Court allows small claims suit for insurance payout and interest against third party for property damage.

Lietas Nr. C33434017

Lietas arhīva Nr. C-4340-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 15.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Bāliņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu AAS “/Nosaukums A/” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu un

konstatēja:

2017.gada 31.martā AAS “/Nosaukums A/” (turpmāk- prasītājs) cēlis tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk - atbildētājs) par naudas

piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2012.gada 5.janvārī prasītājs un apdrošinājuma ņēmējs /pers.B/ noslēdza īpašuma apdrošināšanas līgumu, par ko prasītājs ir

izdevis Līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs apdrošināja nekustamo īpašumu – /adrese A/. 2012.gada 9.maijā prasītājs saņēma /pers. B/ Apdrošināšanas

gadījuma pieteikumu par īpašuma nodarītajiem bojājumiem un reģistrēta izmaksu lietā Nr.I12/0094 par to, ka 2012.gada 8.maijā tika saliets

apdrošinātais īpašums.

2012.gada 10.maijā AS “/Nosaukums B/” ir sagatavojis aktu, kurā ir konstatēts, ka Īpašuma saliešanas iemesls ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā

esošajā karstā ūdensvada bojājums, kur 08.05.2012. darba uzdevumā Nr.766 noradīts, ka /adrese B/ bojāts dvieļu žāvētājs. Lai noskaidrotu

negadījuma apstākļus prasītājs nosūtīja pieprasījumu Nr.JD-8/12-0245 par informācijas sniegšanu atbildētājam. Atbildētājs savā paskaidrojumā

norādīja, ka negadījuma apstākļi ir tādi, ka jauns dvieļu žāvētājs pārplīsa pa vidu. Dvieļu žāvētājs ir daļa no karstā ūdens piegādes stāvvadu sistēmas,

tāpēc, ja tas ir avārijas stāvoklī, tad saskaņā ar līgumu remontē vai nomaina uzņēmums, kas apkalpo mājas siltumtīklus. Dotajā gadījumā nomaiņu un

remontu veic AS “/Nosaukums B/”, tādēļ prasītājs nosūtīja lūgumu sniegt informāciju vai AS “/Nosaukums B/” darbinieks veica dvieļu žāvētāja nomaiņas

darbus /adrese B/, laika periodā no 2011. gada jūnija līdz 2012.gada martam. AS “/Nosaukums B/” informēja prasītāju, ka viņiem nav informācijas, ka

kāds no tās darbiniekiem būtu veicis dvieļu žāvētāja nomaiņas darbus.

Izvērtējot iepriekš minēto, prasītājs konstatēja, ka ja dzīvokļa īpašnieks pats uzstādīja dvieļu žāvētāju, tad viņš pats atbild par avārijas sekām, ja

tāda notikusi pēc nomaiņas. Prasītājs pamatojas uz zemesgrāmatas nodalījumā minēto, ka uz šī negadījuma brīdi dzīvokļa īpašnieks bija atbildētājs.

2012.gada 29.maijā prasītājs pamatojoties uz sastādīto tāmi, pieņēma lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, un izmaksāja apdrošināšanas

atlīdzību par bojāto īpašumu LVL 379.61 jeb EUR 540.14, pārskaitot to /pers. B/ uz bankas kontu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līguma” 40.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 11.panta pirmo daļu,

14.panta pirmo daļu un 9.panta 1.punktu, Civillikuma 1635.pantu, 1765.pantu, 1779.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu 33.panta otro daļu, 34.pantu,

74.pantu, 93.pantu, 127.pantu un 195.pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus 540,14 euro vērtībā, ar lietas vešanu

saistītos izdevumus par informācijas pieprasīšanu un saņemšanu no Tiesas administrācijas 3,00 euro, visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus – valsts

nodevu 81,02 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, samaksu veicot AAS “/Nosaukums A/”, /adrese C/, Reģ. Nr./reģ. numurs/,

AS “Swedbank”, SWIFT: HABALV22, konts: /konta numurs/. Atzīt AAS “/Nosaukums A/” tiesības saņemt likumiskos procentus par savlaicīgi

neatlīdzināto zaudējumu (pēc likmes 6% gadā) no neatmaksātās parāda summas par laika periodu no spriedumu taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

2017.gada 7.aprīlī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta

otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var

lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2017.gada 8.maijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma

noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 15.jūnijā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Prasītājs cēlis prasību par zaudējumu 540,14 euro apmērā piedziņu no atbildētāja prasītāja labā, norādot, ka 2012.gada 8.maijā dvieļu žāvētāja

plīsuma dēļ, tika saliets dzīvoklis /adrese A/, un dvieļu žāvētāja plīsums notika dzīvoklī /adrese B/.

Ar lietas materiāliem pievienoto Maksājuma rīkojuma Nr.16295 konstatēts, ka prasītājs 2012.gada 31.maijā izmaksājis apdrošinājuma atlīdzību

379,61 LVL jeb 540,14 euro apmērā /pers. B/, kuram AAS “/Nosaukums A/” izsniedza īpašumu apdrošināšanas polisi Nr.01.4.375309 un minētās

polises darbības laiks noteikts no 2012.gada 31.janvāra līdz 2013.gada 30.janvārim.

Tas, ka atbildētājs laika periodā no 1999.gada 12.jūlija ir dzīvokļa/adrese B/, īpašnieks apstiprinās ar lietas materiāliem pievienoto Rīgas rajona

tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Olaines pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ norakstu (lietas 19.lapa).

Lietas materiāliem ir pievienots arī AS “/Nosaukums B/” 2012.gada 10.maija Akts Nr.111 par konstatētajiem bojājumiem, no kura satura izriet,

ka appludināšanas iemels ir avārija dzīvokļu kopīpašumā esošā karstā ūdens ūdensvadā. Komunikāciju nolietojuma dēļ ūdensvadā notika pārrāvums, kā

rezultātā tika nopludināts minētais dzīvoklis, t.i. dzīvoklis /adrese A/ (lietas 12.lapa).

Prasītājs uzskata, ka /pers. B/ izmaksātā apdrošinājuma atlīdzība Ls 379,61 apmērā ir radījusi prasītājam zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.panta noteikumiem ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, tiesa piekrīt, ka atlīdzības izmaksa ir

radījusi zaudējumus prasītājam.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.panta noteikumiem katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmās daļas noteikumiem, kur norādīts, ka apdrošinātājs, kas izmaksājis apdrošināšanas

atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir

nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim, atzīstams, ka prasītājs ir tiesīgs celt prasību pret atbildētāju par zaudējuma

piedziņu.

No Civilprocesa likuma 93.panta satura izriet, ka katrai no pusēm ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus par zaudējumu aprēķinu.

Tiesas ieskatā apdrošināšanas atlīdzība 540,14 euro apmērā atbilst ūdens noplūdes rezultātā radītajiem bojājumiem un no likuma „Par

apdrošināšanas līgumu” 35.panta satura izrietošā kompensācijas principa, ka apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījuma

rezultātā nodarītos zaudējumus.

Bez tam, tiesa vadās no zaudējuma nodarīšanas brīdī spēkā esošā likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 15.panta noteikumiem, kur norādīts, ka dzīvokļa

īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem atbild civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā.

Minētā likuma piemērošana izriet no Civillikuma Ievada daļas 3.panta satura, kur norādīts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas

bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Tiesas ieskatā, atbildētājs ir atbildīgs par savā dzīvokļa īpašumā esošo komunikāciju un iekārtu stāvokli un ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu

citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Novērtējot visus ar prasību saistītos apstākļus to kopsakarībā, tiesa nonāk pie secinājuma, ka ir konstatēti Civillikuma 1775.pantā noteiktie

priekšnoteikumi, līdz ar to, tiesai ir pamats uzskatīt, ka prasības pieteikumā norādītie apstākļi ir pamatoti un zaudējumi 540,14 euro apmērā pastāv un tie

ir piedzenami no atbildētāja prasītāja labā, jo Civillikuma 1784.pantā noteikts, ka gadījumā ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar

otras personas prettiesīgu darbību, tad zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem (1772. un 1773.p.). Tādējādi no atbildētāja piedzenami

zaudējumi 540,14 euro apmērā.

Prasības pieteikumā izteikts lūgums noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās parāda summas līdz

sprieduma pilnīgai izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Savukārt Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku

darījumu, vai uz likumu un nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītāja pieteikto lūgumu un prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus, kas, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu ir nosakāmi seši procenti gadā no nesamaksātās parāda summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 81,02 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3,20 euro apmērā un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas saistīti ar informācijas pieprasīšanu un saņemšanu no Tiesu administrācijas 3,00

euro apmērā (lietas 59.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.¹ pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AAS „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, zaudējumus 540,14

euro apmērā, valsts nodevu 81,02 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 3,00

euro apmērā, kopā piedzenot 627,36 euro (seši simti divdesmit septiņi euro un 36 centi).

Samaksa veicama: AAS “/Nosaukums A/”, /adrese C/, Reģ. Nr./reģ. numurs/, Banka: AS “Swedbank”, SWIFT: HABALV22, konts: /konta

numurs/.

Noteikt AAS „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas

kods /personas kods/, 6% (sešus procentus) gadā no neatmaksātās parāda summas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu - ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese I.Bāliņa