Court reversed first instance verdict, acquitting one defendant and convicting the other for tax evasion.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal reversed the first instance judgment, acquitting defendant F while convicting defendant E for tax evasion. The court found that F's actions did not constitute the crime, whereas E's conduct met the elements of the offense under Article 218 of the Criminal Law. Consequently, the court imposed a fine and business ban on E while dismissing charges against F.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 218. panta 2. daļa; Krimināllikuma 195. panta 3. daļa: The court must independently evaluate evidence to determine guilt; acquittal is warranted when the prosecution fails to prove the specific elements of the crime beyond reasonable doubt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. KA04-0098-18/11
ECLI:LV:RAT:2018:0423.15830114506.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 23.aprīlī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Inese Laura Zemīte,
tiesnese Brigita Būmeistere,
tiesnesis Aivars Uminskis,
piedaloties prokuroram Gaitim Krieviņam,
izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā krimināllietu /pers. E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/,
apsūdzībā saistībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora G.Krieviņa apelācijas protestu un apsūdzētā /pers. E/
apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.
Tāpat /pers. E/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu
uz trīs gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. E/ noteikts ? brīvības atņemšana uz trīs gadiem, atņemot tiesības veikt
uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sods /pers. E/ noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem.
Drošības līdzekli /pers. E/ nolemts nenoteikt.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu /pers. F/ atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un attaisnots.
Tāpat /pers. F/ atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas un attaisnots.
Drošības līdzekli /pers. F/ nolemts nenoteikt.
A r Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu nolemts piedzīt no /pers. E/ par labu valstij kaitējuma
kompensāciju 42200,13 Ls jeb 60045,38 EUR (sešdesmit tūkstoši četrdesmit pieci euro 38 centi).
Tāpat ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu nolemts piedzīt no /pers. E/ par labu valstij procesuālos
izdevumus par aizstāvības nodrošināšanu 1153,24 EUR (viens tūkstotis viens simts piecdesmit trīs euro 24 centi).
Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma spēkā stāšanās nolemts iznīcināt.
No pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka /pers. E/ (iepriekšējais uzvārds /persE/) izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, tas ir, izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā.
/pers. E/, nolūkā veikt uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību un izvairīties no nodokļu nomaksas, līdz 2006.gada
5.janvārim nolēma nodrošināt tādu darījumu partneru – uzņēmumu piesaistīšanu uzņēmumam SIA /Nosaukums A/, kuri reālu uzņēmējdarbību neveiks un
pakalpojumus nesniegs. Uzņēmumu starpā tiks sastādīti darījumu dokumenti par it kā notikušiem darījumiem, lai šos faktiski neesošos darījumus
uzņēmums SIA /Nosaukums A/ varētu atspoguļot savā grāmatvedībā un iekļaut pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – PVN) deklarācijās
priekšnodoklī (PVN summa, kas norādīta izrakstītajos PVN rēķinos un kas atskaitāma no budžetā maksājamās nodokļa summas).
Sava nodoma realizēšanai /pers. E/ sameklēja fiziskas personas, uz kuru vārdiem tika piereģistrēti fiktīvi uzņēmumi, tas ir, uzņēmumi bez nolūka
veikt faktisku saimniecisko darbību, sagatavoja dokumentus uzņēmumu reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk tekstā –
Uzņēmumu reģists) un pārvaldīja šo uzņēmumu norēķinu kontus, dokumentus (kodu kalkulatorus, internetbanku paroles). SIA /Nosaukums A/
saimnieciskajā un finansiālajā darbībā tika izmantoti fiktīvi, tas ir, reāli nestrādājoši uzņēmumi: SIA /Nosaukums B/ (NMR kods /nr/), SIA /Nosaukums
C/ (NMR kods /nr/), SIA ,,/pers. H/” (NMR kods /nr/), lai to izrakstītie rēķini tiktu iekļauti SIA /Nosaukums A/PVN deklarācijās, nolūkā samazināt
valstij maksājamo PVN, tādējādi veicot SIA “Alaks” izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
/pers. E/ gādāja, lai tiktu sagatavoti darījumu dokumenti par nenotikušiem darījumiem, lai naudas līdzekļi tiktu ieskaitīti viņu pārraudzībā esošajos
norēķinu kontos. SIA /Nosaukums A/ neesošo priekšnodokļa darījumu noformēšanai tika izmantoti uzņēmumu SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums
B/ un SIA ,,/pers. H/” rekvizīti, nolūkā radīt šķietamus savstarpējos darījumus.
SIA /Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību faktiski veica /pers. E/, guva ienākumus, kas apliekami ar PVN likmi 18% no darījumu
summas, taču ar mērķi nemaksāt valsts budžetā pienākošos PVN. /pers. E/ nepamatoti palielināja priekšnodokli, PVN deklarācijās norādot nepatiesu
informāciju par SIA /Nosaukums A/ it kā veiktajiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums B/ un SIA ,,/pers. H/”, taču ar
šiem uzņēmumiem darījumi faktiski nav notikuši. Nolūkā slēpt savu saistību ar SIA /Nosaukums A/ darbību un ar mērķi izvairīties no atbildības par
uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļu nomaksas /pers. E/ par SIA /Nosaukums A/ amatpersonām dažādos laika posmos noformēja
fiktīvas amatpersonas, tas ir, tādas personas, kas reāli ar uzņēmuma saimniecisko un finansiālo darbību nenodarbojās, bet izpildīja atsevišķas darbības
pēc /pers. E/ norādījumiem.
Tā par SIA “Alaks” atbildīgo amatpersonu – valdes locekli tika reģistrēta /pers. I/ (pilnvaru termiņš no 30.12.2005. līdz 09.03.2006.), /pers. J/
(iepriekšējie uzvārdi – /uzvardi/) (pilnvaru termiņš no 09.03.2006. līdz 21.08.2006.) un /pers. K/ (pilnvaru termiņš no 21.08.2006. līdz 12.12.2006.).
1995.gada 9.marta likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai
personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām
saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.
Likuma pirmā panta 9) a) punkts nosaka, ka priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā
pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
1995.gada 2.februāra likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” pirmā panta 14.punkts nosaka, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas
ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei
nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta
darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.
Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. E/ uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās laika posmā no 2006.gada janvāra līdz augustam
nepamatoti norādīja darījumus ar uzņēmumiem SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/”, ar kuriem darījumi reāli nav notikuši, bet
tikai sastādīti dokumenti par it kā notikušiem darījumiem, un SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās nepamatoti uzrādot lielāku it kā samaksāto nodokli
– PVN priekšnodokli. Tādējādi /pers. E/ samazinājis valstij maksājamo PVN jeb izvairījies no nodokļu nomaksas.
Realizējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tika nodrošināta SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA ,,/pers. H/” un citu fiktīvo uzņēmumu
dokumentācijas un grāmatvedības kārtošana, lai uzņēmums SIA /Nosaukums A/ Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) varētu iesniegt likumiem
atbilstoši sastādītas atskaites un deklarācijas un neradītu aizdomas par noziedzīgu darbību veikšanu. /pers. E/ uzdevums bija nodrošināt sagatavoto
dokumentu parakstīšanu no uzņēmumu SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/” puses par reāli nenotikušiem darījumiem, lai šie
darījumi tiktu iekļauti minēto uzņēmumu grāmatvedībā.
1992.gada 14.oktobra likuma ,,Par grāmatvedību” otrais pants nosaka, ka uzņēmuma grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma
saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt
patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.
/pers. E/, faktiski vadot SIA /Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību, laika periodā no 2006.gada 5.janvāra līdz 31.augustam veica ar
PVN apliekamus darījumus, no kuriem jāmaksā nodoklis valstij. Nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /pers. E/ sagatavoja dokumentus (līgumus,
preču pavadzīmes rēķinus, aktus) par SIA /Nosaukums A/ neesošiem darījumiem ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/”, šos
darījumus iekļaujot SIA /Nosaukums A/ grāmatvedībā. Pēc kā /pers. E/ organizēja nepatiesu SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju parakstīšanu, kuras
tika iesniegtas VID un kurās nepamatoti samazināja valstij maksājamo PVN, nepamatoti iekļaujot priekšnodoklī summas par neesošajiem darījumiem ar
uzņēmumiem SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/”:
1. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada janvāri bija Ls 83479,01, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
15026,24, kas maksājams budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā, /pers. E/ par norādīto taksācijas periodu veica
dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ 05.01.2006. Preču pavadzīme-rēķins
HN-VII 958632 (darījuma summa Ls 14250,95 un PVN Ls 25656,17), 09.01.2006. preču pavadzīme-rēķins HN-VII 958633 (darījuma summa Ls
10342,98 un PVN Ls 1861,74), un 09.01.2009. preču pavadzīme-rēķins HN-VII 958631 (darījuma summa Ls 36915,25 un PVN Ls 6644,75), un
pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 11071,66 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/ 2006.gada janvāra
PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls
11071,66;
2. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada maiju bija Ls 22831,56, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
4109,67, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā, /pers. E/ par norādīto taksācijas periodu
veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums C/ 03.05.2006. preču pavadzīme-
rēķins MI-VII 735328 (darījuma summa Ls 10281,99 un PVN Ls 1850,76) un 03.05.2006. preču pavadzīme-rēķins MI-VII 735327 (darījuma summa
Ls 4660,00 un PVN Ls 838,80), un pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 2689,56 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA
/Nosaukums A/ 2006.gada maija PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo pievienotās vērtības nodokli par Ls 2093,67 un izveidojot PVN
pārmaksu Ls 595,89, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls 2093,67;
3. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada jūniju bija Ls 45767,13, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
8238,08, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā /pers. E/ par norādīto taksācijas periodu
veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA ,,/pers. H/” 04.06.2006. preču pavadzīme-rēķins
HO-VII 896032 (darījuma summa Ls 15919,00 un PVN Ls 2865,42) un 30.06.2006. rēķins Nr.30/06-06 (darījuma summa Ls 6855,93 un PVN Ls
1234,07). Pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 4099,49 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/
2006.gada jūnija PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo pievienotās vērtības nodokli, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no
nodokļa nomaksas par summu Ls 4099,49;
4. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada jūliju bija Ls 94104,00, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
16938,72, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā /pers. E/ par norādīto taksācijas periodu
veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošu priekšnodokļa darījumu ar SIA /Nosaukums C/ 05.07.2006. preču pavadzīme-rēķins
HP-VII 065733 (darījuma summa Ls 67262,71 un PVN Ls 12107,29) un neesošu priekšnodokļa darījumu ar SIA ,,/pers. H/” 13.07.2009. preču
pavadzīme-rēķins HO-VII 896037 (darījuma summa Ls 26847,46 un PVN Ls 4832,54). Pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 16939,83 par šiem it
kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/ 2006.gada jūlija PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo pievienotās
vērtības nodokli par Ls 16938,72 un izveidojot PVN pārmaksu par Ls 1,11, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas
par summu Ls 16938,72;
5. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada augustu bija Ls 44425,48, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
7996,59, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā /pers. E/ par norādīto taksācijas periodu
veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums C/: 22.08.2006. rēķins Nr.22-2006
(darījuma summa Ls 20338,98 un PVN Ls 3661,02), 31.08.2006. rēķins Nr.25-09/2006 (darījuma summa Ls 1579,66 un PVN Ls 284,34),
31.08.2006. rēķins Nr.31/23-06 (darījuma summa Ls 1682,20 un PVN Ls 302,80), 31.08.2006. rēķins Nr.31/22-06 (darījuma summa Ls 4114,99 un
PVN Ls 740,70), 31.08.2006. rēķins Nr.30.08/2006 (darījuma summa Ls 17796,61 un PVN Ls 3203,39), 31.08.2006. rēķins Nr.31/21-06 (darījuma
summa Ls 16949,15 un PVN Ls 3050,85), un 31.08.2006. rēķins Nr.30/20-06 (darījuma summa Ls 855,93 un PVN Ls 154,07). Pēc tam PVN
priekšnodokļa summa Ls 11397,17 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/ 2006.gada augusta PVN
deklarācijā, samazinot valstij maksājamo pievienotās vērtības nodokli par Ls 7996,59 un izveidojot PVN pārmaksu par Ls 3400,58, tādā veidā veicot
SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls 7996,59.
Tādējādi, realizējot noziedzīgo nodomu, minētajos taksācijas periodos SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās iekļaujot nepatiesas ziņas par
priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/” un šīs SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijas iesniedzot
VID, tika nepamatoti samazināts SIA /Nosaukums A/ valstij maksājamais pievienotās vērtības nodoklis. Tas ir, tika veikta izvairīšanās no SIA
/Nosaukums A/ nodokļu nomaksas kopsummā par Ls 42200,13 2006.gada janvāra, maija, jūnija, jūlija un augusta taksācijas periodos, nodarot valstij
zaudējumus nenomaksāto nodokļu veidā.
Tādā veidā /pers. E/, faktiski vadot uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību un organizējot grāmatvedības kārtošanu
uzņēmumā un deklarāciju iesniegšanu VID, laika posmā no 2006.gada 5.janvāra līdz 31.augustam veica SIA /Nosaukums A/ fiktīvu, tas ir, neesošu
darījumu noformēšanu ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/”, un izvairīšanos no nodokļu nomaksas par kopējo summu Ls
42200,13, tas ir, lielā apmērā, ar ko izraisītas smagas sekas.
Tāpat no pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā,
tas ir, izdarīja noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
Laika periodā no 2006.gada 5.janvāra līdz 31.augustam SIA /Nosaukums A/ tika sastādīti ar PVN apliekamu darījumu dokumenti (līgumi, rēķini)
ar reāli nestrādājošiem, tas ir, fiktīviem uzņēmumiem, un tie tika iekļauti SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās, samazinot valstij maksājamo ne
(iespējams domāts – nodokli). Tādējādi tika veikta SIA /Nosaukums A/ izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ar ko nodarīti zaudējumi valstij par summu
Ls 42200,13, tas ir, lielā apmērā, tādējādi tika izdarīts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums – noziedzīgā ceļā tika
iegūti finanšu līdzekļi pavisam Ls 42200,13 apmērā.
Lai mainītu noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu atrašanās vietu un piederību nolūkā maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, /pers. E/ minētos naudas
līdzekļus no SIA /Nosaukums A/ norēķinu kontiem tālāk pārskaitīja uz citu reāli nestrādājošu, tas ir, fiktīvu uzņēmumu norēķinu kontiem un juridisku
personu norēķinu kontiem.
No SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta AS “Latvijas Krājbanka” Nr.LV17UBAL1199125353001 laika posmā no 2006.gada 11.maija līdz
25.septembrim naudas līdzekļi uz faktiski neesošu darījumu pamata tika ieskaitīti sekojošos norēķinu kontos:
1) SIA /Nosaukums C/ norēķinu kontā Nr.LT 597044060005564993 kopā Ls 133636,38 apmērā: 18.07.2006. Ls 19980,00; 10.08.2006. Ls
9980,00; 14.08.2006. Ls 9980,00; 17.08.2006. Ls 10000,00; 22.08.2006. Ls 20000,00; 30.08.2006. Ls 4000,00; 31.08.2006. Ls 1010,00;
01.09.2006. Ls 21000,00; 01.09.2006. Ls 20000,00; 15.09.2006. Ls 4855,69; 21.09.2006. Ls 1985,00 un 25.09.2006. Ls 1864,00 apmērā:
a) no kuriem 22.08.2006. Ls 20000,00 apmērā ieskaitītie naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz SIA “/pers. M/” norēķinu kontu Lietuvas Republikas
kredītiestādē Nr.LT347044060005658951, no kurienes naudas līdzekļus /pers. E/ izņēma skaidrā naudā;
b) no kuriem 31.08.2006. Ls 1010,00; 01.09.2006. Ls 21000,00 un 01.09.2006 Ls 20000,00 apmērā ieskaitītie naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz
SIA “/pers. M/” norēķinu kontu Lietuvas Republikas kredītiestādē Nr.LT 347044060005658951, no kurienes naudas līdzekļus /pers. O/ izņēma skaidrā
naudā;
c) no kuriem 21.09.2006. Ls 1985,00 un 25.09.2006. Ls 1864,00 apmērā ieskaitītie naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz SIA /Nosaukums D/
norēķinu kontu Lietuvas Republikas kredītiestādē Nr.LT 477044060005566276, no kurienes naudas līdzekļus /pers. O/ izņēma skaidrā naudā.
2) SIA „/pers. H/” norēķinu kontā Nr.LT 497044060005508331 kopā Ls 24790,00 apmērā: 06.06.2006. Ls 2080,00 un 3300,00; 20.06.2006.
Ls 11320,00; 10.07.2006. Ls 8090,00 apmērā, no kā daļa naudas līdzekļu 10.07.2006. Ls 8090,00 apmērā tika pārskaitīta uz /pers. P/ norēķinu kontu
Lietuvas Republikas kredītiestādē Nr.LT67704406000561674. Tālāk naudas līdzekļi pārskaitīti uz /pers. F/ norēķinu kontu Lietuvas Republikas
kredītiestādē Nr.LT947044060005594918, kā arī tālāk naudas līdzekļi pārskaitīti uz /pers. F/ norēķinu kontu AS “Latvijas
Krājbanka” Nr.LVOSUBAL1100B52118001, no kurienes naudas līdzekļi izņemti skaidrā naudā;
3) /pers. S/ norēķinu kontā Nr.LV 45UBAL 1440B52132006 kopā Ls 13310,00 apmērā: 23.05.2006. Ls 2835,00; 09.06.2006. Ls 4385,00;
15.06.2006. Ls 4770,00; 20.06.2006. Ls 1320,00 apmērā, no kurienes naudas līdzekļi, lai maskētu to noziedzīgo izcelsmi un slēptu to piederību, tika
pārskaitīti uz /pers. F/ norēķina kontu AS “Latvijas Krājbanka” Nr.LV08UBAL1100B52118001, no kurienes tie tika izņemti skaidrā naudā. Kā arī
naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz /pers. E/ bankas kontu AS “Latvijas Krājbanka” Nr.LV66UBAL1100B52122001, no kurienes tie tika izņemti skaidrā
naudā.
4) /pers. F/ norēķinu kontā Nr.LV 52UNLA 0050008142677 kopā Ls 15300,00 apmērā: 11.05.2006. Ls 3400,00 apmērā; 18.05.2006. Ls
1900,00 un Ls 10000,00 apmērā.
5) /pers. E/ norēķinu kontā Nr.LV66UBAL 1100B52122011 kopā Ls 31394,00 apmērā: 22.06.2006. Ls 10000,00; 28.06.2006. Ls 417,00;
03.07.2006. Ls 10977,00 apmērā, kā arī no SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta AS ,,Latvijas Krājbanka” Nr.LV17UBAL1199125353001 laika
posmā no 2006.gada 13.janvāra līdz 15.septembrim ir veiktas naudas līdzekļu izmaksas skaidrā naudā sekojošām personām:
- /pers. T/, kopā Ls 18960,00 apmērā,
- /pers. I/, kopā Ls 39536,82 apmērā,
- /pers. U/, kopā Ls 51034,34 apmērā,
- /pers. V/, kopā Ls 28 612,86 apmērā, kuri izņemtos naudas līdzekļus atdeva /pers. E/, tādā veidā mainīja noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu
atrašanās vietu un piederību nolūkā maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.
Tādējādi no SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta tika veikta izvairīšanās no nodokļu nomaksas ceļā, tas ir, noziedzīgi iegūtas naudas līdzekļu ne
mazāk kā Ls 42200,13 apmērā pārskaitījumi uz citu fiktīvu uzņēmumu un privātpersonu norēķinu kontiem, maskējot finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi
un mainot to piederību, lai nevarētu izsekot šo naudas līdzekļu kustībai, piederībai un izcelsmei. Beigās šos naudas līdzekļus no uzņēmumu norēķinu
kontiem bankās izņēma fiziskas personas, līdz ar to šādas darbības ar naudas līdzekļu kustību, mainot naudas līdzekļu piederību, veiktas, lai slēptu patieso
naudas līdzekļu izcelsmi.
Rezultātā laika posmā no 2006.gada 5.janvāra līdz 25.septembrim uz nepamatotu darījumu pamata dažādiem uzņēmumiem un fiziskām personām
banku kontos pārskaitītie naudas līdzekļi, mainot to piederību un maskējot to izcelsmi, nonāca /pers. E/ rīcībā.
Tādā veidā /pers. E/, veikdams noziedzīgi iegūtās naudas līdzekļu summas ne mazāk kā Ls 42200,13, kas ir finanšu līdzekļi lielā apmērā,
pārskaitīšanu caur vairāku fiktīvu, tas ir, faktiski nestrādājošu uzņēmumu bankas kontiem un fizisku personu bankas kontu uz fiktīvu darījumu pamata, kā
arī šos naudas līdzekļus pēc tam saņemot skaidrā naudā, tādejādi maskēdams finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi un mainīdams to piederību, pārkāpa
likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 5.panta prasības.
Tāpat no pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka /pers. F/ celta apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma
218.panta otrajā daļā, proti, ka viņš kopā ar /pers. E/ nolūkā veikt uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību un izvairīties no
nodokļu nomaksas līdz 2006.gada 5.janvārim vienojās, ka nodrošinās tādu darījumu partneru – uzņēmumu piesaistīšanu uzņēmumam SIA /Nosaukums
A/, kuri reālu uzņēmējdarbību neveiks un pakalpojumus nesniegs. To starpā tikai tiks sastādīti darījumu dokumenti par it kā notikušiem darījumiem, lai
šos fiktīvos, tas ir, faktiski neesošos darījumus uzņēmums SIA /Nosaukums A/ varētu atspoguļot savā grāmatvedībā un iekļaut PVN deklarācijās
priekšnodoklī (PVN summa, kas norādīta izrakstītajos PVN rēķinos un kas atskaitāma no budžetā maksājamās nodokļa summas).
Sava nodoma realizēšanai /pers. F/ un /pers. E/ sameklēja fiziskas personas, uz kuru vārdiem tika piereģistrēti fiktīvi uzņēmumi, tas ir, uzņēmumi
bez nolūka veikt faktisku saimniecisko darbību, sagatavoja dokumentus uzņēmumu reģistrācijai LR UR un pārvaldīja šo uzņēmumu norēķinu kontus,
dokumentus (kodu kalkulatorus, internetbanku paroles). Tā saskaņā ar /pers. F/ un /pers. E/ savstarpēju vienošanos turpmāk SIA /Nosaukums A/
saimnieciskajā un finansiālajā darbībā tika izmantoti fiktīvi, tas ir, reāli nestrādājoši uzņēmumi: SIA /Nosaukums B/ (NMR kods 40003651108), SIA
/Nosaukums C/ (NMR kods 40003796151), SIA ,,/pers. H/” (NMR kods 40003803256), lai to izrakstītie rēķini tiktu iekļauti SIA /Nosaukums A/
PVN deklarācijās nolūkā samazināt valstij maksājamo PVN, tādējādi veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Apsūdzībā norādīts, ka /pers. F/ un /pers. E/ gādāja, lai tiktu sagatavoti darījumu dokumenti par nenotikušiem darījumiem, lai naudas līdzekļi tiktu
ieskaitīti viņu pārraudzībā esošajos norēķinu kontos. SIA /Nosaukums A/ neesošo priekšnodokļa darījumu noformēšanai tika izmantoti uzņēmumu SIA
/Nosaukums C/, SIA /Nosaukums B/ un SIA ,,/pers. H/” rekvizīti nolūkā radīt šķietamus savstarpējos darījumus.
Saskaņā ar apsūdzību SIA /Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību faktiski veica /pers. F/ un /pers. E/, guva ienākumus, kas apliekami
ar PVN likmi 18% no darījumu summas, taču ar mērķi nemaksāt valsts budžetā pienākošos PVN, nepamatoti palielināja priekšnodokli PVN
deklarācijās, norādot nepatiesu informāciju par SIA /Nosaukums A/ it kā veiktajiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums C/,
SIA /Nosaukums B/ un SIA ,,/pers. H/”, taču ar šiem uzņēmumiem darījumi faktiski nav notikuši. Nolūkā slēpt savu saistību ar SIA /Nosaukums A/
darbību un ar mērķi izvairīties no atbildības par uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļu nomaksas /pers. F/ un /pers. E/ par SIA
/Nosaukums A/amatpersonām dažādos laika posmos noformēja fiktīvas amatpersonas, tas ir, tādas personas, kas reāli ar uzņēmuma saimniecisko un
finansiālo darbību nenodarbojās, bet izpildīja atsevišķas darbības pēc /pers. F/ un /pers. E/ norādījumiem.
Tā par SIA /Nosaukums A/ (NMR kods 43603020076, jur.adr. – /adrese/, LV - 1009) atbildīgo amatpersonu – valdes locekli tika reģistrēta
/pers. I/ (pilnvaru termiņš no 30.12.2005. līdz 09.03.2006.) , /pers. J/ (iepriekšējie uzvārdi – /uzvārdi/) (pilnvaru termiņš no 09.03.2006. līdz
21.08.2006.) un /pers. K/ (pilnvaru termiņš no 21.08.2006. līdz 12.12.2006.).
Apsūdzībā rakstīts, ka 1995.gada 9.marta likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestā
reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām
personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.
Likuma pirmā panta 9) a) punkts nosaka, ka priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā
pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
1995.gada 2.februāra likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” pirmā panta 14.punkts nosaka, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas
ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei
nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta
darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.
Turpinot savas noziedzīgās darbības atbilstoši apsūdzībai /pers. F/ un /pers. E/ uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās laika posmā no
2006.gada janvāra līdz augustam nepamatoti norādīja darījumus ar uzņēmumiem SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/”. Ar
minētajiem uzņēmumiem darījumi reāli nav notikuši, bet tika sastādīti dokumenti par it kā notikušiem darījumiem, un SIA /Nosaukums A/ PVN
deklarācijās nepamatoti uzrādot lielāku it kā samaksāto nodokli – PVN priekšnodokli, tādējādi samazinot valstij maksājamo PVN jeb izvairoties no
nodokļu nomaksas.
Atbilstoši apsūdzībā norādītajam, realizējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tika nodrošināta SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA
,,/pers. H/” un citu fiktīvo uzņēmumu dokumentācijas un grāmatvedības kārtošana, lai uzņēmums SIA /Nosaukums A/ VID varētu iesniegt likumiem
atbilstoši sastādītas atskaites un deklarācijas un neradītu aizdomas par noziedzīgu darbību veikšanu. /pers. F/ un /pers. E/ uzdevums bija nodrošināt
sagatavoto dokumentu parakstīšanu no uzņēmumu SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/” puses par reāli nenotikušiem
darījumiem, lai šie darījumi tiktu iekļauti minēto uzņēmumu grāmatvedībā.
1992.gada 14.oktobra likuma ,,Par grāmatvedību” otrais pants nosaka, ka uzņēmuma grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma
saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt
patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.
Saskaņā ar apsūdzību /pers. F/ un /pers. E/, faktiski vadot uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību, laika periodā no
2006.gada 5.janvāra līdz 31.augustam veica ar PVN apliekamus darījumus, no kuriem jāmaksā nodoklis valstij, un nolūkā izvairīties no nodokļu
nomaksas sagatavoja dokumentus (līgumus, preču pavadzīmes rēķinus, aktus) par SIA /Nosaukums A/ neesošiem darījumiem ar SIA /Nosaukums B/,
SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/”, šos darījumus iekļaujot SIA /Nosaukums A/ grāmatvedībā. Pēc kā organizēja nepatiesu SIA /Nosaukums A/
PVN deklarāciju parakstīšanu, kuras tika iesniegtas VID un kurās nepamatoti samazināja valstij maksājamo PVN, nepamatoti iekļaujot priekšnodoklī
summas par neesošajiem darījumiem ar uzņēmumiem SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/”:
1. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada janvāri bija Ls 83 479,01, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
15 026.24, kas maksājams budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā saskaņā ar apsūdzību /pers. F/ un /pers. E/ par
norādīto taksācijas periodu veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums B/
05.01.2006. preču pavadzīme-rēķins HN-VII 958632 (darījuma summa Ls 14250,95 un PVN Ls 25656,17), 09.01.2006. preču pavadzīme-rēķins
HN-VII 958633 (darījuma summa Ls 10342,98 un PVN Ls 1861,74), un 09.01.2009. preču pavadzīme-rēķins HN-VII 958631 (darījuma summa Ls
36915,25 un PVN Ls 6644,75). Pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 11071,66 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA
/Nosaukums A/ 2006.gada janvāra PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa
nomaksas par summu Ls 11071,66;
2. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada maiju bija Ls 22831,56, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
4109,67, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā saskaņā ar apsūdzību /pers. F/ un /pers. E/
par norādīto taksācijas periodu veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums C/
03.05.2006. preču pavadzīme-rēķins MI-VII 735328 (darījuma summa Ls 10281,99 un PVN Ls 1850,76) un 03.05.2006. preču pavadzīme-rēķins
MI-VII 735327 (darījuma summa Ls 4660,00 un PVN Ls 838,80). Pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 2689,56 par šiem it kā veiktajiem
darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/ 2006.gada maija PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN par Ls 2093,67 un
izveidojot PVN pārmākšu Ls 595,89, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls 2093,67;
3. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada jūniju bija Ls 45767,13, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
8238,08, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā saskaņā ar apsūdzību /pers. F/ un /pers. E/
par norādīto taksācijas periodu veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA ,,/pers. H/”
04.06.2006. preču pavadzīme-rēķins PPR HO-VII896032 (darījuma summa Ls 15919,00 un PVN Ls 2865,42) un 30.06.2006. rēķins Nr.30/06-06
(darījuma summa Ls 6855,93 un PVN Ls 1234,07), un pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 4099,49 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika
nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/ 2006.gada jūnija PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/
izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls 4099,49;
4. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada jūliju bija Ls 94104,00, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
16938,72, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā saskaņā ar apsūdzību /pers. F/ un /pers. E/
par norādīto taksācijas periodu veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošu priekšnodokļa darījumu ar SIA /Nosaukums C/
05.07.2006. preču pavadzīme-rēķins HP-VII 065733 (darījuma summa Ls 67262,71 un PVN Ls 12107,29) un neesošu priekšnodokļa darījumu ar
SIA ,,/pers. H/” 13.07.2009. preču pavadzīme-rēķins HO-VII 896037 (darījuma summa Ls 26847,46 un PVN Ls 4832,54). Pēc tam PVN
priekšnodokļa summa Ls 16939,83 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/ 2006.gada jūlija PVN
deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN par Ls 16938,72 un izveidojot PVN pārmākšu par Ls 1,11, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/
izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls 16938,72;
5. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada augustu bija Ls 44 425,48, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
7996,59, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā saskaņā ar apsūdzību /pers. F/ un /pers. E/
par norādīto taksācijas periodu veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums C/
22.08.2006. rēķins Nr.22-2006 (darījuma summa Ls 20338,98 un PVN Ls 3661,02), 31.08.2006. rēķins Nr.25-09/2006 (darījuma summa Ls
1579,66 un PVN Ls 284,34), 31.08.2006. rēķins Nr.31/23-06 (darījuma summa Ls 1682,20 un PVN Ls 302,80), 31.08.2006. rēķins Nr.31/22-06
(darījuma summa Ls 4114,99 un PVN Ls 740,70), 31.08.2006. rēķins Nr.30.08/2006 (darījuma summa Ls 17796,61 un PVN Ls 3203,39),
31.08.2006. rēķins Nr.31/21-06 (darījuma summa Ls 16949,15 un PVN Ls 3050,85), un 31.08.2006. rēķins Nr.30/20-06 (darījuma summa Ls
855,93 un PVN Ls 154,07). Pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 11397,17 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA
/Nosaukums A/ 2006.gada augusta PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN par Ls 7996,59 un izveidojot PVN pārmaksu par Ls 3400,58,
tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls 7996,59. Tādējādi, realizējot noziedzīgo nodomu, minētajos
taksācijas periodos SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās iekļaujot nepatiesas ziņas par priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums B/, SIA
/Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/”, un šīs SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijas iesniedzot VID, tika nepamatoti samazināts SIA /Nosaukums A/
valstij maksājamais PVN. Tas ir, tika veikta izvairīšanās no SIA /Nosaukums A/ nodokļu nomaksas kopsummā par Ls 42200,13 2006.gada janvāra,
maija, jūnija, jūlija un augusta taksācijas periodos, nodarot valstij zaudējumus nenomaksāto nodokļu veidā.
Apsūdzības ieskatā /pers. E/ saskaņā ar savstarpēju vienošanos un pienākumu sadali personu grupā ar /pers. F/, faktiski vadot uzņēmuma SIA
/Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību un organizējot grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā un deklarāciju iesniegšanu VID, laika posmā no
2006.gada 5.janvāra līdz 31.augustam veica SIA /Nosaukums A/ fiktīvu, tas ir, neesošu darījumu noformēšanu ar SIA /Nosaukums B/, SIA
/Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/” un izvairīšanos no nodokļu nomaksas par kopējo summu Ls 42200,13, tas ir, lielā apmērā, ar ko izraisītas smagas
sekas.
Tāpat no pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka /pers. F/ celta apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma
195.panta trešajā daļā, proti, ka viņš personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
Laika periodā no 2006.gada 5.janvāra līdz 31.augustam SIA /Nosaukums A/ tika sastādīti ar PVN apliekamu darījumu dokumenti (līgumi, rēķini)
ar reāli nestrādājošiem, tas ir, fiktīviem uzņēmumiem, un šie tika iekļauti SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās, samazinot valstij maksājamo ne
(iespējams domāts – nodokli). Tādējādi tika veikta SIA /Nosaukums A/ izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ar ko nodarīti zaudējumi valstij par summu
Ls 42 200,13, tas ir, lielā apmērā. Tādējādi tika izdarīts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, noziedzīgā ceļā tika
iegūti finanšu līdzekļi pavisam Ls 42200,13 apmērā.
Apsūdzība atsaukusies uz 2008.gada 17.jūlija likuma “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” 5.pantu,
kas nosaka, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:
1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja
šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,
izvairīties no juridiskās atbildības;
2. noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, zinot, ka
šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;
3. noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.
Saskaņā ar apsūdzībā norādīto, lai mainītu noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu atrašanās vietu un piederību, nolūkā maskēt līdzekļu noziedzīgo
izcelsmi /pers. F/ un /pers. E/ minētos naudas līdzekļus no SIA /Nosaukums A/ norēķinu kontiem tālāk pārskaitīja uz citu reāli nestrādājošu, tas ir,
fiktīvu, uzņēmumu norēķinu kontiem un juridisku personu norēķinu kontiem.
No SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta AS “Latvijas Krājbanka” Nr.LV17UBAL1199125353001 laika posmā no 2006.gada 11.maija
līdz 25.septembrim naudas līdzekļi uz faktiski neesošu darījumu pamata tika ieskaitīti sekojošos norēķinu kontos:
1) SIA /Nosaukums C/ norēķinu kontā Nr.LT 597044060005564993 kopā Ls 133636,38 apmērā: 18.07.2006. Ls 19980,00;
10.08.2006. Ls 9980,00; 14.08.2006. Ls 9980,00; 17.08.2006. Ls 10000,00; 22.08.2006. Ls 20000,00; 30.08.2006. Ls 4000,00;
31.08.2006. Ls 1010,00; 01.09.2006. Ls 21000,00; 01.09.2006. Ls 20000,00; 15.09.2006. Ls 4855,69; 21.09.2006. Ls 1985,00 un
25.09.2006. Ls 1864,00 apmērā:
a) no kuriem 22.08.2006. Ls 20000,00 apmērā ieskaitītie naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz SIA “/pers. M/” norēķinu kontu Lietuvas
Republikas kredītiestādē Nr.LT347044060005658951, no kurienes naudas līdzekļus /pers. E/ izņēma skaidrā naudā;
b) no kuriem 31.08.2006. Ls 1010,00; 01.09.2006. Ls 21000,00 un 01.09.2006 Ls 20000,00 apmērā ieskaitītie naudas līdzekļi tika
pārskaitīti uz SIA “/pers. M/” norēķinu kontu Lietuvas Republikas kredītiestādē Nr.LT 347044060005658951, no kurienes naudas līdzekļus
/pers. O/ izņēma skaidrā naudā;
c) no kuriem 21.09.2006. Ls 1985,00 un 25.09.2006. Ls 1864,00 apmērā ieskaitītie naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz SIA /Nosaukums D/
norēķinu kontu Lietuvas Republikas kredītiestādē Nr.LT 477044060005566276, no kurienes naudas līdzekļus /pers. O/ izņēma skaidrā naudā.
2) SIA „/pers. H/” norēķinu kontā Nr.LT 497044060005508331 kopā Ls 24790,00 apmērā: 06.06.2006. Ls 2080,00 un 3300,00;
20.06.2006. Ls 11320,00; 10.07.2006. Ls 8090,00 apmērā, no kā daļa naudas līdzekļu 10.07.2006. Ls 8090,00 apmērā tika pārskaitīta uz
/pers. P/ norēķinu kontu Lietuvas Republikas kredītiestādē Nr.LT67704406000561674, tālāk naudas līdzekļi pārskaitīti uz /pers. F/ norēķinu
kontu Lietuvas Republikas kredītiestādē Nr.LT947044060005594918, kā arī naudas līdzekļi pārskaitīti uz /pers. F/ norēķinu kontu AS “Latvijas
Krājbanka” Nr.LV08UBAL 1100B52118001, no kurienes naudas līdzekļi izņemti skaidrā naudā;
3) /pers. S/ norēķinu kontā Nr.LV 45UBAL 1440B52132006 kopā Ls 13310.00 apmērā: 23.05.2006. Ls 2835,00; 09.06.2006. Ls
4385,00; 15.06.2006. Ls 4770,00; 20.06.2006. Ls 1320,00 apmērā, no kurienes naudas līdzekļi, lai maskētu to noziedzīgo izcelsmi un slēptu to
piederību, tika pārskaitīti uz /pers. F/ norēķina kontu AS “Latvijas Krājbanka” Nr.LV08UBAL1100B52118001, no kurienes tie tika izņemti
skaidrā naudā. Kā arī naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz /pers. E/ bankas kontu AS “Latvijas Krājbanka” Nr.LV66UBAL 1100B52122001, no
kurienes tie tika izņemti skaidrā naudā;
4) /pers. F/ norēķinu kontā Nr.LV 52UNLA 0050008142677 kopā Ls 15300,00 apmērā: 11.05.2006. Ls 3400,00 apmērā; 18.05.2006.
Ls 1900,00 un Ls 10000,00 apmērā;
5) /pers. E/ norēķinu kontā Nr.LV66UBAL 1100B52122011 kopā Ls 31394,00 apmērā: 22.06.2006. Ls 10000,00; 28.06.2006. Ls
417,00; 03.07.2006. Ls 10977,00 apmērā, kā arī no SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta AS ,,Latvijas Krājbanka”
Nr.LV17UBAL1199125353001 laika posmā no 2006.gada 13.janvāra līdz 15.septembrim ir veiktas naudas līdzekļu izmaksas skaidrā naudā
sekojošām personām:
- /pers. T/, kopā Ls 18 960,00 apmērā,
- /pers. I/, kopā Ls 39 536,82 apmērā,
- /pers. U/, kopā Ls 51 034,34 apmērā,
- /pers. V/, kopā Ls 28 612,86 apmērā, kuri izņemtos naudas līdzekļus, apsūdzības ieskatā, atdeva /pers. F/ un /pers. E/, tādā veidā mainīja
noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu atrašanās vietu un piederību nolūkā maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.
Apsūdzībā norādīts, ka no SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta nolūkā izvairīties no nodokļu samaksas tika veikti noziedzīgi iegūtas naudas
līdzekļu – ne mazāk kā Ls 42200,13 apmērā pārskaitījumi uz citu fiktīvu uzņēmumu un privātpersonu norēķinu kontiem, maskējot finanšu līdzekļu
noziedzīgo izcelsmi un mainot to piederību, lai nevarētu izsekot šo naudas līdzekļu kustībai, piederībai un izcelsmei. Beigās šos naudas līdzekļus no
uzņēmumu norēķinu kontiem bankās izņēma fiziskas personas. Līdz ar to šādas darbības ar naudas līdzekļu kustību, mainot naudas līdzekļu
piederību, veiktas, lai slēptu patieso naudas līdzekļu izcelsmi.
Apsūdzības ieskatā laika posmā no 2006.gada 5.janvāra līdz 25.septembrim atbilstoši /pers. F/ un /pers. E/ iepriekšējai norunai uz
nepamatotu darījumu pamata dažādiem uzņēmumiem un fiziskām personām banku kontos pārskaitītie naudas līdzekļi, mainot to piederību un
maskējot to izcelsmi, nonāca /pers. F/ un /pers. E/ rīcībā.
Apsūdzība norādījusi, ka tādā veidā /pers. E/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. F/, veikdams noziedzīgi iegūtās naudas
līdzekļu summas ne mazāk kā Ls 42200,13, kas ir finanšu līdzekļi lielā apmērā, pārskaitīšanu caur vairāku fiktīvu, tas ir, faktiski nestrādājošu
uzņēmumu bankas kontiem un fizisku personu bankas kontu uz fiktīvu darījumu pamata, kā arī šos naudas līdzekļus pēc tam saņemot skaidrā
naudā, tādejādi maskēdams finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, un mainīdams to piederību, izdarīja darbības, kas saskaņā ar 2008.gada 17.jūlija
likuma “Par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un novēršanas likuma“ 5.pantu liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju un satur Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.
Par pirmās instances tiesas spriedumu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors G.Krieviņš iesniedzis
apelācijas protestu, kurā lūdz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu atcelt daļā par /pers. F/ atzīšanu par
nevainīgu un attaisnošanu. Prokurors lūdz taisīt /pers. F/ notiesājošu spriedumu, atzīstot viņu par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un
195.panta trešajā daļā paredzētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodot viņu ar sodu, kādu valsts apsūdzības uzturētājs prasījis pirmās instances
tiesā. Tāpat prokurors lūdz uzlikt pienākumu /pers. F/ samaksāt pieteikto kaitējuma kompensāciju Ls 42200,13 jeb EUR 60045,38 apmērā.
Protestā izteiktais lūgums pamatots ar šādiem apstākļiem.
Prokurors uzskata, ka tiesa, taisot /pers. F/ attaisnojošu spriedumu, nav ņēmusi vērā un pamatojusi, kāpēc tiek noraidīti prokurora
secinājumi, kas balstīti uz pierādījumu analīzi, par /pers. F/ lomu un viņa vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Spriedumā norādītie /pers. F/
attaisnošanu apstiprinošie pierādījumi faktiski ir tādi, kuri gan tieši, gan netieši norāda uz /pers. F/ saistību ar noziedzīgiem nodarījumiem un
apstiprina viņa vainu. Tādēļ prokurors atzīst spriedumu par neatbilstošu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajai daļai.
Prokurora ieskatā lietā esošo pierādījumu izvērtējums un analīze spriedumā neatbilst Kriminālprocesa likuma 124., 128., 512. un 519.panta
prasībām, jo noskaidrotie notikuma apstākļi nav vispusīgi vērtēti savstarpējā saistībā un pierādījumi izvērtēti katrs atsevišķi un neobjektīvi,
pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 525.panta otrās daļas 1.un 2.punkta prasības.
Protestā norādīts, ka tiesa nepamatoti nav vērtējusi /pers. E/ kopīgo un saskaņoto rīcību ar /pers. F/, vadot SIA /Nosaukums A/
saimniecisko un finansiālo darbību, kopīgi piesaistot klientus, lai veiktu fiktīvu darījumu noformēšanu, atspoguļojot tos SIA /Nosaukums A/
grāmatvedības dokumentos un iekļaujot PVN deklarācijās, lai tādā veidā izvairītos no nodokļu nomaksas. Tiesa arī nav vērtējusi /pers. F/
materiālo ieinteresētību šajā darbībā, jo tieši /pers. F/ veica pārskaitījumus uz savu un /pers. E/ norēķinu kontiem, kas apstiprinās ar lietā esošām
ziņām par naudas līdzekļu pārskaitījumiem un IP adresēm, ar lielu naudas līdzekļu un dažādu mantu, proti, elektronisko internetbanku atslēgu,
dažādu uzņēmumu zīmogu un zīmogu ar faksimila parakstu, izņemšanu pie /pers. F/ viņa aizturēšanas laikā.
Šie pierādījumi prokurora ieskatā apstiprina to, ka /pers. F/ bija nevis SIA /Nosaukums A/ darbinieks, bet persona, kas lēma un rīkojās
uzņēmuma vārdā, tas ir, faktiski kopā ar /pers. E/, atbilstoši pienākumu sadalei un pēc savstarpējas vienošanās sava nolūka realizēšanai, veica
uzņēmuma saimniecisko darbību, saņemot savā kontā naudas līdzekļus no personām, piemēram, no /pers. AA/, kā tas izriet no minētā liecinieka
liecībām. Turklāt tiesa nav pievērsusi uzmanību liecinieka liecinātajam, ka liecinieks /pers. AA/ un /pers. J/ tieši norādījuši uz /pers. F/ kā
noziedzīgo darbību veicēju.
Turklāt tiesai bija jāņem vērā, ka /pers. F/ darbībām nebija gadījuma raksturs, bet tās veiktas ilgākā laika posmā no 2006.gada janvāra līdz
augustam un šajā laikā SIA /Nosaukums A/ nomainītas trīs fiktīvi ieliktās amatpersonas.
Neobjektīvi izvērtētas liecinieka /pers. J/ liecības, neizvērtējot visu liecībās atspoguļoto informāciju, gan par naudas, kodu karšu un
kalkulatoru un dokumentu atdošanu /pers. F/, gan par liecinieka saistību ar /pers. AB/, izdarot nepareizu secinājumu, ka /pers. J/ par
SIA /Nosaukums A/ amatpersonu kļuvis pēc /pers. AB/ piedāvājuma.
Liecinieka /pers. AC/ liecības nav vērtētas saistībā ar citiem pierādījumiem, tostarp, liecinieka /pers. J/ liecībām, no kurām secināms, ka
uzņēmumu SIA /Nosaukums A/ tieši vadīja un ar saimniecisko darbību nodarbojās /pers. F/ un tikai formāli tas bija reģistrēts uz /pers. J/ (toreiz –
/uzvards/) vārda.
Prokurors uzskata, ka darījumi SIA /Nosaukums A/ ar SIA /Nosaukums V/ un SIA /Nosaukums I/ bija veikti ar /pers. F/ ziņu vai pēc viņa
iniciatīvas, jo uzņēmumā /Nosaukums V/ strādā /pers. F/ māte /pers. AD/, kura parakstījusi pavadzīmi ar SIA /Nosaukums
A/Uzņēmumā /Nosaukums I/ valdes loceklis /pers. AE/ ir personīgi pazīstams ar /pers. F/. Minētais norāda uz /pers. F/ pastarpinātu saistību ar
darījumu kārtošanu un šādus darījumus nevar uzskatīt par sakritību.
Prokurors norāda, ka SIA /Nosaukums A/darījumus ar SIA “/pers. AF/” noorganizējis /pers. F/, jo no liecinieka /pers. AG/ / un /pers. AI/
liecības, vērtējot kopējā saistībā, secināms, ka /pers. F/ iepazinies ar /pers. AG//pers. AH/ kā firmu pārstāvis pakalpojumu sniegšanā, taču tālāk
darījumus kārtoja citas personas. Vērtējot minētos pierādījumus, prokurors secina, ka /pers. F/ nebija tikai SIA /Nosaukums A/ darbinieks, bet
gan persona, kas vadīja šī uzņēmuma saimniecisko un finansiālo darbību.
Vērtējot liecinieka /pers. AJ/ liecības par darījumu starp SIA /Nosaukums A/ un SIA “/Nosaukums M/”, prokurors secina, ka arī šajos
darījumos /pers. F/ pārstāvējis uzņēmumu /Nosaukums A/
Tāpat prokurors uzskata par nepamatotu tiesas sniegto atziņu, ka par Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektu
var būt fiziska persona,
kura pati izdarījusi predikatīvo noziegumu, un šāda likuma normas tulkošana
neizriet no Krimināllikuma 195.panta dispozīcijas.
Prokurora norāda, ka dažādu firmu rekvizītu un aprēķinu atrašanās pie /pers. F/ viņa aizturēšanas laikā apstiprina un papildina citus lietā
esošos pierādījumus, ka tieši viņš ir bijis viens no SIA /Nosaukums A/ faktiskajiem vadītājiem un viņš bija atbildīgs par uzņēmuma maksājamiem
nodokļiem, kontrolējot SIA /Nosaukums A/ darbību un naudas līdzekļu kustību, nevis konkrētā uzņēmuma darbinieks. Turklāt lietā ir pierādīts, ka
Uzņēmumu reģistrā reģistrētās SIA /Nosaukums A/ amatpersonas ir bijušas fiktīvas un /pers. P/ nav /pers. F/ pieņēmusi darbā.
Prokurors atzīst, ka spriedumā ir vērtēta naudas līdzekļu kustība un lietā ir redzama /pers. F/ ieinteresētība naudas līdzekļu plūsmā, jo tie
pārskaitīti caur dažādu personu norēķinu kontiem uz /pers. F/ norēķinu kontiem, tādējādi slēpjot to izcelsmi un maskējot piederību, lai tos
legalizētu un saņemtu savā valdījumā.
Prokurors uzskata, ka Krimināllikuma 218.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums izdarīts un ir pabeigts ar SIA /Nosaukums A/ fiktīvo
priekšnodokļa darījumu dokumentu sagatavošanu, iekļaušanu SIA /Nosaukums A/ grāmatvedībā, PVN deklarācijās, kuras iesniegtas VID,
nepamatoti samazinot valsts budžetā maksājamo PVN un izvairoties no nodokļu nomaksas. No protesta izriet, ka prokurora ieskatā tas arī
uzskatāms par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai.
Prokurors norāda, ka veicot fiktīvu naudas līdzekļu kustības shēmu, naudas līdzekļus pārskaitot uz dažādu juridisku un fizisku personu banku
kontiem, tiek veikta naudas līdzekļu izcelsmes slēpšana un naudas līdzekļu piederības maiņa, kas ir vērtējama kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšana 1997.gada 18.decembra likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 5.panta un Krimināllikuma 195.panta izpratnē.
Turklāt 1997.gada 18.decembra likuma vietā 2007.gada 17.jūlijā spēkā stājies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas likums.
Kopumā, prokurors uzskata, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta gan noziedzīgā nodarījuma objektīvā un subjektīvā puse, jo kopā
ar /pers. E/ saskaņā ar savstarpēju vienošanos ir līdzdarbojušies SIA /Nosaukums A/ saimnieciskajā un finansiālajā darbībā, fiktīvo darījumu
kārtošanā un naudas plūsmas veidošanā. /pers. F/ ir zinājis par SIA /Nosaukums A/ fiktīvajiem darījumiem un pats ir veicis noziedzīgi iegūto
naudas līdzekļu nepamatotu pārskaitīšanu no SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta uz citiem norēķinu kontiem, kur naudas līdzekļus izņēmis skaidrā
naudā. Tādējādi /pers. F/ ir apzinājies savu darbību noziedzīgumu, pārskaitīto naudas līdzekļu noziedzīgo izcelsmi un atbildību par savām
darbībām.
Pirmās instances tiesa, attaisnojot /pers. F/, to nav ņēmusi vērā.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. E/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu daļā par viņam noteikto sodu, kuru uzskata par pārāk bargu.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 49.1pantu nolēmusi piemērot vieglāku soda veidu, nekā par
attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā, tomēr par Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nav izvēlēts
vieglāks sods, kāds paredzēts panta sankcijā. Tāpat arī par Krimināllikuma 195.panta paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa
izvēlējusies sodu likumā norādītās sankcijas veidā – brīvības atņemšanas veidā, kas uzskatāms par bargāko soda veidu. /pers. E/ ieskatā viņam
būtu iespējams piemērot naudas sodu.
Tāpat, /pers. E/ nepamatoti piemērots arī papildsods – tiesību atņemšana veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem, jo lietā ir konstatējams
nesaprātīgs lietas izskatīšanas termiņš.
Tāpat apelācijas sūdzībā lūgts taisīt /pers. F/ notiesājoš u spriedumu, jo /pers. E/ uzskata, ka tiesa nepareizi novērtējusi tiesas sēdē
pārbaudītos pierādījumus un nepamatoti /pers. F/ attaisnojusi viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kā rezultātā no viņa piedzīta visa
kaitējuma kompensācija. Tādēļ pieteiktā kaitējuma kompensācija Ls 42200,13 jeb EUR 60045,38 piedzenama solidāri no abiem apsūdzētajiem.
Prokurors apelācijas instances tiesas sēdē uzturēja apelācijas protestu uz tajā norādītajiem apstākļiem un lūdza /pers. F/ atzīt par vainīgu
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, atņemot tiesības
veikt uzņēmējdarbību uz trīs gadiem, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt viņu ar
brīvības atņemšanu uz četriem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu /pers. F/ sodu noteikt – brīvības atņemšana uz četriem
gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz trīs gadiem. Tāpat prokurors atzina par pamatotu /pers. E/ aizstāves apelācijas sūdzību daļā par
soda noteikšanu /pers. E/ saskaņā ar Krimināllikuma 49.1pantu, jo sprieduma rezolutīvajā daļā sods viņam noteikts, nepiemērojot minēto normu.
Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. F/ atteicās sniegt liecību, apelācijas protestu atzina par nepamatotu un lūdza to noraidīt.
Apelācijas tiesas sēdē apsūdzētā /pers. F/ aizstāvis Tomass Čekavičus apelācijas protestu neatzina, lūdza pirmās instances tiesas spriedumu
atstāt negrozītu, jo viņa ieskatā tajā visi pierādījumi pareizi un motivēti novērtēti, nekonstatējot /pers. F/ vainu viņam celtajā apsūdzībā par abiem
noziedzīgajiem nodarījumiem. Vienlaikus aizstāvis lūdza piemērot Krimināllikuma 49.1 un 58.pantu, ja tiks taisīts /pers. F/ notiesājošs spriedums.
Apelācijas tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ atteicās sniegt liecību, iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja, lūdza mīkstināt viņam noteikto sodu,
kā arī neatņemt tiesības veikt uzņēmējdarbību, jo tas veicinātu ātrāku nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Arī viņa aizstāvis Andris Kluss uzturēja
/pers. E/ iesniegto apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem apstākļiem.
Motīvu daļa
Novērtējusi apelācijas protesta un apelācijas sūdzības motīvus, aizstāvju un prokurora viedokļus, tiesas kolēģija uzskata, ka apelācijas
sūdzība un prokurora apelācijas protests ir apmierināmi daļēji. Tāpat tiesas kolēģija saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmo daļu
uzskata par nepieciešamu pārsniegt apelācijas protestā izteikto prasību apjomu un ietvarus, jo spriedums daļā par /pers. E/ atzīšanu par vainīgu
Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav pārsūdzēts, taču apelācijas
instances tiesai radušās šaubas par pirmās instances tiesas spriedumā konstatēto /pers. E/ vainu minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Šādos
apstākļos apelācijas instances tiesa uzskata, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedums ir atceļams.
Tiesas kolēģija konstatē, ka krimināllieta pirmās instances tiesā tika iztiesāta ar pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Spriedumā pierādījumi ir norādīti, taču to izvērtējums un analīze neatbilst Kriminālprocesa likuma 124., 128.panta prasībām, jo nav vispusīgi
un pietiekoši izvērtēti savstarpējā saistībā. Pierādījumi vērtēti katrs atsevišķi, neobjektīvi, nenorādot argumentus, kāpēc tiek noraidīti tie
pierādījumi, uz kuriem balstīta celtā apsūdzība apsūdzētajam /pers. F/.
Turklāt konstatējams, ka tiesa, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 512.panta otrās daļas prasības, spriedumu pamatojusi ar pierādījumiem,
kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē. No tiesas sēdes protokola redzams, ka apsūdzētais /pers. F/ tiesā nav sniedzis liecības, tāpat viņa pirmstiesas
procesā sniegtās liecības nav lasītas, taču sprieduma 29.lappusē tiesa vērtējusi pirmstiesas laikā sniegtās liecības, kas atrodas 1.sējuma 13.-
14.lappusē.
Tāpat apelācijas instances tiesa uzskata, ka prokurora uzturētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas pirmās instances
tiesa, taisot /pers. E/ notiesājošu spriedumu, nav vērtējusi noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību viņa darbībās. Tāpat nav pienācīgi izvērtēta
/pers. E/ loma viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.
Konstatējot arī šādus apstākļus, minēto pirmās instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku, pamatotu un atbilstošu Kriminālprocesa
likuma 511. un 512.pantam.
Pēc pierādījumu izvērtējuma apelācijas instances tiesa atzīst, ka to kopums apstiprina tādus noziedzīgā nodarījuma apstākļus, kas atšķiras no
pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem, tāpēc atbilstoši Kriminālprocesa likuma 564.panta piektajai daļai sniedz jaunu noziedzīgā
nodarījuma aprakstu.
/pers. F/ izvairījās no nodokļu nomaksas, ar ko nodarīti zaudējumi valstij lielā apmērā un /pers. E/ atbalstīja šādu izvairīšanos no nodokļu
nomaksas.
/pers. F/, veicot uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, līdz 2006.gada
5.janvārim vienojās ar /pers. E/, ka /pers. E/ nodrošinās tādu darījumu partneru – uzņēmumu piesaistīšanu uzņēmumam SIA /Nosaukums A/, kuri reālu
uzņēmējdarbību neveiks un pakalpojumus nesniegs. To starpā tikai tiks sastādīti darījumu dokumenti par it kā notikušiem darījumiem, lai šos fiktīvos, tas
ir, faktiski neesošos darījumus uzņēmums SIA /Nosaukums A/ varētu atspoguļot savā grāmatvedībā un iekļaut PVN deklarācijās priekšnodoklī (PVN
summa, kas norādīta izrakstītajos PVN rēķinos un kas atskaitāma no budžetā maksājamās nodokļa summas).
Atbalstot /pers. F/ nodomu izvairīties no nodokļu nomaksas, /pers. E/ sameklēja fiziskas personas, uz kuru vārdiem Uzņēmumu reģistrā tika
reģistrēti fiktīvi uzņēmumi, tas ir, uzņēmumi bez nolūka veikt faktisku saimniecisko darbību. Tā SIA /Nosaukums A/ saimnieciskajā un finansiālajā darbībā
tika izmantoti fiktīvi, tas ir, reāli nestrādājoši uzņēmumi: SIA /Nosaukums B/ (NMR kods 40003651108), SIA /Nosaukums C/ (NMR kods
40003796151), SIA ,,/pers. H/” (NMR kods 40003803256), lai to izrakstītie rēķini tiktu iekļauti SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās, nolūkā
samazināt valstij maksājamo PVN, tādējādi veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
/pers. E/ gādāja, lai tiktu sagatavoti un parakstīti darījumu dokumenti par nenotikušiem darījumiem, lai šie darījumi tiktu iekļauti minēto uzņēmumu
grāmatvedībā, kā arī lai naudas līdzekļi par tiem tiktu ieskaitīti /pers. F/ pārraudzībā esošajos norēķinu kontos. SIA /Nosaukums A/ neesošo
priekšnodokļa darījumu noformēšanai tika izmantoti uzņēmumu SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums B/ un SIA ,,/pers. H/” rekvizīti, nolūkā radīt
šķietamus savstarpējos darījumus.
Nolūkā slēpt savu saistību ar SIA /Nosaukums A/ darbību /pers. F/ un /pers. E/ par SIA /Nosaukums A/ amatpersonām dažādos laika posmos
noformēja fiktīvas amatpersonas, tas ir, tādas personas, kas reāli ar uzņēmuma saimniecisko un finansiālo darbību nenodarbojās, bet izpildīja atsevišķas
darbības pēc /pers. F/ un /pers. E/ norādījumiem.
Tā par SIA /Nosaukums A/ (NMR kods 43603020076, juridiskā adrese – /adrese/, LV-1009) atbildīgo amatpersonu – valdes locekli tika
reģistrēta /pers. I/ (pilnvaru termiņš no 2005.gada 30.decembra līdz 2006.gada 9.martam), /pers. J/ (iepriekšējie uzvārdi – /uzvardi/) (pilnvaru termiņš no
2006.gada 9.marta līdz 2006.gada 21.augustam) un /pers. K/ (pilnvaru termiņš no 2006.gada 21.augusta līdz 2006.gada 12.decembrim).
Pārvaldot SIA /Nosaukums A/ un citu uzņēmumu norēķinu kontus, dokumentus (kodu kalkulatorus, internetbanku paroles), /pers. F/ faktiski veica
SIA /Nosaukums A/ saimniecisko un finansiālo darbību, guva ienākumus, kas apliekami ar PVN likmi 18% no darījumu summas. Taču ar mērķi
nemaksāt valsts budžetā pienākošos PVN, laika posmā no 2006.gada janvāra līdz augustam, /pers. F/ norādīja nepatiesu informāciju par
SIA /Nosaukums A/ it kā veiktajiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums B/ un SIA ,,/pers. H/”, ar kuriem darījumi nav
notikuši, iekļaujot to uzņēmuma grāmatvedībā. Tāpat /pers. F/ palielināja priekšnodokli PVN deklarācijās, jo tajās norādīja nenotikušus darījumus ar
minētajiem uzņēmumiem, tādējādi nepamatoti uzrādot lielāku it kā samaksāto nodokli – PVN priekšnodokli. Tādā veidā samazināja valstij maksājamo
PVN un izvairījās no nodokļu nomaksas.
Realizējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, /pers. F/ ar /pers. E/ atbalstu, proti, ar iepriekš norādītajām /pers. E/ darbībām, nodrošināja SIA
/Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA ,,/pers. H/” un citu fiktīvo uzņēmumu dokumentācijas un grāmatvedības kārtošanu, lai uzņēmums SIA
/Nosaukums A/ VID varētu iesniegt likumiem atbilstoši sastādītas atskaites un deklarācijas un neradītu aizdomas par noziedzīgu darbību veikšanu.
Tādējādi /pers. F/ pārkāpa 1992.gada 14.oktobra likuma ,,Par grāmatvedību” otro pantu, kurā noteikts, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt
patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.
Turklāt /pers. F/, organizējot nepatiesu SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju parakstīšanu, kuras tika iesniegtas VID un kurās nepamatoti
samazināja valstij maksājamo pievienotās vērtības nodokli, nepamatoti iekļaujot priekšnodoklī summas par neesošajiem darījumiem ar uzņēmumiem SIA
/Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/Nosaukums G/, pārkāpa 1995.gada 2.februāra likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” pirmā panta
14.punktu, kurā noteikts, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu
deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu
atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā
apmērā vai daļēji.
SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās tika iekļautas šādas ziņas:
1. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada janvāri bija Ls 83 479,01, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
15 026.24, kas maksājams budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā /pers. F/ par norādīto taksācijas periodu veica
dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ : 05.01.2006. preču pavadzīme-rēķins
HN-VII 958632 (darījuma summa Ls 14250,95 un PVN Ls 25656,17); 09.01.2006. preču pavadzīme-rēķins HN-VII 958633 (darījuma summa Ls
10342,98 un PVN Ls 1861,74) un 09.01.2009. preču pavadzīme-rēķins HN-VII 958631 (darījuma summa Ls 36915,25 un PVN Ls 6644,75). Pēc
tam PVN priekšnodokļa summa Ls 11071,66 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/ 2006.gada janvāra
PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls
11071,66;
2. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada maiju bija Ls 22831,56, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
4109,67, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā /pers. F/ par norādīto taksācijas periodu
veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums C/: 03.05.2006. preču pavadzīme-
rēķins MI-VII 735328 (darījuma summa Ls 10281,99 un PVN Ls 1850,76) un 03.05.2006. preču pavadzīme-rēķins MI-VII 735327 (darījuma summa
Ls 4660,00 un PVN Ls 838,80). Pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 2689,56 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA
/Nosaukums A/ 2006.gada maija PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN par Ls 2093,67 un izveidojot PVN pārmaksu Ls 595,89, tādā
veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls 2093,67;
3. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada jūniju bija Ls 45767,13, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
8238,08, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā /pers. F/ par norādīto taksācijas periodu
veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA ,,/pers. H/”: 04.06.2006. preču pavadzīme-rēķins
PPR HO-VII896032 (darījuma summa Ls 15919,00 un PVN Ls 2865,42) un 30.06.2006. rēķins Nr.30/06-06 (darījuma summa Ls 6855,93 un PVN
Ls 1234,07). Pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 4099,49 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/
2006.gada jūnija PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas par
summu Ls 4099,49;
4. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada jūliju bija Ls 94104,00, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
16938,72, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā /pers. F/ par norādīto taksācijas periodu
veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošu priekšnodokļa darījumu ar SIA /Nosaukums C/: 05.07.2006. preču pavadzīme-rēķins
HP-VII 065733 (darījuma summa Ls 67262,71 un PVN Ls 12107,29) un neesošu priekšnodokļa darījumu ar SIA ,,/pers. H/”: 13.07.2009. preču
pavadzīme-rēķins HO-VII 896037 (darījuma summa Ls 26847,46 un PVN Ls 4832,54). Pēc tam PVN priekšnodokļa summa Ls 16939,83 par šiem it
kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/ 2006.gada jūlija PVN deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN par Ls
16938,72 un izveidojot PVN pārmaksu par Ls 1,11, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/ izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls 16938,72;
5. SIA /Nosaukums A/ kopējā darījumu vērtība par taksācijas periodu 2006.gada augustu bija Ls 44 425,48, no kā aprēķinātais PVN sastāda Ls
7996,59, kas maksājams valsts budžetā. Nolūkā nemaksāt valstij aprēķināmo nodokļu summu pilnā apmērā /pers. F/ par norādīto taksācijas periodu
veica dokumentu noformēšanu par SIA /Nosaukums A/ neesošiem priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums C/: 22.08.2006. rēķins Nr.22-2006
(darījuma summa Ls 20338,98 un PVN Ls 3661,02); 31.08.2006. rēķins Nr.25-09/2006 (darījuma summa Ls 1579,66 un PVN Ls 284,34);
31.08.2006. rēķins Nr.31/23-06 (darījuma summa Ls 1682,20 un PVN Ls 302,80); 31.08.2006. rēķins Nr.31/22-06 (darījuma summa Ls 4114,99 un
PVN Ls 740,70); 31.08.2006. rēķins Nr.30.08/2006 (darījuma summa Ls 17796,61 un PVN Ls 3203,39); 31.08.2006. rēķins Nr.31/21-06 (darījuma
summa Ls 16949,15 un PVN Ls 3050,85) un 31.08.2006. rēķins Nr.30/20-06 (darījuma summa Ls 855,93 un PVN Ls 154,07). Pēc tam PVN
priekšnodokļa summa Ls 11397,17 par šiem it kā veiktajiem darījumiem tika nepamatoti iekļauta SIA /Nosaukums A/ 2006.gada augusta PVN
deklarācijā, samazinot valstij maksājamo PVN par Ls 7996,59 un izveidojot PVN pārmaksu par Ls 3400,58, tādā veidā veicot SIA /Nosaukums A/
izvairīšanos no nodokļa nomaksas par summu Ls 7996,59.
Tādējādi, realizējot noziedzīgo nodomu, 2006.gada janvāra, maija, jūnija, jūlija un augusta taksācijas periodos, iekļaujot nepatiesas ziņas SIA
/Nosaukums A/ PVN deklarācijās par priekšnodokļa darījumiem ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/pers. H/” un iesniedzot VID,
/pers. F/, kura darbības atbalstīja /pers. E/, nepamatoti samazināja SIA /Nosaukums A/ valstij maksājamo PVN, veica izvairīšanos no SIA /Nosaukums
A/ nodokļu nomaksas kopsummā par Ls 42200,13 jeb EUR 60045,38, tas ir, lielā apmērā, nodarot valstij zaudējumus nenomaksāto nodokļu veidā, ar
ko izraisītas smagas sekas.
Ar savām darbībām /pers. F/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un /pers. E/ izdarīja noziedzīgu
nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā, 218.panta otrajā daļā.
No lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai (19.sēj.l.l.101-121) redzami pierādījumi, ar kuriem pamatota apsūdzētajiem celtā apsūdzība. No
pirmās instances tiesas protokola izriet, ka ir pārbaudīti un /pers. E/ vainas pierādīšanai un /pers. F/ attaisnošanai pirmās instances tiesa ir izmantojusi
šādus pierādījumus.
/pers. E/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības (19.sēj.l.l.36), kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu nolasītas
tiesas sēdē, jo ir atteicies sniegt liecību tiesas sēdē (21.sēj.l.l.114). No nolasītās liecības izriet, ka SIA /Nosaukums A/ strādājis dažus mēnešus
2006.gada vasarā kopā ar /pers. F/. Amatpersona šajā uzņēmumā bijusi sieviete. Kopā ar /pers. F/ pirkuši nelielu smago automašīnu preču
pārvadāšanai. Pieļauj, ka mašīnu meklējuši kādam klientam. Darbu SIA /Nosaukums A/ pametis nepietiekamas darba samaksas dēļ. Par
SIA /Nosaukums A/ naudas plūsmu un kas ar to nodarbojās, neko nezina. Piekritis, ka SIA /Nosaukums A/ juridiskā adrese kādu laiku reģistrēta viņa
dzīves vietā /adrese/, uz kurieni nākusi visa korespondence. Nezina, kur bijis uzņēmuma ofiss, kur glabājušies uzņēmuma dokumenti. /pers. AP/, /pers.
P/, /pers. U/ – neatceras. Pazīst /persona/, kurš 2007.gadā /pers. E/ vadājis ar automašīnu. SIA /Nosaukums A/ naudas pārskaitījumus nav veicis. AS
“Krājbanka” viņam bijis atvērts personīgais konts.
No cietušā pārstāvja /pers. AS/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.107-109) izriet, ka tiek uzturēta kaitējuma kompensācija EUR 60045,38
(precizēta 20.sēj. l.l.149.-151). SIA /Nosaukums A/ parāds valstij ir veidojies no nodokļiem par neesošiem darījumiem ar trim sabiedrībām; SIA
/Nosaukums B/SIA /Nosaukums H/ un SIA /Nosaukums C/jo SIA /Nosaukums A/ šos darījumus nepamatoti iekļāva PVN deklarācijās. Pārmaksātās
summas izmantotas citu nodokļu segšanai.
No VID informācijas izriet ziņas par SIA /Nosaukums A/ PVN pārmaksu, tās pamatojumu un izmantojumu: reāli izmantoti EUR 952,83, kas
novirzīti valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) segšanai un samaksai
budžetā deklarētajiem PVN maksājumiem eiro (20.sēj.l.l.125-129).
No Uzņēmumu reģistra izziņas redzamas SIA /Nosaukums A/ amatpersonas laika periodā no 2003.gada 31.oktobra līdz 2011.gada 17.februārim:
- no 2003.gada 31.decembra līdz 2005.gada 30.decembrim rīkotājdirektors reģistrēts /pers. AU/, - no 2005.gada 30.decembra līdz 2006.gada
9.martam valdes loceklis reģistrēta /pers. I/, - no 2006.gada 9.marta līdz 2006.gada 21.augustam valdes loceklis reģistrēts /pers. J/, - no 2006.gada
21.augusta līdz 2006.gada 12.decembrim valdes loceklis reģistrēta /pers. K/, - no 2006.gada 12.decembra līdz 2010.gada 12.novembrim valdes
loceklis reģistrēts /pers. F/.
SIA /Nosaukums A/ juridiskās adreses: - no 2005.gada 30.decembra līdz 2006.gada 9.martam ir /adrese/; 2006.gada 9.marta līdz 2006.gada
20.augustam – /adrese/; - no 2006.gada 21.augusta līdz 2006.gada 12.decembrim – /adrese/ (2.sēj.l.l.5-89).
No Nodokļu maksātāju reģistra informācijas arī redzamas ziņas par SIA /Nosaukums A/ juridiskām adresēm, revidentiem un amatpersonām, kā
arī banku norēķinu konti (2.sēj. l.l.1-3., 3.sēj.l.l.73-75).
No VID informācijas redzamas SIA /Nosaukums A/ pārskatos iekļautās PVN deklarācijās norādītās priekšnodokļa summas par 2006.gada
janvāri līdz septembrim, darījumu partneri, nodokļu parādi, SIA /Nosaukums A/ darba ņēmēji uzņēmumā: /pers. AU/ – no 2005.gada 1.jūnija līdz
2006.gada 1.februārim; /pers. AV/ – no 2005.gada 1.jūnija; /pers. I/ no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 1.martam; /pers. U/ (/pers. J/) no
2006.gada 1.marta līdz 2006.gada 1.septembrim; /pers. AZ/ no 2006.gada 1.jūlija līdz 2006.gada 1.septembrim; /pers. B0/ (/pers. E/) no 2006.gada
1.jūlija līdz 2006.gada 1.oktobrim; /pers. F/ no 2006.gada 1.jūlija (1.sēj.l.l.26-27).
No kriminālprocesa ietvaros SIA /Nosaukums A/ VID veiktā nodokļu aprēķina (1.sēj.l.l.68-69, 70-95) izriet, ka iesniegtajās PVN deklarācijās
(2.sēj.l.l.91-145) par 2006.gada janvāri, maiju, jūniju, jūliju un augustu uzrādīti neesošu darījumu dokumenti un atskaitīts priekšnodoklis par darījumiem,
kas faktiski nav notikuši:
2006.gada janvārī par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/- PPR HN-VII958632 no 05.01.2006. darījuma summa Ls 14250,95 (PVN Ls
2565,17), kopā Ls 16816,12 apmērā;
2006.gada janvārī par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/- PPR HN-VII958631 no 09.01.2006. darījuma summa Ls 36915,25 (PVN Ls
6644,75), kopā Ls 43560,00 apmērā;
2006.gada janvārī par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/- PPR HN-VII958633 no 09.01.2006. darījuma summa Ls 10342,98 (PVN Ls
1861,74), kopā Ls 12204,12 apmērā;
2006.gada maijā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- PPR MI-VII 735328 no 03.05.2006. darījuma summa Ls 10281,99 (PVN Ls
1850,76), kopā Ls 12132,75 apmērā;
2006.gada maijā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- PPR MI-VII 735327 no 03.05.2006. darījuma summa Ls 4660,00 (PVN Ls 838,80),
kopā Ls 5498,80 apmērā;
2006.gada jūnijs par darījumiem ar SIA „/pers. H/” PPR HO-VII 896032 no 04.06.2006. darījuma vērtība Ls 15919,00 (PVN Ls 2865,42)
kopā Ls 18784,42 apmērā;
2006.gada jūnijā par darījumiem ar SIA „/pers. H/”- rēķins 30/06-06 no 30.06.2006. darījuma vērtība Ls 6855,93 (PVN Ls 1234,07) kopā Ls
8090,00 apmērā;
2006.gada jūlijā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- PPR HP-VII 065733 no 05.07.2006. darījuma summa Ls 67262,71 (PVN Ls
12107,29), kopā Ls 79370,00 apmērā;
2006.gada jūlijā par darījumiem ar SIA „/pers. H/”- PPR HO-VII 896037 no 13.07.2006. darījuma vērtība Ls 26847,46 (PVN Ls 4832,54),
kopā Ls 31680,00 apmērā;
2006.gada augustā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- rēķins Nr.22-2006 no 22.08.2006. darījuma summa Ls 20338,98 (PVN Ls
3661,02), kopā Ls 24000,00 apmērā;
2006.gada augustā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- rēķins Nr.25-09/2006 no 31.08.2006. darījuma summa Ls 1579,66 (PVN Ls
284,34), kopā Ls 1864,00 apmērā;
2006.gada augustā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- rēķins Nr.31/23-06 no 31.08.2006. darījuma summa Ls 1682,20 (PVN Ls 302,80),
kopā Ls 1985,00 apmērā;
2006.gada augustā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- rēķins Nr.31722-06 no 31.08.2006. darījuma summa Ls 4114,99 (PVN Ls 740,70),
kopā Ls 4855,69 apmērā;
2006.gada augustā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- rēķins Nr.30.08/2006 no 31.08.2006. darījuma summa Ls 17796,61 (PVN Ls
3203,39), kopā Ls 21000,00 apmērā;
2006.gada augustā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- rēķins Nr.31/21-06 no 31.08.2006. darījuma summa Ls 16949,15 (PVN Ls
3050,85), kopā Ls 20000,00 apmērā;
2006.gada augustā par darījumiem ar SIA /Nosaukums C/- rēķins Nr.3 0/20-06 no 31.08.2006. darījuma summa Ls 855,93 (PVN Ls 154,07),
kopā Ls 1010,00 apmērā.
No liecinieka /pers. AU/ pirmstiesas kriminālprocesā 2007.gada 1.februārī sniegtās liecības (3.sēj.l.l.80-81), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka ir SIA /Nosaukums A/ dibinātājs un amatpersona līdz 2005.gada beigām, saimniecisko
darbību neuzsāka, par to paziņoja VID. Pēc paziņas Jāņa piedāvājuma piekritis pārdot uzņēmumu, saticies ar viņa ieteiktajiem cilvēkiem, kurus nepazina
un neatceras, pieļauj, ka parakstījis pilnvaru, neatceras, vai atdevis uzņēmuma dokumentus. /pers. F/, /pers. U/ un /pers. B0/ nepazīst.
No liecinieka /pers. BB/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.106-107) izriet, ka ir jurists un uztur pirmstiesas procesā 2007.gada 31.janvārī sniegto
liecību (3.sēj.l.l.82), kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē, jo neatceras notikušo. No liecības izriet, ka pēc
/pers. AU/ lūguma kļuvis par SIA /Nosaukums A/ revidentu, taču uzņēmuma nosaukums neko neizsaka. Liecinieks tiesā ir paskaidrojis, ka nekādas
darbības kā revidents nav veicis, apsūdzētos nav redzējis.
No liecinieces /pers. I/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.27.-28) izriet, ka pēc /pers. E/ piedāvājuma kļuva par SIA /Nosaukums A/ direktori
apmēram uz mēnesi. Viņas pienākums bija atvērt rēķinus, organizēt VID dokumentus, dokumentus parakstīt deva /pers. E/. /pers. F/ redzējusi kopā ar
/pers. E/, taču ar /pers. F/ nekontaktējās, pati nekādus darījumus nekārtoja. Uzņēmums reģistrēts viņas adresē, taču, kur atradās ofiss – nezina,
saimnieciskā darbība netika veikta, zīmogu izgatavot devusies pati. Nav bijusi apmierināta ar to, kā tiek noformēti dokumenti, tādēļ viņai ieteikts atteikties
no darba, ko arī izdarījusi.
No liecinieces /pers. I/ pirmstiesas kriminālprocesā 2007.gada 30.janvārī sniegtās liecības (3.sēj.l.l.85), kura saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē izriet, ka SIA /Nosaukums A/ nekādi darījumi nenotika, jautājot /pers. E/ par saimniecisko darbību, atbildes viņš
nesniedza, ofisa nebija. /pers. E/ redzējusi kopā ar /pers. F/. Lai parakstītu dokumentus, ar /pers. E/ tikusies uz ielas, kafejnīcās, braukusi kopā uz
bankām izņemt naudu no kontiem, naudu atdevusi /pers. E/. Ar nākamo SIA /Nosaukums A/ īpašnieku Ivaru (/pers. J/) tikusies, pārrakstot firmas
dokumentus. /pers. J/ redzējusi kā /pers. F/ draugu portālā Draugiem.lv.
Lieciniece /pers. I/ nolasītās liecības tiesā uzturēja un paskaidroja, ka sevi par uzņēmuma vadītāju neuzskatīja, jo darījumus nav veikusi, tikai
parakstījusi dokumentus, Ivara uzvārds varēja būt Pivinskis (/pers. J/), un viņai paskaidrots, ka tas būs cilvēks, kas pārņems VID dokumentus.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka lieciniece /pers. I/ atpazīst /pers. E/ kā personu, pēc kuras piedāvājuma kļuva par
SIA /Nosaukums A/ amatpersonu (3.sēj.l.l.86-87).
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka lieciniece /pers. I/ atpazīst /pers. F/ kā personu, kura ir bijusi kopā ar /pers. E/ (3.sēj.l.l.88-89).
No liecinieka /pers. J/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.10-11) izriet, ka pazīst abus apsūdzētos, SIA /Nosaukums A/ ir dzirdēts un uztur pirmstiesas
procesā 2011.gada 23.novembrī sniegto liecību (3.sēj.l.l.90-91), kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē, jo
neatceras notikušo. No liecības izriet, ka aptuveni 2005.gada beigās vai 2006.gada sākumā /pers. BC/ iepazīstinājis ar /pers. F/. Par SIA “/Nosaukums
A/ amatpersonu kļūt piedāvājis /pers. F/ vai arī /pers. AB/, tieši neatceras, jo sarunas notikušas ar abiem. Ar iepriekšējo īpašnieci, sievieti /pers/, ticies,
pārrakstot uzņēmumu. Liecinieka pienākumos ietilpa atvērt banku kontus, parakstīt dokumentus, pavadzīmes, būt “lietas kursā” par to, kādi līgumi
sastādīti. Liecinieks ir izņēmis arī pavadzīmes, atdevis tās /pers. F/ vai /pers. AB/, kurš pēc tam dokumentus atdod /pers. F/. Neviena reāla darījuma vai
objekta, kurā notiktu darbība, nebija. Līgumi, tāmes, norādījumi, kas jādara, kad jāizņem nauda tika sūtīti uz e-pastu: /elektroniskā pasta adrese/ ar
paroli – /parole/. Pie /pers. F/ glabājušies visi dokumenti, zīmogi, visus pārskaitījumus bankām veica /pers. F/ no sava portatīvā dators vai interneta
kafejnīcās, vai vietās, kur var piekļūt internetam. Viena no tādām ir Barona tirdzniecības centrā, kur sēdējuši un gaidījuši, kad ienāks nauda. Atskaites
SIA /Nosaukums A/ taisījis /pers. F/. Ja bija nepieciešams kaut kur braukt, /pers. F/ parasti zvanījis lieciniekam. /pers. AB/ ar automašīnu vadājis
liecinieku uz dažādām bankām, arī uz Lietuvu un Igauniju. Kad vajadzējis atvērt kādus bankas kontus vai parakstīt dokumentus bankā, /pers. F/ nav
braucis līdzi, bet braucis, kad vajadzēja izņemt naudu. Visas kodu kartes, kalkulatorus un dokumentus liecinieks atdevis /pers. F/, kā arī no kontiem
izņemto naudu atdevis /pers. F/. No sarunām ar /pers. F/ nojautis, ka daļu no naudas /pers. F/ nodod darījumu partneriem. Kopā ar /pers. F/ redzējis arī
/pers. E/, kurš arī nodarbojies ar “naudas atmazgāšanu”. Par to, ka bijis SIA /Nosaukums A/ amatpersona, /pers. F/ maksājis 0,4 % no
SIA /Nosaukums A/ apgrozījuma, kā arī 0,4% no izņemtās skaidrās naudas. Pēc /pers. F/ norādījuma liecinieks parakstījis SIA /Nosaukums A/
nodošanas dokumentus, jo no /pers. F/ teiktā sapratis, ka par amatpersonu parasti ir uz nepilnu gadu.
Pēc liecību nolasīšanas lieciniekam /pers. J/ uzrādītas SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju apstiprinātas kopijas par periodu no 2006.gada
janvāra līdz septembrim (3.sēj.l.l. 96., 97., 103.-104., 108-109., 118., 120., 124., 126.-128., 130., 20.sēj.l.l.11-13), kurās neapstiprina savu parakstu.
No liecinieka /pers. J/ tiesā sniegtās liecības tāpat izriet, ka SIA /Nosaukums A/ deklarācijas neparakstīja, neatceras, ka iepazīstinājis ar /pers/
(/pers. I/), ka /pers. F/ nav licis parakstīt dokumentus. Arī /pers. AB/ devis parakstīt jau sagatavotus dokumentus, algu saņēmis SIA /Nosaukums A/taču
grūti pateikt, kas to maksājis. Liecinieks tāpat nezina, kurš teicis pārdot SIA /Nosaukums A/ daļas un kurš nopircis, taču pieļauj, ka, pārrakstot
uzņēmumu, kādus dokumentus ir parakstījis. Tāpat liecinieks nezina, vai dokumentus devis parakstīt /pers. F/. Tāpat liecinieks liecina par citu sev
piederošu uzņēmumu, taču saistībā ar to, neatceras, vai tam ir kāda saistība ar apsūdzētajiem.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka liecinieks /pers. J/ atpazīst /pers. F/ kā personu, par kuru liecinājis 2011.gada 23.novembrī
(3.sēj.l.l.92-93).
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka liecinieks /pers. J/ atpazīst /pers. E/ kā personu, par kuru liecinājis 2011.gada 23.novembrī,
turklāt norāda uz sevišķu viņa pazīmi – vienai rokai trūkst divu pirkstu (3.sēj.l.l.94-95).
No liecinieces /pers. P/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.11-12) izriet, ka /pers. E/ ir draudzenes vīrs, ar kuru iepazinusies un viņš piedāvājis kļūt par
direktori SIA /Nosaukums A/pārņemot to no iepriekšējā īpašnieka, taču faktiski darba nebija, tika solīts to organizēt, bet nekas nav noticis. /pers. F/
vienmēr bijis kopā ar /pers. E/, jo ir kolēģi, draugi, taču ar /pers. F/ nekontaktējās un /pers. F/ neko lieciniecei nav prasījis. No liecinieces liecinātā izriet,
ka kaut kādas darbības veica /pers. F/, bet viss tika nodots caur /pers. E/, pie viņa redzējusi dažus zīmogus, bet nezina kādus. Darbam vajadzēja būt
saistītam ar būvniecības materiāliem. Ofisa nebija, saimnieciskā darbība nenotika, darbiniekus nepieņēma darbā, zīmogs bija ar liecinieces parakstu, kas
uztaisīts bez viņas piekrišanas. Redzējusi dokumentus, uz kuriem bijis zīmoga veidā uzspiests viņas paraksts. Lieciniece nevar pateikt, kas deva parakstīt
dokumentus. Lietuvā atvērusi bankas kontu, uz kurieni vedis šoferis – cilvēks no malas un braukusi kopā ar /pers. E/. Tur arī izņēmusi naudu, ko atdevusi
/pers. E/, pārskaitījumus pati neveica. Vajadzējis izņemt skaidru naudu arī Vecrīgā bankā “ Nordea” vai “Latvijas Krājbanka”, taču summas neatceras.
Par skaidras naudas izņemšanu lieciniecei maksāts.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka lieciniece /pers. P/ atpazīst /pers. E/ kā personu, pēc kura lūguma no SIA /Nosaukums D/ konta
izņēmusi naudu un atdevusi viņam (3.sēj.l.l.121-123).
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka lieciniece /pers. P/ atpazīst /pers. F/ kā personu, kura darbojās kopā ar /pers. E/ (3.sēj.l.l.128-
129).
No liecinieces /pers. T/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.11-12) izriet, ka pazīst /pers. I/, /pers. E/ un /pers. F/. /pers. F/ prasījis izveidot
SIA /Nosaukums A/ pārskatu par 2006. vai 2007.gadu. Uz viņas atvērto kontu bankā tika pārskaitīta nauda no juridiskas personas, ko lūgusi kāda no
personām, taču neatceras kura. Pārskaitīto naudu izņēmusi, to personu, kam naudu atdevusi, pirmstiesas procesā atpazinusi pēc fotogrāfijām.
No liecinieces /pers. T/ pirmstiesas kriminālprocesā 2013.gada 24.oktobrī sniegtās liecības (3.sēj.l.l.147- 148), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka 2005. un 2006.gadā strādājusi citā uzņēmumā un nodarbojusies ar atskaišu sastādīšanu un
iesniegšanu VID kā grāmatvede. /pers. E/ un /pers. F/ vairākas reizes nākuši uz ofisu. Kādu dienu /pers. F/ stāstīja, ka SIA /Nosaukums A/ ir parādā
viņam lielu naudas summu un ka viņš šo firmu uzrakstījis uz sava vārda, lūdza palīdzēt sakārtot grāmatvedību, kam piekritusi. /pers. F/ atnesis
SIA /Nosaukums A/ bankas izdrukas, iespējams kaut kādus rēķinus un līgumus un lūdzis sagatavot gada pārskatu par 2006.gadu. Pēc liecinieces
liecinātā tas varēja būt 2006.gada beigas vai 2007.gada sākums un sastādījusi arī SIA /Nosaukums A/ atskaiti par 2006.gada decembri, kurā nebija
nekādu darījumu. Pēc /pers. E/ lūguma iedevusi viņam savu bankas konta numuru un atļāvusi pārskaitīt naudas līdzekļus, jo viņš stāstījis par firmas naudas
grūtībām, bet nepaskaidroja, kāpēc tas vajadzīgs. Saņemot naudu izņēmusi skaidrā naudā un atdevusi /pers. E/.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka lieciniece /pers. T/ atpazīst /pers. F/ kā personu, pēc kura lūguma sastādījusi SIA /Nosaukums
A/ 2006.gada pārskatu (3.sēj.l.l.129-130).
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka lieciniece /pers. T/ atpazīst /pers. E/ kā personu, par kuru sniegusi liecības 2013.gada 24.oktobrī
(3.sēj.l.l.151-152).
No Latvijas Krājbankas informācijas redzami SIA/Nosaukums A/ konta izraksti pa mēnešiem 2006.gadā, internetbanku pieslēgumi, amatpersonas
ar paraksta tiesībām, kurām izsniegtas kodu kartes (1.sēj.l.l.101-124).
No liecinieka /pers. BE/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.74) izriet, ka pēc /pers. E/ lūguma 2005. vai 2006.gadā atvēris bankas norēķinu kontu, jo
pēc /pers. E/ teiktā, bijis jāsaņem no kādas firmas atalgojums, bet pašam bijušas problēmas. Vairākas reizes noņēmis skaidru naudu no šī konta, atdevis
/pers. E/. Nezina naudas izcelsmi un nezina uzņēmumu, kas naudu skaitījis. /pers. F/ redzējis kopā ar /pers. E/.
No 2006.gada 27.oktobra izņemšanas protokola un pielikuma izriet ziņas, ka /pers. P/ izsniegusi SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības dokumentus:
2006.gada 1.septembra SIA /Nosaukums A/ skaidras naudas izmaksas un iemaksas kases izdevumu orderi, 2006.gada 1.septembra aizdevuma līgums
ar pielikumu – naudas pieņemšanas nodošanas akts Nr.13, 2006.gada 1.septembra automašīnas pirkuma līgums (3.sēj.l.l.105-112).
No SIA “/pers. BF/” iesniegtajiem dokumentiem redzams, ka starp SIA “/pers. BF/” un SIA /Nosaukums A/ 2006.gadā noformēti
komercdarījumu dokumenti un uz SIA /Nosaukums A/ kontu pārskaitīti naudas līdzekļi (5.sēj.l.l.77-107).
No SIA /Nosaukums T/” iesniegtajiem darījumu dokumentiem ar SIA /Nosaukums A/izriet, ka SIA /Nosaukums T/ veicis darījumus ar
SIA /Nosaukums A/ un pārskaitījis uz SIA /Nosaukums A/ kontu naudas līdzekļus (5.sēj.l.l.111-134).
No Latvijas Krājbankas dokumentu kopijām redzami SIA /Nosaukums A/ darījumi ar banku no 2006.gada februāra līdz oktobrim (4.sēj.l.l.61-
89).
No SIA /Nosaukums L/, SIA /Nosaukums V/ un SIA “/pers. BG/” ziņām izriet informācija par IP adresēm no 2006.gada maija līdz 2007.gada
janvārim un redzams, ka naudas līdzekļu pārskaitījumi veikti no /pers. F/ dzīvesvietas adreses /adrese A//adrese/, veicot savienojumu caur internetu no IP
adreses /ip adrese/, kā arī no netālu dzīvesvietai esošajām adresēm: IP 87.110.86.168 – /adrese/, IP 195.122.26.34 – /adrese/, kā arī no citām IP
adresēm (6.sēj.l.l.74-75., 11.sēj.l.l.83-84., 92., 115).
No kredītiestādes SEB Vilniaus Bankas sniegtajām ziņām redzams, ka no tām IP (/pers. BI/) adresēm jeb unikālā datora identifikatora, kurš
pieslēgts internetam, kuras izmantojis /pers. F/ 2006.gada 10., 12., 18., 26.jūlijā, 1., 2., 8., 9., 10., 17., 24. augustā, 20., 21.septembrī, 26. un
27.novembrī naudas līdzekļu pārskaitīšanai no sava personīgā norēķinu konta bankā. Tāpat veikti naudas līdzekļu pārskaitījumi no 2006.gada maija līdz
2007.gada 22.janvārim arī no uzņēmumu SIA ,,/pers. BJ/ un Ko” (NMR kods 40003643350), SIA /Nosaukums D/ (NMR kods 40003093623), SIA
/Nosaukums I/ (NMR kods 50003614211), SIA /Nosaukums J/ (NMR kods 50003419861), SIA /Nosaukums K/ (NMR kods 40003545219), SIA
„/pers. H/” (NMR kods 40003803256), SIA /Nosaukums L/ (NMR kods40003 797960), SIA /Nosaukums C/ (NMR kods 40003796151), SIA
/Nosaukums R//pers. BK/, /pers. BC/, /pers. P/ norēķinu kontiem, izmantota arī viena no IP adresēm- /ip adrese/, kas bija reģistrēta /pers. F/
dzīvesvietā /adrese/, Ozolnieku pagasta, Ozolnieku novadā (15.sēj.l.l.1-65).
No SEB bankas ziņām redzama informācija par /pers. F/ atvērtajiem trīs norēķinu kontiem, paraksta tiesībām /pers. F/, pieslēgto SMS un
internetbanku, izsniegtajām kodu kartēm un kontu stāvokli no 2006.gada 26.aprīļa līdz 2011.gada 10.novembrim. No /pers. F/ bankas konta izrakstiem
konstatējams, ka 2006.gada 15.maijā SIA /Nosaukums A/ ieskaitījis 3400 latus pēc 2006.gada 25.aprīļa līguma Nr.1-25, 2006.gada 18.maijā – 1900
un 10000 latus. 2006.gada 19.maijā /pers. F/ izņēmis 11870 latus skaidrā naudā, 2006.gada 5.jūnijā /pers. F/ izņēmis skaidrā naudā 5000 latus, 6.jūnijā
pārskaitījis uz savu kontu Latvijas Krājbankā 9975 latus (13.sēj.l.l.8-24).
No Latvijas Krājbankas ziņām izriet informācija par IP adresēm pieslēgumiem /pers. F/ un /pers. E/ Online bankas kontiem no 2006.gada
1.janvāra līdz 2011.gada 10.novembrim (13.sēj.l.l.26-30).
No Latvijas Krājbankas konta izrakstiem redzams, ka 2006.gada maijā /pers. BE/ ieskaitījis 2830 latus, /pers. B0/ – 4000 latus. /pers. F/
izmaksāti 6830 lati. Jūnijā /pers. F/ no SEB bankas konta ieskaitījis 9975 latus. /pers. BC/ pārskaitījis 5361,52, 16148,42, 14974,25, 6805,43 latus.
/pers. BE/ ieskaitījis 2150 un 1324 latus. /pers. F/ attiecīgi izņēmis skaidrā naudā 9969,96 5363,03, 2152,15, 2657,66, 16144,18, 6940,40 latus.
Pārskaitīts /pers. B0/ uz SEB bankas kontu 8000 un 6608 lati. Jūlijā no Viļņas bankas ieskaitīti 19971,42, 19971,42, 13729,43, 3471,42, 4391,43,
9126,43 lati. /pers. BC/ pārskaitījis 8971,43 latus. /pers. F/ attiecīgi izņēmis skaidrā naudā 8968,43, 10846,25, 4689,69, 3473 latus. /pers. P/
pārskaitīti 13200 lati, /pers. AZ/ – 10900 lati, /pers. BM/ – 5000 lati, /pers. E/ – 9000 un 9012 lati. Augustā – no Viļņas bankas ieskaitīti 8197,25,
12531,42, 8151,42, 2031,43, 1531,43, 1989,43. /pers. F/ attiecīgi izņēmis skaidrā naudā 1986,99. /pers. BN/ pārskaitīti 8198, 2715, 2030 lati, /pers.
BO/ – 12530 un 2715 lati, /pers. P/ – 2720, 1535 lati, pēc 2006.gada septembra naudas plūsma šajā kontā nenotiek (13.sēj.l.l.31-39).
No Latvijas Krājbankas ziņām izriet informācija par /pers. E/ atvērto norēķinu kontu, par pieslēgtām elektronisko norēķinu sistēmām: Mobilā
banka, Online bankas, Telefonbanka, kodu kartēm, kodu kalkulatoru, ko saņēmis /pers. E/ kontiem no 2006.gada 1.janvāra līdz 2011.gada
10.novembrim (13.sēj.l.l.86).
No Latvijas Krājbankas konta izrakstiem redzams, ka 2006.gada maijā no SIA /Nosaukums S/ ieskaitīti 8990 lati, /pers. B0/ izmaksāti 4984,98
lati un /pers. F/ pārskaitīti 4000 lati. Jūnijā no /pers. BE/ ieskaitīti 4385, 2620 lati, no SIA /Nosaukums S/1040 un 2210 lati, no SIA /Nosaukums A/ –
10000 un 417 lati, no /pers. F/ – 8000 un 6608 lati. /pers. E/ attiecīgi izņēmis skaidrā naudā 4379,38, 1041,04, 2602,60, 10000, 8412,60, 6608 un
2202,20 latus. Līdzīga naudas plūsma kontā notikusi arī jūlijā un septembra sākumā. Pēc 2006.gada septembra naudas plūsma šajā kontā nenotiek
(13.sēj.l.l.87-95).
No SEB Vilniaus Bankas informācijas redzama uzņēmumu un fizisko personu kontu atvēršanas, elektronisko dokumentu kopijas, tostarp SIA
“/pers. AT/ birojs” un citi, un kontos veikto operāciju izdrukas, uzņēmumu un fizisko personu IP adreses (14.sēj.l.l.39-47).
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai /pers. F/ norāda uz /pers. E/, paskaidrojot, ka viņam rokai trūkst divu pirkstu, ka abi strādājuši
uzņēmumā SIA /Nosaukums A/ par menedžeriem (19.sēj.l.l.17-18).
N o 2006.gada 1.jūlija līguma un SIA /Nosaukums A/ 2006.gada 1.jūlija rīkojuma Nr.5 izriet, ka /pers. F/ uzsāka menedžera darbu
SIA /Nosaukums A/ ar 2006.gada 1.jūliju (20.sēj.l.l.11-13).
No Uzņēmumu reģistra izriet ziņas par SIA/Nosaukums A/ izmaiņām saistībā ar amatpersonu maiņu un juridiskās adreses maiņu. Redzams, ka no
2006.gada 12.decembra atbrīvota valde, kuras sastāvā atradās /pers. P/ un viņas vietā iecelts /pers. F/ (19.sēj.l.l.18-19).
No liecinieka /pers. O/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.75-76) izriet, ka pazīst /pers. F/ un /pers. E/, taču nezina, ar ko /pers. F/ tajā laikā
nodarbojies. 2006.gadā ar kaimiņu /pers. F/ braukuši uz Lietuvu iegādāties automašīnu un lieciniekam bija jāatdzen šī automašīna. Automašīnu nav
iegādājušies. Lietuvā liecinieks pēc /pers. F/ lūguma atvēris bankā kontu. Ar /pers. E/ nekādu darījumu nav bijis, bet redzējis kopā ar /pers. F/.
Atgriežoties Latvijā, uz robežas tikuši aizturēti. No liecinieka nekādi naudas līdzekļi netika izņemti, bet kas tie par naudas līdzekļiem, kas tika izņemti pie
/pers. F/ – nezina.
No liecinieka /pers. O/ pirmstiesas kriminālprocesā 2006.gada 27.septembrī sniegtās liecības (3.sēj.l.l.130 - 131), kura saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka /pers. F/ ir kaimiņš. /pers. F/ nekad nav piedāvājis strādāt pie viņa uzņēmumā.
Lieciniekam nekas nav zināms par /pers. F/ saistību ar firmām SIA /Nosaukums A/SIA /Nosaukums C/ SIA “ /pers. H/”, SIA “/pers. M/”,
SIA/Nosaukums D/ un citām nosauktajām. 2006.gada 1.septembrī pirmo reizi ar /pers. F/ braucis uz Lietuvu un tajā reizē pēc /pers. F/ padoma Viļņas
bankā uz sava vārda atvēris kontu, jo gribējis pārdot tēva automašīnu un Lietuvā nopirkt citu, taču nav gribējis vadāt skaidru naudu. Uz liecinieka vārda
vēl atvērti konti “Hansabankā” un “Latvijas Krājbankā”, kurus atvēris 2006.gada jūlija vidū ar mērķi krāt naudu, kuru nopelna, veicot remontdarbus
privāti. 2006.gada 26.septembrī Lietuvā, Šauļos bijuši pēc /pers. F/ telefoniska lūguma 2006.gada 25.septembra vakarā. Par katru braucienu uz Lietuvu
/pers. F/ maksājis par degvielu. Šauļos /pers. F/ skatījies automašīnas un to riepas, tad lūdzis apstāties stāvvietā pie SEB Viļņas bankas un aizgājis, taču
nezina, vai iegājis bankā. Tāpat liecinieks neko nevar liecināt par naudu, daudziem digipass kalkulatoriem, ko izņēma pie /pers. F/ robežas šķērsošanas
laikā.
No liecinieka /pers. O/ pirmstiesas kriminālprocesā 2008.gada 14.jūlijā sniegtās liecības (3.sēj.l.l.134 - 135), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka liecinieks pēc /pers. F/ lūguma izņēmis naudas summas, kas norādītas viņam uzrādītajos
2006.gada 26.septembrī izsniegtajos čekos par skaidras naudas izņemšanu no SIA /Nosaukums D/ bankas konta, kas atvērts SEB Viļņas bankā. Jau
aizpildītus čekus saņēmis no /pers. F/, kurus iesniedzis bankā un saņēmis skaidru naudu, kuru uzreiz atdevis /pers. F/. Papildus liecinieks norādījis, ka
2006.gada 27.septembrī viņa sniegtās liecības var būt neprecīzas, jo pēc aizturēšanas 26.septembrī bijis noguris, bijis slikts veselības stāvoklis.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka liecinieks /pers. O/ atpazīst /pers. F/ kā personu, par kuru liecinājis 2008.gada 14.jūlijā
(3.sēj.l.l.92-93).
No administratīvās aizturēšanas protokola Nr.512-0053 izriet ziņas, ka uz aizdomu pamata par narkotisko vielu pārvietošanu pāri valsts robežai
/pers. F/ aizturēts 2006.gada 26.septembrī un pie viņa pagaidu glabāšanā izņemtas personīgās mantas, tostarp, portfelis, nauda (1.sēj.l.l.11).
No /pers. F/ personīgo mantu apskates protokola administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izriet, ka viņa personīgo mantu starpā bija gāzes pistole,
nauda, tumšas krāsas ādas portfelis, kurā atradās vairāk kā desmit internetbanku ģeneratori, vairāku banku (Hansabankas, Latvijas Krājbankas, Viļņas
bankas) kontu kartes un ibanku kodu kartes, faktūrrēķini, dažādu uzņēmumu apaļie zīmogi, zīmogi ar parakstu, čeku grāmatiņa, piezīmju grāmatiņa
sarkanos vākos un citas lietas (1.sēj.l.l.12).
No Muitas pārbaudes akta Nr.0336-06 izriet, ka pārbaudīts pie /pers. F/ izņemtais portfelis un tā saturs, kurā citu mantu starpā atrodas
elektronisko internetbanku atslēgas ar uzrakstiem uz katras par parolēm, ar piederību attiecīgam uzņēmumam, piemēram, /Nosaukums H/, /Nosaukums
M/, u.c., dažādu uzņēmumu zīmogi, zīmogi ar faksimila parakstiem, dažādu personu pases, dažādu uzņēmumu rekvizīti, dienasgrāmatā fiksēta informācija
par izņemtajām preču pavadzīmēm un starptautiskā transporta pārvadājumu pavadzīmes bez numuriem, ar dažādu uzņēmumu zīmoga nospiedumiem,
dažādi dokumenti un A4 formāta lapas ar matemātiskiem aprēķiniem, dažādu banku kodu kartes, izdrukas no internetbankām, ar maksājuma
uzdevumiem no dažādiem uzņēmumiem, SEB Vilniaus bankas čeku grāmatiņa (1.sēj.l.l.19-24).
No 2013.gada 19.novembra apskates protokola un pielikuma pie tā izriet, ka tiek apskatītas mantas, kas izņemtas pie /pers. F/ 2006.gada
26.septembrī, starp kurām ir “SEB Vilniaus bankas” tipveida līgumi uz vairākām personām, tostarp, /pers. P/ vārda, “SEB Vilniaus bankas” konta
izraksti, desmit elektroniskie kodu kalkulatori finanšu pārskaitījumu veikšanai internetbankā ar uzrakstiem rokrakstā par to piederību, piezīmju bloks ar
rokrakstā veiktiem pierakstiem par vairāku uzņēmumu rekvizītiem, banku kontiem, darījumu summām, datumiem un pieraksti par naudas kustību – no kā
un kāda summa ieskaitīta SIA /Nosaukums A/cik ir atlikums, kāda peļņa un kuram kādas summas jāatgriež, informācija par skaidras nauda noņemšanu.
No fototabulas protokola pielikumā redzams, ka vienā no piezīmju bloka lapām atrodas ar roku veidoti vairākkārtīgi paraksta paraugi, un lapas augšmalā
ar roku rakstīts /persona/, citā lapā redzams /pers. U/ paraksta paraugs. Kādā citā lapā ieraksts, kur daļa no tā ir: 2006.gada 25.jūlijā līgums ar telpu īri,
Biznesa plāns par mārketingu Igaunijā, Tallinā, 2 firmas vajag. Citā lapā ir informācija par naudas plūsmu starp SIA /Nosaukums A/ un citām firmām, vēl
citā lapā ieraksts 2006.gada 7.augustā ar naudas summu aprēķiniem un norādi, kāda summa ienāks un kāda summa jāpārskaita sev uz Krājbanku, vēl
citā lapā ir informācija par /pers. BN/, /pers. BS/ personas datiem (12.sēj.l.l.1-103).
No 2010.gada 27.maija dokumentu tehniskās ekspertīzes atzinuma Nr.10-499/10-502 izriet, ka uz SEB Vilniaus bankas 2006.gada septembra
čekiem un 2006.gada 26.septembra bankai adresētajā paskaidrojumā esošie /pers. BT/ paraksti ir faksimilspiedoga nospiedums, SIA /Nosaukums D/
zīmoga nospiedums atbilst ekspertīzei iesniegtā zīmoga nospiedumam, bet izpildīts ar kādu citu zīmoga eksemplāru (7.sēj.l.l.119-120).
No liecinieka /pers. BC/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.89) izriet, ka pazīst abus apsūdzētos jau sen, /pers. F/ ir liecinieka radinieks un uztur
pirmstiesas procesā 2012.gada 31.maijā sniegto liecību (3.sēj.l.l.140), kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē,
jo neko neatceras. No liecības izriet, ka 2006.gadā uz Lietuvu Šauļiem bieži kā šoferis vadājis /pers. E/, kuram nebija tiesību. Par to /pers. E/ lieciniekam
maksājis algu. Pēc /pers. E/ lūguma SEB Viļņas bankā uz sava vārda atvēris bankas kontu. /pers. E/ to pamatojis, ka lielas naudas summas nevar vest
pāri robežām un lai nauda būtu Lietuvā. No šī konta liecinieks pēc /pers. E/ lūguma ņēmis skaidru naudu un atdevis /pers. E/. Kādas firmas skaitījušas
naudu uz šo kontu, liecinieks neatceras. /pers. F/ nekad nav prasījis izņemt naudu no konta vai pārskaitīt.
No Nodokļu maksātāju reģistra un Uzņēmumu reģistra informācijas izriet ziņas, ka /pers. BV/ bijis SIA “/pers. AT/ birojs” valdes loceklis no
2006.gada 15.februāra līdz 2006.gada 10.aprīlim, /pers. BZ/ – no 2006.gada 10.aprīļa līdz 2006.gada 14.augustam (3.sēj.l.l.49., 8.sēj.l.l.3-4).
No liecinieka /pers. BV/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.49-50) izriet, ka firmu izveidojis 2006.gadā, ar grāmatvedi pēc mēneša to pārrakstījis
personām, ar kurām netikās, nekādus darījumus neveica.
No liecinieka /pers. BZ/ pirmstiesas kriminālprocesā 2006.gada 20.decembrī sniegtās liecības (3.sēj.l.l.54-55), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē izriet, ka ar /pers. E/ iepazinies cietumā. Pēc atbrīvošanās no cietuma /pers. E/ zvanījis lieciniekam un
2006.gada aprīlī pēc /pers. E/ piedāvājuma kļuva par ir SIA “/pers. AT/ birojs” valdes locekli. Pēc /pers. E/ teiktā, dokumentus kārtos viņš, lieciniekam
nebūs nekādas atbildības, sākumā saņems algu – 400 latus mēnesī. Ar /pers. E/ liecinieks bijis Uzņēmumu reģistrā, pēc reģistrēšanas visus dokumentus
paņēmis /pers. E/, arī uzņēmuma zīmogs glabājās pie /pers. E/. Lieciniekam tika dots uzdevums meklēt cilvēku brigādes celtniecības darbiem. Kad
liecinieks tādus atradis, zvanījis /pers. E/, kurš atrunājās, ka vēl citi darbi veicami. Kopā ar /pers. E/ liecinieks bijis “Hansabankā” pārrakstīt uzņēmuma
kontu uz liecinieka vārda, dot paraksta paraugus. Ar /pers. E/ liecinieks braucis uz Šauļiem, kur arī atvērts uzņēmuma bankas konts. Vēl vienu reizi kopā
ar /pers. E/ bijis Lietuvā, kad no konta izņēmis skaidru naudu. Ar /pers. E/ bijis VID, kur izņēmis preču pavadzīmes-rēķinus, kurus paņēmis /pers. E/.
Reizi mēnesī /pers. E/ lieciniekam deva parakstīt atskaites VID-am. Laikā, kamēr liecinieks skaitījās valdes loceklis, nekādi darījumi netika slēgti, darbi
nenotika, līgumus liecinieks nav slēdzis un nav parakstījis, taču parakstījis apmēram desmit no VID saņemtās preču pavadzīmes-rēķinus, kuri nebija
aizpildīti, pilnvaras nevienam nav izsniedzis un nav nevienu pilnvarojis veikt darījumus SIA “/pers. AT/ birojs” vārdā. Kad savus iebildumus liecinieks par
to, ka reāli darbs nenotiek, izteicis /pers. E/, /pers. E/ pārstājis kontaktēties ar liecinieku. Augustā atbraucis kāds cilvēks, kurš pateicis, ka liecinieks
vairāk nav uzņēmuma valdes loceklis un iedevis parakstīt dokumentus.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka aizdomās turētais /pers. E/ atpazīst /pers. BZ/ kā personu, ar kuru kopā izcieta sodu Grīvas
cietumā (19.sēj.l.l.37-38).
No VID informācijas izriet ziņas, ka 2006.gada maijā /pers. BZ/ saņēmis pavadzīmes-rēķinus. No pievienotajām uzņēmuma PVN deklarācijām ar
pielikumiem par 2006.gada jūniju līdz septembrim redzams, ka tajās uzrādīti nodokļu maksātāji ar “Fiktīvo” uzņēmumu pazīmēm: SIA /Nosaukums
D/SIA/Nosaukums C/, SIA/Nosaukums M/ un citi (8.sēj.l.l.28-40).
No SEB Unibankas informācijas izriet ziņas, ka bankā ir atvērts SIA “/pers. AT/ birojs” norēķinu konts, kuram ir internetbankas pieslēgums un
izsniegta ibankas kodu karte, kā arī informācija par kontu no 2006.gada 17.augusta līdz 2007.gada 18.aprīlim (8.sēj.l.l.43- 51).
No “Hansabanka” informācijas izriet ziņas, ka bankā ir atvērts SIA “/pers. AT/ birojs” norēķinu konts, kuram ir internetbankas, telefonbankas
pieslēgums un izsniegtas kodu kartes un paroles, kā arī informācija par kontu no 2006.gada 10.februāra līdz 2007.gada 22.februārim (8.sēj.l.l.55-58).
No “Latvijas Krājbanka” informācijas izriet ziņas, ka SIA “/pers. AT/ birojs” bankā atvērtais norēķinu konts ir slēgts, paraksta tiesības bija /pers.
BZ/. Konts bija pieslēgts elektronisko norēķinu sistēmai, līgumu slēdza /pers. BZ/ (8.sēj.l.l.61).
“Latvijas Krājbanka” sniegusi arī informāciju par kontu no 2006.gada 30.maija līdz 2006.gada 31.augustam (8.sēj.l.l.62-67).
No “BTB” informācijas izriet ziņas, ka bankā ir atvērts SIA “/pers. AT/ birojs” norēķinu konts, kuram ir internetbankas pieslēgums un /pers. BZ/
izsniegta kodu karte (8.sēj.l.l.70).
No Nodokļu maksātāja reģistra un Uzņēmuma reģistra informācijas un tai pievienotajiem dokumentiem izriet ziņas, ka SIA “/pers. M/”
amatpersonas bija /pers. CA/ no 2002.gada 24.decembra, /pers. CB/ – no 2002.gada 24.decembra, /pers. CC/ – no 2005.gada 15.februāra, kā arī
ziņas, ka no 2006.gada 25.maija uzņēmumam piemērota visa veida pārreģistrācijas aizliegums (3.sēj.l.l.17-19., 10.sēj.l.l.3-37).
No Banku sniegtās informācijas redzama SIA “/pers. M/” norēķinu kontu izdrukas, internetbanku pieslēgumi un informācija par izsniegtajām
parolēm un kodu kartēm (10.sēj.l.l.40-63).
No liecinieka /pers. CB/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.48-49) izriet, ka bija viens no valdes locekļiem SIA /Nosaukums M/Uzņēmumā pēdējie
darījumi bija ar medicīnas centru /Nosaukums W/bet summa par darbiem netika izmaksāta, jo bija iekavēti nodokļu maksāji. Lieciniekam bija slikts
veselības stāvoklis, tāpēc uzņēmumu pārreģistrējis citai personai. Pēc uzņēmuma pārreģistrēšanas nekādas darbības netika veiktas. Lieciniekam zināms,
ka notāram iesniegts dokuments ar viltotu liecinieka parakstu un uzņēmuma zīmoga nospiedumu, pilnvaru nav izsniedzis nevienam. Apsūdzētos liecinieks
nepazīst, SIA /Nosaukums C/un /Nosaukums A/ nav zināmi.
No liecinieka /pers. CD/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.142-143) izriet, ka bija pazaudējis pasi, policijā uzzinājis, ka ir SIA /Nosaukums M/
direktors, taču šajā uzņēmumā nav strādājis, apsūdzētos nav redzējis, pie liecinieka nekādi ar uzņēmumu saistīti dokumenti nekad nav atradušies,
nekādus līdzekļus no uzņēmuma nav saņēmis.
No liecinieka /pers. CE/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.12-13) izriet, ka 2006.gadā strādājis zemnieku saimniecībā /Nosaukums U/Ar
SIA /Nosaukums M/ pārstāvjiem tikās saistībā ar automašīnas dzinēju, par preču piegādi norēķinājies ar pārskaitījumu, uzņēmuma amatpersonas nezina.
Pazīst /pers. F/, /pers. E/ nepazīst.
No liecinieka /pers. CE/ pirmstiesas kriminālprocesā 2007.gada 19.martā sniegtās liecības (10.sēj.l.l.65 - 66), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka ir zemnieku saimniecības /Nosaukums U/ pārvaldnieks. 2006.gada 2.augustā bijis viens
darījums ar SIA /Nosaukums M/ par automašīnas KAMAZ dzinēja pirkšanu. Caur sludinājumu internetā sazinājies ar /pers. E/, kurš sevi nosaucis par
SIA /Nosaukums M/ galveno grāmatvedi. Dzinēju lieciniekam piegādāja, tad veicis samaksu uz SIA /Nosaukums M/ Lietuvas bankas kontu.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka liecinieks /pers. CE/ atpazīst /pers. F/ kā personu, kuru redzējis uzņēmumā /Nosaukums
V/darījumus ar viņu nav slēdzis (10.sēj.l.l.67-68).
No Uzņēmuma reģistra informācijas izriet ziņas, ka /pers. CF/ bijis SIA /Nosaukums C/ valdes priekšsēdētājs no 2006.gada 17.janvāra līdz
2006.gada 28.jūnijam, /pers. BS/ – no 2006.gada 28.jūlija, /pers. CG/ no 2006.gada 10.janvāra līdz 10.aprīlim - revidents (9.sēj.l.l.58-59).
No liecinieka /pers. CF/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.12-13) izriet, ka bijis būvniecības uzņēmuma /Nosaukums C/ īpašnieks, darbinieku
uzņēmumā nebija, bija atvērti banku norēķinu konti Latvijā un Lietuvā, no VID nekas netika ņemts. Gadu pēc atvēršanas, 2005.gada beigās vai
2006.gada sākumā, lielinieks to pārdevis nepazīstamai personai. Pārdošanu organizējis jurists /pers. E/, kuram liecinieks atdevis visus uzņēmuma
dokumentus, daļa tika nozagta no automašīnas. Nezina, kā uzņēmums tika pārreģistrēts atpakaļ un liecinieka vārda, jo, redzot dokumentus, uz tiem viņa
paraksts bija viltots. /pers. BC/ zina kā /pers. E/ šoferi. Pirmstiesas procesā sniegtās liecības uzturēja.
No liecinieka /pers. CF/ pirmstiesas kriminālprocesā 2008.gada 27.februārī sniegtās liecības (3.sēj.l.l.67- 86), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka līdz 2006.gada 29.jūlijam bija vienīgā SIA /Nosaukums C/ amatpersona, nedaudz veica
saimniecisko darbību, atvēra norēķinu kontus bankās Latvijā un Lietuvā, taču nekādi darījumi caur Lietuvas bankas kontu netika veikti. Grāmatvedību
kārtoja mazpazīstama sieviete, darījumu partnerus neatceras, darījumu dokumentus parakstīja personīgi. Rīgā iepazinies ar /pers. E/, kurš piedāvājis
nopirkt uzņēmumu, kam piekritis un atdevis uzņēmuma dokumentus /pers. E/, taču zīmogs un pārreģistrācijas dokumenti palikuši pie liecinieka. Ar
personu, uz kuru pārreģistrēja uzņēmumu, liecinieks nav ticies.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka liecinieks /pers. CF/ atpazīst /pers. E/ kā personu, kuram nodevis SIA /Nosaukums
C/dokumentus (3.sēj.l.l.70-71).
No liecinieka /pers. BS/ pirmstiesas kriminālprocesā 2011.gada 20.decembrī sniegtās liecības (3.sēj.l.l.71), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka apmēram 2002.gadā bija nozaudējis pasi. Par SIA /Nosaukums C/ neko nezina, tikai no
saņemtā Tele2 rēķina uzzinājis, ka ir SIA/Nosaukums C/amatpersona, ar uzņēmējdarbību nav nodarbojies, nevienu uzņēmuma vārdā nav pilnvarojis
nodarboties ar saimniecisko darbību.
No liecinieka /pers. CG/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.12-13) izriet, ka pazīst /pers. CF/, taču par SIA /Nosaukums C/ – neko nezina un par
šādu uzņēmumu netika pratināts.
No liecinieka /pers. CG/ pirmstiesas kriminālprocesā 2007.gada 12.aprīlī sniegtās liecības (9.sēj.l.l.81), kura saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka liecinieks par SIA /Nosaukums C/ revidentu kļuvis pēc /pers. CF/ lūguma, taču nekādus darījumus nav
slēdzis, dokumentus nav parakstījis.
Liecinieks/pers. CH/ nolasīto liecību tiesā uzturēja un no paskaidrojuma izriet, ka uzņēmums nodarbojies ar celtniecību, taču uzņēmējdarbībai nav
sekojis līdzi, kā arī nepildīja revidenta pienākumus. Ir redzējis /pers. E/, ar kuru kopā izklaidējās, citi darījumi ar viņu nav bijuši.
No VID informācijas izriet ziņas par SIA /Nosaukums C/ pārskatiem, pilnvarām no 2006.gada janvāra līdz septembrim, tostarp, 2006.gada
19.jūlija iesniegumu VID (9.sēj.l.l.14), kuru parakstījis /pers. BS/ kā amatpersona, ar pilnvaru /pers. E/ (/pers. B0/) (9.sēj.l.l.53) par preču-pavadzīmju
saņemšanu VID (9.sēj.l.l.2-56).
No Banku sniegtās informācijas redzamas SIA /Nosaukums C/ norēķinu kontu izdrukas par 2006.gadu, internetbanku pieslēgumi un informācija
par izsniegtajām parolēm un kodu kartēm (9.sēj.l.l.91-125).
No Nodokļu maksātāju un Uzņēmuma reģistra informācijas izriet ziņas par SIA /Nosaukums D/ īpašniekiem un amatpersonām: /pers. BT/
reģistrēts kā valdes loceklis no 2006.gada 18.maija līdz 2006.gada 8.septembrim, /pers. CI/ – no 2006.gada 8.septembra (3.sēj.l.l.36-41, 6.sēj. l.l.84-
86).
No liecinieka /pers. BT/ pirmstiesas kriminālprocesā 2006.gada 5.oktobrī sniegtās liecības (3.sēj.l.l.42-43), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka par SIA /Nosaukums D/ amatpersonu kļuva pēc /persona/ piedāvājuma. Kopā ar /pers. E/
un diviem citiem vīriešiem braukuši uz Lietuvu atvērt uzņēmuma norēķinu kontu bankā. Dokumentus par kontu atvēršanu, kodu kalkulatorus paņēmis
/pers. E/, pie kura bija arī uzņēmuma zīmogs. Par šo braucienu /pers. E/ lieciniekam samaksājis. Nekādus darījumus liecinieks SIA /Nosaukums D/ nav
veicis.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka liecinieks /pers. BT/ atpazīst /pers. E/ kā personu, ar kuru Lietuvā atvēra SIA /Nosaukums D/
bankas norēķinu kontu (3.sēj.l.l.44-45).
No liecinieka /pers. CJ/ (iepriekš /persona/) tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.75) izriet, ka 2006.gadā dēls /pers. BT/ mācījies vakarskolā, zina, ka
viens dēla paziņa no Jūrmalas lūdzis dēlam uz dēla vārda reģistrēt uzņēmumu /Nosaukums D/Dēls reāli nevarēja nodarboties ar uzņēmējdarbību, jo
mācījās, visu laiku bija mājās, ienākumu nebija, liecinieks uzturējis dēlu tajā laikā. Kad viņam palika 18 gadi, pēc pusgada aizbrauca uz Angliju.
Liecinieks zina, ka vienu reizi /pers. BT/ brauca uz Lietuvu
No liecinieka /pers. CI/ pirmstiesas kriminālprocesā 2008.gada 26.augustā sniegtās liecības (3.sēj.l.l.46-47), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka kopš 1974.gada ir invalīds un pārvietojas ar grūtībām. 2006.gada vasaras beigās paziņa
/persona/, kura labajai rokai nav divu pirkstu, piedāvājis nopelnīt 50 latus, pie notāra iedevis sava paraksta paraugus. Vēlāk VID, kad bija aicināts tur
ierasties, liecinieks uzzinājis, ka uz viņa vārda reģistrēts uzņēmums /Nosaukums D/Par uzņēmumu neko nezina, nekādus dokumentus nav parakstījis,
uzņēmuma norēķinu kontus bankās nav atvēris, Lietuvā saistībā ar šo uzņēmumu nav bijis, kā arī nav nevienu pilnvarojis darboties uzņēmuma vārdā.
No Norvikbankas sniegtās informācijas redzamas SIA /Nosaukums D/ norēķinu kontu izdrukas no uzņēmuma atvēršanas brīža līdz 2007.gada
8.martam (6.sēj.l.l.138-199).
No VID informācijas redzams, ka SIA /Nosaukums D/2006.gadā nav deklarējis ar PVN apliekamus darījumus, preču pavadzīmes-rēķinus
saņēmis /pers. BZ/, pēdējais pārskats par pavadzīmju izlietojumu VID iesniegts 2006.gada 25.augustā par 2006.gada jūliju (6.sēj. l.l.2).
No VID informācijas redzami SIA /Nosaukums D/ dokumenti par PVN darījumiem un par preču pavadzīmju-rēķinu izsniegšanu 2006.gadā
(6.sēj.l.l.3-60).
No liecinieka /pers. CL/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.74-75) izriet, ka lieciniekam bija uzņēmums /Nosaukums X/kuram bija finansiālas
problēmas. Draugi ieteikuši kādu cilvēku, kurš uzņēmumu pārrakstītu sev. Saticies ar /pers. E/, atdevis uzņēmuma dokumentus, kodu kartes, taču
uzņēmums netika pārrakstīts. Dokumenti palika pie /pers. E/. VID liecinieks sniedzis atskaites, ka uzņēmējdarbība nenotiek un pēc kāda laika apturējis
uzņēmuma darbību. /pers. F/ nepazīst.
No liecinieces /pers. CM/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.89) izriet, ka 2006.gadā pazaudējusi pasi. No svešiem cilvēkiem, kas ieradās pie
liecinieces un meklēja kādus uzņēmuma dokumentus, uzzinājusi, ka kāds atvēris uzņēmumu /Nosaukums MR/ uz viņas vārda. Apsūdzētos lieciniece
nepazīst. Pirmstiesas procesā sniegto liecību uzturēja.
No liecinieces /pers. CM/ pirmstiesas kriminālprocesā 2006.gada 20.decembri sniegtās liecības (9.sēj.l.l.81), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet ziņas par pases nozaudēšanu 2006.gadā un, ka saņēmusi vēstuli par firma /Nosaukums MR/kas
reģistrēta uz viņas vārda.
No liecinieces /pers. CN/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.89) izriet, ka uztur pirmstiesas procesā sniegto liecību, kas saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē. No liecības redzams, ka pēc mazpazīstamā /pers. E/, kuram vienai rokai trūkst pirkstu, piedāvājuma
lieciniece kļuva par SIA /Nosaukums Z/ amatpersonu. /pers. E/ devis parakstīt dokumentus, pēc viņa pieprasījuma gājusi uz banku, arī Lietuvā, izņemt
skaidru naudu, ko atdevusi /pers. E/. Lietuvā uz sava vārda atvērusi bankas kontu, bet visi bankas dokumenti palikuši pie /pers. E/. Kad interesējusies
par uzņēmuma saimniecisko darbību, /pers. E/ pārstāja maksāt algu 300 latus, uzņēmums tika pārrakstīts uz citu personu. Lieciniece par uzņēmuma
darījumiem neko nezina.
No liecinieka /pers. CO/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.142) izriet, ka ilgus gadus sadarbojies ar SIA /Nosaukums Q/ uz līguma pamata sniedzis
juridiskus pakalpojumus, konsultācijas par nodokļiem. Apsūdzētos agrāk nav redzējis. Liecinieks uzturēja pirmstiesas procesā 2007.gada 19.aprīlī
sniegto liecību, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē. No liecības redzams, ka uz pilnvaras pamata pārstāvējis
SIA /Nosaukums Q/sniedzis SIA /Nosaukums C/un SIA /Nosaukums A/ juristiem /personas/konsultācijas. Rēķinu no SIA /Nosaukums A/ atnesis
/persona/, kura uzvārdu nezina (/pers. E/), kuram vienai rokai trūka pirkstu (5.sēj.l.l.7).
No liecinieka /pers. CP/ pirmstiesas kriminālprocesā 2007.gada 23.maijā sniegtās liecības (5.sēj.l.l.48-49), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka uzņēmuma SIA /Nosaukums Q/ darījumu pārstāvis no SIA “/Nosaukums A/ un SIA
”/Nosaukums C/ par līgumu sastādīšanu ārvalstu bankām divās valodās bija /persona/, ar kuru pilnvarots bija tikties /pers. CO/. Pirms līgumu slēgšanas
ar šīm firmām, tika pārbaudīts reģistrā, vai tās ir PVN maksātājas. Liecinieks arī ticies ar darbu izpildītāju /persona/, uzņēmumu pilnvaras viņam nav bijis.
Darbs ticis izdarīts un par to samaksāts abām firmām pēc Jura atnestajiem dokumentiem.
No nodošanas-pieņemšanas akta starp SIA /Nosaukums Q/ un SIA /Nosaukums A/ izriet ziņas par 2006.gada 2.februāra līgumu un konsultāciju
sniegšanu laikā, kad SIA “/Nosaukums A/ amatpersona bija /pers. I/. No dokumentiem redzamas arī ziņas par darījumiem starp SIA /Nosaukums Q/ un
pārstāvi no SIA /Nosaukums A/ un SIA”/Nosaukums C/ (5.sēj.l.l..2-4., 15-16, 20-25., 28-47., 53-62).
No liecinieka /pers. AE/ tiesā sniegtās liecības (20.sēj.l.l.142-143) izriet, ka pazīst /pers. F/ un /pers. E/. 2006.gadā liecinieks strādājis SIA
/Nosaukums CM/Liecinieks uzturēja pirmstiesas procesā 2007.gada 12.februārī sniegto liecību, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro
daļu nolasīta tiesas sēdē. No liecības redzams, ka liecinieks ir SIA /Nosaukums I/ un SIA /Nosaukums CM/ amatpersona. 2006.gada janvārī iepazinies
a r /pers. E/ un 2006.gada 12.janvārī noslēdza līgumu ar SIA /Nosaukums A/ kuru pārstāvējis uzņēmuma menedžeris /pers. E/, un iedevis no
SIA /Nosaukums A/ puses jau sagatavotu un parakstītu līgumu. Pilnvaru liecinieks nav prasījis. Samaksu liecinieks veicis caur bankas kontu, iesniedzot
tur SIA /Nosaukums A/ iedoto rēķinu. Liecinieks vēl liecina par trijiem analoģiski noslēgtiem līgumiem ar SIA “/pers. AT/ birojs”, SIA “/pers. CR/” un
SIA/Nosaukums C/ kur firmas pārstāvēja /pers. E/ (4.sēj.l.l.157-158).
No liecinieka /pers. AE/ iesniegtajiem dokumentiem izriet ziņas par SIA /Nosaukums CM/” darījumiem 2006.gadā ar SIA /Nosaukums A/SIA
“/pers. AT/ birojs”, SIA “/pers. CR/” un SIA /Nosaukums C/ (4.sēj.l.l.159-164).
No liecinieka /pers. CS/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.12) izriet, ka pazīst /pers. F/. 2007.gadā liecinieks strādājis SIA /Nosaukums V/ par
tehnisko inženieri. Liecinieks uzturēja pirmstiesas procesā 2007.gada 12.februārī sniegto liecību, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro
daļu nolasīta tiesas sēdē. No liecības redzams, ka 2006.gadā iepazinies ar /personu/, kurš piegādājis materiālus uzņēmumam. Saistībā ar šiem darījumiem
kontaktējies ar /personu/ (/pers. E/), preču pavadzīmes-rēķinus bija parakstījis /pers. U/ (/pers. J/). Tāpat zinājis, ka SIA /Nosaukums V/meklēja iegādei
automašīnu. Vēlāk jau redzējis to nopirktu (5.sēj.l.l.65-66).
No liecinieka /pers. AC/ (iepriekš – /pers. CT/) tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.12) izriet, /pers. F/ ir liecinieka sievas brālis, tajā laikā strādājis
SIA /Nosaukums A/SIA /Nosaukums V/ ir ģimenes uzņēmums. Liecinieks uzturēja pirmstiesas procesā 2007.gada 21.martā sniegto liecību, kas saskaņā
ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē. No liecības redzams, ka liecinieks ir bijis amatpersona SIA /Nosaukums V/ un ir bijis
personīgi pazīstams ar /pers. F/ draugu, SIA “/Nosaukums A/ amatpersonu /pers. J/. /pers. F/ tajā laikā strādājis pie /pers. J/. /pers. F/ un /pers. J/ teicis,
ka liecinieka uzņēmums vēlas nopirkt automašīnu ar konkrētiem parametriem, par noteiktu summu, lai pārdevējs būtu PVN maksātājs. Puiši sameklējuši
tādu automašīnu, norunājuši par automašīnas pārrakstīšanu CSDD, kurā piedalījies /pers. J/. Liecinieks samaksājis par automašīnu ar pārskaitījumu uz
SIA /Nosaukums A/ dokumentos norādīto kontu (5.sēj.l.l.67).
No SIA /Nosaukums V/ dokumentiem redzami darījumi, tostarp, ar SIA /Nosaukums A/ par automašīnu par summu 10084,75 lati (5.sēj.l.l.68-
75).
No liecinieka /pers. CU/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.12) izriet, ka apsūdzētos zina. Liecinieks uzturēja pirmstiesas procesā 2007.gada
2.februārī sniegto liecību, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē. No liecības redzams, ka liecinieks ir SIA
“/pers. CV/ kompānija” amatpersona. Ar SIA “/pers. AT/ birojs” noslēgti trīs līgumi, ticies ar šī firmas pārstāvi /pers. E/, atdevis līgumus parakstīšanai
firmas amatpersonai. /pers. E/ atvestais rēķins samaksāts caur internetbanku (8.sēj.l.l.97-97).
No dokumentiem redzama SIA “/pers. CV/ kompānija” sadarbība ar SIA “/pers. AT/ birojs” (8.sēj.l.l.98-118).
No liecinieka /pers. CZ/ pirmstiesas kriminālprocesā 2007.gada 16.februārī sniegtās liecības (4.sēj.l.l.5), kura saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka viņš ir SIA “/pers. AF/” amatpersona un 2006.gada maijā savā restorānā iepazinies ar vīrieti vārdā
/persona/, kurš esot firmu pārstāvis un jautājis, vai liecinieka firmai vajadzīgi pakalpojumi būvniecībā. Liecinieks ieteicis atsūtīt firmas aģentu vai menedžeri
uz liecinieka firmas biroju, kur ar šādiem jautājumiem nodarbojas citas personas kā /pers. AI/.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka liecinieks /pers. CZ/ atpazīst /pers. F/ kā personu, ar kuru iepazinies restorānā (4.sēj.l.l.3-3A).
No liecinieka /pers. AI/ pirmstiesas kriminālprocesā 2007.gada 16.februārī sniegtās liecības (4.sēj.l.l.7), kura saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka viņš ir SIA “/pers. AF/” amatpersona un saistībā ar darījumiem ar /pers. D0/”, SIA “/pers. AT/
birojs”, /Nosaukums C/ un citām telefoniski kontaktējies ar /pers. E/, kurš gatavojis līgumus. Visi darījumi saskaņā ar līgumiem reāli notika, apmaksa
veikta ar pārskaitījumiem caur banku uz līgumos vai rēķinos norādīto informāciju.
No dokumentiem redzami SIA “/pers. AF/” darījumi un noformētā dokumentācija ar SIA /Nosaukums A/, SIA “/pers. AT/ birojs”,
SIA /Nosaukums C/ un citām firmām (4.sēj.l.l.8-57).
No liecinieces /pers. DA/ pirmstiesas kriminālprocesā 2007.gada 2.februārī sniegtās liecības (4.sēj.l.l.98-99), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka viņa ir SIA /Nosaukums KS/ amatpersona. 2006.gadā slēgti vairāki līgumi ar SIA
/Nosaukums A/SIA “/pers. AT/ birojs” un SIA “/pers. CR/”, kas piegādāja sporta inventāru, kuras pārstāvēja /pers. E/, iesniedza jau sagatavotus un
parakstītus dokumentus, nav redzējusi, ka pats tos parakstītu. Pilnvaru /pers. E/ nav prasījusi, jo viņš sevi sauca par firmu menedžeri un teica, ka vada šo
uzņēmumu grāmatvedību. Reizēm kopā ar /pers. E/ bija vēl viens cilvēks, ar kuru lieciniece netika iepazīstināta
No dokumentiem redzami SIA /Nosaukums KS/ darījumi un noformētā dokumentācija ar SIA /Nosaukums A/, SIA “/pers. AT/ birojs”, SIA
“/pers. CR/” un citām firmām (4.sēj.l.l.100-155).
No liecinieka /pers. AJ/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.28) izriet, ka ir bijis SIA /Nosaukums M/ amatpersona, /pers. F/ arī pārstāvējis uzņēmumu.
2005. vai 2006.gadā /pers. F/ palīdzējis iegādāties automašīnu par saprātīgu cenu. Liecinieks uzturēja pirmstiesas procesā 2007.gada 24.janvārī sniegto
liecību, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas sēdē. No liecības redzams, ka /pers. F/ pazina personīgi un viņam bija
zināms, ka liecinieks vēlas iegādāties automašīnu. 2006.gada maijā vai jūnijā /pers. F/ lieciniekam ieteicis apskatīt vienu automašīnu, bet liecinieku nav
apmierinājusi cena. Pēc laika /pers. F/ teicis, ka tai pašai automašīnai ir zemāka cena un liecinieks piekritis to iegādāties. Darījums noticis Jelgavā
2006.gada 21.augustā, kā tas izriet no dokumentiem (4.sēj.l.l.93-96). /pers. F/ Rīgā CSDD reģistrējis automašīnu uz SIA /Nosaukums A/un Jelgavas
CSDD, kur /pers. F/ uzrādījis SIA /Nosaukums A/ izsniegtu pilnvaru, automašīna pārreģistrēta no SIA /Nosaukums A/ uz firmu /Nosaukums M/ /pers.
F/ lieciniekam iedevis /pers. U/ (/pers. J/) parakstītu pavadzīmi, norēķini veikti ar pārskaitījumu caur banku (4.sēj.l.l.91-92).
No liecinieces /pers. DD/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.53) izriet, ka viņa ir bijusi SIA /Nosaukums L/ amatpersona un vadījusi uzņēmumu, tad to
pārdevusi, 24.jūlijā nodevusi grāmatvedības dokumentus, apsūdzētos nepazīst, Lietuvā uzņēmumam nebija norēķinu konta bankā, /pers. DE/ nepazīst.
Lieciniece uzturēja pirmstiesas procesā 2007.gada 19.februāri sniegto liecību, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasīta tiesas
sēdē. No liecības redzams, ka lieciniece 2006.gada sākumā dibināja SIA /Nosaukums L/notikuši darījumi līdz 2006.gada jūnija beigām. Uzņēmumu
pārdevusi. Uz tikšanos ieradies nepazīstams vīrietis un /pers. DF/, kura būšot jaunā uzņēmuma īpašniece. Ar nodošanas-pieņemšanas aktu (3.sēj.l.l.33-
34), kuru parakstījusi /pers. DF/, lieciniece atdevusi uzņēmuma dokumentus, arī neparakstītas preču pavadzīmes.
No liecinieka /pers. DE/ pirmstiesas kriminālprocesā 2011.gada 12.decembra sniegtās liecības (8.sēj.l.l.154-155), kura saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka par SIA “/pers. DG/” amatpersonu kļuvis pēc nepazīstama vīrieša
piedāvājuma, tālāk kontaktējies ar /pers. E/. Pēc /pers. E/ ierosinājuma bijis amatpersona vairākos uzņēmumos, atvēris uzņēmumu norēķinu kontus
bankās, parakstījis dokumentus, par to saņēmis samaksu no /pers. E/. Reālu saimniecisko darbību uzņēmumos nav redzējis.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka liecinieks /pers. DE/ atpazīst /pers. E/ kā personu, par kuru liecinājis (8.sēj.l.l.156-157).
No liecinieces /pers. BN/ tiesā sniegtās liecības (21.sēj.l.l.53) izriet, ka viņa pazīst apsūdzētos un uztur pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kas
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro daļu nolasītas tiesas sēdē. No 2008.gada 4.septembra un 2011.gada 13.decembra liecības redzams,
ka 2006.gada augusta beigās vai septembra sākumā pēc /pers. E/ lūguma atvērusi kontu bankā, kur pārskaitīt algu, jo piedāvājis strādāt SIA “/pers.
CR/”. Saņemto kodu karti lieciniece atdevusi /pers. E/. Izņemto skaidro naudu no konta arī atdevusi /pers. E/. Bijusi uzņēmuma amatpersona,
parakstījusi tikai dokumentus, arī neaizpildītus, ofisā nav bijis, sapratusi, ka saimnieciskā darbība nenotiek. /pers. E/ bieži bijis kopā ar /pers. F/.
2006.gadā nekādus darījumus nav kārtojusi uzņēmuma vārdā, /pers. BT/ nepazīst (3.sēj.l.l.8-9., 16).
No protokoliem par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka lieciniece /pers. BN/ atpazīst gan /pers. F/, gan /pers. E/, par kuriem liecinājusi (3.sēj.l.l.10-
15).
No Nodokļu maksātāju reģistra informācijas izriet, ka /pers. BN/ bija SIA “/pers. CR/” amatpersona no 2006.gada 8.septembra līdz 2006.gada
24.oktobrim (3.sēj.l.l.1-7).
No liecinieka /pers. DH/ pirmstiesas kriminālprocesā 2007.gada 15.februāra sniegtās liecības (8.sēj.l.l.73-74), kura saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 501.panta ceturto daļu nolasīta tiesas sēdē, izriet, ka ir SIA /Nosaukums ST/ dibinātājs. 2006.gada jūlijā, augustā bijuši darījumi ar SIA “/pers.
AT/ birojs”, ticies ar uzņēmuma pārstāvi /pers. E/. Darījums noticis, norēķini bijuši ar pēcmaksu.
No dokumentiem redzami SIA /Nosaukums ST/ darījumi ar SIA “/pers. AT/ birojs” (8.sēj.l.l.76-94).
Tiesas kolēģija, novērtējusi un izanalizējusi iepriekš minētos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, uzskata, ka noziedzīgo nodarījumu,
izvairīšanos no nodokļu nomaksas, norādot nepatiesas ziņas SIA /Nosaukums A/PVN deklarācijās par 2006.gada janvāri, maiju, jūniju, jūliju un
augustu, apsūdzētie izdarījuši līdzdalībā. /pers. F/ faktiski veica SIA /Nosaukums A/saimniecisko un finansiālo darbību noziedzīgā nodarījuma aprakstā
norādītajā periodā, tātad, bija faktiskais uzņēmuma vadītājs un saimnieciskās darbības veicējs. /pers. E/ atbalstīja /pers. F/ noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanu, veicot noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādītās darbības, kas palīdzēja īstenot /pers. F/ noziedzīgo nodomu.
Tiesas kolēģija uzskata, ka ar lietā esošiem pierādījumiem pilnībā ir pierādīts noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādītais, ka /pers. F/ ar /pers. E/
bija vienojušies, ka /pers. E/ nodrošinās SIA /Nosaukums A/ darījumu partneru piesaistīšanu, kuri reālu saimniecisko darbību neveic, lai īstenotu /pers. F/
nodomu, izvairīties no nodokļu nomaksas, iekļaujot SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās priekšnodoklī fiktīvu darījumu summas.
Ar SIA /Nosaukums A/ VID veikto nodokļu aprēķinā un PVN deklarācijās par 2006.gada janvāri, maiju, jūniju, jūliju un augustu norādītajām
ziņām apstiprinās fakts, ka SIA/Nosaukums A/neesošu darījumu veikšanai piesaistīja trīs uzņēmumus – SIA “/pers. H/”, SIA /Nosaukums B/ un SIA
/Nosaukums C/Reāli darījumi ar šiem uzņēmumiem nav notikuši, taču tie iekļauti SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās, nepamatoti palielinot
priekšnodokli.
Ar liecinieka /pers. BV/ liecībās norādīto, ka izveidoto uzņēmumu SIA “/pers. AT/ birojs” pārrakstījis nepazīstamām personām un ziņām no
Nodokļu maksātāju reģistra apstiprinās fakts, ka apsūdzībā norādītajā periodā uzņēmuma amatpersona bija /pers. AP/.
Fakts, ka 2006.gada jūnijā un jūlijā reāli darījumi starp SIA/Nosaukums A/un SIA ”/pers. H/” nav notikuši, pierādīts ar VID sniegtajām ziņām par
uzņēmuma PVN deklarācijās norādītajiem sadarbības partneriem šajā periodā, starp kuriem neatrodas SIA /Nosaukums A/bet ir norādīti uzņēmumi ar
fiktīvu uzņēmumu pazīmēm, kā SIA /Nosaukums D/SIA /Nosaukums C/ un citi.
Fakts, ka SIA ”/pers. H/” apsūdzībā norādītajā periodā nav veicis legālu saimniecisko darbību, apstiprinās ar liecinieka /pers. AP/ liecībās
sniegtajām ziņām, ka saimniecisko darbību SIA ”/pers. H/” minētajā periodā nav veicis, nevienu nav pilnvarojis veikt darbības uzņēmumā, jo par
uzņēmuma amatpersonu kļuvis pēc /pers. E/ ierosinājuma. Pēc /pers. E/ norādījuma atvēris bankā kontus, saņēmis kodu kartes un paroles, kuras atdevis
/pers. E/, VID saņēmis pavadzīmes, kuras atdevis /pers. E/.
Liecinieka liecībām nav pamata neticēt, jo tajās norādītās ziņas apstiprinās ar Banku sniegto informāciju par atvērtajiem norēķinu kontiem uz /pers.
BZ/ vārda, izsniegtajām kodu kartēm, parolēm un citiem banku izsniegtajiem rekvizītiem.
Tiesas kolēģija uzskata par pierādītu to, ka SIA /Nosaukums A/ deklarācijā par 2006.gada jūniju un jūliju nepamatoti iekļauti darījumi ar SIA
”/pers. H/”, jo SIA ”/pers. H/” reāli darījumi ar SIA /Nosaukums A/ apsūdzībā norādītajā periodā nav notikuši, uzņēmuma amatpersonas uzņēmuma
saimniecisko darbību nav veikušas un nav nevienu pilnvarojušas to veikt. Tāpat konstatējams, ka /pers. E/ bijusi tā persona, kurai nodoti visi uzņēmuma
dokumenti un banku rekvizīti. No minētā secināms, ka /pers. E/ kontrolējis uzņēmumu SIA ”/pers. H/”.
Ar ziņām no SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta izraksta apstiprinās fakts, ka naudas līdzekļu pārskaitījumi uz SIA /Nosaukums B/ bankas kontu
nav veikti, lai gan VID 2006.gada janvārī iesniegtajā atskaitē SIA /Nosaukums B/ tika uzrādīts kā SIA /Nosaukums A/ darījumu partneris trīs
darījumiem. Tādējādi secināms, ka 2006.gada janvārī reāli darījumi starp SIA /Nosaukums A/un SIA/Nosaukums B/ nav notikuši.
Ar liecinieka /pers. CF/ liecībām apstiprinās fakts, ka, pārdodot savu uzņēmumu SIA /Nosaukums C/ nepazīstamai personai, /pers. E/ atdevis
uzņēmuma dokumentus pārreģistrēšanai.
Ar Uzņēmuma reģistra ziņām apstiprinās fakts, ka /pers. CF/ bijis SIA /Nosaukums C/ amatpersona līdz 2006.gada 28.jūnijam un no minētā
datuma valdes priekšsēdētājs reģistrēts /pers. BS/. Savukārt no liecinieka /pers. BS/ liecībām izriet, ka bija pazaudējis savu pasi. To, ka ir SIA
/Nosaukums C/ amatpersona uzzinājis no saņemtā rēķina, taču ar uzņēmējdarbību nav nodarbojies un nevienu nav pilnvarojis.
Ar VID ziņām par SIA /Nosaukums C/pārskatiem un iesniegumiem apstiprinās fakts, ka 2006.gada 19.jūlijā iesniegumu par stingrās uzskaites
pavadzīmju izsniegšanu un pilnvarojumu /pers. E/ parakstījis /pers. BS/. Ņemot vērā, ka /pers. BS/ faktiski nebija SIA /Nosaukums C/ amatpersona, nav
pilnvarojis /pers. E/ saņemt preču pavadzīmes.
Fakts, ka 2006.gada maijā, jūlijā un augustā reāli darījumi starp SIA /Nosaukums A/un SIA ”/Nosaukums C/ nav notikuši pierādīts ar VID
sniegtajām ziņām par uzņēmuma PVN deklarācijās norādītajiem sadarbības partneriem šajā periodā, starp kuriem neatrodas SIA /Nosaukums A/bet ir
norādīti uzņēmumi ar fiktīvu uzņēmumu pazīmēm, kā SIA /Nosaukums M/SIA /Nosaukums O/ un citi.
Tādējādi konstatējams, ka SIA /Nosaukums C/ reāli darījumi ar SIA /Nosaukums A/ apsūdzībā norādītajā periodā nav notikuši, jo uzņēmuma
amatpersonas uzņēmuma saimniecisko darbību nav veikušas un nav nevienu pilnvarojušas to veikt. Tāpat konstatējams, ka /pers. E/ bijusi tā persona,
kurai nodoti visi uzņēmuma dokumenti un banku rekvizīti. No minētā secināms, ka /pers. E/ kontrolējis uzņēmumu /Nosaukums C/
Ar liecinieku liecībās norādītajām ziņām apstiprinās fakts, ka vēl daudzu uzņēmumu amatpersonas reģistrētas Uzņēmuma reģistrā pēc /pers. E/
lūguma vai tāpēc, ka bija pazaudējuši personu apliecinošu dokumentu.
Par pazaudētu pasi un ziņām, ka ir SIA /Nosaukums M/ direktors, par ko uzzinājis policijā, ka reālu saimniecisko darbību uzņēmumā nav veicis,
liecinājis liecinieks /pers. CD/. Līdzīgu liecību sniegusi lieciniece /pers. CM/, no kuras izriet, ka kāds pēc viņas nozaudētās pases atvēris
uzņēmumu /Nosaukums MR/ uz liecinieces vārda.
Ar liecinieka /pers. BT/, /pers. CJ/ liecībās norādīto apstiprinās, ka /pers. BT/ bijis SIA /Nosaukums D/ direktors, taču darījumus nav veicis, kopā
ar /pers. E/ braucis uz Lietuvas banku atvērt uzņēmuma norēķinu kontu, bankas rekvizītus atdevis /pers. E/. Tāpat ar liecinieka /pers. CI/ liecībās
norādīto apstiprinās fakts, ka liecinieks kļuvis par SIA /Nosaukums D/amatpersonu pēc /pers. E/ piedāvājuma pret atlīdzību. Lai gan liecinieks liecinājis
par personu vārdā /persona/ taču norādījis uz tā īpašu pazīmi – rokai trūkst pirkstu. Ņemot vērā ziņas protokolos par uzrādīšanu atpazīšanai, kurā
liecinieks /pers. J/ atpazina /pers. E/ kā personu AR sevišķu pazīmi – vienai rokai trūkst divu pirkstu, tiesas kolēģijai nerodas šaubas par to, ka /persona/
un /pers. E/ ir viena un tā pati persona. Arī lieciniece /pers. CN/ liecinājusi, ka par SIA /Nosaukums Z/ amatpersonu kļuvusi pēc /pers. E/, kura rokai
trūkst pirkstu, piedāvājuma.
Par to, ka /pers. E/ sevi nosaucis par SIA /Nosaukums M/ galveno grāmatvedi, liecinājis liecinieks /pers. CE/, no kura liecības tāpat izriet, ka
darījums noticis, dzinējs liecinieka uzņēmumam piegādāts, samaksa veikta ar pārskaitījumu.
No liecinieka /pers. CL/ liecības izriet ziņas, ka pēc draugu ieteikuma uzņēmuma /Nosaukums X/dokumentus un rekvizītus atdevis /pers. E/.
Ziņas, ka pēc /pers. E/ ieteikuma fiziskas personas kļuvušas par dažādu uzņēmumu amatpersonām apstiprinās arī ar liecinieku /pers. DI/, /persona
AJ/, /pers. DD/, /pers. DE/ liecināto.
Tiesas kolēģija uzskata, lietā minētie pierādījumi ir pārliecinoši un pietiekoši, lai uzskatītu, ka SIA /Nosaukums A/ 2006.gada janvāra, maija, jūnija,
jūlija un augusta PVN deklarācijās nepamatoti iekļautas ziņas par nenotikušiem darījumiem ar trim fiktīviem uzņēmumiem, SIA “/pers. AT/ birojs”, SIA
/Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums C/ Tāpat pierādīts fakts, ka fiktīvo uzņēmumu SIA “/pers. AT/ birojs”, SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums
C/ darbību kontrolēja /pers. E/. Pierādīts arī fakts, ka /pers. E/, pēc savstarpējas vienošanās ar /pers. F/, sameklēja fiziskas personas, uz kuru vārda
reģistrēja uzņēmumus, lai kārtotu nenotikušu darījumu dokumentus, kuri iekļauti SIA /Nosaukums A/ grāmatvedībā un nepamatoti norādīti PVN
deklarācijās.
Noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādītais fakts, ka /pers. E/, pildot vienošanos ar /pers. F/, meklēja cilvēkus, kurus noformēja par dažādu
uzņēmumu, tostarp SIA “/Nosaukums A/ amatpersonām, apstiprinās ar liecinieku liecībās sniegtajām ziņām.
Ar lietā esošiem pierādījumiem tāpat apstiprinās fakts, ka pēc /pers. E/ ieteikuma par SIA /Nosaukums A/ amatpersonām kļuva lietā pratinātie
liecinieki.
Tā liecinieces /pers. I/ un /pers. P/ ir liecinājušas, ka pēc /pers. E/ piedāvājuma kļuva par SIA /Nosaukums A/amatpersonām, taču reālu darbu
uzņēmumā nav veikušas, pēc norādījuma parakstījušas nepieciešamos dokumentus, atvērušas banku norēķinu kontus, izņēmušas naudu un to atdevušas
/pers. E/. Liecinieces ir sapratušas, ka reāla saimnieciskā darbība nenotiek.
Ar liecinieka /pers. BZ/ liecināto apstiprinās fakts, ka /pers. E/ piedāvājis kļūt par SIA “/pers. AT/ birojs” valdes locekli, sakot, ka nebūs nekādas
atbildības, norādot uz pienākumu lieciniekam atvērt banku kontus, parakstīt dokumentus, izņemt skaidru naudu no bankas, kuru atdot /pers. E/.
Tas, ka liecinieki lūgto izdarījuši, apstiprinās ar banku sniegto informāciju par atvērtajiem kontiem uz liecinieku vārda, par kodu karšu izsniegšanu
viņiem, kuras, no liecinieku liecinātā, atdevuši /pers. E/.
Savukārt saistot minētās ziņas ar ziņām no /pers. F/ mantu apskates protokola par kodu kartēm un zīmogu esamību /pers. F/ mantās, secināms, ka
/pers. E/ tās atdevis /pers. F/.
Ar pierādījumiem lietā apstiprinās fakts, ka arī /pers. F/ meklēja cilvēkus, kas kļūtu par viņa kontrolē esošās SIA /Nosaukums A/ amatpersonām,
taču saimniecisko darbību uzņēmuma vārdā neveiktu.
Tas apstiprinās ar liecinieka /pers. J/ liecībām par to, ka /pers. F/ vai /pers. AB/ piedāvājis kļūt par SIA /Nosaukums A/ amatpersonu, taču tieši
kurš izteicis piedāvājumu, neatceras, jo sarunas notikušas ar abiem.
No minētā izriet, ka /pers. F/, piedāvājot lieciniekam ieņemt uzņēmuma amatpersonas amatu, arī veica darbības, lai nodrošinātu SIA /Nosaukums
A/ ar fiktīvām amatpersonām, kuras pēc viņa vai /pers. E/ norādījuma parakstītu nepieciešamos uzņēmuma dokumentus, taču reālu saimniecisko darbību
neveiktu.
Ar liecinieka /pers. AG//pers. AH/ liecināto apstiprinās fakts, ka 2006.gada maijā /pers. F/ meklēja būvniecības firmas sadarbības partnerus. No
minētā secināms, ka /pers. F/ rūpējās par SIA /Nosaukums A/ saimnieciskās darbības nodrošināšanu.
Ar lietā esošiem pierādījumiem konstatējams, ka SIA /Nosaukums A/ 2006.gadā no janvāra līdz augustam ir veicis saimniecisko darbību. Tas
secināms no ziņām VID veiktajā nodokļu aprēķinā un VID iesniegtajām PVN deklarācijām par 2006.gada katru mēnesi. Tas savukārt apstiprinās ar
liecinieku liecināto.
Par to liecinājis liecinieks /pers. CS/, kurš strādājis SIA /Nosaukums V/kuram materiāli tikuši piegādāti. Šāda informācija par veiktā pasūtījuma
izpildi no SIA /Nosaukums A/ puses apstiprinās arī ar liecinieka /pers. CP/ un liecinieka /pers. CO/ liecināto, kuri pārstāv SIA /Nosaukums Q/
Ar ziņām liecinieka /pers. O/ liecībās apstiprinās fakts, ka no /pers. F/ saņēmis aizpildītus čekus un pēc viņa lūguma 2006.gada septembrī izņēmis
skaidru naudu no SEB bankas konta Lietuvā un, iebraucot Latvijā, abi ar /pers. F/ tika aizturēti, pie /pers. F/ izņemtas viņa personīgās mantas, starp
kurām redzējis daudz uzņēmumu dokumentu, zīmogu, bankas kodu kalkulatoru un tamlīdzīgas lietas.
Liecinieka /pers. O/ liecinātais apstiprinās ar apskates protokolā norādītajā ziņām par mantu apskati, kas tika izņemtas /pers. F/ aizturēšanas laikā
2006.gada 26.septembrī. Starp /pers. F/ mantām atradās vairāku banku kodu kartes, faktūrrēķini, preču pavadzīmes, dažādu uzņēmumu zīmogi, zīmogi
ar faksimila parakstiem, dažādu uzņēmumu rekvizīti. Starp izņemtajām mantām bija piezīmju grāmatiņa ar ierakstiem rokrakstā, tādēļ tiesas kolēģija
uzskata, ka tā piederēja /pers. F/. Tajā bija pieraksti par darījumiem, to summām, par naudas kustību, no kā un kāda summa ieskaitīta SIA /Nosaukums
A/kāda ir peļņa un kāda summa pārskaitāma sev. Tāpat tajā bija ar roku veidoti paraksta paraugi, tostarp /pers. U/ paraksta paraugs. /pers. U/ (/pers.
J/) bija viena no Uzņēmuma reģistrā minētajām SIA /Nosaukums A/amatpersonām.
No liecinieka /pers. J/ liecībām izriet, ka /pers. AB/ pildījis šofera pienākumus. Tiesas kolēģijai nav pamata neticēt liecinieka /pers. J/ liecinātajam,
arī par to, ka VID saņemtās pavadzīmes atdevis vai nu /pers. F/ vai /pers. AB/, kurš pēc tam tās atdod /pers. F/, par liecināto, ka pie /pers. F/
glabājušies visi uzņēmuma dokumenti, zīmogi, visus pārskaitījumus veicis /pers. F/ no sava portatīvā datora vai interneta kafejnīcās, jo minētās ziņas
apstiprinās ar lietā esošos informāciju par veiktajiem naudas pārskaitījumiem no /pers. F/ dzīves vietā vai tai tuvumā esošām IP adresēm. Tas norāda, ka
/pers. F/ pilnībā pārvaldīja SIA/Nosaukums A/ finanses.
Izvērtējot liecinieka /pers. CF/ liecībās sniegtās ziņas, ka paraksts uz uzņēmuma pārrakstīšanas dokumentiem nav viņa un, saistot ar liecinieka /pers.
J/ liecībās norādīto, ka paraksts uz SIA /Nosaukums A/PVN deklarācijām periodā no 2006.gada janvāra līdz septembrim nepieder lieciniekam,
secināms, ka SIA /Nosaukums A/ šos dokumentus ir parakstījušas personas, kas nebija reģistrētas uzņēmuma amatpersonas.
Vērtējot šos pierādījumus savstarpējā saistībā, secināms, ka SIA /Nosaukums A/ reģistrētās amatpersonas neveica uzņēmuma vadīšanu, jo
saimniecisko un finansiālo darbību kontrolēja /pers. F/.
Tāpat vērā ņemams un savstarpējā saistībā ar liecinieku liecināto un bankas kontu izdrukās norādītajām ziņām vērtējamas ziņas, ka tieši /pers. F/
bija tā persona, kas SIA/Nosaukums A/ veica naudas pārskaitījumus no dažādām sev pieejamām IP adresēm gan uz savu kontu, gan citu fizisku un
juridisku personu kontiem, kā tas norādīts iepriekš šajā spriedumā.
Tāpat tiesas kolēģijas ieskatā bez ievērības nav atstājams fakts, ka /pers. F/ bija materiāli ieinteresēts neesošu darījumu noformēšanā ar reāli
nestrādājošiem uzņēmumiem, jo guva finansiālu labumu sev. Tas apstiprinās ar bankas konta izdrukās norādītajiem naudas līdzekļu ieskaitījumiem no
SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta, kā arī citām fiziskām un juridiskām personām, tostarp, no Lietuvas SEB bankas norēķinu konta.
Tiesas kolēģija uzskata, ka tieši uzņēmuma finanšu kontrole, kuru veica /pers. F/, ļauj izdarīt secinājumu, ka no abām apsūdzētajām personām tieši
/pers. F/ bija faktiskais uzņēmuma vadītājs un saimnieciskās darbības veicējs, kas bija atbildīgs par PVN deklarāciju iesniegšanu VID 2006.gadā, pretēji
Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrētajām SIA/Nosaukums A/ amatpersonām.
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta vēl 2001.gada 23.janvāra lēmumā lietā Nr.SKK-17 norādīts, ka par izvairīšanos no nodokļu
nomaksas pie kriminālatbildības saucama nevis persona, kas ir juridiskās personas vadītājs formāli jeb ir reģistrēta uzņēmuma reģistrā, bet reālais
juridiskās personas vadītājs, kurš īsteno juridiskās personas saimniecisko darbību, vēl piebilstot, ka šī persona atzīstama par nozieguma tiešo izdarītāju
KL 17. panta izpratnē, kuras nodarījums kvalificējams saskaņā ar KL 218. pantu.
Ņemot vērā likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrajā daļā, 1.panta 9.punktā, 10.panta pirmajā daļā, 12.panta 12.2, 12.3, 12.4,
12.5, 12.6, 12.8, 12.9 daļā noteikto, kas ir pievienotās vērtības nodoklis, priekšnodoklis un nodokļu pārmaksa, secināms, ka priekšnodokļa
atskaitīšanas būtība ir savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšana. Kā norādīts VID sniegtajā informācijā, SIA /Nosaukums A/ veica
saimniecisko darbību un slēdza reālus darījumus, tādēļ turpmāk bija iespējama izvairīšanās no nodokļu nomaksas uz tā rēķina, ka priekšnodoklis
atskaitīts par nenotikušiem darījumiem. Konkrēti apsūdzētā /pers. F/ rīcība, iesniedzot nodokļu administrācijai PVN deklarācijas un to pielikumus ar
nepatiesām ziņām par it kā notikušiem darījumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un to sakarībā maksāto priekšnodokli, bija virzīta uz to,
lai radītu nodokļu „pārmaksu” un iegūtu tiesības izmantot to citu nodokļu maksājumu segšanai. Minētais apstiprinās ar ziņām no VID par
SIA /Nosaukums A/ PVN pārmaksu un tā izmantojumu, proti, ka pārmaksa izmantota citu uzņēmuma nodokļu segšanai (20.sēj.l.l.125-129).
Tiesas kolēģija, izvērtējot aizstāvja viedokli, ka darījumus /pers. F/ veicis kā SIA /Nosaukums A/ menedžeris, ko apstiprina lietā esošais darba
līgums, uzskata par nepamatotu. Minētais līgums ir datēts ar 2006.gada 1.jūliju, kad par SIA /Nosaukums A/ amatpersonu bija reģistrēts /pers. J/. Taču
ar /pers. J/ liecībās norādīto, liecinieks nevienu darbā nav ņēmis, pilnvaru nevienam nav izsniedzis, tādēļ tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. F/, kā arī /pers.
E/, kurš Uzņēmumu reģistra ziņās arī norādīts kā SIA /Nosaukums A/ darba ņēmējs no 2006.gada 1.jūlija, nav bijuši uzņēmuma darbinieki un viņiem nav
bijis pilnvaru veikt saimniecisko darbību uzņēmuma vārdā.
Turklāt 2006.gada janvārī, maijā un jūnijā, kad SIA “/Nosaukums A/ PVN deklarācijās norādījis darījumus ar SIA “/pers. AT/ birojs”
SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums C/”, ne /pers. F/, ne /pers. E/ nebija reģistrēti kā darba ņēmēji uzņēmumā. Šajos darījumos apsūdzētie veikuši
darbības, kā norādīts noziedzīgā nodarījuma aprakstā, tādējādi ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, par kuru taisīts viņu notiesājošs spriedums.
Tiesas kolēģija uzskata par nepamatotu prokurora uzturēto apsūdzību lietā, ka Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu izdarījušas abas apsūdzētās personas, jo tiesas kolēģija šajā spriedumā, vērtējot pierādījumus, ir pamatojusi abu apsūdzēto darbības un
juridisko kvalifikāciju.
Turklāt norādāms, ka līdzdalībnieks, šajā kriminālprocesā – /pers.E/ noziedzīgu nodarījumu realizē ar izdarītāja, šajā kriminālprocesā – /pers. F/,
starpniecību, jo pats noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nepiedalās. Līdzdalībnieks noziedzīga nodarījuma izdarīšanā piedalās kopā ar tā tiešo izdarītāju un
līdzdalībnieka darbības vienmēr atrodas cēloniskā sakarā ar tiešā izdarītāja rīcību un tās izraisītajām kaitīgajām sekām.
Sekas šajā krimināllietā ir valstij nodarītais kaitējums, kas veidojies, /pers. F/ izvairoties no SIA /Nosaukums A/ nodokļu nomaksas kopsummā par
EUR 60045,38. Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību” 20.pantu minētā summa uzskatāma par lieliem
apmēriem.
Ar iepriekš analizētajiem pierādījumiem ir apstiprinājies, ka SIA /Nosaukums A/ veica saimniecisko darbību, taču grāmatvedībā tika iekļautas ziņas
par nenotikušajiem darījumiem ar mērķi nemaksāt valsts budžetā pienākošos PVN. Iesniedzot VID PVN deklarācijas par 2006.gada janvāri, maiju,
jūniju, jūliju un augustu, kurās norādīta nepatiesa informācija par SIA /Nosaukums A/ faktiski nenotikušiem darījumiem, /pers. F/ nepamatoti uzrādīja
lielāku it kā samaksāto PVN priekšnodokli un tādā veidā samazināja valstij maksājamo PVN. Ar šādām darbībām /pers. F/ izvairījās no PVN
nomaksas.
Tādējādi /pers. F/ nav ievērojis 1992.gada 14.oktobra likuma “Par grāmatvedību” 2.pantu, kas noteic, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai
jābūt patiesai. Tāpat /pers. F/ ir pārkāpis 1995.gada 2.februāra likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 14.punktu, kas noteic apzināti
nepatiesas informācijas sniegšanas aizliegumu nodokļu deklarācijās, kuras dēļ nodokli nav samaksāti pilnā apmērā.
Savukārt /pers. E/, kontrolējot fiktīvos uzņēmumus, SIA “/pers. AT/ birojs”, SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums C/ un sastādot neesošu
darījumu dokumentus, nodrošināja /pers. F/ nodomu, izvairīties no nodokļu nomaksas, tādējādi ir /pers. F/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma atbalstītājs.
Tādā veidā tiesas kolēģija uzskata, ka pilnībā ir pierādīta abu apsūdzēto vaina un /pers. F/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un /pers. E/ darbības ir kvalificējamas pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas.
Izvērtējot prokurora uzturēto apelācijas protestu par /pers. F/ notiesāšanu par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 195.panta
trešajā daļā, un izvērtējot pirmās instances tiesas /pers. E/ notiesājošo spriedumu šajā apsūdzības daļā, tiesas kolēģija uzskata, ka celtā apsūdzība
neatbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.
Apsūdzībā nav norādīti tie noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas ietilpst inkriminētā nozieguma sastāvā un kas, tiesas ieskatā, nosaka minēto
darbību pareizu kvalifikāciju.
Apsūdzībā norādītas citos kontos iemaksātās un skaidrā naudā izņemtās naudas summas, kas ir ievērojami lielākas, nekā norādītā nenomaksāto
nodokļu kopsumma, izdarot Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas kolēģija norāda, ka būtisks ir jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas saistību ar predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kura
izdarīšanas rezultātā līdzekļi iegūti, jo legalizēt var tikai tādus līdzekļus, kas jau iegūti predikatīvā noziedzīgā nodarījuma rezultātā, un secina, ka apsūdzībā
norādītie finanšu līdzekļi, ar kuriem apsūdzētie veikuši pārskaitījumus, skaidras naudas izņemšanu, nav iegūti konkrētajā predikatīvajā noziedzīgajā
nodarījumā.
No KL 195.panta pirmās daļas dispozīcijas satura izriet, ka tajā ietvertā nozieguma priekšmets var būt noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi vai cita
manta.
Personu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar KL 195.panta trešo daļu, ja tiesas izmeklēšanā pierādīts, ka līdzekļiem vai mantai neapšaubāmi
ir noziedzīga izcelsme un persona, nolūkā slēpt vai maskēt to noziedzīgo izcelsmi, pārvērš šo mantu vai līdzekļus citās vērtībās, slēpj vai maskē to
atrašanās vietu, izvietojumu, kustību vai piederību u. tml..
Šādu atziņu ir paudis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2012.gada 20.decembra lēmumā lietā Nr.SKK-446/2012: „Senāts
norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumā nepietiek konstatēt, ka nelikumīgi iegūtā manta ir pārvērsta citā vērtībā, bet ir nepieciešams
konstatēt, ka personai ir bijis īpašs nolūks slēpt vai maskēt mantas noziedzīgo izcelsmi.”
Jau no prokurora celtās apsūdzības par noziedzīga nodarījuma faktiskajiem apstākļiem redzams, ka noziedzīgi iegūtus līdzekļus apsūdzētie ieguvuši,
veicot predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, tas ir, veicot izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
No apsūdzībā norādītā noziedzīgā nodarījuma apraksta redzams, ka naudas līdzekļus no SIA /Nosaukums A/ kontiem /pers. F/ un /pers. E/ tālāk
pārskaitījuši uz citu fizisku un juridisku personu norēķinu kontiem. Turklāt prokurors apsūdzībā nepamatoti norādījis 2008.gada 17.jūlija likuma
“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un finansēšanas novēršanas likumu”, jo apsūdzētajiem inkriminēts Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā
paredzētais noziedzīgais nodarījums, kas izdarīts 2006.gadā, kad prokurora norādītais likums vēl nebija spēkā.
Saskaņā ar 1997.gada 18.decembra likuma „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (kas bija spēkā inkriminētā nozieguma
izdarīšanas laikā) 4.panta pirmās daļas prasībām, par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiek atzīti finanšu līdzekļi un cita manta, kas tieši vai netieši iegūta
Krimināllikuma paredzēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas rezultātā.
Kā konstatēts ar šo spriedumu daļā, kur analizēti pierādījumi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas par kopējo summu EUR 60045,38, VID
sniedzis informāciju, ka SIA /Nosaukums A/ pārmaksātās summas izmantotas citu nodokļu segšanai.
Tādā veidā /pers. F/, izdarot Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, nav ieguvis reālus finanšu līdzekļus, kurus
varētu pārvērst citās vērtībās, mainot to atrašanās vietu, nolūkā slēpt vai maskēt tos. Tādējādi arī nav krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma priekšmeta – noziedzīgi iegūtu līdzekļu.
Tiesas kolēģija norāda, ka finanšu līdzekļu pārskaitīšana vai pēc tam to izņemšana skaidrā naudā pati par sevi nenozīmē šo līdzekļu legalizēšanu, ja
vien netiek konstatēts mērķis maskēt vai slēpt šo līdzekļu izcelsmi, tas ir, pārveidot nozieguma priekšmeta īpašības, uzdot par citu, lai to nevarētu
identificēt.
Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzībā norādītie naudas līdzekļi netika iegūti, izdarot predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, tādēļ
pirmās instances tiesa /pers. E/ darbībās nepamatoti konstatējusi Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas kolēģija uzskata, ka prokurora celtajā apsūdzībā naudas summas nepamatoti norādītas kā iegūtas, /pers. F/ un /pers. E/ izdarot
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Tāpat apsūdzībā norādītās apsūdzēto darbības, kuras viņi veikuši personu grupā
pēc iepriekšējas vienošanās, pārskaitot finanšu līdzekļus ievērojami lielākā apmērā, nekā nodarīts valstij kaitējums nenomaksāto nodokļu veidā uz citu
fiktīvu uzņēmumu un privātpersonu norēķinu kontiem, no kuriem tie izņemti skaidrā naudā, nav uzskatāms par šo līdzekļu izcelsmes slēpšanu, jo šādā
veidā iespējams to izcelsmi identificēt. Šādas darbības ar apsūdzībā norādītajiem finanšu līdzekļiem uzskatāmas par rīkošanos ar tiem pēc saviem
ieskatiem.
Ņemot vērā minēto /pers. F/ un /pers. E/ pret viņiem celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas ir attaisnojami saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 519.panta pirmo daļu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Lemjot par /pers. F/ nosakāmo soda veidu un mēru par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (2004.gada 12.februāra likuma redakcijā) paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tiesas kolēģija ņem vērā Krimināllikuma 35.panta un 46.panta nosacījumus, visus lietā noskaidrotos noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas apstākļus, soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kaitīgumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību mīkstinošus un
pastiprinošus apstākļus.
Vērtējot nosakāmo sodu veidu apsūdzētajam /pers. F/, tiesas kolēģija ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. F/ ir
izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Tiesas kolēģija, novērtējot apsūdzētā Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā izdarītā nodarījuma raksturu, ņem vērā, ka /pers. F/ izdarītais mazāk
smagais noziegums ir vērsts pret tautsaimniecības interesēm valsts ieņēmumu sfērā, tam ir materiāls sastāvs, jo nodarījums ir vērsts uz darbību, gan uz
kaitīgām sekām – apsūdzētais tīši izdarīja prettiesiskas darbības, veica izvairīšanos no nodokļu nomaksas, to rezultātā nodarījis zaudējumus valstij lielā
apmērā, tas ir tādus, kas pārsniedz 4500 LVL atbilstoši tā brīža Latvijas Republikā noteiktajam minimālās mēnešalgas apmēram un saskaņā ar likuma
“Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu. Konstatējams, ka /pers. F/ kaitējumu valstij nodarījis apmēram deviņas reizes
lielāku, nekā tas paredzēts minētajā normā.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. F/ personību, noskaidrots, ka agrāk nav sodīts (19.sēj l.l.32), ar augstāko izglītību, neprecējies, apgādājamo personu
nav, strādājis SIA /Nosaukums QW/ par tirdzniecības pārstāvi (19.sēj.l.l.27), strādājis SIA /Nosaukums A/ par menedžeri (20.sēj.l.l.11-12)
Tāpat tiesas kolēģija ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 25.aprīļa konferencē
„Sodu piemērošanas politika” izteiktās rekomendācijas par apsūdzētajiem nosakāmā soda veida un mēra izvēli, kas maksimāli sekmētu kriminālsoda
mērķu sasniegšanu.
Tiesas kolēģijas ieskatā, ņemot vērā noziedzīgā nodarījumu raksturu un faktiskos apstākļus, kā arī pievēršot uzmanību ziņām par apsūdzētā
personību, atbilstošākais soda veids /pers. F/ ir naudas sods. Tiesas kolēģija konstatē, ka apsūdzētā /pers. F/ nodarbinātība pieļauj šā soda veida izvēli
atbilstoši likumā noteiktajam.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu un 48.pantu /pers. F/ atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus tiesas kolēģija nekonstatē.
Lemjot par nosakāmā naudas soda lielumu, tiesas kolēģija ņem vērā /pers. F/ personību raksturojošās ziņas, ka uz noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas brīdi nav sodīts, strādā algotu darbu, apstākļi, kas mīkstinātu vai pastiprinātu /pers. F/ atbildību apelācijas instances tiesas sēdē netika
konstatēti.
Tā kā /pers. F/ noziedzīgais nodarījums izdarīts līdz 2006.gada 5.janvārim, tiesas kolēģija ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi
Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktu un atzīst, ka /pers. F/ sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma
izdarīšanas laikā. Krimināllikuma 218.panta otrā daļa (2004.gada 12.februāra likuma redakcijā) ir /pers. F/ labvēlīgāka nekā šobrīd esošais
Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 2.punktā noteiktais naudas sods par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, tādējādi saskaņā ar Krimināllikuma
5.panta otro daļu Krimināllikumam (2004.gada 12.februāra likuma redakcijā) ir atpakaļejošs spēks un attiecībā uz /pers. F/ ir piemērojams naudas sods
tās panta sankcijas ietvaros, kas bija spēkā uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi.
Pie soda noteikšanas tiesas kolēģija atbilstoši Krimināllikuma 54.panta pirmajai daļai ņem vērā arī /pers. F/ lomu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā,
to, ka /pers. F/ bija noziedzīgā nodarījuma tiešais izdarītājs.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētajam /pers. F/ par izdarīto mazāk smago noziegumu atbilstoši naudas sods būtu
nosakāms piecpadsmit minimālo mēnešalgu apmērā.
Vienlaicīgi apelācijas instances tiesa bez ievērības neatstāj apstākli, ka krimināllietā, kurā ir divi apsūdzētie, no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas
(līdz 2006.gada 5.janvārim) pagājuši divpadsmit gadi un nav pieņemts nolēmums, kas būtu stājies spēkā.
No lietas materiāliem izriet, ka kriminālprocess uzsākts 2006.gada 26.septembrī (l.sēj.l.l.1), un kriminālprocess pirmās instances tiesai nodots
2014.gada 1.oktobrī (20.sēj.l.l.2).
Pirmās instances tiesā iztiesāšana uzsākta 2015.gada 16.februārī (l.l.99) un pabeigta ar /pers. F/ attaisnojošu spriedumu 2017.gada 6.februārī
(21.sēj.l.l.188-232). Tādējādi konstatējams, ka kriminālprocess pirmstiesas procesa stadijā atradies astoņus gadus un vienu mēnesi, kas, nododot lietu
tiesai, apgrūtina tai iesniegto pierādījumu objektīvu izvērtēšanu. Tiesas kolēģija konstatē, ka 2006.gada 6.oktobrī VID Lietuvas Republikas
Kompetentajai tiesību aizsardzības iestādei nosūtījis krimināltiesiskās sadarbības lūgumu konkrētajā kriminālprocesā (14.sēj.l.l.1-5). No lietas materiāliem
izriet, ka starptautiskā sadarbība ar Lietuvas Republiku ilgusi līdz 2010.gadam, attiecīgi visi dokumenti no lietuviešu valodas uz latviešu valodu iztulkoti
2013.gadā, kriminālprocess nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai 2013.gada 9.decembrī (19.sēj.l.l.1-8). Tiesas kolēģija, neskatoties uz to, ka
konkrētajā laika posmā ir bijusi starptautiskā sadarbība, pārtraukumu kopš kriminālprocesa uzsākšanas 2006.gadā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai
2013.gadā uzskata par nesamērīgi ilgu.
Pirmās instances tiesā kriminālprocess atradies aptuveni divus gadus, vairākas reizes tiesas sēdēs tika sludināti pārtraukumi saistībā ar
nepieciešamību uzaicināt uz tiesas sēdi neieradušos lieciniekus. Tiesas kolēģija starp tiesas sēdēm konstatē pārāk ilgus pārtraukums – no četriem līdz
astoņiem mēnešiem, kas arī vērtējama kā neattaisnota kriminālprocesa novilcināšana.
Kopumā izvērtējot termiņu par konkrētā kriminālprocesa atrašanos pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā, neskatoties uz lietas apjomu, juridisko
sarežģītību un starptautisko sadarbību, kriminālprocesā pēc 12 gadiem nav pieņemts galīgais nolēmums un šāds termiņš nav atzīstams par saprātīgu
kriminālprocesa pabeigšanas termiņu. Tādējādi uzskatāms, ka nav ievērots Kriminālprocesa likuma 14.pants par apsūdzētā /pers. F/ tiesībām uz
kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Tiesas kolēģija atzīst, ka šis apstāklis ir ņemams vērā pie soda noteikšanas un apsūdzētajam /pers. F/ nosakāms sods saskaņā ar Krimināllikuma
49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodu mīkstinot. Tādā veidā tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētais /pers. F/ sodāms ar naudas sodu divpadsmit minimālo
mēnešalgu apmērā, ņemot vērā, ka minimālā mēnešalga Latvijas Republikā sprieduma taisīšanas brīdī saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada
24.novembra noteikumiem Nr.656 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2017.gada 29.augusta noteikumiem Nr.511) noteikta 430 euro
apmērā.
Ievērojot to, ka /pers. F/ pēc noziedzīgā nodarījuma konkrētajā kriminālprocesā izdarīšanas (līdz 2006.gada 5.janvārim) atzīts par vainīgu un sodīts
arī ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 6.oktobra spriedumu citā kriminālprocesā, kas stājies spēkā 2014.gada 3.decembrī, viņam
būtu nosakāms galīgais sods ar šo spriedumu. Ņemot vērā, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu /pers. F/
tika atzīts par nevainīgu viņam celtajā apsūdzībā atbilstoši Krimināllikuma 218.panta otrajai daļai un attaisnots, prokurora protestā nav izteikts lūgums par
galīgā soda noteikšanu ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 6.oktobra spriedumu, apelācijas instances tiesa apsūdzētajam /pers. F/
galīgo sodu nenosaka, norādot, ka minētais jautājums ir izlemjams pēc sprieduma spēkā stāšanās Kriminālprocesa likuma 651.panta kārtībā.
No krimināllietā konstatētajām ziņām izriet, ka apsūdzētais /pers. F/ noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā,
izdarījis līdz 2006.gada 5.janvārim, kad spēkā bija Krimināllikuma 2004.gada 12.februāra redakcija. Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā kā
papildsods bija paredzēts atņemt tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Saskaņā ar Krimināllikuma Pārejas noteikumu 4.punktu atzīstams, ka apsūdzētajam ir piemērojams papildsods – atņemt tiesības veikt
uzņēmējdarbību, kā to noteica tā brīža spēkā esošā Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sankcija. Tiesas kolēģijas ieskatā, ņemot vērā, ka /pers. F/ ir
tendence izdarīt noziedzīgus nodarījumus tautsaimniecības sfērā, ko pierāda apstāklis, ka viņš ir sodīts par līdzīga rakstura noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu citā kriminālprocesā, tāpēc tiesas kolēģija atzīst, ka papildsoda piemērošana konkrētajā gadījumā ir lietderīga.
Tiesas kolēģija nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu piemērot /pers. F/ drošības līdzekli līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, jo
procesuālos pienākumus apsūdzētais kriminālprocesā ir izpildījis.
Izvērtējot spriedumu daļā par apsūdzētajam /pers. E/ noteikto sodu par Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā, 218.panta otrajā daļā (2004.gada
12.februāra likuma redakcijā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa, nosakot sodu, ir ņēmusi
vērā Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumus.
Nosakot soda veidu, pirmās instances tiesa pareizi izvērtējusi noziedzīgā nodarījuma smagumu atbilstoši Krimināllikuma 7.pantam un konstatējusi,
ka /pers. E/ izdarītais noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags noziegums. Tomēr no sprieduma izriet, ka tiesa nav pietiekoši izvērtējusi noziedzīgā
nodarījuma raksturu un kaitīgumu.
Tiesas kolēģija, novērtējot apsūdzētā Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā, 218.panta otrajā daļā izdarītā nodarījuma raksturu, ņem vērā, ka
/pers. E/ izdarītais mazāk smagais noziegums ir vērsts pret tautsaimniecības interesēm valsts ieņēmumu sfērā, tam ir materiāls sastāvs, jo nodarījums ir
vērsts uz darbību, gan uz kaitīgām sekām – apsūdzētais tīši izdarīja prettiesiskas darbības, atbalstot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, to rezultātā
nodarījis zaudējumus valstij lielā apmērā, tas ir tādus, kas pārsniedz 4500 LVL atbilstoši tā brīža Latvijas Republikā noteiktajam minimālās mēnešalgas
apmēram un saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu. Konstatējams, ka /pers. E/ kaitējumu valstij
nodarījis apmēram deviņas reizes lielāku, nekā tas paredzēts minētajā normā.
No sprieduma izriet, ka tiesa ir pietiekoši vērtējusi apsūdzētā /pers. E/ personību raksturojošās ziņas, taču nepamatoti atzinusi viņa sodāmības
dzēšanu. No lietas materiāliem izriet, ka /pers. E/ pēdējo reizi sodīts ar Latgales apgabaltiesas 2003.gada 9.decembra spriedumu un sodīts ar brīvības
atņemšanu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem (19.sēj.l.l.60-64). No Informācijas centra izziņas redzams, ka 2005.gada 15.augustā /pers. E/ atbrīvots
pirms termiņa, neizciestā soda daļa sastāda divus mēnešus un 13 dienas (19.sēj.l.l.52).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 63.panta trešās daļas 6.punktu personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu ilgāku par trim gadiem,
atzīstamas par nesodītām pēc pieciem gadiem. Tā kā konkrēto noziedzīgo nodarījumu /pers. E/ izdarījis līdz 2006.gada 5.janvārim, viņš uzskatāms par
iepriekš nesodītu personu.
Izvērtējot spriedumā /pers. E/ noteikto sodu brīvības atņemšanas veidā, tiesas kolēģija, ņemot vērā viņa lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā,
proti, ka viņš ir uzskatāms par noziedzīgā nodarījuma atbalstītāju atbilstoši Krimināllikuma 20.panta ceturtajai daļai, 218.panta otrajai daļai, uzskata, ka
pirmās instances tiesas spriedumā noteiktais brīvības atņemšanas sods ir atceļams un /pers. E/ par minētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu ir nosakāms
naudas sods, jo apsūdzētā /pers. E/ nodarbinātība pieļauj šā soda veida izvēli atbilstoši likumā noteiktajam.
Vērtējot /pers. E/ noteiktā soda apmēru par viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesas kolēģija atzīst, ka spriedumā pamatoti ņemts vērā apsūdzētā
atbildību mīkstinošais apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu – savas vainas vaļsirdīga atzīšana un izdarītā nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu /pers. E/ atbildību pastiprinošus apstākļus pirmās instances tiesa nav konstatējusi. Tiesas kolēģija uzskata, ka
/pers. E/ agrākā sodāmība veido atbildību pastiprinošu apstākli – noziedzīgā nodarījuma recidīvs. Ņemot vērā, ka apelācijas protests par šo apstākli nav
iesniegts, apelācijas instances tiesas nevar pasliktināt /pers. E/ stāvokli un atzīt šo apstākli par atbildību pastiprinošu.
Tiesas kolēģija ņem /pers. E/ personību raksturojošās ziņas, tostarp, ka viņš strādā algotu darbu un to, ka tiesas sēdē tika konstatēts viņa atbildību
mīkstinošs apstāklis. Tāpat pie soda noteikšanas tiesas kolēģija atbilstoši Krimināllikuma 54.panta pirmajai daļai ņem vērā arī /pers. E/ līdzdalības
raksturu un lomu /pers. F/ atbalstīšanā izdarīt noziedzīgo nodarījumu.
Tā kā /pers. E/ noziedzīgais nodarījums izdarīts līdz 2006.gada 5.janvārim, tiesas kolēģija ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi
Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktu un atzīst, ka /pers. E/ sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma
izdarīšanas laikā. Krimināllikuma 218.panta otrā daļa (2004.gada 12.februāra likuma redakcijā) ir /pers. E/ labvēlīgāka nekā šobrīd esošais
Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 2.punktā noteiktais naudas sods par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, tādējādi saskaņā ar Krimināllikuma
5.panta otro daļu Krimināllikumam (2004.gada 12.februāra likuma redakcijā) ir atpakaļejošs spēks un attiecībā uz /pers. E/ ir piemērojams naudas sods
tās panta sankcijas ietvaros, kas bija spēkā uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētajam /pers. E/ par izdarīto mazāk smago noziegumu naudas sods būtu nosakāms
divpadsmit minimālo mēnešalgu apmērā.
Vienlaicīgi, nosakot sodu /pers. E/, pirmās instances tiesa pamatoti sprieduma motīvu daļā norādījusi, ka ir piemērojams Krimināllikuma 49.1pants,
jo konstatējusi personas tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, kam piekrīt arī tiesas kolēģija.
Arī tiesas kolēģija konstatē Kriminālprocesa likuma 14.panta pārkāpumu šajā kriminālprocesā, jo kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža
(līdz 2006.gada 5.janvārim) ir pagājuši divpadsmit gadi un nav pieņemts nolēmums, kas būtu stājies spēkā. Ievērojot apsūdzētā /pers. E/ tiesību
ierobežojumu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, apelācijas instances tiesa uzskata, ka apsūdzētajam /pers. E/ naudas sods nosakāms,
piemērojot Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas 1.punktu, to mīkstinot. Tādā veidā tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētais /pers. E/ sodāms ar naudas
sodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā, ņemot vērā, ka minimālā mēnešalga Latvijas Republikā sprieduma taisīšanas brīdī saskaņā ar Ministru kabineta
2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2017.gada 29.augusta noteikumiem Nr.511) noteikta
430 euro apmērā.
Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pretēji /pers. E/ apelācijas sūdzībā norādītajam pamatoti piemērojusi viņam papildsodu un atņēmusi
tiesības veikt visa veida uzņēmējdarbību, kā to noteica tā brīža spēkā esošā Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sankcija. Tiesas kolēģijas ieskatā,
ņemot vērā, ka /pers. E/ ir tendence izdarīt noziedzīgus nodarījumus tautsaimniecības sfērā, jo viņš ir sodīts par līdzīga rakstura noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu citā kriminālprocesā, tā piemērošana konkrētajā gadījumā ir lietderīga. Tomēr, ņemot vērā viņa lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, pirmās
instances tiesas noteiktais papildsoda termiņš ir samazināms uz vienu gadu.
Tiesas kolēģija nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu piemērot /pers. E/ drošības līdzekli līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, jo
procesuālos pienākumus apsūdzētais kriminālprocesā ir izpildījis.
Lietā Valsts ieņēmumu dienests pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju LVL 46197,71 jeb EUR 65733,42 un tiesā to pamatojis (1.sēj.l.l.96,
20.sēj.l.l.149-151).
No SIA /Nosaukums A/ 2008.gada 11.augusta nodokļu aprēķina pārskata Nr.64 par laika periodu no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada
30.novembrim izriet, ka nodarīto zaudējumu summa (pievienotās vērtības nodoklis), kas nav iemaksāts budžetā, sastāda LVL 42200,13, bet summa
LVL 3997,58 ir nepamatoti izveidotā priekšnodokļa pārmaksa.
Pirmās instances tiesas spriedumā pamatoti norādīts, ka lietā nav pamatota SIA /Nosaukums A/nodokļu aprēķinā uzrēķinātās samazinātās PVN
pārmaksas izmantošana, lai to varētu uzskatīt par radīto kaitējumu valsts budžetam. Līdz ar to tiesas kolēģija uzskata par pamatotu un piedzenamu
pieteikto kaitējuma kompensāciju LVL 42200,13 jeb EUR 60045,38 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Saskaņā ar
Civillikuma 1675.pantu vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to nodarīts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VID pieteiktā un tiesas sēdē uzturētā materiālā kaitējuma kompensācija ir piedzenama no apsūdzētajiem /pers. F/ un
/pers. E/ solidāri, jo ar lietas materiāliem kopumā ir pierādīts, ka minētie zaudējumi ir tiešā cēloniskā sakarā ar apsūdzēto /pers. F/ un /pers. E/ kopīgajām
darbībām, proti, /pers. F/ kā noziedzīgā nodarījuma izdarītājs un /pers. E/ kā atbalstītājs.
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajam /pers. E/ pēc tiesas lūguma un zvērinātu advokātu padomes norīkojuma tika
pieaicināts aizstāvis zvērināta advokāte Dace Vasioleka, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu no valsts līdzekļiem
izmaksājami 1378,24 EUR (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit astoņi euro un 24 centi) par juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. E/, un minētie
procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu ir piedzenami no apsūdzētā /pers. E/.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmo daļu lietiskie pierādījumi – banku kontu atvēršanas dokumenti (12.sēj.l.l.21-31), divu personu
pases kopijas (12.sēj.l.l.43-44), SIA “/Nosaukums D/ čeku grāmatiņa, piecas Seb Vilniaus bankas kontu kartiņas (12.sēj.l.l.45), trīs neaizpildītas preču
pavadzīmes (12.sēj.l.l.15-17., 18-20) – atstājami glabāšanai pie krimināllietas materiāliem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmo daļu lietiskie pierādījumi – desmit kodu kalkulatorus (iepakojums Nr.1), SIA “”/pers. M/ un
SIA “/Nosaukums D/ zīmogi (iepakojums Nr.1), /pers. BT/ paraksta “faksimil” zīmogs (iepakojums Nr.1), piezīmju bloku sarkanbrūnas krāsas vākos
(iepakojums Nr.1) – iznīcināmi.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.un 568.pantu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
nosprieda
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.februāra spriedumu atcelt.
/pers. F/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta
pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar naudas sodu divpadsmit minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 5160 EUR (pieci tūkstoši viens simts sešdesmit euro),
atņemot tiesības veikt visa veida uzņēmējdarbību uz 2 (diviem) gadiem.
/pers. F/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas un attaisnot.
Drošības līdzekli /pers. F/ nenoteikt.
/pers. E/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā, 218.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot
Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 4300 EUR (četri tūkstoši trīs simti
euro), atņemot tiesības veikt visa veida uzņēmējdarbību uz 1 (vienu) gadu.
/pers. E/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas un attaisnot.
Drošības līdzekli /pers. E/ nenoteikt.
Kaitējuma kompensāciju apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. E/ un /pers. F/ valsts labā kaitējuma kompensāciju 60045,38 EUR (sešdesmit tūkstoši četrdesmit pieci euro 38 centi),
nosakot termiņu maksājuma labprātīgai izpildei — 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas —, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par
kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.
Piedzīt no /pers. E/ valsts labā procesuālos izdevumus 1378,24 EUR (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit astoņi euro 24 centi) par aizstāvja
juridisko palīdzību kriminālprocesā pirmās un apelācijas instances tiesā, nosakot termiņu maksājuma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas, norādīto summu iemaksājot speciālā kontā.
Lietiskos pierādījumus :
- banku kontu atvēršanas dokumentus ( 12.sēj.l.l.21-31) – glabāt krimināllietā;
- desmit kodu kalkulatorus (iepakojums Nr.1) – iznīcināt;
- SIA “”/pers. M/ un SIA /Nosaukums D/zīmogi (iepakojums Nr.1) – iznīcināt;
- /pers. BT/ paraksta “faksimil” zīmogs (iepakojums Nr.1) – iznīcināt;
- divu personu pases kopijas (12.sēj.l.l.43-44) – glabāt krimināllietā;
- SIA /Nosaukums D/ čeku grāmatiņa, piecas Seb Vilniaus bankas kontu kartiņas (12.sēj.l.l.45) – glabāt krimināllietā;
- trīs neaizpildītas preču pavadzīmes (12/sēj.l.l.15-17., 18-20) – glabāt krimināllietā;
- piezīmju bloku sarkanbrūnas krāsas vākos (iepakojums Nr.1) – iznīcināt.
Nolēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa likuma 574.un 575.pantā
paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.
Pilns nolēmums pieejams 2018.gada 12.jūnijā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.L.Zemīte
Tiesnese B.Būmeistere
Tiesnesis A.Uminskis