Court partially allows child support claim based on statutory minimums and custody facts.

Lieta Nr.C14061314

Lietvedības Nr.210/15/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2015.gada 9.jūnijā

Gulbenes rajona tiesa:

tiesnese R.Medne,

ar sekretāri L.Petrovu,

piedaloties prasītājas /pers. A/ pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Bramanim,

atbildētāja /pers. B/ pārstāvim zvērinātam advokātam Guntaram Sīmanim,

2015.gada 27.maijā atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu

Aprakstošā daļa

2014.gada 26.novembrī prasītāja /pers. A/ cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus nepilngadīgo bērnu /pers. C/ un /pers. D/ uzturēšanai 175 euro apmērā katram bērnam, bet ne

mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Prasītāja paskaidrojusi, ka 2002.gada 28.decembrī ar atbildētāju /pers. B/ reģistrējusi laulību.

Laulībā ir dzimuši divi bērni: /pers. D/ un /pers. C/. Puses dzīvo atsevišķi kopš 2014.gada 3.jūlija. Laulība nav šķirta. Bērni dzīvo pie prasītājas, visas

rūpes pār bērniem prasītāja uzņēmusies viena. Kopš puses dzīvo šķirti, atbildētājs bērnu uzturēšanā un audzināšanā nepiedalās. No iepriekšējām

attiecībām prasītājai ir dēls /pers. E/, par kuru prasītāja nesaņem uzturlīdzekļus, jo bērna tēvs ir miris un līdz tam netika oficiāli noteikta paternitāte.

Pašlaik par visiem trīs bērniem rūpējas prasītāja viena pati, kaut gan arī prasītājas vecākajam dēlam pašā laulības sākumā /pers. B/ labprātīgi iedeva savu

uzvārdu un solīja audzināt kā savu bērnu. /pers. B/ atstāja ģimeni - savu dēlu /pers. D/ un prasītāju, kad bija grūtniecības 5.mēnesī. 2014.gada

5.septembrī atbildētājs kopā ar citu personu ielauzies prasītājas dzīvesvietā, piesavinoties dažādas sadzīves lietas. Ar savu prettiesisko rīcību /pers. B/

nodarījis prasītājai un prasītājas mazgadīgajam dēlam /pers. D/gan būtisku materiālo, gan morālo kaitējumu, neņemot vērā, ka notikušā laikā prasītāja bija

grūtniecības 8ajā mēnesī un šādas situācijas nelabvēlīgi ietekmēja prasītājas un topošā mazuļa veselību. Par zādzību 2014.gada 5.septembrī prasītāja

ziņoja policijai, kas atteica uzsākt lietu. /pers. B/ ielaužoties vienpersoniski izlēma, ka visas labākās un vērtīgākās lietas ir viņa īpašums un prasītājai ar

bērniem nav vajadzīgs pat televizors. Prasītāja uzskata, ka visus laulībā nodzīvotos gadus viņa apzinīgi strādājusi, savu darba algu ieguldījusi ģimenes

labklājībai, kā arī kopusi un audzinājusi pušu bērnus. Turklāt /pers. B/ gandrīz gadu no 2010.gada 14.decembra līdz 2011.gada novembrim vienkārši

dzīvoja mājās, nemeklējot darbu un dzīvojot uz prasītājas rēķina. Ņemot vērā,ka kopā ar prasītāju dzīvo mazgadīgs bērns- 11 gadīgs dēls- tad /pers. B/

patvarīgā un prettiesiskā rīcība atņem bērna augšanai, izglītībai un attīstībai nepieciešamos resursus piemēram, vienīgo televizoru,vienlaikus ir arī morāla

vardarbība pret bērnu, kurš jūtas apdraudēts ja, atgriežoties dzīvesvietā, tā ir apzagta un ir pazudušas mantas. /pers. B/ par bērniem /pers. D/un /pers.

C/neliekas ne zinis. Meitu vēl ne reizi nav redzējis un apciemojis. Nemaz nerunājot par materiālo atbalstu. /pers. B/ par dēlu /pers. D/saņem nodokļu

atvieglojumus no algas, bet naudu labprātīgi nedod. Katru reizi prasītājai ir jāatgādina, rakstot sms par to, ka prasītājai ar bērniem ir vajadzīga nauda

dzīvošanai. Par savu dēlu nav pat painteresējies. Kamēr prasītāja bija dzemdību nodaļā uzrakstīja vīram, lai parūpējas par /pers. D/, jo 11 gadīgs bērns

nav atstājams uz nedēļu viens pats. Viņš pat dēlam nepiezvanīja un nepainteresējās kur dēls atrodas, vai ir ēdis, kā tiek uz skolu. Prasītāja lūdza savai

mammai, kas dzīvo Lizumā, lai paņem dēlu pie sevis, kamēr prasītāja ir dzemdību namā. Prasītāja zvanīja vīram, lai atbrauc viņai un jaundzimušajai meitai

pakaļ uz dzemdību namu, bet atbildētājs neatbildēja uz prasītājas telefona zvaniem. Prasītāja bija spiesta zvanīt draudzenei, kas dzīvo Jaunpiebalgā, lai

atved ar meitu mājās. Prasītāja norādījusi bērniem nepieciešamo izdevumu sarakstu: izdevumi par pārtiku, apģērbu, higiēnas precēm un medicīnas precēm

(iztikas minimums -252 Euro uz 1 cilvēku mēnesī 2014.gadā = 2 bērni (504 euro*12= 6048 euro) - Izdevumi par mājokli - malka 40 kubikmetri *20

euro= 800 euro gadā), elektrība(vidēji 40 euro mēnesī* 12= 480 euro gadā), sadzīves atkritumi, ūdens, internets, telefons utt- 30 euro mēnesī* 12= 360

euro gadā), izdevumi par degvielu, lai bērni nokļūtu uz skolu un pulciņiem (100-120 euro mēnesī* 12= 1200 euro gadā). Medicīniskie izdevumi - ārstu

apmeklējumi, potes utt. (abiem bērniem 40 euro mēnesī* 12=4 80 euro). Prasītāja norādījusi, ka nevēlas, lai lieta tiktu izskatīta tiesas sēdē.

2014.gada 29.decembrī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību atzīst daļēji, atzīst prasību par

uzturlīdzekļu piedziņu valstī noteiktā minimālā uzturlīdzekļu apmērā. Atbildētājs paskaidrojis, ka viņa mantiskais stāvoklis liedz iespēju maksāt

uzturlīdzekļus prasītājas norādītajā apmērā, kā arī prasītāja mākslīgi palielinājusi bērnu vajadzību apmēru. Atbildētājs norādījis, ka vēlas, lai lieta tiktu

izskatīta tiesas sēdē, paskaidrojot, ka tiesas sēde ar pušu uzklausīšanu nepieciešama, lai nodrošinātu objektīvu sacīkstes principa ievērošanu starp pusēm.

Pēc atbildētāja lūguma, tiesa nozīmējusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Prasītājas/pers. A/ pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata.

Atbildētāja/pers. B/ pārstāvis tiesas sēdē prasību atzina daļēji un paskaidroja, ka uzturlīdzekļi bērna tēvam ir jāmaksā, tomēr Civillikuma 179.pantā

noteikti kritēriji, kas jāņem vērā nosakot uzturlīdzekļus: mantas stāvoklis, spēja maksāt. Atbildētājam nekustamais īpašums nepiederot. Līdz 2015.gada

8.maijam atbildētājs strādājis /uzņēmums/, no 19.maija reģistrējies bezdarbnieka statusā. Neapstrīdot izdevumus bērnu vajadzībām. Atbildētājs esot

spējīgs maksāt uzturlīdzekļus tikai valstī noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāvja un atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības

pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu /pers. C/ un /pers. D/ uzturam apmierināma daļēji.

Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, kur noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu un šis pienākums gulstas

uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt, pie tam, pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai

nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Ar prasības pieteikumam pievienoto dzimšanas apliecības /numurs/kopiju (lietas 10.lapa) apstiprināts, ka prasītāja ir bērna /pers. C/ māte, bet

atbildētājs /pers. B/ ir bērna tēvs.

Ar prasības pieteikumam pievienoto dzimšanas apliecības Nr./apliecības numurs/ kopiju (lietas 11.lapa) apstiprināts, ka prasītāja ir bērna /pers. D/

māte, bet atbildētājs /pers. B/ ir bērna tēvs.

Lietā nav strīda par to, ka bērnu dzīvesvieta ir pie prasītājas, bērni ir prasītājas apgādībā.

Lietā ir strīds par uzturlīdzekļu apmēru.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērnu uzturam 175 euro katram bērnam.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu, katra

vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt katram savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas no bērna piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai [uz prasības celšanas dienu 80 euro, uz lietas izskatīšanas dienu

90 euro], bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā [uz prasības celšanas dienu 96 euro, uz lietas

izskatīšanas dienu 108 euro] no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Uz prasības celšanas brīdi /pers. C/ bija nepilns 1 gads, /pers. D/ – 11 gadi.

Prasītājas mantas stāvoklis apstiprināts: ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu (lietas 20.lapa); ar Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras paziņojumu par /pers. A/ iemaksām no 01.2014. (lietas 21.lapa); ar Gulbenes rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izziņu par nekustamo

īpašumu piederību (lietas 22.lapa), ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas izziņu (lietas 23.lapa). Citu pierādījumu par prasītājas mantisko stāvokli tiesas

rīcībā nav.

Savukārt atbildētāja mantas stāvoklis apstiprināts: ar Gulbenes rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izziņu par nekustamo īpašumu piederību (lietas

45.lapa); ar /uzņēmums/ izziņu par vidējo darba algu (lietas 46.lapa). Citu pierādījumu par atbildētāja mantisko stāvokli tiesas rīcībā nav.

Tiesa ņem vērā atbildētāja pārstāvja tiesas sēdē teikto, ka no 2015.gada 8.maija atbildētājs vairs nesastāv darba tiesiskajās attiecībās ar

/uzņēmums/ un no 19.maija ir reģistrējies kā bezdarbnieks, lai gan pierādījumi šim apgalvojumam iesniegti netika, bet šos atbildētāja pārstāvja norādītos

faktus prasītājas pārstāvis neapstrīdēja. Ar atbildētāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē noskaidrots, ka atbildētāja apgādībā ir vēl viens bērns, kurš

dzimis citās attiecībās, par bērna tēvu dzimšanas apliecībā norādīts atbildētājs.

Ņemot vērā lietā iegūtos pierādījumus par prasītājas un atbildētāja mantisko stāvokli, tiesa secina, ka nav pierādīts tāds atbildētāja mantas

stāvoklis, kas dod pamatu piedzīt uzturlīdzekļus 175 euro apmērā mēnesī katram bērnam, sakarā ar ko prasība apmierināma daļēji. Tiesa uzskata, ka

atbildētāja mantiskais stāvoklis nav tāds, kas dotu pamatu piedzīt uzturlīdzekļus prasītājas pieprasītajā apmērā.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja mantiskais stāvoklis ir vērtējams kā tāds, kas dod tiesai pamatu no atbildētāja piedzīt uzturlīdzekļus bērna uzturam

apmērā, kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa, ir pienākums

nodrošināt savam bērnam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, prasītājs no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvots. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 35., 41., 42.pantu no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 328,90 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 12,65 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājam dodams 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 41., 42., 193., 205.,

250.25 250.27 pantu tiesa

no s p r ie d a

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna /pers.

C/, personas kods /personas kods/, uzturam 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, bet no bērna 7 gadu

vecuma 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot no 2014.gada 26.novembra līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna /pers.

D/, personas kods /personas kods/, uzturam 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot no 2014.gada

26.novembra līdz bērna pilngadībai.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Izbeigt uzturlīdzekļu piedziņu pēc Gulbenes rajona tiesas 2015.gada 26.janvāra lēmuma par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu izdotā izpildraksta.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 328,90 euro (trīs simti divdesmit astoņi euro 90 centi), kas

jāiemaksā šādā kontā: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,65 euro (divpadsmit euro 65

centi), kas jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, Mūkusalas ielā 41b, Rīgā, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas

Nr.LV 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, ekonomiskās klasifikācijas kods

21499.

Kvītis par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu obligāti jāiesniedz Gulbenes rajona tiesas kancelejā.

Noteikt /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu, skaitot no dienas, kad spriedums

stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Gulbenes rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2015.gada 9.jūnija.

Tiesnese R.Medne