sējuma 190.-195.lapa).
[4.2] No liecinieka /Persona E/ liecībām izriet, ka pildot dienesta pienākumus kā izolatora darbinieks atrodoties
savā darba vietā izolatori /Nosaukums B/ ekipāža atvedusi aizturēto Igaunijas Republikas pilsoni un
pieņemšanas laikā aizturētais uz reiz bijis agresīvs, lamājās ar rupjiem vārdiem un uz uzdotajiem jautājumiem
nav atbildējis, dežurantam /Persona D/ (cietušajam) draudējis, ka iesitīs un tad aizturētā persona strauji
piecēlusies un gājusi klāt dežurantam. Liecinieks tajā pašā laikā arī ir virzījies uz dežuranta pusi. Aizturētā
persona mērķtiecīgi ar kreiso kulaku iesita /Persona D/ pa sejas labās puses vaigu pēc kā liecinieks pret aizturēto
pielietojis fizisku spēku, lai savaldītu personu un lieciniekam ir palīdzējuši Valsts policijas ekipāža
“/Nosaukums C/, kuri bija atveduši aizturēto personu. Pieņemšanas telpās bija videonovērošanas kameras, kurās
arī ir redzama notikuma gaita(lietas 1.sējuma 3.lapa).
Tiesas izmeklēšanā liecinieks /Persona E/ uzturēja savas iepriekš sniegtās liecības un tiesas sēdē papildināja tās
liecinot, ka viss esot rakstīt dienesta ziņojumā, viņa liecībā. Notika uzbrukums policijas darbiniekam par, ko
apsūdzētais ticis aizturēts. Apsūdzētais cietušajam ir izdarījis sitienu pa galvu ar kreiso roku un persona tika
aizturēta pielietojot fizisku spēku, noguldīja personu zemē un tika uzlikti roku dzelži. Apsūdzētais cietušajam
paspējis izdarīt tikai vienu sitienu. Liecinieks bijis pratināšanas telpās, jo redzējis, ka apsūdzētais cietušajam
nācis virsū cietušajam un nācis lēnām uz telpu, kur bija cietušais un apsūdzētais. Atradies cietušajam aiz
muguras(24.04.2025. tiesas sēdes protokols, lietas 1.sējuma 190.-195.lapa).
[4.3] No liecinieka /Persona F/ liecībām izriet, ka 2025.gada 23.februārī ap plkst.10.25 Valsts policijas īslaicīgās
aizturēšanas biroja telpās pēc adreses /Adrese B/ tika atvests vīrietis. Vīrietis apsēdies pie aizturēšanas galda.
Ienākot telpā vīrietis uz reiz jau bijis agresīvs, izteicis aizkarošus lamuvārdus medicīnas personālam un kolēģim.
/Persona D/ esot sācies mutisks konflikts, kura laikā vīrietis kaut, ko ir teicis, bet tieši, ko neesot dzirdējis.
Vīrietis piecēlies un piegājis pie /Persona D/, un ar kreiso roku vienu reizi iesitis /Persona D/ pa sejas labo pusi.
Pēc sitiena esot pieskrējis klāt un palīdzējis kolēģim. Pret personu tika pielietots fizisks spēks un uzlikti roku
dzelži. Pēc tam tika izsaukts NMPD, lai tiktu apskatīts /Persona D/. Kad personai tikuši uzlikti roku dzelži tā ir
gulējusi uz zemes. Uzbrukuma brīdi ir atradies pārmeklēšanas telpā(lietas 1.sējuma 4.lapa).
Tiesas izmeklēšanā liecinieks /Persona F/ uzturēja savas iepriekš sniegtās liecības un tiesas sēdē papildināja tās
liecinot, ka darba laikā tika atvests apsūdzētais un bijis agresīvs, iesitis dežurantam pa degunu/seju, apsūdzētais
ticis aizturēts un izsaukta ātrā palīdzība gan dežurantam, gan apsūdzētajam. Apsūdzētais cietušajam ir iesitis
vienu reizi sejas rajonā ar kreiso roku pa sejas labo pusi, jo pa otru pusi nevarēja, jo tur bijis stikls. Pēc
apsūdzētā aizturēšanas tika izsaukta ātrā palīdzība un dežurants ticis aizvests. Pēc tam sagaidījuši vēl vienu
ekipāžu un arī apsūdzētais, kas bijis roku dzelžos arī ticis aizvests uz slimnīcu. Apsūdzētais ticis aizturēts uz
reiz, kad ticis izdarīts sitiens cietušajam, jo skrējis palīdzēt. Sitiena brīdī ir atradies pretī gan cietušajam, gan
apsūdzētajam. Kad notiek aizturēšana, tad var pielietot speciālos paņēmienus, tajā skaitā sitienus(24.04.2025.
tiesas sēdes protokols, lietas 1.sējuma 190.-195.lapa).
[4.4] No liecinieces /Persona G/ ziņojuma izriet, ka 2025.gada 23.februārī pildot dienesta pienākumus Valsts
policijas RRP Rīgas Austrumu pārvaldes KPB RN /Nosaukums B/ sastāvā, kopā ar Valsts policijas RRP Rīgas
pārvaldes KPB RN vecāko inspektoru /Persona H/, no VP RRP KPB reaģēšanas nodaļas tika saņemts uzdevums
nogādāt meklēšanā esošu personu, Igaunijas pilsoni /Persona C/, dzimis /Datums C/. uz Īslaicīgās aizturēšanas
biroju, pēc adreses /Adrese C/. Ierodoties pēc minētās adreses, atrodoties pieņemšanas telpā, Īslaicīgās
aizturēšanas biroja darbinieki veica dokumentu un personas pārbaudi, kā arī tika aicināts Īslaicīgā aizturēšanas
biroja (turpmāk arī – ĪAB) medicīnas darbinieks. Uz uzdotajiem jautājumiem /Persona C/ esot atbildējis, bet
sarunas laikā lamājies ar necenzētiem vārdiem, kā arī runājis izaicinoši ar ĪAB darbiniekiem. Esot minējis par
mazām algām un ka nespēj par tādu mazu algu nopelnīt. Tā kā /Persona C/ runājis izaicinoši, ĪAB dežurants
/Persona D/ vēršoties pie /Persona C/ palūdza nomierināties un runāt pienācīgi, uz ko /Persona C/ paicis
agresīvs, esot minējis, ka kas viņš tāds esot, piecēlies no savas vietas, kuras paredzēta priekš aizturētajiem un
esot virzījies dežuranta virzienā. Pienācis klāt un ar roku (kuru tieši norādīt nevarēja) iesita vienu reizi /Persona
D/ sejas rajonā, trāpot sejas labajā pusē. /Persona D/ stāvējis pie galda, tuvāk durvīm pie pārmeklēšanas telpas.
Reaģējot, ĪAB pieņemšanas telpā, darbinieki samērīgi pielietojot fizisku spēku noguldīja /Persona C/ uz grīdas.
/Persona C/ uzlikti roku dzelži plkst.10.40. ĪAB pieņemšanas telpā atradās videonovērošanas kamera. Par
notikušo tika paziņots Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes KPB RN galvenajam
inspektoram(lietas 1.sējuma 5.lapa).
Tiesas izmeklēšanā lieciniece /Persona G/ uzturēja savas iepriekš sniegtās liecības un tiesas sēdē papildināja tās
liecinot, ka bija dots uzdevums konvojēt persona, kas tobrīd atradās pārvaldē. Kad ieradusies, tad persona
gulējusi, tikusi pamodināta, veiktas pārrunas un tikusi nogādāta Īslaicīgās aizturēšanas birojā. Kad ieradušies
ĪAB tika izsaukts ārsts, jo apsūdzētajam jautājot par veselības stāvokli sācis sūdzēties, ka urinējot esot
konstatējis asinis. Kad atnācis ārsts, tad apsūdzētajam tikusi iedota burciņa un ārsts palūdzis, kad apsūdzētais
nākamo reiz dosies uz labierīcībām, lai pačurā burciņā, lai ārsts varot pārliecināties un konstatēt apsūdzētā
teikto un tad tiktu lemts par ātrās palīdzības izsaukšanu apsūdzētajam. Pa to laiku apsūdzētais ir sēdējis un pēc
reģistrēšanas tika uzdoti apsūdzētajam jautājumi un apsūdzētais ir komunicējis ar ĪAB darbiniekiem. Dežurants
ir sēdējis pie letes aiz galda, piecēlies un gājis pie pārmeklēšanas telpas, bet tajā pašā brīdī arī apsūdzētais ir
piecēlies un piegājis pie dežuranta un iesitis viņam vienu reizi. Pēc izdarītā sitiena apsūdzētais ticis apturēts,
noguldīts uz zemes, uzlikti roku dzelži un izsaukta ātrā palīdzība. Apsūdzētais cietušajam ir iesitis vienu reizi pa
seju, acs rajonā, bet precīzi kurā sejas pusē nevarēja pateikt, bet bija aiz muguras apsūdzētajam, kad redzēja kā
viņš piecēlies, pacēlis roku un iesitis cietušajam. Cietušais no liecinieces atradies no kreisā sāna. Pašu izdarīto
sitienu no apsūdzētā puses cietušajam nav redzējusi un uztvērusi, ka ticis veikts viens sitiens(20.05.2025. tiesas
sēdes protokols, lietas 2.sējuma 4.-6.lapa).
[4.5] No liecinieka /Persona H/ ziņojuma izriet, ka dežūras laikā 23.03.2025. pildot dienesta pienākumus VP
RRP Rīgas Austrumu pārvaldes KPB RN norīkojumā /Nosaukums C/ veikuši aizturētā /Persona C/, dzimis
/Datums C/., Igaunijas pilsoņa, kas atradās SIS atvērtajā meklēšanā konvoju. Persona visu laiku uzvedusies
agresīvi un provocējusi VP darbiniekus uz konfliktu, kā arī lamājās ar necenzētiem vārdiem. Atbraucot uz VP
RRP KPP ĪAB un konvojējot aizturēto no dienesta automašīnas līdz pieņemšanas telpai, persona turpinājusi
lamāties ar necenzētiem vārdiem, bet agresiju nav izrādījis. Personas pieņemšanas laikā, persona sākusi lamāties
ar necenzētiem vārdiem un uz lūgumiem pārstāt nereaģēja, kā arī uz vairākiem lūgumiem nomierināties sācis
uzvesties agresīvi un uzbudināties. Pēc kā persona strauji piecēlusies kājās un ar pāris soļiem jau pieskrēja pie
VP amatpersonas /Persona D/ un ar kreisās rokas dūri ar atvēzienu iesita pa galvu sejas un apkakles rajonā
labajā pusē. Pēc kā liecinieks pieskrējis un kopā ar /Persona E/ un /Persona F/ pielietojuši fizisku spēku un
speclīdzekļus (roku dzelžus), persona tikusi noguldīta uz grīdas un aizturēta, kas notika 23.02.2025. plkst.10.40.
Persona pie aizturēšanas izrādījusi pretošanos līdz ar ko pret personu tika pielietoti spēka paņēmieni, lai uzliktu
roku dzelžus un nomierināt personu. VP RRP KPB ĪAB tiek veikta telpu videonovērošana(lietas 1.sējuma
6.lapa).
Tiesas izmeklēšanā liecinieks /Persona H/ uzturēja savas iepriekš sniegtās liecības un tiesas sēdē papildināja tās
liecinot, ka ierodoties Rīgas Austrumu pārvaldē saņēmusi no dežūrdaļas uzdevumu konvojēt apsūdzēto uz ĪAB,
kuru atvedusi pašvaldības policija. Kad apsūdzēto atveduši uz izolatoru un kad izolatora darbinieki veikuši
savas darbības attiecībā uz apsūdzēto, tad ir sēdējis pie ieejas un apsūdzētais pēkšņi ir piecēlies un iesitis
kolēģim pa seju. Tieši neatceroties ar, kuru roku apsūdzētais ir iesitis, bet iesitis pa seju, vaiga rajonā. Cik
atceroties apsūdzētais izdarījis vienu sitienu. Pēc sitiena ir piecēlies kājās, jo līdz notikuma vietai bijuši
apmēram 3 metri un blakus jau atradušies kolēģi no izolatora, kuri stāvējuši blakus, palīdzējuši apsūdzētajam
uzlikt roku dzelžus un noguldīt apsūdzēto uz zemes. Liecinieks nezinot kāpēc apsūdzētais uzbrucis cietušajam,
jo pirms tam neesot bijusi nekāda saruna. Cietušais no liecinieka esot stāvējis pus pagriezienā no viņa apmēram
3 metru attālumā durvju ailē. Vienu sitienu ir redzējis, kas bija vērsts pret cietušo(29.05.2025. tiesas sēdes
protokols, lietas 2.sējuma 32.-35.lapa).
[4.6] No liecinieces /Persona I/ ziņojuma izriet, ka 23.02.2025. pildot dienesta pienākumus ekipāžā /Nosaukums
V/ tika saņemts izsaukums uz /Adrese D/, kur aizturētā persona uzbrukusi varas pārstāvim. Ierodoties notikuma
vietā tika nopratināti liecinieki kā arī tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas.
Aizturētā persona /Persona J/, dzimis /Datums C/., izmantoja savas tiesības neliecināt pret sevi kā arī uz nevienu
jautājumu nesniedza atbildes(lietas 1.sējuma 7.lapa).
Tiesas izmeklēšanā lieciniece /Persona I/ uzturēja savas iepriekš sniegtās liecības un tiesas sēdē papildināja tās
liecinot, ka pašā notikuma vietā nebiju un saņēma tikai izsaukumu, kad jau viss bija noticis. Pašu notikumu
nebija redzējusi un vadījusies pēc ziņojumiem, liecinieku sniegtajām liecībām un cietušā teiktā(29.05.2025.
tiesas sēdes protokols, lietas 2.sējuma 32.-35.lapa).
[4.7] No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas Īslaicīgās aizturēšanas biroja veiktajiem
videoierakstiem izriet, ka video novērošana veikta dežūrdaļas telpās, kur tiek pieņemtas aizturētās personas.
Ieraksta pašā sākumā telpā ienāk divi formās tērpti policijas darbinieki un viens vīrietis privātā apģērbā ar
cepuri galvā. Dotajam vīrietim ir bārda. Dežūrdaļas telpā pie galda aiz aizslietņa sēž policijas darbinieks un
formē dokumentus. Pa šo laiku telpā ienāk sieviete (medicīnas personāls) baltas krāsas apģērbā un uzsāk
komunikāciju ar vīrieti cepurē, kurš sēž telpā tās kreisajā pusē, ja skatās no video ieraksta uzņemšanas vietas.
Dežūrdaļas telpā no blakus telpās, kas izvietota pa labu no ieraksta veikšanas vietas, ienāk vēl divi policijas
darbinieki formās tērpā. Medicīnas darbinieks iziet uz brīdi no dežūrdaļas telpas, bet pēc neilga brīža atgriežas
atpakaļ un turpina komunikāciju ar vīrieti privātā apģērbā. Ieraksta 8 minūtes 15 sekundē medicīnas darbinieks
ieiet blakus telpā, kas izvietota pa labi no ieraksta veikšanas vietas. Policijas darbinieks paņem roku dzelžus un
pieiet pie blakus telpas durvīm, apstājas un redzams, ka uzsāk komunikāciju ar vīrieti privātā apģērbā. Ar galvas
mājienu, kā arī redzams, kaut ko pasakām, aicina doto vīrieti uz blakus telpu. Ieraksta 8 minūtes 19 sekundē
dotais vīrietis strauji pieceļas un aktīvi, mērķtiecīgi dodas pie blakus telpas durvīm stāvošā policijas darbinieka
virzienā, kurš mierīgi stāv ar rokām gar sāniem ar kreiso sānu vērsts pret doto vīrieti un pa kreisi pagrieztu
galvu (skatienu vērstu uz tuvojošo vīrieti). Brīdī, kad dotais vīrietis pietuvojās policijas darbiniekam, tas ar
kreiso roku veica spēcīgu sitienu pa policijas darbinieka galvas labo pusi. Sitiena rezultātā policijas darbinieks
zaudēja līdzsvaru un atkrita atmuguriski pret atvērtajām durvīm, mazliet pie tām pieturoties. Pēc sitiena
izdarīšanas ar kreiso roku, vīrietis privātajā apģērbā uz reiz veica arī vājāku sitienu ar labo roku krūšu kurvja
rajonā, trāpot krūšu kurvja augšējā daļā. Nekavējoties no blakus telpas iznāk divi policijas darbinieki un kopā ar
dežūrdaļas telpā esošo policijas darbinieku, kurš atveda doto vīrieti, veica viņa noguldīšanu uz grīdas un
aizturēšanu (lietas 1.sējuma 74.lapa).
[4.8] No 2025.gada 6.marta Nr.003360BC0856 SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” atbildes
izriet, ka apsūdzētais saņēmis medicīnisko palīdzību SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”
stacionāra “Gaiļezers” Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā 23.02.2025. plkst.12.59.
Uzstādītā diagnoze: komplicēta urīnceļu infekcija. Labās puses nefrolitiāze. Resnās zarnas divertikuloze. Th10
vieglas pakāpes kompresijas lūzums. Konstatēts etilspirts asinīs 23.02.2025. plkst.13.29 – 1.2l g/L (lietas
1.sējuma 85.lapa).
[4.9] No VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas biroja 2025.gada 12.marta atbildes un
pievienotās 2026.gada 23.augusta pavēles izriet, ka biroja vecākais inspektors /Persona D/ iecelts amatā
/Datums M/(lietas 1.sējuma 113.-114.lapa).
[4.10] No pievienotā CD diska ar ierakstu no ĪAB dežūrdaļas izriet, ka telpā tika veikta videonovērošana. Video
sākumā redzams, ka ienāk divi policisti formas tērpos un vīrietis civilā apģērbā, kam galvā ir cepure, kurš
apsēdās blakus novietotam galdam ar stiklu uz novietotajiem krēsliem. Kopumā telpā atradās sākotnēji 4
policijas darbinieki. Policiste sieviete nodot otram policistam, kas sēž pie galda dokumentus. Otri divi policijas
darbinieki sasveicinājās (video 00:00-00:06 sekunde). Tālāk viens no policistiem dodas telpā pa durvīm, kur aiz
atvērtām durvīm atrodas skapīši un telpā paliek trīs policijas darbinieki, kas savā starpā sarunājas (00:06-00:10
sekunde). Pēc tam telpā atgriežas ceturtais policijas darbinieks, atkal saveicinās ar pārējiem diviem policijas
darbiniekiem, kas ir vīrieši un savā starpā visi policijas darbinieki sarunājas (00:10-00:54 sekunde). Tālāk video
redzams, ka policijas darbiniece veic sarunu ar vīrieti, kas ir civilā apģērbā (00:54-01:19). Turpinājumā
redzams, ka policijas darbinieks, kas stāvēja kājās un formas tērpā ir apģērbies ar T-kreklu, kam ir īsās
piedurknes pavirzās uz durvju pusi un kaut, ko saka vīrietim, kas ir civilā apģērbā un ieiet jau pa iepriekš
minētajām durvīm laukā no telpas, kur tika veikta videonovērošana un telpā paliek trīs policijas darbinieki un
vīrietis civilā apģērbā, kas joprojām turpina sēdēt uz krēsliem (01:19-1:51). Pēc brīža telpā ienāk sieviete baltā
halātā un uzsāk sarunu ar vīrieti, kas ir civilā apģērbā un pēc brīža policijas darbiniece arī uzsāk sarunu ar vīrieti
civilā apģērbā (1:51-3:12). Pēc tam durvīs parādās ceturtais policijas darbinieks un atstutējas pret durvju
stenderi un policijas darbinieks, kas atrodas pie galda arī uzsāka sarunu ar vīrieti civilā apģērbā (3:12-3:37).
Telpā ienāk piektais policijas darbinieks un nostājās pie galda kamēr sieviete baltajā halātā turpina runāt ar
vīrieti civilā apģērbā, tad policijas darbiniece pasper dažus soļus tuvāk vīrietim un cits policists, kas atradās
durvju ailē arī panāca dažus soļus uz priekš vīrieša virzienā (3:37-4:15). Pēc tam sieviete baltajā halātā vēršas
pie policijas darbinieces un runā ar viņu. Kad sieviete baltajā halātā grasījās doties prom, vēlreiz vērsās ar
sarunu pie vīrieša civilajā apģērbā un pēc sarunas pabeigšanas vēršas pie policijas darbinieka, kas pirmīt bija
stāvējis durvju ailē un pēc tam sieviete baltajā halātā aiziet un arī policijas darbinieks iziet no telpas un telpā
palika četri policijas darbinieki (4:15-4:28). Tālāk policijas darbiniece apsēdās uz krēsla, kas atradās tieši pretī
galdam. Telpā atgriežas policijas darbinieks, kas bija izgājis, kam rokās uzvilkti balti cimdi un dodas pie vīrieša,
kas ir civilā apģērbā un pasniedz viņam glāzi, kur iekšā ir šķidrums un telpā atkal atrodas pieci policijas
darbinieki. Policists cimdos nostājas netālu no atvērtajām durvīm (4:28-5:18). Ierakstā redzams kā vīrietis civilā
apģērbā izdzer atnesot šķidrumu un cits policists, kas atradās aiz galda iziet no telpas. Telpā palika četri policijas
darbinieki. Policijas darbinieks cimdos pavirzās dažus soļus uz vīrieša pusi, kas ir civilā apģērbā un pēc atkāpjas
un var redzēt, ka komunicēt ar iepriekš minēto vīrieti (5:18-5:37). Telpā atkal ienāk sieviete baltajā halātā un
uzsāk komunikāciju ar vīrieti civilā apģērbā, bet policijas darbinieks, kas bija cimdos atkal pameta telpu izejot
pa durvīm. Telpā palika trīs policijas darbinieki un policijas darbinieks, kas stāvēja pie galda kājās piegāja pie
policijas darbinieces, kas bija apsēdusies uz krēsla. Pēc brīža policijas darbinieks, kas visu laiku bija sēdējis pie
galda un formēja dokumentus piecēlās un pasauca atpakaļ policijas darbinieku, kas bija aizgājis pie kolēģes, kas
sēdēja uz krēsla (5:37-7:36). Policijas darbinieks, kas bija sēdējis pie galda pameta telpu un telpā palika divi
policijas darbinieku un otrs policijas darbinieks devās pie kolēģes, kas sēdēja uz krēsla un apsēdās viņai balkus.
Sieviete baltajā halātā turpināja komunicēt ar vīrieti, kas bija civilā apģērbā (7:36-8:03). Telpā atgriežas
policijas darbinieks, kas bija sēdējis iepriekš pie galda, bet sieviete baltajā halātā atstāja telpu un policijas
darbinieks, kas tikko bija ienācis telpā arī grasījās dotie pakaļ sievietei baltajā halātā, bet prom ejot sāka
komunicēt ar vīrieti civilā apģērbā (8:03-8:19). Policijas darbinieks apstājās pie durvīm un policijas darbiniece,
kas sēdēja uz krēsla piecēlās kājās un spēra dažus soļus tuvāk policijas darbiniekam, kas bija nostājies durvīs.
Tad vīrietis civilā apģērbā strauji piecēlās un tuvojās policijas darbiniekam, kas stāvēja durvīs, bet policijas
darbiniece nogāja nostāk tajā virzienā, kur bija sēdējis vīrietis civilā apģērbā. Vīrietis civilā apģērbā pieejot pie
policijas darbinieka, kas stāvēja durvīs, atvēzēja kreiso roku, kas bija kulakā un iesita vienu reizi policijas
darbiniekam pa sejas labo pusi, vaiga rajonā un izdarīja otru sitienu, ar otru roku krūšu rajonā, kas bija līdzīgs
grūdienam. Durvīs parādījās cits policijas darbinieks, kam bija formas tērps ar īso T-kreklu un policijas
darbinieks, kas sēdēja uz krēsla piecēlās kājas (8:19-8:22). Pēc izdarītā sitiena policijas darbinieks nedaudz
atkrita uz atpakaļu, bet palika kājās stāvot un policijas darbinieks, kas bija parādījies durvīs metās aizturēt vīrieti
civilā apģērbā un policijas darbinieks, kas iepriekš bija sēdējis uz krēsla palīdzēja aizturēt vīrieti civilā apģērbā.
Telpā ieskrēja vēl viens policijas darbinieks, kas palīdzēja aizturēt vīrieti, kas tika noguldīts uz grīdas. Policijas
darbinieks, kas bija saņēmis sitienu piegāja klāt pie trijiem policijas darbiniekiem un vīrieša civilajā apģērbā un
padeva roku dzelžus. Telpā ienāca arī sieviete baltajā halātā (8:22-8:33) (pie krimināllietas materiāliem).
[4.11] No VP RRP KrPP 5.biroja 1.nodaļas 2025.gada 5.marta lēmuma izriet, ka ir nozīmēta tiesu medicīniskā
ekspertīze un tā uzdota VTMEC ekspertam. Ekspertam uzdoti sekojoši jautājumi: 1. Vai /Persona D/ ir
konstatēti miesas bojājumi?, 2. Kāds ir cietušā /Persona D/ gūto miesas bojājumu veidošanās mehānisms,
raksturs, lokalizācija un smaguma pakāpe?. Ekspertam ir nodoti 2 lēmumi par ekspertīzes nozīmēšanu un dienas
stacionārā pacienta medicīniskā karte Nr.250223-063. Ekspertīzi nolemts veikt bez /Persona D/
piedalīšanās(lietas 1.sējuma 104.lapa).
[4.12] No 2025.gada 11.marta Eksperta atzinuma (dzīves personas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nt.1537-2025
izriet, ka ekspertīze taisīta /Persona D/ par “Miesas bojājumu noteikšanas un novērtēšanas metode”. Eksperta
secinājumā/slēdzienā norādīts, ka pamatojoties uz iesniegto medicīnisko dokumentu datiem, ņemot vērā lietas
apstākļus, atbildot uz lēmumā ekspertam uzdotajiem jautājumiem, secināts: /Persona D/ iesniegtajā
medicīniskajā dokumentācijā nekādi ārēji redzami miesas bojājumi nav aprakstīti vai izmeklējumos konstatēti.
Dignoze: galvas sasitums. Smadzeņu satricinājums, nosakot miesas bojājumu smaguma pakāpi, netiek ņemts
vērā, jo iesniegtajā medicīniskajā dokumentācijā tām nav objektīva klīniska, neiroloģiska un radioloģiska
pamatojuma, bet balstītas tikai uz /Persona D/ sūdzībām. Izteiktie par norādīto apsārtumu uz labā vaiga pēc
iesniegtajiem medicīniskajiem dokumentiem nav iespējams(lietas 1.sējuma 106.lapa).
[5] Analizējot kriminālprocesā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa secina, ka ir
izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma
269.panta pirmās daļas. Nav nekāda pamata neticēt liecinieku liecībām, kas ir konsekventas, nesatur
savstarpējas pretrunas un apstiprinās ar pārējiem pierādījumiem, tostarp, arī ar paša apsūdzētā liecībām. To, ka
atsūdzētais izdarīja divus sitienus cietušajam, pierāda lietas materiāliem pievienotais telpu novērošanas kameru
videoieraksts un tā apskates protokols, no kura izriet, ka pēc pirmā izdarītā sitiena ar kreiso roku pa policijas
darbinieka galvas labo pusi, apsūdzētais uz reiz veica arī vājāku sitienu ar labo roku krūšu kurvja rajonā, trāpot
cietušajam krūšu kurvja augšējā daļā.
Izvērtējot šajā krimināllietā esošo pierādījumu ticamību, attiecināmību un pieļaujamību saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 128., 129. un 130.pantu, tiesa secina, ka kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā iegūtie un
nostiprinātie pierādījumi apsūdzētajam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas ir
atzīstami par ticamiem, attiecināmiem uz konkrēto apsūdzību šajā kriminālprocesā, jo ziņas par faktiem tieši
apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību apsūdzētajam izvirzītajā apsūdzībā, turklāt tie ir iegūti
un nostiprināti Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, nepieļaujot procesuālus pārkāpumus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona,
kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā
likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta noteikumiem kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā
nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, ko veido četri obligāti elementi – objekts, subjekts, objektīvā puse
un subjektīvā puse.
Tiesa uzskata, ka minētie pierādījumi ir pieļaujami, savstarpēji atbilstoši, tādēļ ticami un pietiekami apsūdzētā
vainas pierādīšanai.
Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm
un Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (skat. /U.Krastiņš/. Noziedzīgs
nodarījums – Rīga: /Tiesu namu aģentūra/, 2000, 26.lpp., 27.lpp).
Tikai tajā gadījumā, ja noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma
juridiskajām pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka izdarīts attiecīgs noziedzīgs
nodarījums.
Tādejādi, lai pareizi kvalificētu konkrēto noziedzīgo nodarījumu, vispirms ir jānoskaidro šī noziedzīgā
nodarījuma faktiskie apstākļi, jo īpaši tie, kuriem ir nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalificēšanā. Tās ir
pazīmes, kas raksturo konkrētā noziedzīgā nodarījuma obligātos četrus elementus – noziedzīgā nodarījuma
objektu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo pusi. Šo faktisko pazīmju kopums, kas raksturo reālajā dzīvē
notikušo noziedzīgo nodarījumu, ir nodarījuma kvalifikācijas faktiskais pamats.
Noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju veic noteiktā secībā, vispirms noskaidrojot noziedzīgā nodarījuma
objektīvo pazīmju (objekta un objektīvās puses) un pēc tam subjektīvo pazīmju (subjekta un subjektīvās puses)
sakritību ar Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva atbilstošajām pazīmēm. Ja kaut vai pēc
vienas pazīmes tāda sakritība netiek konstatēta, personas nodarījumā nav konkrētā noziedzīgā nodarījuma
sastāva, un līdz ar to nav arī pamata tās saukšanai pie kriminālatbildības (skat. /V.Liholaja/ Noziedzīgu
nodarījumu kvalifikācija: Likums. Teorija. Prakse – Rīga: /Tiesu namu aģentūra/, 2007, 22.lpp.).
[6] Tiesa, izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, atzīst, ka
apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta
pirmajā daļa, ir pilnībā pierādīta un apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā
darbībās konstatējamas visas Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva
pazīmes.
Arī juridiskajā literatūrā ir izteikts viedoklis, ka ar uzbrukumu jāsaprot jebkāda vardarbība, kas apdraud cietušā
dzīvību vai veselību, vai draudi nekavējoties lietot tādu vardarbību (/U.Krastiņš/, /V.Loholaja/, /A.Niedre/.
krimināltiesības. Rīga, 1999, 295.lpp).
Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts
amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību , kā arī par uzbrukumu personai sakarā ar tās līdzdalību
noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā.
Šā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā puse izpaužas kā uzbrukumus. Ar uzbrukumu ir jāsaprot aktīvas
darbības (LR AT Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā SKK-61/2011).
Arī juridiskajā literatūrā ir izteikts viedoklis, ka ar uzbrukumu jāsaprot jebkāda vardarbība, kas apdraud cietušā
dzīvību vai veselību, vai draudi nekavējoties lietot tādu vardarbību (/U.Krastiņš/, /V.Loholaja/, /A.Niedre/.
krimināltiesības. Rīga, 1999, 295.lpp).
[6.1] Lietā ir pierādīts, ka cietušais /Persona D/ ir policijas darbinieks, kas ir varas pārstāvis, ko apliecina lietas
materiālos esošā 2025.gada 12.marta atbilde no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas
biroja, ka vecākais inspektors /Persona D/ iecelts amatā 2016.gada 7.septembrī([4.9] spriedumā norādītajā
punktā).
[6.2] Lietā nepastāv strīds par to, ka apsūdzētais policijas darbiniekam /Persona D/ izdarīja sitienu pa seju.
Tiesas sēdē cietušais /Persona D/ liecināja, ka apsūdzētais pēkšņi piecēlies un strauji tuvojies viņam un izdarīja
sitienu pa seju. Sitiens tika izdarīts ar kreisās rokas dūri pa sejas labo pusi.
Liecinieks /Persona E/ savā liecībā norādīja([4.2] spriedumā norādītajā punktā), ka pēkšņi apsūdzētais ir
piecēlies un ar rokas kreisās rokas dūri ir iesitis /Persona D/ pa sejas labo pusi. Arī liecinieks /Persona F/([4.3]
spriedumā norādītajā punktā), lieciniece /Persona G/ ([4.4] spriedumā norādītajā punktā)un liecinieks /Persona
H/ ([4.5] spriedumā norādītajā punktā) apstiprināja faktu, ka apsūdzētais ir veicis sitienu ar kreisās rokas dūri pa
cietušā /Persona D/ sejas labo pusi.
Nav nekāda pamata neticēt liecinieku liecībām, kas ir konsekventas, nesatur savstarpējas pretrunas un
apstiprinās ar pārējiem pierādījumiem, tostarp, arī ar paša apsūdzētā liecībām.
[6.3] Apsūdzētais būdams nopratināts kā aizdomās turētais 2025.gada 26.februārī liecināja, ka apzinājies, ka
cietušais /Persona D/ ir policists un atzīst, ka ir iesitis viņam pa sejas labo pusi, bet ne ar dūri, bet gan ar
plaukstu kā arī iesitis tikai vienu reizi nevis divas kā norādīts apsūdzībā ([3] spriedumā norādītajā punktā).
Tiesa atzīst, ka ar liecinieku liecībām ir pierādīts fakts, ka apsūdzētais ir bijis agresīvi noskaņots un izdarījis
sitienu ar kreisās rokas dūri nevis ar plaukstu kā liecināja pirmstiesas procesā aizdomās turētā statusā
apsūdzētais.
[6.4] Apsūdzētais nopratināts kā aizdomās turētais ([3] spriedumā norādītajā punktā) norādīja, ka ir lietojis
alkoholu, proti, izdzēris pāris alus, kuru tilpums bija 0,3l katrs, savukārt, 2025.gada 26.martā apsūdzētais pie
apsūdzības izsniegšanas gaitas ([3.3] spriedumā norādītajā punktā) norādīja, ka nepiekrītot, ka veicot noziedzīgu
nodarījumu atradies alkohola ietekmē un nepiekrita, ka izdarījis policijas darbiniekam pa ķermeni sitienu, jo
sitienu nodarījis tikai pa seju.
Tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām ir pretrunas un tiesa
konstatē, ka apsūdzētais ir bijis alkohola reibumā, ko apstiprina lietas materiālos esošā 2025.gada 6.marta
Nr.003360BC0856 SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” atbilde un no tās izriet, ka apsūdzētais
saņēmis medicīnisko palīdzību SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra “Gaiļezers”
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā 23.02.2025. plkst.12.59. [..]. Konstatēts etilspirts asinīs
23.02.2025. plkst.13.29 – 1.2l g/L ([4.8] spriedumā norādītajā punktā).
Tiesas sēdē tika pārbaudīts video ieraksts no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
Īslaicīgās aizturēšanas biroja no kura izriet, ka video novērošana veikta dežūrdaļas telpās, kur tiek pieņemtas
aizturētās personas. Video ieraksta (8:19-8:22 video ieraksts laiks) redzams, brīdī, kad apsūdzētais pietuvojās
policijas darbiniekam, tas ar kreiso roku veica spēcīgu sitienu pa policijas darbinieka galvas labo pusi. Sitiena
rezultātā policijas darbinieks zaudēja līdzsvaru un atkrita atmuguriski pret atvērtajām durvīm, mazliet pie tām
pieturoties. Pēc sitiena izdarīšanas ar kreiso roku, apsūdzētais uz reiz veica arī vājāku sitienu ar labo roku krūšu
kurvja rajonā, trāpot krūšu kurvja augšējā daļā.
Tas apstiprina faktu, ka apsūdzētais ir izdarījis otru sitienu cietušajam /Persona D/, kas ir policijas darbinieks, ar
labo roku krūšu kurvja rajonā, trāpot krūšu kurvja augšējā daļā.
Tiesa secina, ka savas vainas daļēja atzīšana izvirzītajā apsūdzībā, ir apsūdzētā izvēlētā aizstāvības pozīcija un
mēģinājums izvairīties no kriminālatbildības un soda, jo novērtējot apsūdzētā sniegtās liecības daļā par izdarīto
sitienu cietušajam /Persona D/, tās ir pretrunīgas un neapstiprinās ar ticamiem faktiem, kā arī tās ir pretrunā ar
pārējiem kriminālprocesā iegūtajiem un tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem. Ievērojot minēto, tiesa šajā
daļā par izdarīto otro sitienu, sniegtās liecības novērtē kā apšaubāmas un apzināti nepatiesas, kas vērstas uz to,
lai maldinātu tiesas izmeklēšanu un lai izvairītos no atbildības un soda par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.
Lai arī konkrētajā gadījumā visi liecinieki liecināja, ka cietušajam ir veikts no apsūdzētā puses tikai viens
sitiens, tomēr lietā ir iegūti un likumā noteiktā kārtībā nostiprināti pierādījumi, kas to kopsakarībā pierāda
apsūdzētā noziedzīgās darbības pret cietušo /Persona D/.Ievērojot minēto, tiesa secina, apsūdzētais uzbruka
varas pārstāvim skaidri to apzinoties un ir veicis vienu sitienu ar rokas kreiso roku pa sejas labo pusi un otru
sitienu ar labo roku pa cietušā krūšu kurvi.
Tiesa netic apsūdzētajam, ka viņš nav bijis alkohola reibumā un izdarījis tikai vienu sitienu ar kreisās rokas
plaukstu pa sejas labo pusi.
Minētais ir pretrunā ar faktiem, kas izriet no sprieduma [3], [4.7], [4.8] un [4.10] punktos minētajiem
pierādījumiem, jo apsūdzētais bija alkohola reibumā un izdarīja otru sitienu pa cietušā krūšu kurvi.
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka ārpus saprātīgām šaubām ir pierādīti apsūdzībā norādītie fakti, ka apsūdzētais
būdams alkohola ietekmē, cietušajam ir izdarījis otru sitienu ar labās rokas dūri iesitot /Persona D/ krūšu kurvja
augšējā daļā, tādejādi nodarot /Persona D/ fiziskas sāpes.
[6.5] Lietā nav strīda, ka apsūdzētais atbilst Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma subjekta pazīmēm. Lietā nav šaubu par apsūdzētā pieskaitāmību, jo noziedzīga nodarījuma
izdarīšanas brīdī ar psihisku slimību neslimoja, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā spēja saprast savu
darbību un to vadīt, kas atbilst juridiskajam kritērijam – pieskaitāms. Tādējādi apsūdzētais ir noziedzīgā
nodarījuma subjekts, jo apsūdzētais ir pilngadīga un pieskaitāma persona, kurai jāuzņemas atbildība par savu
rīcību visos gadījumos, kā arī jāapzinās, ka savas rīcības rezultātā iestāsies sekas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 9.panta pirmo daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja
persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu. Atbilstoši šī panta trešajai daļai noziedzīgs nodarījums
atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu,
paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to
iestāšanos.
Vērtējot apsūdzētā subjektīvo attieksmi, tiesai nerodas šaubas, ka apsūdzētais tīši, kas vērsts, lai veiktu
uzbrukumu varas pārstāvim, jo nebija apmierināts uz cietušā aizrādījumiem par viņa uzvedību un būdams
alkohola ietekmē, apzinoties, ka /Persona D/ ir varas pārstāvis, kurš veic likumisku dienesta darbību, būdams
neapmierināts ar /Persona D/ lūgumiem, dusmu vadīts, piegāja pie /Persona D/ un tīši ar kreisās rokas dūri iesita
/Persona D/ pa sejas labo vaigu un ar labās rokas dūri iesita /Persona D/ krūšu kurvja augšējā daļā, tādejādi
nodarot /Persona D/ fiziskas sāpes. Apsūdzētā nodoma patieso saturu atklāj viņa faktiskās darbības (Augstākās
tiesas 2006.gada 28.decembra lēmums lietā Nr.SKK-770/2006).
Apsūdzētais norāda, ka nav bijis alkohola ietekmē un nav veicis otru sitienu /Persona D/, bet ņemot vērā
krimināllietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus, konstatējams, ka apsūdzētais agresijas uzplūdā ir uzbrucis
varas pārstāvim un, būdams pilngadīga, pieskaitāma persona, viņš varēja minētās kaitīgās sekas paredzēt.
[6.6] Tādējādi, izvērtējusi lietā savāktos un pārbaudītos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa
atzīst, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas ir pilnībā pierādīta un
apsūdzētā darbību kvalifikācija ir pareiza. Ievērojot minēto, apsūdzētā vaina ir pierādīta un viņš sodāms par
Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
[7] Nosakot soda veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumiem, ņem vērā soda
mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos
un pastiprinošos apstākļus, kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, nosakot soda veidu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu, nosakot
soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas nosacījumiem apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums,
kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā, klasificējams kā smags noziegums, par kuru šī panta
sankcija paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai
probācijas uzraudzību.
Noziedzīgais nodarījums izdarīts tīši, kas vērsts uz to, lai nodarītu nenoteiktu kaitējumu varas pārstāvim, kas
pildīja savus dienesta pienākumus.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas ir
vērsts ne tikai pret valsts pārvaldes kārtību, bet arī pret cietušā veselību, kā arī noziedzīgais nodarījums ir
vardarbīgs. Tiesa atzīst, ka tam piemīt augsta sabiedriskā bīstamība.
Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš ir dzimis /Datums C/, Igaunijas Republikas pilsonis, dzīvo
Igaunijā, ir 9 klašu izglītībā, šķīries, nestrādā. Agrāk tiesāts Igaunijā par ļaunprātīgu dedzināšanu un braukšanu
alkohola un narkotisko vielu ietekmē. Atbrīvojies 2024.gada maijā.
Tiesas sēdē noskaidrots, ka ir šķīries, pirms apcietinājuma 3 gadus dzīvojis kopā ar savu 2 bērnu māti un šobrīd
gaida trešo bērnu Igaunijā. Ir vidējā izglītība, profesijas nav. Pirms apcietinājuma strādāja, pēdējā darba vieta
bija celtniecībā, strādāja neoficiāli un saņēma neoficiālus ienākumus no 5000 līdz 7000 EUR mēnesī. Veselība
šobrīd nav īpaši laba, ir veselības problēmas ar kreiso nieri, bet nevar šobrīd izārstēt, jo nav iespēja šobrīd
saņemt pilnu medicīnisko palīdzību. Invaliditātes nav. Nav alkohola un narkotisko vielu atkarības. Tuvākie
dzīves mērķi ir savs bizness.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo un otro daļu apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nav
konstatējusi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa
atzīst to, ka dotais noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Tiesa, izvērtējot lietā konstatētos apstākļus, par apsūdzētā personību iegūtās ziņas, un uzskatot, ka
kriminālprocesa galarezultātā ir jānodrošina sabiedrības noteiktas intereses- drošības un kārtība ilgtermiņā, kā
arī ātra un efektīva Kriminālprocesa likuma 1.pantā noteiktā Kriminālprocesa likuma mērķa – krimināltiesisko
attiecību taisnīgs noregulējuma bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē, sasniegšana, kā arī, apzinoties
vainīgās personas sodīšanas nozīmi ne tikai viņa un viņa līdzcilvēku dzīvē, bet arī veselīgas, tiesiski apzinīgas
sabiedrības veidošanā un likumīgu interešu nodrošināšanā ilgtermiņā, tiesa ir guvusi pārliecību, ka taisnīgs
krimināltiesisko attiecību noregulējums un Krimināllikuma 35. pantā noteiktais soda mērķis sasniedzams
piemērojot apsūdzētajam brīvības atņemšanas sodu, soda mēru nosakot pietuvinot vidējam soda apmēram, jo
lietā ir konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis. Tiesa ir pārliecināta, ka ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais
izciešot tiesas noteikto sodu, tiks atturēts no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, pēc kā iespējams vairs
neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos
pienākumus.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētais par Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanu ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem.
Šajā kriminālprocesā apsūdzētais tika aizturēts 2025.gada 25.februārī plkst.16.45, bet 2025.gada 27.februārī
viņam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Lai nodrošinātu sprieduma izpildi drošības līdzeklis –
apcietinājums – apsūdzētajam turpināms līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu un piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitāms
aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku šajā kriminālprocesā, proti laiku no 2025.gada 25.februāra
plkst.16.45 līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
[8] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.pantu lietisko pierādījumu – DVD disku, kas
glabājas aploksnē pie krimināllietas materiāliem – pēc sprieduma spēkā stāšanās uzskatāmi par dokumentiem un
atstājami glabāšanā pie krimināllietas materiāliem.
[9] Procesuālo izdevumu lietā nav. Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523., 524., 527., 528., 529. un 530. pantu, tiesa
nosprieda
/Persona C/(/Persona C/), dzimis /Datums C/., atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā, un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu un piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt
aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku šajā kriminālprocesā, proti laiku no 2025.gada 25.februāra
plkst.16.45 līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
/Persona C/(/Persona C/) piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu līdz šī sprieduma spēkā
stāšanās brīdim.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.pantu
lietisko pierādījumu – DVD disku, kas glabājas aploksnē pie krimināllietas materiāliem – uzskatīt par
dokumentu un atstāt glabāšanā pie krimināllietas materiāliem.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt desmit darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā (/Valērijas
Seiles ielā 10, Rīgā/).
Pilns spriedums pieejams 2025.gada 15.jūlijā.
Tiesnese V.Rūsiņa
DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR
LAIKA ZĪMOGU