Court dismissed appeal against administrative fine for violating curfew by blocking police entry.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the appellant's appeal against a lower court's decision to fine him for violating curfew restrictions. The appellant argued he was unaware of the police visit due to muffled doorbell noise, but the court found he deliberately reduced the volume to prevent entry. Consequently, the court ruled that his actions constituted a willful violation of the established curfew limits.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 22. pants; 32. pants: Deliberately obstructing law enforcement entry during a curfew restriction constitutes a willful violation of administrative obligations, justifying a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lieta Nr.140033007 143/AA43 – 0975 – 08/11
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 3.jūlijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Vīgants, tiesneši E.Puriņš un L.Slica
atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par V.J. (/dzēsts personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta, sakarā ar V.J. iesniegto apelācijas sūdzību par Ventspils tiesas tiesneša 2007.gada 23.jūlija lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas 1.iecirkņa inspektors 2007.gada 19.jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 207650, kurā konstatēts, ka 2007.gada 14.jūlijā plkst.2313 V.J. neatradās savā dzīvesvietā Ventspilī, Strazdu ielā 4, tā pārkāpjot policijas kontroles noteikumus. Protokolā secināts, ka V.J. izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177.pantā paredzēto pārkāpumu.
[2] Ar Ventspils tiesas tiesneša 2007.gada 23.jūlija lēmumu (turpmāk – Lēmums) V.J. atzīts par vainīgu Latvijas APK 177.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu Ls 15 (piecpadsmit latu) apmērā. Lēmumā norādīti šādi apstākļi. [2.1] V.J. neatzina sevi par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un paskaidroja, ka 2007.gada 14.jūlijā pēc plkst.2200 atradās savā dzīvesvietā. Tā kā pie viņa mājās nakšņoja mazgadīgais dēls, tādēļ durvju zvana skaļums tika nogriezts uz minimumu.
Policijas darbinieku zvanu nedzirdēja, jo gulēja un arī suns nerēja. V.J. policijas darbiniekiem ir teicis, lai nepieciešamības gadījumā viņam zvana uz mobilo telefonu, ja nevar iekļūt viņa dzīvesvietā. [2.2] Ar 2007.gada 23.marta lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu redzams, ka V.J. aizliegts atstāt dzīvesvietu no plkst.2200 līdz 600, V.J. iepazīstināts ar minēto lēmumu, līdz ar to policijas darbinieku neielaišana dzīvesvietā tiek uzskatīta par noteikto policijas kontroles ierobežojumu pārkāpumu. [2.3] Pierādīts, ka policijas darbinieki netika ielaisti V.J. dzīvesvietā pēc plkst.2300.
V.J. neapstrīd, ka 2007.gada 14.jūlijā pēc plkst.2300 policijas darbinieki nav iekļuvuši viņa dzīvesvietā Ventspilī, Strazdu ielā 4. V.J. paskaidroja, ka tad gulēja un nedzirdēja zvanu, kura skaļums bija nogriezts uz minimumu. To, ka V.J. pirms plkst.2200 2007.gada 14.jūlijā bija mājās, apstiprina liecinieki A.Č. un T.J. A.Č. liecināja, ka nākošajā dienā no rīta zvanīja pie V.J. mājas vārtiņiem un zvanu nav dzirdējis, bet pēc saukšanas pie loga parādījās V.J. Policijas darbiniece I.K. liecināja, ka 2007.gada 14.jūlijā pēc plkst.2300 V.J. dzīvesvietā Strazdu ielā 4, Ventspilī nebija iespējams iekļūt, jo vārtiņi bija aizslēgti, logos gaisma nedega.
I.K. liecināja, ka pie vārtiņiem bija skaidri dzirdams zvana signāls un viņas darba kolēģis zvanīja aptuveni piecas minūtes. Uz vietas tika sastādīts protokols par policijas kontroles ierobežojumu pārkāpumu. [2.4] V.J., nogriežot zvana signālu un aizslēdzot vārtiņus veica apzinātas darbības, kuru dēļ policijas darbiniekiem nebija iespējams pārbaudīt vai V.J. pēc plkst 2200 atrodas savā dzīvesvietā. V.J. paredzēja kaitīgās sekas un apzināti pieļāva seku iestāšanos, līdz ar to ir izdarīts Latvijas APK 177.pantā paredzētais pārkāpums.
Ar savām darbībām V.J. liedza valsts amatpersonai pārbaudīt viņu dzīvesvietā un lietā netiek konstatēti apstākļi, kas izslēdz V.J. atbildību par izdarīto pārkāpumu. Policijas darbinieki savus darba pienākumus pildīja naktī pēc plkst.2300 un nav pierādījumu tam, ka policijas darbinieki, sastādot protokolu par policijas kontroles ierobežojumu pārkāpumu, būtu neobjektīvi vai nekompetenti norādītā administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Nav pamata neticēt liecinieces I.K. liecībai par pārkāpuma konstatēšanas apstākļiem vai par pierādījumu iegūšanas tiesiskumu.
Nav pamata uzskatīt, ka policijas darbiniecei būtu pamats būt neobjektīvai un ieinteresētai V.J. nelabvēlīgā lietas iznākumā. [2.5] V.J. paskaidrojumos un A.Č. liecībās attiecībā par durvju zvana skaļumu pastāv pretrunas, jo A.Č. liecināja, ka nākošajā dienas rītā zvans bija izslēgts, bet V.J. apgalvo, ka zvana skaļums tika nogriezts uz klusāku. Policijas darbiniekiem bija pieejams V.J. telefona numurs, bet tas nerada pienākumu sazināties ar V.J. pa telefonu.
Lēmumā norādīts, ka netiek konstatēti atbildību pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi. Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli secināts, ka V.J. par izdarīto pārkāpumu ir uzliekams naudas sods.
[3] Par Lēmumu V.J. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt pārsūdzēto Lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. [3.1] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka V.J. ir sešus gadus vecs bērns, kurš dzīvo kopā ar māti, bet regulāri viesojas pie viņa Strazdu ielā 4, Ventspilī. Lai netraucētu bērna miegu, V.J. pastāvīgi nogriež zvana signālu uz minimumu un par to tika brīdināta policijas inspektore Z.Z. V.J. apzinās, ka policijas darbinieki jebkurā laikā var pie viņa veikt pārbaudi, kas tikušas veiktas iepriekš. [3.2] Par apstākļu sakritību uzskatāms fakts, ka 2007.gada 14.jūlijā V.J. neatvēra policijas darbiniekiem durvis un jāņem vērā, ka liecinieki A.Č. un T.J. liecināja, ka 2007.gada 14.jūlijā V.J. kopā ar bērnu pirms plkst.2200 atradās savā dzīves vietā.
[4] Tiesas sēdē V.J. nav ieradies, rakstveidā lūdz atlikt lietas izskatīšanu, jo advokāts, kurš sniedz juridisku palīdzību ir aizņemts citā tiesas procesā. Administratīvā apgabaltiesa atzīst par neattaisnojošu V.J. neierašanos uz lietas izskatīšanu. Tiek konstatēts, ka uz vienošanās Nr.26 pamata zvērināta advokāta palīgs M.A. Ventspils tiesā sniedza juridisko palīdzību pie administratīvās atbildības saucamajai personai, bet lietas materiālos nav ziņu, ka V.J. būtu noslēdzis vienošanos par to, ka zvērināta advokāta palīgs M.A. sniegs juridisko palīdzību V.J. Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa nekonstatē APL 268. un 269.pantā minētos apstākļus, kas būtu par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai un atzīst, ka lietu ir iespējams izskatīt bez V.J. piedalīšanās.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi lietā iegūtos pierādījumus, izvērtējusi pārsūdzētā Lēmuma pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums atstājams negrozīts, bet V.J. apelācijas sūdzība atzīstama par nepamatotu turpmāk norādīto iemeslu dēļ.
[6] Latvijas APK 7.pants noteic, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Latvijas APK 243.pants paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Likums noteic, ka šos faktus konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, ar eksperta atzinumu, ar lietiskajiem pierādījumiem, ar protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, kā arī ar citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem Izskatot konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu jānoskaidro, vai lietā savākti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto un dod pamatu secināt, ka V.J. izdarīja Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu.
[7] Saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpumu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, vainīgajai personai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem vai soda ar administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm. Līdz ar to secināms, ka tiesiskais pamats V.J. saukšanai pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 177.panta pārkāpumu, ir jākonstatē apstāklis, ka V.J. ir persona, kurai noteikta policijas kontrole un V.J. tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, ar kuriem ir iepazīstināts.
[8] Administratīvā apgabaltiesa secina, ka saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas 2005.gada 17.janvāra spriedumu V.J. noteikts papildsods policijas kontrole. Ņemot vērā tiesas spriedumā noteikto par V.J. noteikto papildsodu, Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas inspektors 2007.gada 23.martā pieņēma lēmumu (lietas lapa 7) kurā norādīts kādi ierobežojumi noteikti V.J. kā personai attiecībā uz kuru tiek izpildīts papildsods – policijas kontrole. Ar 2007.gada 23.marta lēmumu noteikto ierobežojumu skaitā minēts, ka V.J. ir aizliegts atstāt savu dzīvesvietu Strazdu ielā 4, Ventspilī laikā no plkst.2200 līdz 600 un norādīts, ka policijas darbinieka neielaišana dzīvesvietā tiek uzskatīta par noteikto policijas kontroles ierobežojumu pārkāpumu. V.J. ir izskaidrota lēmuma būtība un sekas, kādas var iestāties, ja lēmums netiks pildīts. Līdz ar to atzīstams, ka V.J. ir saistoši lēmumā noteiktie tiesību ierobežojumi un par ierobežojumu apzinātu pārkāpšanu V.J. var saukt pie administratīvās atbildības.
[9] Pārsūdzētajā Lēmuma pamatoti secināts, ka policijas darbinieki 2007.gada 14.jūlijā pēc plkst.2300 nav iekļuvuši V.J. dzīvesvietā Ventspilī, Strazdu ielā 4. Saskaņā ar V.J. paskaidrojumu par lietas apstākļiem, viņš savā dzīvesvietā gulēja un nedzirdēja ārdurvju zvanu, kura skaļums bija nogriezts uz minimumu. Tas norāda, ka V.J. ar savām apzinātām darbībām (nogriežot zvana skaļumu) padarīja neiespējamu policijas darbiniekiem iekļūt V.J. dzīvesvietā un pārbaudīt kā V.J. pilda tos ierobežojumus, kas noteikti 2007.gada 23.marta lēmumā. Nav izšķirošas nozīmes V.J. apgalvojumam, ka zvana skaļums nogriezts tā iemesla dēļ, lai netiktu traucēts sešu gadus vecā dēla miegs, jo konkrētajā situācijā V.J. bija jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu policijas darbinieku netraucētu iekļūšanu V.J. dzīvesvietā. Līdz ar to secināms, ka V.J. izdarīja Latvijas APK 177.panta pārkāpumu un par to pamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības.
[10] Administratīvā apgabaltiesa par noteikto administratīvā soda veidu naudas soda veidā Ls 15 apmērā secina, ka šāds sods V.J. par Latvijas APK 177.panta pārkāpumu noteikts pamatoti, ņemot vērā Latvijas APK 32.panta vispārīgos nosacījumus soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu. Uzliekot sodu, ir ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, V.J. vainas pakāpe un mantiskais stāvoklis. Latvijas APK 177.panta sankcija paredz, ka vainīgo personu var sodīt ar administratīvo arestu vai ar naudas sodu, un konkrētajā gadījumā V.J. samērīgi piemērots administratīvais sods naudas soda veidā. Par V.J. noteiktā soda mēru Administratīvā apgabaltiesa secina, ka naudas sods Ls 15 apmērā par izdarīto pārkāpumu ir taisnīgs un samērīgs sods, kas atbilstoši Latvijas APK 22.pantam audzinās V.J. likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, būs līdzeklis, kas nodrošinās, ka tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
[11] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pārsūdzētais Lēmums ir pamatots un atstājams negrozīts, bet V.J. apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas APK 286.1panta 1.punktu, 286.2pantu un Administratīvā procesa likuma 307.pantu un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Atstāt negrozītu Ventspils tiesas tiesneša 2007.gada 24.jūlija lēmumu par V.J. (/dzēsts personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta, bet V.J. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Vīgants
Tiesneši L.Slica
E.Puriņš