Court dismissed appeal against tax notice, ruling Privatization Agency liable for property tax on state-owned apartment building.

Lietas arhīva Nr. A42-02079-17/6

ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1221.A420207917.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 21.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

piedaloties pieteicējas Valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pilnvarotajam pārstāvim Viesturam Ozoliņam,

atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes pārstāvei Elīnai Petruškevicai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu Valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pieteikumā par Jūrmalas pilsētas domes

2017.gada 20.marta lēmuma Nr.1.1-28/1259 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 29.novembrī pieteicējai VAS „Privatizācijas aģentūra” sagatavots maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli

2016.gadam Nr.16-39817 (turpmāk – Maksāšanas paziņojums) (lietas 18.lapa) nekustamajam īpašumam Lībiešu ielā 18, Jūrmalā (kad. Nr.1300 020

0802) (turpmāk – Nekustamais īpašums).

Izskatot pieteicējas Maksāšanas paziņojuma apstrīdēšanas iesniegumu, ar Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Dome vai atbildētāja) Īpašumu

pārvaldes Nodokļu nodaļas 2017.gada 27.janvāra lēmumu Nr.1.1-25/431 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) (lietas 15.-16.lapa) nolemts atstāt negrozītu

Maksāšanas paziņojumu.

Ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 20.marta lēmumu Nr.1.1-28/1259 (turpmāk – Lēmums) (lietas 10.-11.lapa) atstāts negrozīts Sākotnējais

lēmums.

[2] Atsaucoties uz dzīvojamās mājas Lībiešu ielā 18, Jūrmalā (turpmāk – Dzīvojamā māja) neprivatizētās daļas valdījuma tiesību pārņemšanas

faktiskajiem apstākļiem, pieteicēja lūdz atcelt Lēmumu, norādot, ka Dome kļūdaini piemērojusi atsauci uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

2.panta pirmo daļu, jo nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam par Dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu ir jāpiemēro minētā panta astotā daļa, kuras

kontekstā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieki ir atsevišķa nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorija, kuri savu saimniecisko darbību,

tajā skaitā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, veic neatkarīgi no valsts nekustamā īpašuma valdītāja vai īpašnieka rīkojumiem, jo šādu kārtību

nosaka likums.

Pieteicējai kā valsts mantas valdītājai nav pienākums atbildēt par Nekustamā īpašuma pārvaldnieka biedrības „Lībiešu 18” (turpmāk –

Pārvaldnieks) likuma pārkāpumiem.

Lai arī Domes rīcībā bija informācija, ka Dzīvojamās mājas pārvaldnieks līdz 2016.gada 22.septembrim bijusi minētajā datumā likvidētā SIA

„Māju Serviss”, bet Pārvaldnieks nebija pieteicies pašvaldībā kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs, pieteicēja uzskata, ka, esot informētai par

Nekustamā īpašuma pārvaldnieku, kā arī ņemot vērā oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēto informāciju par SIA „Māju Serviss” darbības

izbeigšanu, arī pie apstākļa, ka pašvaldībai nav pienākuma uzzināt, kas ir nekustamā īpašuma pārvaldnieks likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

astotās daļas kontekstā, Dome tomēr varēja izrādīt iniciatīvu, lai Pārvaldnieks pildītu likumā noteiktos pienākumus, ievērojot, ka pašvaldībai kā nodokļu

administrācijai likumdevējs ir piešķīris virkni tiesisko instrumentu kā iekasēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus no likumā norādītiem nekustamā

īpašuma nodokļa maksātājiem.

Dome kļūdaini interpretē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normu kopsakarību ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normām, secinot,

ka pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā

pārvaldīšanas līguma noteikumiem, ieskaitot par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, jo likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotās daļas

kontekstā dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs neatkarīgi no tā vai dzīvojamās mājas īpašnieki to ir pilnvarojuši vai

nav pilnvarojuši veikt šādu uzdevumu, jo pārvaldnieka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izriet no likuma „Par nekustamā īpašuma

nodokli”, kas šajā gadījumā ir speciālā tiesību norma.

Likumdevējs likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotajā daļā ir paredzējis, ka Pārvaldnieks, saņemot Domes izrakstīto maksāšanas

paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, nodokli iekasē no Dzīvojamās mājas īrniekiem, līdz ar to likumā ir paredzēta kārtība, kādā veidā

nekustamā īpašuma nodokli par valstij piederošu nekustamo īpašumu samaksā faktiskais lietotājs, kas šajā gadījumā ir dzīvokļu Nr.1 un Nr.4, Lībiešu

ielā 18, Jūrmalā, īrnieki.

Pieteicējas ieskatā konkrētajā strīdā nav nozīmes faktam, ka Ekonomikas ministrija ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja par 2017.gadu

sakarā ar to, ka dzīvokļa īpašums Nr.1 Lībiešu ielā 18, Jūrmalā ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Ekonomikas ministrijas personā 2017.gada

30.janvārī, jo tiek pārsūdzēts Maksāšanas paziņojums, ar kuru aprēķins veikts par 2016.gadu.

[3] 2017.gada 17.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums (lietas 40.-41.lapa), kurā, pamatojoties uz Lēmumā

norādītajiem argumentiem, pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu.

Atsaucoties uz Augstākās tiesas atziņu, atbildētāja vērš uzmanību, ka likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nostiprināts vispārējs princips, ka

nekustamā īpašuma nodokli maksā tā persona, kura ir šī īpašuma īpašniece. Ar vārdiem „nodokli maksā” ir saprotama nevis persona, kura faktiski

pašvaldībai nodokli samaksā, piemēram, nomnieks, bet gan par nodokļa samaksu atbildīgā persona. Ja valstij ir pienākums maksāt nodokli un konkrētais

īpašums ir nodots konkrētai iestādei, tad šī iestāde ir atbildīga par nodokļa samaksu, tā ir nodokļa maksātāja.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja, bet atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un rakstveida

paskaidrojumā norādīto pamatojumu.

Motīvu daļa

[5] Ar Lēmumu pieteicējai noteikts pienākums veikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par Nekustamā īpašuma daļu, kam pieteicēja

nepiekrīt, norādot, ka nav nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja un ka atbildētāja nepareizi piemērojusi tiesību normas.

Tādējādi lietā ir pārbaudāms atbildētājas izdotā administratīvā akta tiesiskums, noskaidrojot, vai pieteicēja ir nekustamā īpašuma nodokļa

maksātāja.

[6] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un

juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai –

šajā likumā noteiktajos gadījumos – lietošanā ir nekustamais īpašums. Panta otrā daļa paredz, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē

uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un

inženierbūves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.

Tātad likums vispārīgi ir noteicis pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli tā īpašniekam, kura īpašuma tiesības ir nostiprinātas

zemesgrāmatā. Secīgi gadījumā, ja īpašnieks nav identificējams, nodokli maksā tiesiskais valdītājs vai lietotājs, ja tas noteikts likumā. Tomēr šajā lietā ir

identificējami gan Nekustamā īpašuma īpašnieki, gan tiesiskais valdītājs, gan lietotāji, tāpēc ir noskaidrojams, kurš tad no viņiem ir nodokļa maksātājs.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli par valstij piederošo nekustamo īpašumu

maksā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piederošais nekustamais

īpašums nodots lietošanā, nekustamā īpašuma nodokli maksā persona, kurai uz likuma pamata noteiktas īpašuma lietošanas tiesības. Tas nozīmē, ka par

nekustamā īpašuma nodokļa par valsts īpašumā esošu nekustamo īpašumu nodokļa maksātājs ir institūcija, kuras personā nekustamais īpašums ir

nostiprināts zemesgrāmatā (sk. Augstākās tiesas 2013. gada 13. decembra sprieduma lietā SKA-935/2013 6. punktu).

Minētā panta redakcija attiecināma uz situācijām, kad nekustamo īpašumu īpašuma tiesības pieder valstij, bet faktiski lietošanā tas nodots kādai

iestādei vai institūcijai, kura tad arī uzskatāma par nodokļa maksātāju. Konkrētās lietas ietvaros zemesgrāmatas nostiprinājumā norādīts, ka īpašuma

tiesības pieder valstij Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā (lietas 34.lapa).

Papildus likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

(tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas,

maksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus iekasē no šo dzīvojamo māju (tās daļu) īrniekiem,

nomniekiem vai personām, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī no dzīvokļu īpašumu

tiesiskajiem valdītājiem (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā) ar īres maksas, nomas maksas vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas

maksas starpniecību, iekļaujot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus attiecīgi īres maksā, nomas maksā vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas

maksā.

No iepriekšminētā ir secināms, ka likumdevējs ir noteicis īpašu kārtību nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanai gadījumā, ja valsts īpašuma

tiesības ir nostiprinātas uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, paredzot, ka šādā gadījumā nekustamā īpašuma nodokli maksā daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas pārvaldnieks, kas to iekasē no īrniekiem, nomniekiem vai personām, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās

mājas privatizācijai, kā arī no dzīvokļu īpašumu tiesiskajiem valdītājiem (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā).

[7] Pieteicējai ir aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par nekustamā īpašuma Lībiešu ielā 18, Rīgā, neprivatizēto daļu, proti, par dzīvokli Nr.1

un dzīvokli Nr.4, un tai piekrītošajām koplietošanas telpām, kā arī attiecīgo zemes vienības daļu.

Pieteicēja uzskata, ka tā nav atzīstama par nodokļu maksātāju un tādējādi tai nav pienākuma maksāt nekustamā īpašuma nodokli, jo daudzdzīvokļu

dzīvojamajai mājai ir pārvaldnieks, kas atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotajai daļai ir uzskatāms par nekustamā īpašuma

nodokļa maksātāju.

Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojama likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotā daļa turpmāko apsvērumu dēļ.

[8] Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 29.maija rīkojuma Nr.353 „Par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras likvidāciju”

2.2.1.3.apakšpunktam valsts AS „Privatizācijas aģentūra” līdz 2009.gada 1.jūlijam pārņem aģentūras funkciju: valsts dzīvojamo māju privatizācijas

pabeigšana saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 48.panta pirmo daļu par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas,

kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likumā un likuma

„Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā. Savukārt minētā panta ceturtajā daļā noteikts, ka īpašuma tiesības

nostiprināmas uz noslēgtā pirkuma līguma pamata, izņemot šā likuma 49.pantā minēto gadījumu. Pirkuma līgumā fiksētie īpašuma apgrūtinājumi, parādi un

tiesību nodrošinājumi ierakstāmi zemesgrāmatā atzīmju veidā.

Tādējādi par brīdi, kad attiecībā uz nekustamā īpašuma objektiem ir pabeigts privatizācijas process, uzskatāms brīdis, kad nekustamā īpašuma

īpašnieki (ieguvēji) nostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

[9] Ar zemesgrāmatu tiesneša 2000.gada 15.marta lēmumu Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.5874 Latvijas valstij Centrālās

dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Lībiešu ielā 18, Jūrmalā, kadastra Nr.0100-073-

2029, kura sastāvā ietilpst zemes vienība, kadastra Nr.13000200802, platība 1323 m2, un četrstāvu dzīvojamā ēka (saskaņā ar inventarizācijas

dokumentiem būves Nr.001). Atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā Latvijas valstij Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā īpašuma

tiesības nostiprinātas uz visu nekustamo īpašumu, proti, zemi un ēku.

Ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu lēmumiem zemesgrāmatas nodalījumā Nr.5874 laika periodā no 2000.gada 15.marta līdz

2017.gada beigām gandrīz visiem dzīvokļu īpašumiem atvērti atsevišķi zemesgrāmatas nodalījumi un īpašuma tiesības uz tiem nostiprinātas citām

personām. Atbilstoši zemesgrāmatā esošajai informācijai uz 2017.gada 1.janvāri dzīvokļiem Nr.1 un Nr.4 nebija atvērts atsevišķs zemesgrāmatu

nodalījums. Dzīvoklim Nr.1 tāds atvērts 2017.gada 30.janvārī, bet Maksāšanas paziņojums lietā ir attiecināms uz 2016.gadu, tāpēc šis fakts nav nozīmīgs

izskatāmajā lietā.

Tātad, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai dzīvokļu īpašumu ir atvērti atsevišķi zemesgrāmatas nodalījumi un īpašuma tiesības uz tiem nostiprinātas

citām personām, Nekustamā īpašuma privatizācijas process 2016.gadā nebija noslēdzies un minētais īpašums bija un joprojām ir reģistrēts uz pieteicējas

vārda.

[10] Kā norādījusi Augstākā tiesa, tad atbilstoši vispārējai nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas sistēmai, nodokli maksā īpašnieks. Ar vārdiem

nodokli maksā ir saprotama nevis persona, kura faktiski pašvaldībai nodokli samaksā, piemēram, nomnieks, (kā to pieļauj Ministru kabineta 2006.gada

20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „ Par nekustamā īpašuma nodokli” 24.1 punkts), bet gan par nodokļa samaksu atbildīgā persona. Ja valstij ir

pienākums maksāt nodokli un konkrētais īpašums ir nodots konkrētai ministrijai, tad šī ministrija ir atbildīga par nodokļa samaksu, t.i., tā ir nodokļa

maksātāja (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 5.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-0133-13 10.punktu).

Kā jau tiesa iepriekš konstatēja, pieteicēja zemesgrāmatā ir ierakstīta kā nekustamā īpašuma Lībiešu 18, Jūrmalā īpašniece. Tātad tieši pieteicēja

kā valsts īpašuma pārvaldītāja ir atbildīga par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu.

Savukārt likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotās daļas mērķis ir atvieglot valstij vai pašvaldībai nodokļa samaksas pienākuma

faktisko izpildi.

Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta piektajai daļai, ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs pilnvaro citu personu veikt

nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par valstij piederošu vai piekritīgu nekustamo īpašumu, tad nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ar

rakstveida iesniegumu par to paziņo pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

Savukārt saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 54.punktu šā likuma 2.panta astotajā daļā minētajiem

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekiem ir pienākums līdz 2014.gada 1.februārim pieteikties pašvaldībā kā nekustamā īpašuma nodokļa

maksātājiem.

Ievērojot to, ka pieteicēja nav pilnvarojusi dzīvojamās mājas apsaimniekotāju – dzīvokļu īpašnieku biedrību „Biedrību Lībiešu 18” – veikt

nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par valstij piederošu nekustamo īpašumu un par to nav informējusi pašvaldību, kā arī biedrība nav pieteikusies

pašvaldībā kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja, dzīvokļu īpašnieku biedrība „Biedrību Lībiešu 18” nav uzskatāma par Nekustamā īpašuma

neprivatizētās daļas pārvaldnieku.

Tas apstāklis, ka pieteicējai ir bijusi saziņa ar biedrību "Lībiešu 18" (lietas 47.lapa), neliecina, ka pieteicēja ir nodevusi savu īpašnieka kā nodokļu

maksātāja pienākumu pārvaldniekam. Ja SIA "Māju serviss" iepriekšējos periodos (lietas 54.-59.lapa) ir uzstājies pašvaldībā kā pieteicējas pārstāvis,

tad šī pārstāvība 2016.gadā jau bija beigusies ar šī komersanta likvidāciju. Turklāt tiesas vērtējumā pašvaldībai, pretēji pieteicējas viedoklim, nebija

jāmeklē persona, kura ir jaunais pārvaldnieks Nekustamajam īpašumam, un tā pamatoti vērsās pie pieteicējas.

Tādējādi pieteicēja pamatoti ir noteikta kā nekustamā īpašuma nodokļa subjekts, pašvaldībai izrakstot Maksāšanas paziņojumu, un tiesa

nekonstatē pamatu Lēmuma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.pantu, 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt Valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 20.marta lēmuma Nr.1.1-28/1259

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese E.Apīne