Court convicted defendant of violent assaults on police and sentenced to 150 hours of compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of two separate violent assaults against police officers performing official duties and sentenced him to 150 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt during the proceedings, and the court found that compulsory labor best achieved the goals of punishment and public safety. The court also ordered the return of damaged police uniforms to the officers.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 269. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. un 3. daļa; Krimināllikuma 52. pants: When a person commits multiple intentional offenses against law enforcement, the court may convict and impose a combined sentence of compulsory labor, partially offsetting prior detention time.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11261022715
Lietas arhīva Nr. K20-0287-15/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2015.gada 21.maijā
Liepājas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Daidere
piedaloties prokurorei I.Pickainei
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 269.panta
pirmās daļas.
Tiesas sēdē tiesa
konstatēja:
/pers. C/ izdarīja uzbrukumu varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību, un konkrēti:
2015.gada 26.februārī ap plkst. 23.00 Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas darbinieki ar
dienesta transportlīdzekli, pildot savus dienesta pienākumus, nogādāja pie mātes /adrese/, viņas mazgadīgo bērnu. Kad patruļpolicijas nodaļas darbinieki
bērnu veda uz mātes dzīvokli, ievērojamā alkohola reibumā esošais bērna tēvs /pers. C/ vairākkārt nepakļāvās likumīgām prasībām pagaidīt pie operatīvā
transporta. Dusmu uzplūdā par meitas aizvešanu, /pers. C/ pēkšņi nostājās kaujas pozā pretī Patruļpolicijas nodaļas virsseržantam J.Strakšim un izdarīja
uzbrukumu policijas darbiniekam – divas reizes tīši ar dūri sita viņam sejas virzienā. J.Strakšim no sitiena izdevās izvairīties un /pers. C/ prettiesiskās
darbības uzreiz pārtrauca blakus esošais Patruļpolicijas nodaļas jaunākais inspektors E.Grīnvalds.
Ar šādām savām darbībām /pers. C/ izdarīja smagu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā (Noziedzīgs
nodarījums Nr. 1).
/pers. C/ izdarīja uzbrukumu varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību, un konkrēti:
2015.gada 26.februārī ap plkst. 23.50 Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas jaunākais inspektors
Vladimirs Perenašvili, atrodoties Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē Liepājā, Bāriņu ielā 3, nopratināšanas telpā, pildot savus dienesta
pienākumus, /pers. C/ veica alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpojamā gaisā ar kontroles mēraparātu. Pēc pārbaudes veikšanas pie galda sēdošais
/pers. C/ kļuva agresīvs un dusmu uzplūdā izdarīja tīšu uzbrukumu blakus esošajam inspektoram V. Perenašvili, pēkšņi cenšoties ar abām rokām ieķerties
policijas darbiniekam krūškurvja rajonā. Laikus pamanījis uzbrukumu, V. Perenašvili soli atkāpās, taču /pers. C/ paspēja viņu aizķert aiz formas tērpa
biksēm un, raujot bikses uz savu pusi, saplēsa tās abu bikšu staru augšējā daļā pa vīli, aptuveni 30 cm garumā. V. Perenašvili/pers. C/ prettiesiskās
darbības pārtrauca izmantojot speciālo cīņas paņēmienu.
Ar šādām savām darbībām /pers. C/ izdarīja smagu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā (Noziedzīgs
nodarījums Nr. 2).
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. C/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas atzina pilnībā
pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem, izdarīto nožēloja.
Apsūdzētais /pers. C/ lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Arī prokurore tiesas sēdē pievienojās apsūdzētā viedoklim
un lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.
Ņemot vērā to, ka /pers. C/ tiesas sēdē savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzīst pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav nepieciešams
veikt pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, pārliecinājusies par visu
nepieciešamo un obligāto apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva elementu esamību, kā arī ievērojot prokurores viedokli,
tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj tiesas
izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētās personas raksturojošos datus.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā /pers. C/ darbības pēc Krimināllikuma 269.panta
pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā
pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.
Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, tas ir, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību ietekmējošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. C/ izdarījis divus smagus noziegumus. Apsūdzētais agrāk ir sodīts, sodāmība dzēsta, ir
administratīvi sodīts (lietas 47.- 51.lapa), sastāv bezdarbnieku uzskaitē, apmeklē bezdarbnieku kursus, tostarp mācās zviedru valodu, pēc kursu
beigšanas ir garantēts darbs, neprecējies, apgādībā viens nepilngadīgs bērns, ieguvis pamatizglītību, narkologa reģistrā ziņu nav (lietas 52.lapa), pašreiz
ziņu par psihiskiem traucējumiem nav (lietas 53.lapa).
Par /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un izdarīto
nožēlo. Par atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, tiesa atzīst, ka noziedzīgais
nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas sankcijā par apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredzē alterna vi piemērojami soda
veidi- brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Ņemot vērā apsūdzētā raksturojošos datus- atzīstams par agrāk nesodītu, savu vainu izdarītajā atzinis pilnībā, izdarīto nožēlo, solījis
tiesai turpmāk būt likumpaklausīgs, pēc apsūdzētā vārdiem pēc apmācības kursu beigšanas viņam ir garantēts kvalificēts darbs, esa ir
ieguvusi pārliecību, ka apsūdzētais ir apsūdzētais nav izolējams no sabiedrības un viņam nav piemērojams sankcijā paredzētais bargākais
soda veids- brīvības atņemšana.
Apsūdzētajam šobrīd nav regulāru ienākumu, sastāv bezdarbnieku uzskaitē, apmeklē apmācību kursus, apgādībā nepilngadīgs bērns,
līdz ar to, esa uzskata, ka sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav nosakāms naudas soda veidā, jo esai ir pamatotas šaubas, ka
līdzekļu trūkums liegs apsūdzētajam iespēju izpildīt šo sodu un līdz ar to netiks sasniegts likumā definētais soda mērķis.
Ņemot vērā izskatāmās lietas apstākļus, kaitējuma kompensācija lietā nav pieteikta, apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka lai sasniegtu soda
mērķi, tas ir, aizsargātu sabiedrības drošību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu vainīgo personu un panāktu, lai apsūdzētais pildītu likumus un atturētos no
noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, /pers. C/ piemērojamais sods, kas vislabāk sasniegtu soda mērķi, konkrētajā gadījumā būtu piespiedu darbs. Šāds
sods ir adekvāts nodarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar šādu soda veidu būs ievērotas sabiedriskās drošības intereses, šāds sods būs pietiekoši
audzinošs apsūdzētajam un taisnīgs un tas ir reāli izjūtams sods. Apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamajos darbos savas dzīvesvietas apvidū
un, izciešot sodu, apsūdzētajam būs iespējas pārdomāt savas darbības un turpmāk atturēties no likumpārkāpumu izdarīšanas.
Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā apsūdzētā vienu atbildību mīkstinošo un vienu atbildību pastiprinošo apstākli, un atzīst, ka piespiedu darba
stundas nosakāmas starp likumā paredzēto minimālo un maksimālo robežu. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un trešās daļas
nosacījumiem, galīgo sodu par diviem noziedzīgiem nodarījumiem noteikt piemērojot labvēlīgāku sodu saskaitīšanas principu- sodus daļēji saskaitot.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. C/ soda izciešanas laikā ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks- 2 dienas, no 2015.gada 27.februāra
līdz 2015.gada 28.februārim (lietas 33.lapa), kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.
Mantiskā kaitējuma pieteikums lietā nav pieteikts, procesuālo izdevumu nav.
Lietiskais pierādījums – V.Perenašvili Valsts policijas formas bikses saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu uzskatīt
par atgrieztām tā īpašniekam (lietas 15., 59.lapa).
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 527.panta trešo daļu, 528. un 529.pantu, tiesa
no s pri e da :
/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā (Nr.1), un sodīt viņu ar piespiedu
darbu uz 100 (viens simts) stundām.
/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā (Nr. 2), un sodīt viņu ar
piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, galīgo sodu
/pers. C/ noteikt piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. C/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku – 2 (divas) dienas, no 2015.gada
27.februāra līdz 2015.gada 28.februārim, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.
/pers. C/ piemēroto drošības līdzekli- uzturēšanās noteiktā vietā atstāt spēkā līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Lietisko pierādījumu- saplēstās Valsts policijas formas bikses uzskatīt par atgrieztām to īpašniekam V.Perenašvili.
Tiesas spriedumu daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt vai noprotestēt
apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnese A.Daidere