Court orders payment of land rent arrears and interest in simplified procedure against tenant.

Lietas arhīva Nr. C-05099-24/28

ECLI:LV:RPT:2024:0402.C771476123.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024.gada 2.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Pujate,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 21.septembrī Rīgas pilsētas tiesā saņemts SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk arī – prasītājs) prasības

pieteikums, kas vēlāk precizēts, vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.

[1.1] Atbilstoši tiesā iesniegtajiem prasības pieteikuma precizējumiem prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zemes nomas

maksas parādu 112,00 euro, pievienotās vērtības nodokļa parādu 11,76 euro, nekustamā īpašuma nodokļu parādu 2,94 euro, nomas maksas parāda

nokavējuma procentus 92,92 euro, nekustamā īpašuma nodokļa parāda nokavējuma procentus 3,18 euro, izdevumus par rēķinu piegādi 4,06 euro un

tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no piedzītās, bet faktiski nesaņemtās naudas summas

par laiku līdz sprieduma izpildei.

[1.2] Prasībā norādīti šādi argumenti:

- atbilstoši ierakstam Rīgas pilsēta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/īpašuma tiesības uz zemesgabala ar kadastra Nr./numurs B/,

1303/11009 domājamām daļām nostiprinātas Latvijas valstij prasītāja personā;

- uz zemesgabala atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja /adrese/, ar kadastra Nr./numurs C/;

- atbildētājam nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/, kas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā /adrese/, līdz ar to

starp prasītāju un atbildētāju pastāv zemes likumiskās lietošanas tiesības;

- atbildētājs nav veicis maksājumus par zemes nomu un ar zemesgabala saistītos maksājumus, līdz ar to atbildētājam izveidojies parāds.

[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1590., 1651., 1652., 1753., 1756., 1757., 1759., 1760., 1765., 2120., 2112., 2141.pantu,

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44.panta ceturto un piekto daļu, Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas

personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 5., 6., 7., 8., 9., 17.punktu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājam nosūtīts uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2023.gada 25.oktobrim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot

atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

[2.1] Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu

tiesas sēdē.

[3] 2024.gada 5.martā pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka tiesas nolēmums būs pieejams

tiešsaistes sistēmā no 2024.gada 2.aprīļa.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas

izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 14.punktā

noteiktajam būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs maksā iznomātājam nomas maksu un citus saistītos maksājumus atbilstoši iznomātāja

nosūtītajam maksāšanas paziņojumam vai rēķinam; nomas līgumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt šo noteikumu 17.punkts noteic, ka apbūvēta zemesgabala nomas maksa gadā ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne

mazāka par šo noteikumu 5.punktā minēto, kas paredz, ka zemesgabala minimālā nomas maksa gadā ir 28,00 euro. Savukārt šo noteikumu 6.punkts

noteic, ka nomnieks papildus nomas maksai maksā iznomātājam normatīvajos aktos noteiktos nodokļus vai to kompensāciju, kuri attiecināmi uz

iznomāto zemesgabalu.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas

gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot šādus gadījumus: ja valsts vai pašvaldības īpašums tiek nodots lietošanā vai nomā,

lietotājs vai nomnieks nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad radušās lietošanas vai nomas tiesības.

Atbilstoši Civillikuma 1828.panta prasībām, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas ir jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, savukārt Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad

viņš palaidis garām termiņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[7] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams

zemes nomas maksas parāds 112,00 euro, kas aprēķināts par laiku no 2020.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim; pievienotās vērtības nodokļa

parāds 11,76 euro, kas aprēķināts par laiku no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim, un nekustamā īpašuma nodokļa parāds 2,94 euro,

kas aprēķināts par laiku no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim, kā arī maksājumu parāds, kas saistīts ar rēķinu piegādi 4,06 euro.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[8.1] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu par nomas maksas parāda kavējumu 92,92 euro par laiku no

2020.gada 1.aprīļa līdz 2024.gada 31.janvārim, un nokavējuma procentu par nekustamā īpašuma nodokļa parāda kavējumu 3,18 euro par laiku no

2020.gada 1.aprīļa līdz 2024.gada 31.janvārim piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ņemot vērā to, ka prasītāja tiesā celtā prasība ir apmierināta pilnībā, prasītāja samaksātā valsts nodeva 70,00 euro, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 41.panta pirmo daļu, piedzenama no atbildētāja par labu prasītājam.

[10] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no kopējās piedzītās summas 296,86 euro,

ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[11] Civilprocesa likuma 39.panta otrā daļa noteic, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu,

izsniegšanu, tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Summas, kas

nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida

pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts, kā to noteic Civilprocesa 40.panta pirmā daļa.

2022.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punkts noteic, ka

izdevumu apmērs vienam pasta sūtījumam, ar kuru tiek nosūtītas tiesas pavēstes vai citi tiesas dokumenti, veido 2 euro. Savukārt šo noteikumu

15.punkts noteic, ka ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu

apjomu lietā, un lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu

izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos.

[11.1] Ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā nosūtīti trīs pasta sūtījumi (3 x 2,00 euro = 6,00 euro) un veikta elektroniski saņemtā prasības

pieteikuma, kura apjoms nepārsniedz 250 lapas, izdrukāšana nosūtīšanai atbildētājam (5,00 euro), kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 11,00

euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 41., 42., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, reģ.Nr.40003192154, 296,86

euro (divi simti deviņdesmit seši euro un astoņdesmit seši centi), kas sastāv no:

- zemes nomas maksas parāda 112,00 euro, kas aprēķināts par laiku no 2020.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim;

- pievienotās vērtības nodokļa parāda 11,76 euro, kas aprēķināts par laiku no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim;

- nekustamā īpašuma nodokļa parāda 2,94 euro, kas aprēķināts par laiku no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim;

- ar rēķinu piegādi saistītajiem izdevumiem 4,06 euro;

- nokavējuma procentiem 92,92 euro par zemes nomas maksas kavējumu, kas aprēķināts par laiku no 2020.gada 1.aprīļa līdz 2024.gada

31.janvārim;

- nokavējuma procentiem 3,18 euro par nekustamā īpašuma nodokļa parāda kavējumu, kas aprēķināts par laiku no 2020.gada 1.aprīļa līdz

2024.gada 31.janvārim;

- valsts nodevas 70,00 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma norēķinu kontā, kas atvērts AS “Citadele Banka”, konta Nr.LV07PARX0003805160002, vai norēķinu kontā,

kas atvērts AS “Swedbank”, konta Nr.LV17HABA0551032309150.

Noteikt SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa notecējuma līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no kopējās piedzītās parāda

summas 296,86 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,00 euro (vienpadsmit euro).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C771476123.

Izskaidrot /pers. A/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā,

pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2024.gada 2.aprīlī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 2.maijā.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Pujate