Court orders payment of heating debt, court costs, and statutory interest to utility company.

Lietas arhīva Nr. C-0229-21/3

ECLI:LV:DAUT:2021:0216.C12151620.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2021.gada 16.februārī

Daugavpils tiesa

tiesnese I. Beitāne

ar tiesas sēdes sekretāri R.Znotiņu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Līvānu siltums” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

2020.gada 5.maijā prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu siltums” ir cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu,

lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu no 2009.gada novembra līdz 2020.gada martam 3532,23 EUR; valsts nodevu 375,93 EUR

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 EUR; kopā 3913,53 EUR; noteikt prasītājai tiesības uz laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos 6% gadā no neapmaksātās pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs saskaņā ar 2010.gada 26.augusta Latgales apgabaltiesas zvērinātās notāres Guntas Daugavietes

izsniegto mantojuma apliecību ir pieņēmis mantojumā nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma, kurš ir

pieslēgts Līvānu pilsētas centralizētai siltumapgādes sistēmai.

Prasītājs nodrošināja atbildētāja dzīvokļa īpašumu ar siltumenerģiju. Parādniekam ir izrakstīti rēķini ar pēcapmaksas termiņu līdz nākamā mēneša

20. datumam. Tāda kārtība ir paredzēta starp SIA „Līvānu siltums” (piegādātājs) un SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” (pārvaldnieks)

2016.gada 11.novembri noslēgtā līguma Nr. 122/1/2016. par siltumenerģijas piegādi un lietošanu 1.1.punktā. Piegādātājs apņemas piegādāt

siltumenerģiju Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu mājām, bet saskaņā ar šā līguma 7.2.punktu īpašnieki pastāvīgi norēķinās ar siltumenerģijas piegādātāju,

veicot tiešos maksājumus piegādātājam. Noteiktajā apmaksas termiņā parādnieks nav veicis apmaksu par saņemto pakalpojumu.

Saskaņā ar siltumapgādes norēķinu pārskatu, uz 2020.gada 31.martu atbildētāja parāds par centralizēto siltumapgādi maksājumu neveikšanu no

2009.gada novembra līdz 2020.gada martam ir 3532,23 EUR.

2019.gada 19.decembrī atbildētājs tika brīdināts par parāda nenokārtošanas sekām laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ievietojot uzaicinājumu

nokārtot savas parādsaistības. Neskatoties uz brīdinājumu, atbildētājs tā arī neapmaksāja līdz dotajam brīdim sava parāda summu saskaņā ar uzliktajiem

pienākumiem.

Ņemot vērā līguma 7.4.punktu, jautājumi, kuri nav paredzēti līgumā, tiek lemti saskaņā ar LR likumdošanu, tad saskaņā ar Civillikuma 1756-

1759.pantu nosacījumiem, atbildētājam ir pienākums maksāt procentus par parāda samaksas nokavējumu. Sakarā ar to, ka līgumā nav noteikts procentu

apmērs, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas

summa piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru, tādējādi prasītājai nosakāmas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - sešus procentus gadā, no nenomaksātās piedzenamās summas. Prasītāja nepiekrīt

mediācijas izmantošanai šī strīda risināšanā.

Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, tika izteikts lūgums izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes, prasību uztur pilnā apmērā, tāpēc

tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes vietu un laiku viņam tika paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tāpēc tiesa atzīst, ka lietu var

izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā gūtos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Līgums Nr.122/1/2016 „Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu” apstiprina, ka prasītājs, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu siltums”

piegādā siltumenerģiju mājai, kurā atrodas atbildētāja dzīvoklis.

Lietā esošie rakstveida pierādījumi apliecina, ka, pamatojoties uz līgumu Nr. 122/1/2016 „Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu” un atbilstoši

tarifiem, kas apstiprināti un publicēti saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, atbildētājam bija pienākums veikt maksājumus

prasītājam par piegādāto un patērēto siltumenerģiju.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Atbildētājs īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.20, Lāčplēša ielā Nr.23, Līvānos, Līvānu novadā, nav nostiprinājis Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Civillikuma 1477.pantu, korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu. Lietu

tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemes grāmatās. Atbilstoši Civillikuma 1478.pantam, ja darījums nav korroborēts,

tad tas tādēļ nezaudē savu spēku.

Neskatoties uz to, ka atbildētājs savas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā uz strīdus dzīvokli nav nostiprinājis, tiesa atzīst, ka dzīvokļa īpašniekam

/pers. A/ pienākums pēc likuma bija veikt maksājumus, kas saistīti ar viņam piederošā dzīvokļa apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem. Minētais izriet no Civillikuma 1477.un 1478.panta.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad atbildētājs neveic maksājumus par dzīvokli /adrese/, kurā dzīvo, bet izmanto prasītājas sniegtos

pakalpojumus. Kopējā parāda summa uz 2020.gada martu par centralizēto siltumapgādi maksājumu neveikšanu no 2009.gada novembra līdz

2020.gada martam ir 3532,23 EUR.

Saskaņā ar prasītājas parāda summas aprēķinu, atbildētājam par laika periodu no 2009. gada novembra līdz 2020.gada martam ir izveidojies

parāds 3532,23 EUR, par centralizēto siltumapgādi maksājumu neveikšanu dzīvoklim /adrese/.

Lietā esošā Latgales apgabaltiesas zvērinātās notāres Guntas Daugavietes 2010.gada 26.augustā izsniegtā mantojuma apliecība (par tiesībām uz

mantojumu pēc likuma) apliecina, ka atbildētājs /pers. A/ ir apstiprināts mantojuma tiesībās uz mirušās mātes /pers. C/ visu atstāto mantojumu, mantinieks

mantojumu ir pieņēmis kā likumiskais mantinieks. Mantinieks mantojumu ir pieņēmis un norādījis šādu mantas sastāvu: nekustamais īpašums /adrese/,

kadastra numurs /numurs A/, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.20 un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 364/30355 domājamās daļas no

daudzdzīvokļu mājas. Atbildētājs savas īpašuma tiesības nav nostiprinājis zemesgrāmatā.

Civillikuma 701.pants nosaka, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar

viņa personu, pāriet uz mantinieku. Saskaņā ar Civillikuma 705. pantu ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām

arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.

Tiesa ņem vērā, ka īpašuma tiesības uz likuma pamata rodas sakarā ar mantojuma atklāšanos, ko nosaka Civillikuma 655.pants. Un saskaņā ar

Civillikuma 702.pantu, uz atsevišķām pie mantojuma piederīgām ķermeniskām lietām mantinieks iegūst tās pašas lietu tiesības, kas bijušas mantojuma

atstājējam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas

visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma

ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Kaut arī /pers. A/ nav reģistrējis mantojumā no mātes saņemto dzīvokli uz sava vārda Zemesgrāmatu nodaļā, tomēr uz viņu attiecas dzīvokļa

īpašnieka pienākumi, kas noteikti Dzīvokļa īpašuma likumā. Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka dzīvokļa īpašnieka

pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana).

Lietas izskatīšanā ir gūti pierādījumi, ka prasītāja, saskaņā ar līguma nosacījumiem, nodrošināja atbildētāja dzīvoklim pakalpojumu- siltumenerģijas

piegādi, atbildētājs pierādījumus lietā, ka dzīvoklim komunālie pakalpojumi nav nodrošināti vai tie bija neatbilstošie nav iesniedzis, savukārt, atbildētājs

par apkuri nav veicis maksājumus, un ir izveidojies parāds.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja

ir izpildījusi savus pienākumus pret prasītāju, veicot samaksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Lietas materiālos ir prasītājas parāda aprēķins, ko atbildētājs nav apstrīdējis. Lietā esošie materiāli apliecina, ka atbildētājs tika brīdināts par

apkures maksājuma parāda nenomaksāšanas sekām, oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2019.gada 19.decembrī, taču parāds netika nomaksāts.

Atbildētājs nekādus iebildumus pret celto prasību tiesā nav iesniedzis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka parāds būtu samaksāts.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma, un no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama parāda summa 3532,23 EUR par

pamatpakalpojumu- dzīvokļa apkuri par laika periodu no 2009.gada novembra līdz 2020.gada martam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tāpēc ir apmierināms prasītājas lūgums apstiprināt viņam tiesības saņemt likumiskos 6%

gadā no parāda pamatsummas 3532,23 EUR līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad

likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 375,93 EUR apmēra un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 5,37 EUR, kopā 381,30 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21. panta otrās daļas nosacījumiem,

nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 30 dienas, sākot no sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,15.,41., 97.,190., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Līvānu siltums”, reģistrācijas Nr.40003482591,

maksājumu parādu par saņemto siltumenerģiju par laika periodu no 2009.gada novembra līdz 2020.gada martam 3532,23 EUR (trīs tūkstoši pieci simti

trīsdesmit divi euro 23 centi), tiesas izdevumus 381,30 EUR (trīs simti astoņdesmit viens euro 30 centi), kopā 3913,53 EUR (trīs tūkstoši deviņi simti

trīspadsmit euro 53 centi).

Parāda atmaksa ir veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Līvānu siltums”, reģistrācijas Nr.40003482591, norēķinu kontā: Nr.

LV32PARX0005643350001, AS „Citadele banka”.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Līvānu siltums”, reģistrācijas Nr.40003482591, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus – 6 % (seši procenti no simta) gadā, no neatmaksātās parāda pamatsummas 3532,23 EUR,

ievērojot Civillikuma 1763.panta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

/pers. A/ noteikt termiņu piespriesto summu labprātīgai samaksai – trīsdesmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Daugavpils tiesas tiesnese: I.Beitāne