Court dismisses appeal due to procedural violation requiring retrial for misappropriation case.

Lietas Nr. 11250022107

Lietas arhīva Nr. SKK-4/2016

LĒMUMS

Rīgā 2016.gada 12.janvārī

Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A. Branta

tiesnesis A.Poļakova

tiesnese E.Vernuša

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar cietušā SIA /Nosaukums A/ pārstāves advokātes G.Kreices kasācijas sūdzību par Kurzemes

apgabaltiesas 2014.gada 17.aprīļa lēmumu un

k o ns t a t ē ja

Ar Kuldīgas rajona tiesas 2014.gada 10.janvāra spriedumu

/E.O./, /personas kods/,

atzīts par nevainīgu Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un attaisnots.

Pirmstiesas kriminālprocesā /E.O./ celta apsūdzībā pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas par to, ka viņš, būdams uzņēmējsabiedrības atbildīgs

darbinieks, tas ir, persona, kurai uzņēmējsabiedrībā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, un, kuram ir tiesības rīkoties ar

uzņēmējsabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem, ļaunprātīgi izmantojot savas dienesta pilnvaras, mantkārīgā nolūkā izdarīja tīšas darbības, radot būtisku

kaitējumu uzņēmējsabiedrības ar likumu aizsargātajām tiesībām un interesēm.

Apsūdzībā norādīts, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

/E.O./, būdams uzņēmējsabiedrības SIA /Nosaukums A/ vienīgais valdes loceklis, izmantoja savas pilnvaras ļaunprātīgi, mantkārīgā nolūkā un

pretēji SIA /Nosaukums A/ īpašnieka norādījumiem un interesēm. Neievērojot Komerclikuma 169.panta 1.daļā noteikto un neinformējot SIA

/Nosaukums A/ vienīgo dalībnieku /V.K./, /E.O./ pats sev atsavināja SIA /Nosaukums A/ piederošās 14000 SIA /Nosaukums B/ kapitāla daļas, par ko

2007.gada 17.maijā izdarīts ieraksts SIA /Nosaukums B/ Uzņēmuma reģistra datos. Tādējādi /E.O./ ieguva neierobežotas tiesības rīkoties ar SIA

/Nosaukums A/ piederējušām SIA ,,/Nosaukums B/ pamatkapitāla daļām.

Lai slēptu atsavināšanas noziedzīgo raksturu un apgrūtinātu SIA /Nosaukums A/ tiesību atjaunošanu uz SIA /Nosaukums B/ pamatkapitāla daļām,

/E.O./ atsavināja viņam piederošās 22286 SIA /Nosaukums B/ kapitāla daļas, tajā skaitā arī 14000 SIA /Nosaukums A/ atsavinātās. Par to 2007.gada

5.jūnijā izdarīts ieraksts SIA /Nosaukums B/ Uzņēmumu reģistra datos.

Zinot, ka Kuldīgas rajona policijas pārvaldē 2007.gada 11.jūlijā ir uzsākts kriminālprocess un, ka SIA /Nosaukums A/ ir vērsies tiesā, lai

civiltiesiskā kārtībā piedzītu no /E.O./ nodarītos zaudējumus, /E.O./ 2008.gada 10.jūnijā tiesai civillietā iesniedza 2007. gada 15.maija kapitāla daļu

pirkšanas/pārdošanas līguma kopiju. Saskaņā ar minēto līgumu SIA /Nosaukums A/ tās valdes locekļa /E.O./ personā pārdod /E.O./ 14000

SIA /Nosaukums B/ kapitāla daļas par kopējo vērtību 16100 lati, pirkuma maksa SIA /Nosaukums A/ jāsamaksā divu gadu laikā pēc līguma

parakstīšanas. Pirkuma maksa uz SIA /Nosaukums A/ kontu tika pārskaitīta 2009.gada 15.maijā no /E.O./ konta, uz kuru šajā dienā minētā naudas

summa bija pārskaitīta no SIA /Nosaukums B/ konta kā pārskaitījuma mērķi minot naudas aizdevums, kaut gan SIA /Nosaukums B/ pamatkapitāla daļas

bija jau realizētas 2007.gada 31.maijā.

Apsūdzībā norādīts, ka /E.O./ darbību rezultātā SIA /Nosaukums A/ tika nodarīts būtisks kaitējums. Proti, ievērojams mantiskais zaudējums

61460 lati, kas nodarīšanas brīdī pārsniedza piecu tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, kā arī tika pārtrauktas SIA

/Nosaukums A/ intereses tautsaimniecības jomā, liedzot SIA /Nosaukums A/ pilnībā piedalīties SIA /Nosaukums B/ pārvaldībā un veikt saimniecisko

darbību SIA /Nosaukums B/.

Šādas /E.O./ darbības pirmstiesas kriminālprocesā kvalificētas pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas.

Ar Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 17.aprīļa lēmumu, izskatot krimināllietu apelācijas kārtībā sakarā ar prokurora apelācijas protestu un SIA

/Nosaukums A/ apelācijas sūdzību, Kuldīgas rajona tiesas 2014.gada 10.janvāra spriedums atcelts un, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma

563.panta pirmās daļas 4.punktu un 379.panta pirmās daļas 4.punktu kriminālprocess /E.O./ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas

izbeigts.

Ar Augstākās tiesas tiesneša 2014.gada 22.maija lēmumu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.pantu atteikts pārbaudīt Kurzemes

apgabaltiesas 2014.gada 17.aprīļa lēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā.

Ar Augstākās tiesas 2014.gada 2.oktobra lēmumu, izskatot krimināllietu sakarā ar notiesātā /E.O./ uzdevumā iesniegto advokātes B.Miķelsones

pieteikumu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 17.aprīļa lēmums atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai

apelācijas instances tiesā.

Ar Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 4.decembra spriedumu, iztiesājot krimināllietu no jauna apelācijas kārtībā sakarā ar prokurores

D.Grasmanes apelācijas protestu un cietušā SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību, Kuldīgas rajona tiesas 2014.gada 10.janvāra spriedums atcelts.

/E.O./ viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas atzīt par nevainīgu un attaisnots.

Par Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 4.decembra spriedumu kasācijas sūdzību iesniegusi cietušā SIA /Nosaukums A/ pārstāve advokāte

G.Kreice. Pārstāve kasācijas sūdzībā lūdz Kurzemes apgabaltiesas spriedumu atcelt un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Pamatojot šādu lūgumu, pārstāve norādījusi, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtisku

pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma.

Advokāte norādījusi, ka apelācijas instances tiesa sprieduma motīvu daļā nav analizējusi cietušā SIA /Nosaukums A/ pārstāves apelācijas sūdzībā

norādītos argumentus, kas attiecās uz Kurzemes apgabaltiesas 2009.gada 14.oktobra spriedumā civillietā konstatēto. Pārstāves ieskatā, minētajam

spriedumam, ar kuru no /E.O./ ir piedzīti zaudējumi, kas radušies prettiesiski pārdodot SIA /Nosaukums A/ piederošās 14000 SIA /Nosaukums B/

kapitāla daļas, ir būtiska nozīme apsūdzētā /E.O./ vainīguma pierādīšanā šajā krimināllietā. Spriedumā civillietā konstatēts, ka /E.O./ rīcības rezultātā SIA

/Nosaukums A/ nodarīts zaudējums prettiesiski atsavināto 14000 kapitāla daļu vērtībā, un, ka /E.O./ rīcība, atsavinot sev SIA /Nosaukums A/

piederošās 14000 SIA /Nosaukums B/ kapitāla daļas, ir pretrunā Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā noteiktajam par to, ka valdes loceklim savi

pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Atsavinot SIA /Nosaukums A/ piederošās 14000 SIA /Nosaukums B/ kapitāla daļas sev un pēc

divām nedēļām tās atsavinot citai personai, /E.O./ nav rīkojies SIA /Nosaukums A/ interesēs. Tādējādi, cietušā SIA /Nosaukums A/ pārstāves ieskatā,

a r spriedumā konstatēto civillietā ir pierādīts, ka /E.O./ savas pilnvaras ir izmantojis ļaunprātīgi. Pārstāve norādījusi, ka uz šo pierādījumu, tas ir,

Kurzemes apgabaltiesas 2009.gada 14.oktobra spriedumu civillietā Nr. C40129807, pārstāve atsaukusies gan savā apelācijas sūdzībā, gan analizējusi

savos paskaidrojumus tiesas sēdē. Savukārt apelācijas instances tiesa pretēji Kriminālprocesa likuma 564.panta ceturtajā daļā noteiktajam, spriedumā

nav norādījusi motīvus, kāpēc tā noraida šo pierādījumu. Turklāt apelācijas instances tiesa spriedumā nav norādījusi likumus, pēc kuriem tā vadās.

Pārstāves ieskatā, izvērtējot apsūdzētā /E.O./ darbību SIA /Nosaukums A/ valdes locekļa amatā, apelācijas instances tiesai bija jāņem vērā

Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā noteiktais par to, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

Par iesniegto kasācijas sūdzību cietušā SIA /Nosaukums A/ pārstāvis iesniedzis paskaidrojumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 578.panta otrajā

daļā noteiktajam, kurā lūdzis nodrošināt cietušā pārstāvim iespēju piedalīties lietas izskatīšanā Augstākajā tiesā.

Augstākā tiesa atzīst, ka cietušā SIA /Nosaukums A/ pārstāvja lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā noraidāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 583.panta pirmo daļu tiesnesis, kuram uzdots referēt, nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai

izskatīšanu tiesas sēdē. No šā panta otrās daļas izriet, ka lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosaka, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem

materiāliem. Ja nepieciešami papildu paskaidrojumi no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, vai, pēc Augstākās tiesas ieskata, attiecīgajai lietai

var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Lēmumu iespējams pieņemt pēc lietā esošajiem materiāliem, papildu paskaidrojumi no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, nav

nepieciešami, un konkrētajai lietai nav īpašas nozīmes likuma normu interpretēšanā.

Augstākā tiesa atzīst, ka Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 4.decembra spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas

instances tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Spriedums ir tiesisks un pamatots, ja tas

atbilst Kriminālprocesa likuma 512.panta nosacījumiem, tostarp minētās likuma normas otrajā daļā noteiktajam, ka tiesas spriedumu pamato ar

pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē, un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, vai ar

pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt. Kriminālprocesa likuma 525.panta otrās daļas 3.punktā

noteikts, ka attaisnojoša sprieduma motīvu daļā norāda motīvus, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība. Savukārt

Kriminālprocesa likuma 564.panta ceturtajā daļā noteikts, ka apelācijas instances tiesai nolēmuma motīvu daļā jānorāda apelācijas instances tiesas

atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas

instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās.

Augstākā tiesa atzīst, ka Zemgales apgabaltiesa, iztiesājot lietu, minētās tiesību normas nav ievērojusi.

Apelācijas instances tiesa, attaisnojot /E.O./, atzinusi, ka viņa nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva – objektīvās un subjektīvās puses.

Apelācijas instances tiesa spriedumā norādījusi, ka spriedumi civillietā, kuros konstatēts, ka /E.O./ rīcības rezultātā prasītājam SIA /Nosaukums A/

nodarīts zaudējums prettiesiski atsavināto 14000 kapitāldaļu vērtībā, nevar būt vienīgais pierādījums apsūdzētā vainīgumam kriminālprocesā, bet citu

pierādījumu lietā nav. Turklāt apelācijas instances tiesa spriedumu civillietā Nr. C40129807 nav vērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 125. panta

pirmajā daļā, 127. un 128.pantā noteiktajam

Augstākā tiesa norāda, ka fakti, kas konstatēti tiesas nolēmumā civillietā, nav minēti Kriminālprocesa likuma 125.pantā kā fakti, kas uzskatāmi par

pierādītiem bez papildu procesuālo darbību veikšanas. Līdz ar to apelācijas instances teisai spriedumus civillietā bija jāvērtē kā viens no pierādījumiem

lietā. Apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi Kurzemes apgabaltiesas 2009.gada 14.oktobra spriedumā civillietā Nr. C40129807 norādītās ziņas,

aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus un ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā un šādā veidā pieļāvusi Kriminālprocesa likuma

128.panta otrās un trešās daļas pārkāpumu.

Augstākā tiesa norāda, ka attaisnošanas pamats ir atkarīgs no attiecināmu, pieļaujamu pierādījumu ticamības un pietiekamības noziedzīga

nodarījuma sastāva konstatēšanā vai apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā pierādīšanā. Pierādījumu ticamības, pietiekamības konstatēšana ir

saistīta ar pierādījumu vērtēšanu, kas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta trešajā daļā noteikto, neietilpst Augstākās tiesas funkcijās.

Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.panta pirmajai daļai pierādījumu ticamība ir

kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. No šā panta otrās un trešās daļas izriet, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,

izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, nevienam no pierādījumiem nav

iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā noteikts, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Savukārt šā likuma

221.pantā noteikts, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Šīs normas piektajā daļā noteikts, ka valdei ir pienākums

sniegt ziņas dalībnieku sapulcei par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un dalībnieku, padomes locekli vai valdes locekli.

Kurzemes apgabaltiesa spriedumā civillietā šīs Komerclikuma normas analizētas kopsakarībā un secināts, ka minēto normu izpratnē, valdes loceklis

rīkojas sabiedrības vārdā un dalībnieki, ievēlot valdes locekli, ir uzticējuši tam rīkoties sabiedrības vārdā, tādā veidā izsakot savu uzticību. Katra

dalībnieka mērķis ir sabiedrības darbības veicināšana un lielākas peļņas iegūšana un līdz ar to šī mērķa realizēšanai būtisks ir jautājums par to, kas vada

sabiedrību (sk. Kurzemes apgabaltiesas 2009.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr. C40129807).

Valdes loceklim ir pienākums būt uzticamam un lojālam pret sabiedrību, pilnībā rīkoties tās interesēs. Valdes loceklis ir sabiedrības vadītājs,

likumiskais pārstāvis, un tam tāpat kā jebkuram pārstāvim (pilnvarniekam) jādarbojas pirmām kārtām sava atvietojamā interesēs, savas privātās intereses

liekot zemāk (sk. L.Abramoviča „Krietna saimnieka rūpības nozīme Komerclikumā”, Jurista Vārds Nr.44, 07.11.2006).

Apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, jāvērtē, vai cietušā minētajos /E.O./ izvirzāmo krietna un rūpīga saimnieka prasību pārkāpumos,

izvērtējot tos kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, ir konstatējamas visas Krimināllikuma 196.panta otrajā daļā minētā noziedzīgā

nodarījuma sastāva pazīmes.

Neizvērtējot Kurzemes apgabaltiesas 2009.gada 14.oktobra spriedumu civillietā, kā arī nenorādot motīvus, kāpēc tā noraida šo pierādījumu,

apelācijas instances tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 564.panta ceturtajā daļā noteikto.

Augstākā tiesa atzīst, ka minētie pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas

izpratnē, kuru dēļ Zemgales apgabaltiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.

Pārējos cietušā SIA /Nosaukums A/ kasācijas sūdzībā izteiktos apsvērumus Augstākā tiesa šajā nolēmumā neizvērtēs, jo tie neattiecas uz

Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 4.decembra spriedumu.

Apsūdzētajam /E.O./ lietā bija piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumiem ieņemt vēlētus vai ieceltus

amatus SIA/Nosaukums B/ uz pilnvarojuma pamata veikt SIA /Nosaukums B/ pārstāvību un uz pilnvarojuma pamata pārstāvēt SIA /Nosaukums B/

dalībniekus, kas atcelts. Augstākā tiesa atzīst, ka drošības līdzekļa piemērošanai /E.O./ šajā kriminālprocesa stadijā nav tiesiska pamata.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585. un 587.pantu, Augstākā tiesa

n o l ē ma

Atcelt Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 4.decembra spriedumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) A. Branta

Tiesnese (paraksts) A.Poļakova

Tiesnese (paraksts) E.Vernuša