Legislator Case Law & Legislation
C29328317 / C-1549-18 ECLI:LV:DAUT:2018:0625.C29328317.7.S AI generated

Court orders HOA to collect unpaid management fees and court costs from resident who refused contract.

Case Number C29328317 / C-1549-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the homeowners' association's claim for unpaid management fees and related court costs against a resident who refused to sign a management contract. The plaintiff argued that the defendant received services but failed to sign the agreement despite repeated reminders, while the defendant claimed non-compliance with the contract. The court ruled that the defendant's failure to sign the contract did not exempt them from paying for services actually rendered, resulting in a judgment for full payment.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 39. p., 41. p. 1. da., 42. p., 97. p., 189. p., 191. p., 192. p., 193. p., 204.1 p., 250.25 p., 250.27 p.: A party's refusal to sign a management contract does not exempt them from paying for services actually rendered.

Keywords

AI generated
homeowners association management contract unpaid fees court costs management services

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 39. p.
Civilprocesa likuma 41. p. 1. da.
Civilprocesa likuma 42. p.
Civilprocesa likuma 97. p.
Civilprocesa likuma 189. p.
Civilprocesa likuma 191. p.
Civilprocesa likuma 192. p.
Civilprocesa likuma 193. p.
Civilprocesa likuma 204.1 p.
Civilprocesa likuma 250.25 p.
Civilprocesa likuma 250.27 p.

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1549-18/19

ECLI:LV:DAUT:2018:0625.C29328317.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2018.gada 25.jūnijā

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Stikāne

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu civillietu dzīvokļu īpašnieku biedrības “Nams-254” prasībā pret/pers.A/) par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 6.janvārī prasītāja dzīvokļu īpašnieku biedrība “Nams-254” cēla Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret

atbildētāju /pers.A/ par naudas piedziņu.

Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2017.gada 8.marta lēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu civillieta ir nodota izskatīšanai

Daugavpils tiesai un saņemta Daugavpils tiesā- 2017.gada 29.martā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja, pamatojoties uz 2008.gada 16.jūnija aktu par nekustamā īpašuma /adrese / (078.grupa, 0323.grunts)

nodošanu- pārņemšanu pārvaldīšana, ar 2008.gada 1.jūliju pārņēmusi pārvaldīšanā dzīvojamo ēku /adrese/ ar kopējo platību 3720,90 m2, ar kadastra

apzīmējumu Nr. /numurs A/. Atbildētājam minētajā dzīvojamajā ēkā /adrese/ pieder divi dzīvokļu īpašumi: dzīvokļa īpašums. Nr./numurs/ (kadastra

Nr./numurs B/) un dzīvokļa īpašums Nr./numurs/ (kadastra Nr./numurs C/). No biedrības dibināšanas brīža atbildētājs bija biedrības biedrs, un līdz

2008.gada 8.maijam bija arī biedrības valdes loceklis, taču turpinoties tiesvedībai par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu saņemšanas apmaksas parāda piedziņu tiesas ceļā biedrības labā no atbildētāja

par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 15.jūnijam, atbildētājs 2013.gada 17.maijā biedrības valdei iesniedza iesniegumu par izstāšanos

no biedrības.

Pēc dzīvojamās ēkas /adrese/ pārņemšanas pārvaldīšanā, visiem dzīvokļu īpašniekiem, tajā skaitā, arī atbildētājam, tika iesniegti parakstīšanai

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumi.

Atbildētājs, neskatoties uz neskaitāmiem prasītājas atgādinājumiem, minēto līgumu nav parakstījis, lai gan saņem visus prasītājas nodrošinātos

pakalpojumus tieši tāpat, kā pārējie dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašumu īpašnieki, kas daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar prasītāju ir savlaicīgi noslēguši.

2010.gada 29.janvārī atbildētājam minētais līgums tika izsniegts personīgi, tā saņemšanu atbildētājs ir apstiprinājis ar savu parakstu, taču līguma

parakstītu eksemplāru no atbildētāja prasītāja joprojām nav saņēmusi.

Laika periodā no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.decembrim prasītāja ir izrakstījusi un izsniegusi atbildētājam rēķinus par sniegtajiem

dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājs šajā

laika periodā maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā, kā rezultātā no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.decembrim ir izveidojies

pamatparāds 813,94 euro, tajā skaitā, par dzīvokli Nr./numurs/- 323,54 euro, par dzīvokli Nr./numurs/- 490,40 euro.

Parāda summa atbildētājam katru mēnesi tiek iekļauta izrakstītajos rēķinos, un atbildētājam ir labi zināma.

2012.gada 10.aprīlī dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki nolēma uzdot biedrības valdei pielietot

visus iespējamos likumiskos paņēmienus parādu, tostarp arī atbildētāja parāda, piedziņai. Savukārt, 2012.gada 9.oktobra dzīvojamās mājas /adrese/

dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē nolemts pilnvarot biedrību patstāvīgi lemt visus jautājumus, kas saistīti ar mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu,

ar mājas remontiem (...).

Prasītāja 2010.gada 13.jūlijā jau ir cēlusi prasību pret atbildētāju par maksājumu parādu, kas izveidojies laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz

2010.gada 15.jūnijam par kopējo parāda summu 835,82 latu/1189,26 euro (civillieta Nr.C29643910) piedziņu. Divi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijas sastāvi 2013.gada 11.martā un 2016.gada 31.maijā apmierināja biedrības prasību pret atbildētāju. 2013.gada 6.septembrī biedrība Latgales

priekšpilsētas tiesā ir cēlusi pret atbildētāju jaunu prasību (Civillieta Nr.C29746413) par periodu no 2010. gada 15.jūnija līdz 2013.gada 1.septembrim

par kopējo parāda summu 1126,28 lati/ 1602,55 euro. Līdz 2015.gada 1.novembrim iesniegtā parāda kopējā summa ir pieaugusi līdz 3777,85 euro,

tajā skaitā par dzīvokli Nr./numurs/- 1742,61 euro, par dzīvokli Nr./numurs/- 2035,24 euro.

Atbildētājs nav pilnā apjomā norēķinājies par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem un par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem.

2012. gada 9.oktobrī dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē, izskatot jautājumu par mājas apsaimniekošanas,

pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu apmaksas saņemšanu parādniekiem, dzīvokļu īpašnieku kopība nolēma atkārtoti izskatīt un apstiprināt

biedrības rēķinos norādīto pakalpojumu un maksājumu pozīciju pamatojumu. Laika periodā no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.decembrim-

par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/, /adrese/, atbildētājam prasītāja ir izsniegusi ikmēneša rēķinus apmaksai par kopējo summu 1038,54 euro. Atbildētājs

ir veicis samaksu 715,00 euro apmērā, parāds: 1038,54 – 715,00 = 323,54 euro. Par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/, /adrese/, atbildētājam prasītāja ir

izsniegusi ikmēneša rēķinus apmaksai par kopējo summu 1370,39 euro. Atbildētājs ir veicis samaksu 880,00 euro apmērā, parāds: 1370,39 – 880,00

=490,39 euro.

Biedrība ir pilnā apmērā norēķinājusies ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem- AS “Rīgas Siltums”, SIA ,,Rīgas ūdens”, AS ,,Latvenergo” un ar

atkritumu savācējiem SIA “Clean R”.

Atbildētāja saistību neizpildes rezultātā biedrībai radušies zaudējumi 813,94 euro apmērā, kurus prasītāja vēlas piedzīt no atbildētāja.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1069., 1071., 1770- 1775., 1779., 1786.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.- 7.pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10., 13., 16.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītājas labā parādu 813,94 euro apmērā; visus tiesāšanās izdevumus (samaksāto

valsts nodevu; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus, advokāta izdevumus); atzīt prasītājas tiesības saņemt no

atbildētāja likumiskos 6% no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Ar 2017.gada 14.decembra grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 15.janvārī, termins “maza apmēra prasība”, ir aizstāts ar

terminu “vienkāršotās procedūras lieta”. Atbilstoši minēto grozījumu 49.punktam, ar kuru papildināti Civilprocesa likuma Pārejas noteikumi ar

138.punktu, ka lietas, kas ierosinātas par maza apmēra prasībām, un lietas, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē līdz

grozījumu Civilprocesa likuma 250.25, 250.26 un 250.27 pantā par saīsinātā sprieduma un sprieduma sastādīšanas lūguma spēkā stāšanās dienai, izskata

Civilprocesa likuma 250.25, 250.26, 250. 27 pantā noteiktajā kārtībā, kāda ir spēkā līdz 2018.gada 1.martam.

Atbildētājs lūdza lietu iztiesāt tiesas sēdē, norādot, ka ar pilnvarotās personas palīdzību var labāk argumentēt savu nostāju par to, ka iesniegtā

prasība nav pamatota, un atbildētājam būs labākas iespējas izmantot savas Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības.

Tiesa ņem vērā, ka Civilprocesa likuma 250.26 pants nosaka, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no

pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka lūgumu

iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Tiesa norāda, ka lietas izskatīšana rakstveidā neietekmē pušu tiesības izvirzīt atbildētājam iebildumus pret celto prasību vai prasītājai izvirzīt

iebildumus pret atbildētāja paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem, līdz ar to arī atbildētāja norādītais, ka vēlas tiesas sēdē ar pilnvarotās personas

palīdzību labāk argumentēt savu nostāju par to, ka iesniegtā prasība nav pamatota un izteikt savus paskaidrojumus, nav vērtējams, kā Civilprocesa

likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību un pienākumu aizskārums, jo lietas izskatīšana rakstveida procesā neierobežo pušu Civilprocesa likuma

74.pantā noteiktās tiesības.

Līdz ar to atbildētāja lūgumā izteikto motivāciju tiesa neatrod par tādu, kas dotu pamatu lietas noteikšanai izskatīšanā tiesas sēdē, un līdz ar ko

lūgums ir noraidīts, un lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā. 2018.gada 18.maijā pieņemts lēmums un pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta

rakstveida procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 25.jūnijā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, tas

ir- 2018.gada 25.jūnijā.

2017.gada 27.februārī atbildētāja pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ iesniedza paskaidrojumu par prasības pieteikumu, norādot, ka viņš prasību

neatzīst. Paskaidroja, ka, iepazīstoties ar prasības pieteikumā uzrādīto informāciju, atbildētājs konstatēja, ka uzrādītā informācija neatbilst patiesībai.

Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprina prasību. Starp prasītāju un atbildētāju nav strīda par to, ka dzīvojamo māju pārvalda un apsaimnieko

prasītāja. Tāpat nav strīda par to, ka starp atbildētāju un prasītāju nav noslēgts apsaimniekošanas līgums. Tāpat nav strīda par to, ka atbildētājam ar

saviem maksājumiem ir jāpiedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesā.

Paskaidrojumos norādīts, ka starp atbildētāju un prasītāju pastāv strīds par atsevišķu izmaksu pozīciju pamatotību un likumību. Atbildētājs uzskata,

ka viņam jāmaksā tikai par tiem pakalpojumiem, kurus viņš patiešām reāli saņem un ar māju saistītos izdevumus, kurus dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir

apstiprinājusi.

Atbildētājs par strīdus laika periodu neatzīst maksājumus par kopējo summu 681,33 euro. Atbildētājs uzskata, kad rēķinos šie maksājumi tiek

ietverti bez nekāda juridiska pamatojuma un dzīvokļu īpašnieku lēmuma.

Atbildētājs norāda, ka prasītāja no atbildētāja par prasībā uzrādīto laika periodu- no 2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim, ir

nepamatoti pieprasījusdi sekojošus maksājumus: dzīvokļa īpašums Nr./numurs/- 322,24 euro; dzīvokļa īpašums Nr. /numurs/- 359,09 euro. Kopējā

summa, kuru par strīdus laika periodu atbildētājs neatdzīst par abiem dzīvokļiem ir 681,33 euro.

Prasītāja savos rēķinos, kā vienu no izdevumu pozīcijām, uzrāda karstā ūdens cirkulāciju. Atbildētājs regulāri maksā par karstā ūdens saņemšanu.

Šīs izmaksas nav komunālais pakalpojums, un tāpēc par to esamību un izdevumu segšanas kārtību ir jālemj dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļu īpašnieku

kopums par šādu izdevumu pozīciju rēķinos nav pieņēmis lēmumu, līdz ar to uzskata, ka šis maksājums nav pamatots. Par laika periodu no 2015.gada

1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim nepamatota summa par karstā ūdens cirkulāciju ir 155,72 euro (77,86 euro + 77,86 euro).

Prasītāja savos rēķinos uzrāda, kā vienu no izdevumu pozīcijām, aukstā ūdens korekciju. Atbildētājs regulāri maksā par aukstā ūdens saņemšanu.

Šīs izmaksas nav komunālais pakalpojums, un tāpēc par to esamību un izdevumu segšanas kārtību ir jālemj dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļu īpašnieku

kopums par šādu izdevumu pozīciju rēķinos- aukstā ūdens korekcija, nav pieņēmis lēmumu, līdz ar to uzskata, ka šis maksājums nav pamatots.

Nepamatotais maksājums ( aukstā ūdens korekcija) par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim ir 18,66 euro (6,25

euro +12,41 euro).

Rēķinos parādās pozīcija zemes noma. Šobrīd prasītāja nav iesniegusi nekādus aprēķinus par zemes piespiedu nomas attiecībām. Atbildētājs

nezina, par kādu zemesgabalu ir noma, par kādu kopējo cenu un kādas ir viena kvadrātmetra izmaksas.

Prasītāja savos rēķinos par sniegtajiem komunāliem pakalpojumiem, pēkšņi, no 2009. gada 1.marta ir sākusi iekasēt samaksu par uzkrājuma fonda

remonta darbiem veidošanu. Par šādu pakalpojumu sniegšanu dzīvokļu īpašnieki savā kopsapulcē nav lēmuši un līdz ar to šāds maksājuma prasījums ir

nelikumīgs. Nepamatotais maksājums (uzkrājuma fonda remonta darbiem veidošana) par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada

1.janvārim ir 205,67 euro (87,49 + 118,18).

Prasītāja savos rēķinos par sniegtajiem komunāliem pakalpojumiem, pēkšņi, no 2009.gada 1.novembra, ir sākusi iekasēt samaksu par ārdurvju

koda atslēgas apkalpošanu. Par šādu pakalpojumu sniegšanu dzīvokļu īpašnieki savā kopsapulcē nav lēmuši un līdz ar to šāds maksājuma prasījums ir

nelikumīgs. Atbildētājs arī nav prasījis šādu pakalpojumu. Šis nepamatotais maksājums (ārdurvju koda sistēmas apkalpošana) par laika periodu no

2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim ir 19,84 euro (9,92 euro + 9,92 euro).

2017.gada 12.maijā prasītāja iesniedza tiesai papildus rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces notiek 1- 2 reizes

gadā. Uz visām kopsapulcēm, arī biedrības biedru sapulcēm vienmēr tiek aicināti pilnīgi visi mājas dzīvokļu īpašnieki. Atbildētājs bija biedrības dibinātājs,

bet sakarā ar ierosinātiem tiesu procesiem par parāda piedziņu, 2013.gada maijā viņš izstājās no biedru sastāva. Lēmumi ir pieņemti atbilstoši likuma

“Par dzīvokļa īpašumu” (līdz 2011.gada 1.janvārim) 27.1.panta 5.punktā noteiktajam un Dzīvokļa īpašuma likuma (pēc 2011.gada 1.janvāra) 16.panta

3.punktā noteiktajam, tas ir, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam, ja ,,par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi

no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Atbildētājs/pers. A/ šajās sapulcēs nepiedalās. Kopsapulcēs pieņemtie lēmumi netika apstrīdēti. Tos

nav apstrīdējis arī atbildētājs.

Attiecībā uz atbildētāja pilnvarotā pārstāvja /pers. D/ izteiktajiem iebildumiem par sekojošām rēķinos iekļautām apmaksu pozīcijām: karstā ūdens

cirkulācija, aukstā ūdens korekcija, uzkrājumu fonds remontu darbiem, ārdurvju koda sistēmas apkalpošana, balkonu remonts un izteikto lūgumu par

pierādījumu izprasīšanu, prasītāja norāda, ka par minētajām izmaksu pozīcijām ir ne tikvien pieņemti lēmumi dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcēs, bet

uz tām norāda arī vairāki spēkā esošie normatīvie akti un metodikas, kurus biedrība ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pieņemtu lēmumu piemēro, veicot

aprēķinus.

Papildus atsevišķiem kopsapulču lēmumiem, 2012.gada 9.oktobrī (protokola Nr.02/10/2012) dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē, kurā

piedalījās 32 dzīvokļu īpašnieki no 60 (58) mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, vienbalsīgi, atkārtoti izskatītas un apstiprinātas visas rēķinos uzrādītās

apmaksu pozīcijas. Šo lēmumu neviens no dzīvokļu īpašniekiem nav apstrīdējis. Papildus, minētajā kopsapulcē ir atkārtoti apstiprināts tas, ka biedrībai ir

saistoši visi Ministru kabineta, un Rīgas domes saistošie noteikumi, ja dzīvokļu īpašnieku sapulce nav lēmusi citādi.

Atbildētāja/pers. A/ konkrētajā parāda izveidošanās periodā par aprēķinu pamatu tika ņemti komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķini, dzīvokļu

īpašnieku kopības sapulces lēmumi (protokols Nr.02/10/12 no 2012.gada 9.oktobra) un biedrības valdes locekļu apstiprinātas komunālo pakalpojumu

tarifu aprēķināšanas metodikas.

Prasītājs- biedrība ,,Nams- 254” ir mājas pārvaldnieks (dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pilnvarots pārstāvis), kas darbojas, kā starpnieks starp

pakalpojumu sniedzējiem un dzīvokļu īpašniekiem. Līdz ar to tieši atsevišķu īpašumu īpašnieki, nevis pārvaldnieks, sedz gan personīgi patērēto

pakalpojumu izmaksas, gan visas mājas kopējos zudumus un patēriņu starpības.

Par pozīciju “Karstā ūdens cirkulācija” prasītāja paskaidro, ka ar 2008.gada 1.jūliju, atbilstoši noslēgtajam līgumam, pārņemot daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības, /pers. D/ (atbildētāja pārstāvis šajā lietā) savos dzīvokļu īpašniekiem

sagatavotajos rēķinos uzrādīja maksājumu pozīciju ,,siltuma zudumi” un aprēķināja maksu 1,25 lati par dzīvokli. Pēc tajā laikā paša /pers. D/

skaidrojuma, tā ir tā pati ,,karstā ūdens cirkulācija”. 2010.gada 10.jūnijā biedrības biedru kopsapulcē (protokola Nr. 02/2010), kurā bija aicināti

piedalīties visi mājas dzīvokļu īpašnieki un, kurā piedalījās 31 dalībnieks no 60 mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, tajā skaitā 25 biedrības biedri un 6

dzīvokļu īpašnieki, kuri nav biedrības biedri, vienbalsīgi bija pieņemts lēmums par karstā ūdens cirkulācijas aprēķināšanas kārtību atbilstoši 2009.gada

12.maija Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr.171 „ Par Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošajās daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtību” 9. un 10.punktam. Minētie noteikumi Nr.171, 2010.gada

24.augustā tika nomainīti ar Rīgas domes instrukciju Nr.9, kurā ir izstrādāta metodika un aprēķinu kārtība par karstā ūdens cirkulāciju, par pamatu

izvēloties patērētās siltumenerģijas daudzumu cirkulācijai, kas ir konstants lielums un norēķina periodā maksa neatkarīgi no sezonas mēnesī ir noteikta 10

% apmērā no viena siltumenerģijas megavata cenas konkrētajā mēnesī. Lēmums bija pieņemts ar balsu vairākumu, tas ir, 50+1%. Kopsapulces lēmums

nav apstrīdēts. Arī Ministru kabineta noteikumu Nr.1013, punktā 17.2.1. noteikts, ka par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai aprēķinu veic atbilstoši

dzīvokļu īpašumu skaitam. Šie noteikumi ar kopsapulces lēmumu prasītajam ir saistoši. Izdevumi par karstā ūdens cirkulācijai patērētās siltumenerģijas

apmaksu ir noteikti ne tikai ar dzīvokļu īpašnieku pieņemtu lēmumu, bet šie izdevumi ir paredzēti normatīvajos aktos.

Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Nams-254” par pozīciju “Uzkrājumu fonds remontu darbiem”, rakstveida paskaidrojumos paskaidro, ka 2009.gada

27.martā biedrības biedru kopsapulcē (atbildētājs bija biedrības biedrs līdz 2013.gada maijam), kurā piedalījās 29 no 38 biedrības biedriem, bija

nolemts izveidot uzkrājumu fondu konkrētu darbu veikšanai un bija noteikta ikmēneša iemaksa šajā fondā 0.04 lati/m2, kura tiek uzrādīta rēķinos

atsevišķā pozīcijā. Pieņemtais lēmums nav apstrīdēts, un par to nav izteicis pretenzijas arī atbildētājs. 2011.gada 2.novembrī dzīvokļu īpašnieku

kopsapulcē (protokols Nr.02-11/2011), kurā piedalījās 34 dzīvokļu īpašnieki (ar balss tiesībām 33) no 60 dzīvokļu īpašumiem, pamatojoties uz vairāku

dzīvokļu īpašnieku ierosinājumu, tika izskatīts priekšlikums par iemaksu palielināšanu uzkrājumu fondā remontu darbiem. Ar klātesošo balsu vairākumu

bija pieņemts lēmums par iemaksu palielināšanu no 0,04 lati/m2, uz 0,06 lati/m2 apkures sezonā un 0,08 lati/m2 vasaras periodā. 2012.gada 9.oktobrī

dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē (protokols Nr.02/10/2012), kurā piedalījās 32 dalībnieki no 60(58) dzīvokļu īpašumiem, atkārtoti bija

apstiprināta izveidotā uzkrājumu fonda nepieciešamība un vienbalsīgi nolemts arī turpmāk aprēķināt iemaksas rezerves fondā: 0,06 lati/m2 apkures sezonā

un 0,08 lati/m2 vasaras periodā, ietverot rēķinā kā pozīciju “Uzkrājumu fonds remontu darbiem”.

2014.gada 12.martā dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē (protokols Nr.01/2014A), kurā piedalījās 38 dalībnieki no 60 esošajiem dzīvokļu

īpašumiem, dzīvokļu īpašnieki pieņēma kārtējo lēmumu par iemaksu palielināšanu uzkrājumu fondā remontu darbiem un noteica, ka sākot ar 2014.gada

1.aprīli ziemas (apkures) periodā uzkrājumi rezerves fondā remontu darbiem tiks aprēķināti 0,1139 euro/m2, bet vasaras mēnešos 0,1423 euro/m2.

Tāda aprēķinu kārtība turpinās arī pašreiz. Neviens no pieņemtiem lēmumiem nav apstrīdēts. Iemaksas rezerves fondā remontu darbiem nav komunālais

maksājums, bet ir dzīvokļu īpašnieku tiešie maksājumi mērķfondā, par kuru izlietojumu lemj paši dzīvokļu īpašnieki.

Par pozīciju “Ūdens zudumi (aukstā ūdens korekcija)” dzīvokļu īpašnieku biedrība “Nams-254” paskaidro, ka dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu

īpašnieki ir pieņēmuši citu nekā paredzēts Ministru kabineta noteikumos Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” ūdens starpības aprēķināšanas un apmaksas kārtību- ūdens starpību izdalīt uz

reāli dzīvoklī dzīvojošo cilvēku skaitu. Jautājums par ūdens starpības aprēķināšanas kārtību bija izskatīts, un lēmums apstiprināts atkārtoti 2012.gada

9.oktobra dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē. Pieņemtais lēmums nav apstrīdēts. Arī laika posmā no 2008.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 1.februārim,

kad mājas pārvaldītājs un apsaimniekotājs bija biedrības “Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācija” /pers. D/ personā, rēķinos bija iekļauta

pozīcija- „koplietošanas ūdens patēriņš”. Pārņemot pašpārvaldes tiesības, no 2009.gada 1.februāra prasītāja turpināja aprēķināt un rēķinos uzrādīt

pozīciju ,,ūdens zudumi”.

Prasītāja par pozīciju “Ārdurvju un koda sistēmas apkalpošana” paskaidro, ka 2009.gada 17.septembra dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kurā

piedalījās 40 dzīvokļu īpašnieki no mājā esošajiem 60 dzīvokļu īpašumiem, bija pieņemts lēmums par kāpņu telpu ārdurvju nomaiņu un šim pasākumam

izmantot rezerves fondā remontu darbiem iekrātos naudas līdzekļus un arī veikt vienreizēju mērķa iemaksu 10,00 latu apmērā no dzīvokļa. Papildus šajā

kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki nolēma slēgt līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību ,,Meko un Ko” par metāla ārdurvju un kodu atslēgas sistēmas

apkalpošanu. Minētās kopsapulces protokols Nr.9 no 2009.gada 17.septembra, 2013.gada 7.janvārī pret parakstu bija izsniegts atbildētāja

pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/. Atbildētājs, atbilstoši kopsapulces lēmumam, nav veicis vienreizējo mērķa iemaksu par durvju uzstādīšanu un neveic

arī ikmēneša maksājumu 0,62 euro par metāla ārdurvju un kodu sistēmas apkalpošanu, bet viņš ir saņēmis no prasītāja divus bezmaksas čipus, ko ir

apliecinājis ar savu parakstu. Atbildētājs lieto arī ēkas kāpņu telpā ierīkoto domofonu, kas ir ierīkots atbildētāja dzīvokļos Nr./numurs/ un Nr./numurs/.

Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtais lēmums nav apstrīdēts. Iepriekš pieņemtais lēmums par metāla ārdurvju un kodu sistēmas apkalpošanas

nepieciešamību, bija atkārtoti apstiprināts dzīvokļu īpašnieku 2012.gada 9.oktobra kopsapulcē. 2014.gada 17.septembrī dzīvokļu īpašnieku kopības

kopsapulcē (protokols Nr.02/2014), kurā piedalījās 37 dzīvokļu īpašnieki no 60 dzīvokļu īpašumiem, vienbalsīgi pieņemts lēmums par ārdurvju un kodu

sistēmas apkalpošanas līguma ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību ,,Meko un Ko” pagarināšanu uz nākošiem 5 gadiem. Arī šis kopības lēmums nav

apstrīdēts.

Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Nams-254” par pozīciju “Mājas balkonu remonts” paskaidro, ka 2015.gada 11.martā dzīvokļu īpašnieku kopības

kopsapulcē, kurā piedalījās 33 dzīvokļu īpašnieki no 60 esošajiem dzīvokļu īpašumiem, bija apspriests jautājums par mājas balkonu tehnisko stāvokli.

Klātesošie vienbalsīgi pieņēma lēmumu, uzdot biedrības valdei risināt jautājumus par balkonu remontu un tam nepieciešamā bankas aizdevuma piesaisti.

Saskaņā ar spēkā esošo Dzīvokļu īpašuma likumu (18.panta 2.sadaļa un 20.pants) un, pamatojoties uz 2015.gada 11.marta kopības kopsapulces

lēmumu, prasītāja laikā no 2015.gada 21.aprīļa līdz 2015.gada 5.maijam veica mājas dzīvokļu īpašnieku aptauju. Pēc aptaujas rezultātiem ir redzams, ka

par lēmumu par mājas balkonu remontu un par balkonu atjaunošanas projekta izstrādi, piesaistot AS ,,Swedbank” aizdevumu, ir nobalsojuši vairāk nekā

divas trešdaļas no kopējā dzīvokļu īpašnieku skaita (60) mājā. Tas ir 76,7 % no visiem dzīvokļu īpašniekiem ir balsojusi ,,par” lēmuma pieņemšanu.

Neviens no dzīvokļu īpašniekiem nav apstrīdējis šo pieņemto lēmumu. To nav apstrīdējis arī atbildētājs un nav celtas nekādas pretenzijas vai iebildumi par

šā lēmuma pamatotību vai likumību, kā arī par maksas aprēķinu divu gadu laikā. Mājas balkonu (arī atbildētāja divu dzīvokļu balkonu) remonts ir pilnībā

pabeigts.

Prasītāja par pozīciju “Par zemes nomu” norāda, ka atbildētāja pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ ir arī dzīvojamai mājai /adrese/ piesaistītā zemes

gabala īpašnieku pilnvarots pārstāvis. Prasītājs iesniedza tiesai zemes nomas aprēķinu par 2015.gadu un zemes nomas aprēķinu par 2016.gadu.

Atbildētājs nevienu reizi nav griezies valdē vai grāmatvedībā ar rakstisku iesniegumu vai ar mutiskiem jautājumiem vai pretenzijām par konkrētajos

rēķinos iekļautām maksājuma pozīcijām vai šo pozīciju aprēķiniem.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, pušu sniegtos rakstveida paskaidrojumus atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Kā redzams no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas informācijas, atbildētājam /pers.A/ no 2006.gada 31.augusta

pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, Rīgā, un no 2006.gada 29.augusta viņam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, Rīgā.

Ar lietas materiālos esošo 2008.gada 16.jūnija aktu par nekustamā īpašuma /adrese/ nodošanu- pārņemšanu pārvaldīšanā, ir pierādīts, ka sākot ar

2008.gada 1.jūliju, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja /adrese/ nodota dzīvokļu īpašnieku biedrības „Nams- 254” pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Starp pusēm nav strīda, ka prasītāja veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu.

Saskaņā ar lietas materiāliem un prasītājas sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, starp pusēm nav noslēgts apsaimniekošanas un pārvaldīšanas

līgums.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs regulāri nav veicis maksājumus par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar izrakstītajiem rēķiniem, kaut gan par

parāda esamību un tā apmēru ir brīdināts.

Saskaņā ar lietas materiāliem- prasības pieteikumu un grāmatvedības izziņām, rēķiniem par apsaimniekošanas maksu un sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, redzams, ka laika periodā no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.decembrim kopējā atbildētāja pamatparāda summa prasītājai

sastāda 813,93 euro, ko sastāda parāds par dzīvokli Nr. /numurs/- 323,54 euro, par dzīvokli Nr./numurs/- 490,39 euro.

Kā redzams, un lietā par to nav strīda, ka prasītāja regulāri izsniedz atbildētājam rēķinus, kurus atbildētājs pilnībā neapmaksā.

Ņemot vērā atbildētāja pilnvarotās personas /pers. D/ paskaidrojumos norādīto, atbildētājs neapstrīd, ka viņam ar saviem maksājumiem jāpiedalās

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesā, taču atbildētājs apstrīd atsevišķu izmaksu pozīciju pamatotību un likumību. Atbildētājs

uzskata, ka viņam jāmaksā tikai par tiem pakalpojumiem, kurus viņš reāli saņem un ar māju saistītajiem izdevumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopsapulce

ir apstiprinājusi.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 2.panta otro daļu (stājās spēkā ar 2011.gada 1.janvāri), dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā kā

lietu kopība sastāv no atsevišķa īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un

kopīpašuma domājamā daļa nav tiesiski atdalāmi.

Jāņem vērā, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa

īpašniekam, ja ,,par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamajā mālā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa (redakcijā līdz 2016.gada 31.dcembrim) nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz

dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;

saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas

prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu

personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa

īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai

funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai (..).

Tātad, atbildētāja pienākumu apmaksāt izdevumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanas, kā arī par sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem noteic gan likums, gan dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumi.

Tādējādi ikvienam atsevišķa dzīvokļa īpašniekam, kas vienlaikus ir arī visas dzīvojamās mājas kopīpašnieks, ir pienākums apmaksāt ne vien

atsevišķā īpašuma robežās izmantotos pakalpojumus, bet arī piedalīties visas dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas apsaimniekošanā un uzturēšanā,

apmaksāt visus dzīvojamā mājā visiem kopīpašniekiem nodrošinātos pakalpojumus, pat, ja šie pakalpojumi nav bijuši patērēti tieši atsevišķā dzīvokļa

piederības robežās.

Visus jautājumus, kas saistīti ar mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī jautājumus- kā aprēķināmi un kādā apmērā uz

dzīvokļu īpašniekiem attiecināmi mājas kopējie izdevumi, zudumi un patēriņu starpības, izlemj dzīvokļu īpašnieku kopība, kā to nosaka Dzīvokļa īpašuma

likuma 16.panta pirmā daļa.

Saskaņā ar atbildētāja pilnvarotās personas /pers. D/ paskaidrojumos norādīto, aprēķinā, par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ nepamatoti pieprasītas

sekojošas pozīcijas: karstā ūdens cirkulācija 77,86 euro; aukstā ūdens korekcija 6,25 euro; uzkrājuma fonds remonta darbiem 87,49 euro; ārdurvju

koda sistēmas apkalpošana 9,92 euro; balkonu renovācija 140,72 euro, kopā 322,24 euro.

Pilnvarotā persona /pers. D/ paskaidrojumos norāda, ka par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ nepamatoti pieprasītas sekojošas pozīcijas: karstā

ūdens cirkulācija 77,86 euro; aukstā ūdens korekcija 12,41 euro; uzkrājuma fonds remonta darbiem 118,18 euro; ārdurvju koda sistēmas apkalpošana

9,92 euro; balkonu renovācija 140,72 euro, kopā 359,09 euro.

Nepamatoto maksājumu kopējā summa par abiem dzīvokļa īpašumiem atbildētāja ieskatā ir 681,33 euro.

Tiesa ņem vērā, ka 2011.gada 1.janvārī spēkā stājās Dzīvokļa īpašuma likums, kura 16.panta pirmā daļa (redakcijā no 2011.gada 1.janvāra līdz

2016.gada 31.decembrim) nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Panta trešā

daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk

nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem (..).

Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var

pieņemt, cita starpā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Saskaņā ar 2007.gada 26. septembra dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nolemto, dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši prasītāju veikt

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Atbildētājs uzskata, ka dzīvokļu īpašnieku kopums par maksu par karstā ūdens cirkulāciju rēķinos nav pieņēmis lēmumu, līdz ar to uzskata, ka šis

maksājums nav pamatots, un par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim nepamatota summa par karstā ūdens cirkulāciju ir

155,72 euro(77,86 euro par dzīvokli Nr. 31+ 77,86 euro par dzīvokli Nr. 32).

Tiesa atzīst, ka ar lietā esošo dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku biedrības “Nams- 254” biedru kopsapulces protokolu Nr. 02/2010 ir

pierādīts, ka 2010.gada 10.jūnijā biedrības biedru kopsapulcē, kurā bija aicināti piedalīties visi mājas dzīvokļu īpašnieki un, kurā piedalījās 31 dalībnieks

no 60 mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, tajā skaitā 25 biedrības biedri un 6 dzīvokļu īpašnieki, kuri nav biedrības biedri, vienbalsīgi bija pieņemts

lēmums par karstā ūdens cirkulācijas aprēķināšanas kārtību, atbilstoši 2009.gada 12.maija Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr.171 „ Par Rīgas

pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas

aprēķināšanas kārtību” 9. un 10.punktu.

Minētie Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.171, 2010.gada 24.augustā tika nomainīti ar Rīgas domes instrukciju Nr.9, kurā ir izstrādāta metodika

un aprēķinu kārtība par karstā ūdens cirkulāciju, par pamatu izvēloties patērētās siltumenerģijas daudzumu cirkulācijai, kas ir konstants lielums, un

norēķina periodā maksa neatkarīgi no sezonas, mēnesī ir noteikta 10 % apmērā no viena siltumenerģijas megavata cenas konkrētajā mēnesī. Lēmums

bija pieņemts ar balsu vairākumu, tas ir 50+1%. Kopsapulces lēmums nav apstrīdēts.

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17.2.1.apakšpunktu, aprēķinu par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai veic

atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Rīgas domes 2009.gada 12.maija saistošo noteikumu Nr.171 „Par Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtību” 9. un 10.punktu, un

Rīgas domes 2010.gada 24.augusta instrukcijas Nr.9, 9.punktu, karstā ūdens cirkulācijai tiek papildus patērēta siltumenerģija, par ko jāmaksā arī

gadījumā, ja īpašums atslēgts no mājas kopējās karstā ūdens padeves sistēmas.

Tiesa ņem vērā, ka minētie noteikumi paredz dzīvokļu īpašniekiem pienākumu segt izdevumus par karstā ūdens cirkulāciju, jo šie izdevumi ir

nepieciešami un līdz ar to, ir pamatoti iekļauti atbildētājam izrakstītajos rēķinos.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama maksa par karstā ūdens cirkulāciju: par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/- 77,86 euro, par

dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/- 77,86 euro.

Atbildētājs uzskata, ka prasītāja savos rēķinos nepamatoti uzrāda, kā vienu no izdevumu pozīcijām, aukstā ūdens korekciju. Dzīvokļu īpašnieku

kopums par šādu izdevumu pozīciju rēķinos, aukstā ūdens korekcija, neesot pieņēmis lēmumu, līdz ar to uzskata, ka šis maksājums nav pamatots.

Nepamatotais maksājums ( aukstā ūdens korekcija) par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim ir 18,66 euro (6,25 euro

par dzīvokli Nr. /numurs/+12,41 euro par dzīvokli Nr. /numurs/).

Ministru kabineta noteikumu Nr.1013„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, kas atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam, ir saistoši arī prasītājam ( protokols 02/10/2012 ) 19.punktā (pēc

grozījumu stāšanās spēkā 2013.gada 25.septembrī) ir noteikts, ka, ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu

īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk- ūdens patēriņa starpība), tiek

veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

Ar lietas materiālos esošo dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku biedrības “Nams- 254” biedru kopsapulces protokolu Nr. 02/10/2012 ir

pierādīts, ka jautājums par ūdens starpības aprēķināšanas kārtību bija izskatīts un lēmums apstiprināts atkārtoti 2012.gada 9.oktobrī dzīvokļu īpašnieku

kopības kopsapulcē, kurā ir pārstāvēti 32 dzīvokļa īpašumi. Kopsapulcē tika lemts jautājums par ūdens zudumiem, kas rodas par laicīgi mēneša beigās

nenodotiem skaitītāju radījumiem un laikā neveikto ūdens skaitītāju pārbaudi, nolemjot uzskaitīt uz katru iedzīvotāju mēnesī 10 m3. Pieņemtais lēmums

nav apstrīdēts.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti pieprasa no atbildētāja parādu par aukstā ūdens korekciju, kas piedziņas periodā veido: par dzīvokļa

īpašumu Nr./numurs/- 6,25 euro, par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ -12,41 euro.

Atbildētājs uzskata par nepamatotu, ka prasītāja savos rēķinos par sniegtajiem komunāliem pakalpojumiem, pēkšņi, no 2009.gada 1.marta sāka

iekasēt maksu par uzkrājuma fonda remonta darbiem veidošanu, jo par šādu pakalpojumu sniegšanu dzīvokļu īpašnieki savā kopsapulcē neesot lēmuši

un līdz ar to šāds maksājuma prasījums ir nelikumīgs. Nepamatotais maksājums (uzkrājuma fonda remonta darbiem veidošanu) par laika periodu no

2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim ir 205,67 euro (87,49 euro par dzīvokli Nr. /numurs/ + 118,18 euro par dzīvokli Nr./numurs/).

Kā redzams, 2009.gada 27.martā biedrības biedru kopsapulcē (atbildētājs bija biedrības biedrs līdz 2013.gada maijam), kurā piedalījās 29 no 38

biedrības biedriem, bija nolemts izveidot uzkrājumu fondu konkrētu darbu veikšanai un bija noteikta ikmēneša iemaksa šajā fondā 0,04 lati/m2, kura tiek

uzrādīta rēķinos atsevišķā pozīcijā. Pieņemtais lēmums nav apstrīdēts, un par to nav izteicis pretenzijas arī atbildētājs.

Lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka 2011.gada 2.novembrī dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (protokols Nr.02-11/2011), kurā piedalījās 34

dzīvokļu īpašnieki (ar balss tiesībām 33) no 60 dzīvokļu īpašumiem, pamatojoties uz vairāku dzīvokļu īpašnieku ierosinājumu, tika izskatīts priekšlikums

par iemaksu palielināšanu uzkrājumu fondā remontu darbiem. Ar klātesošo balsu vairākumu bija pieņemts lēmums par iemaksu palielināšanu no 0,04

lati/m2 uz 0,06 lati/m2 apkures sezonā un 0,08 lati/m2 vasaras periodā. 2012.gada 9.oktobrī dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē (protokols

Nr.02/10/2012), kurā piedalījās 32 dalībnieki no 60(58) dzīvokļu īpašumiem, atkārtoti bija apstiprināta izveidotā uzkrājumu fonda nepieciešamība un

vienbalsīgi nolemts arī turpmāk aprēķināt iemaksas rezerves fondā: 0,06 lati/m2 apkures sezonā un 0,08 lati/m2 vasaras periodā, ietverot rēķinā kā

pozīciju “Uzkrājumu fonds remontu darbiem”. 2014.gada 12.martā dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē (protokols Nr.01/2014A), kurā piedalījās 38

dalībnieki no 60 esošajiem dzīvokļu īpašumiem, dzīvokļu īpašnieki pieņēma kārtējo lēmumu par iemaksu palielināšanu uzkrājumu fondā remontu darbiem

un noteica, ka sākot ar 2014.gada 1.aprīli ziemas (apkures) periodā uzkrājumi rezerves fondā remontu darbiem tiks aprēķināti 0,1139 euro/m2, bet

vasaras mēnešos 0,1423 euro/m2. Neviens no pieņemtiem lēmumiem nav apstrīdēts. Iemaksas rezerves fondā remontu darbiem nav komunālais

maksājums, bet ir dzīvokļu īpašnieku tiešie maksājumi mērķfondā, par kuru izlietojumu lemj paši dzīvokļu īpašnieki.

Tiesa ņem vērā, ka vispārzināms ir fakts, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas procesā rodas izdevumi dažādu remonta darbu veikšanai, kas

attiecas uz visu daudzdzīvokļu māju kopumā. Līdz ar to uzkrājuma fonda izveidošana ir vērtējama, kā lietderīga un saprātīga apsaimniekotāja rīcība.

Uzkrājuma fonda izveidei noteiktā nauda ir samērīga un par šāda fonda veidošanu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs nobalsoja pārliecinoši lielākā daļa no

sapulces dalībniekiem. Apstāklim, ka lēmumu pieņēma biedrības biedru kopsapulce, nevis dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, konkrētajā gadījumā ir tikai

formāla nozīme, jo biedrību veido dzīvokļu īpašnieki, līdz ar to tās biedri ir dzīvokļu īpašnieki, kuru kompetencē ietilpst dažādu jautājumu izlemšana. No

lietas materiāliem izriet un nav arī apstrīdēts, ka atbildētājs bija viens no biedrības dibinātājiem, biedrības biedrs, biedrības izpildinstitūcijas loceklis. Tiesai

nav pamata apšaubīt, ka uz dzīvokļu īpašnieku biedrības sapulcēm tiek aicināti visi dzīvokļu īpašnieki, ko apstiprina arī tas, ka protokolos fiksēts, ka

sapulcēs piedalās gan biedrības biedri, gan dzīvokļu īpašnieki, kuri nav biedrības biedri. Līdz ar to arī atbildētājam nebija liegts piedalīties biedrības un

dzīvokļu kopīpašnieku sapulcēs.

Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs iebilst pret biedrības biedru kopsapulcēs un dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs pieņemtajiem lēmumiem, taču nevienu

no lēmumiem nav apstrīdējis.

Konkrēto iemaksu uzkrājumu fondā nepieciešamību apstiprina fakts, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas procesā rodas izdevumi dažādu, gan

plānotu, gan neparedzētu, remonta darbu veikšanai, kas attiecas uz visu daudzdzīvokļu māju kopumā. Tādējādi uzkrājuma fonda izveidošana ir

vērtējama, kā nepieciešama un lietderīga apsaimniekotāja rīcība.

Atbildētājs, rīkojoties pretēji dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem, un neveicot iemaksas šajā uzkrājumu fondā, faktiski rada kaitējumu kopējām

dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku interesēm- saglabāt, uzturēt un uzlabot kopīgās dzīvojamās mājas kopīpašuma tehnisko stāvokli.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka uzkrājuma fondam iemaksātie naudas līdzekļi tiek izlietoti tam paredzētajam mērķim- dzīvojamajai mājai

nepieciešamo remonta darbu veikšanai. Ja atbildētājs kādu iemeslu dēļ sapulces neapmeklēja, viņam nav liegts iepazīties ar dzīvokļu īpašnieku biedrības

„Nams- 254” informāciju par no dzīvokļu īpašniekiem saņemto naudas līdzekļu izlietojumu un apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti pieprasa no atbildētāja parādu par uzkrājuma fonda remonta darbiem: par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/- 87,49

euro, par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/- 118,18 euro.

Atbildētājs uzskata, ka no viņa nepamatoti tiek pieprasīti izdevumi par ārdurvju koda sistēmas apkalpošanu, jo par šādu pakalpojumu sniegšanu

dzīvokļu īpašnieki savā kopsapulcē nav lēmuši un līdz ar to šāds maksājuma prasījums ir nelikumīgs. Atbildētājs arī nav prasījis šādu pakalpojumu.

Atbildētājs norāda, ka šis nepamatotais maksājums (ārdurvju koda sistēmas apkalpošana) par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2017.gada

1.janvārim ir 19,84 euro(9,92 euro par dzīvokli Nr./numurs/+ 9,92 euro par dzīvokli Nr. /numurs/).

Saskaņā ar lietas materiāliem un prasītājas paskaidrojumiem, 2009.gada 17.septembra dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kurā piedalījās 40 dzīvokļu

īpašnieki no mājā esošajiem 60 dzīvokļu īpašumiem, bija pieņemts lēmums par kāpņu telpu ārdurvju nomaiņu un šim pasākumam izmantot rezerves fondā

remontu darbiem iekrātos naudas līdzekļus un arī veikt vienreizēju mērķa iemaksu 10,00 latu apmērā no dzīvokļa. Papildus šajā kopsapulcē dzīvokļu

īpašnieki nolēma slēgt līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību ,,Meko un Ko” par metāla ārdurvju un kodu atslēgas sistēmas apkalpošanu. Minētās

kopsapulces protokols Nr.9 no 2009.gada 17.septembra, 2013.gada 7.janvārī pret parakstu bija izsniegts atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/.

Atbildētājs, atbilstoši kopsapulces lēmumam, nav veicis vienreizējo mērķa iemaksu par durvju uzstādīšanu un neveic arī ikmēneša maksājumu 0,62 euro

par metāla ārdurvju un kodu sistēmas apkalpošanu, bet viņš ir saņēmis no prasītāja divus bezmaksas čipus, ko ir apliecinājis ar savu parakstu. Atbildētājs

lieto arī ēkas kāpņu telpā ierīkoto domofonu, kas ir ierīkots atbildētāja dzīvokļos Nr./numurs/ un Nr./numurs/. Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtais

lēmums nav apstrīdēts.

Lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka iepriekš pieņemtais lēmums par metāla ārdurvju un kodu sistēmas apkalpošanas nepieciešamību, bija

atkārtoti apstiprināts dzīvokļu īpašnieku 2012.gada 9.oktobra kopsapulcē, un 2014.gada 17.septembrī dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē

(protokols Nr.02/2014), kurā piedalījās 37 dzīvokļu īpašnieki no 60 dzīvokļu īpašumiem, un vienbalsīgi tika pieņemts lēmums par ārdurvju un kodu

sistēmas apkalpošanas līguma ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību ,,Meko un Ko” pagarināšanu uz nākošiem 5 gadiem. Arī šis kopības lēmums nav

apstrīdēts.

Tiesa ņem vērā, ka Civillikuma 1071.pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

No Civillikuma 865.panta izriet, ka nepieciešamie izdevumi ir tādi, kas pēc savas būtības uztur vai aizsargā lietu no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai

izpostījuma, bet derīgie izdevumi ir tādi, kas uzlabo lietu, padara to ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.

Lietā nav strīda, ka dzīvojamā mājā /adrese/ ir uzstādītas metāla ārdurvis, uzņēmums „Meko un Ko” veic dzīvojamās mājas metāla ārdurvju un

kodu atslēgas sistēmas apkalpošanu, savukārt atbildētājam un viņa ģimenei ir nodrošināta iespēja lietot ārdurvju koda atslēgu.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums veikt maksājumus par ārdurvju koda sistēmas apkalpošanu, jo minētie izdevumi ir nepieciešamie

izdevumi, kas pasargā no svešu personu iekļūšanas kāpņu telpās un kāpņu telpu bojāšanu un piegružošanu. Prasītājs ir nodrošinājis atbildētājam

pakalpojuma sniegšanu- ārdurvju kodu sistēmas apkalpošanu. Atbildētājs sniegto pakalpojumu ir saņēmis, ko apliecina sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Meko un Ko” izziņa par domofona ierīkošanu atbildētāja dzīvokļos, un no pakalpojuma atbildētājs nav atteicies.

Ņemot vērā teikto, tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti pieprasa no atbildētāja parādu par ārdurvju koda sistēmas apkalpošanu, kas strīdus periodā

sastāda: par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/- 9,92 euro, par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/- 9,92 euro.

Atbildētājs arī norāda, ka prasītāja no viņa nepamatoti pieprasa maksu par balkonu remontu: par dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/- 140,72 euro, par

dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/- 140,72 euro.

Lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka 2015.gada 11.martā dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē, kurā piedalījās 33 dzīvokļu īpašnieki no 60

esošajiem dzīvokļu īpašumiem, bija apspriests jautājums par mājas balkonu tehnisko stāvokli. Klātesošie vienbalsīgi pieņēma lēmumu- uzdot biedrības

valdei risināt jautājumus par balkonu remontu un tam nepieciešamā bankas aizdevuma piesaisti. Saskaņā ar spēkā esošo Dzīvokļu īpašuma likumu

(18.panta 2.sadaļa un 20.pants) un, pamatojoties uz 2015.gada 11.marta kopības kopsapulces lēmumu, prasītāja laikā no 2015.gada 21.aprīļa līdz

2015.gada 5.maijam veica mājas dzīvokļu īpašnieku aptauju, ko apstiprina 2015.gada 14.aprīļa paziņojums par mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku

aptauju, aptaujas lapa par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (balkona remonts), dzīvokļu īpašnieku parakstu lapa, 2015.gada 15.maija protokols par

aptaujas rezultātiem. Pēc aptaujas rezultātiem ir redzams, ka par lēmumu par mājas balkonu remontu un par balkonu atjaunošanas projekta izstrādi,

piesaistot AS ,,Swedbank” aizdevumu, ir nobalsojuši vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā dzīvokļu īpašnieku skaita (60) mājā. Tas ir, 76,7 % no

visiem dzīvokļu īpašniekiem ir balsojusi ,,par” lēmuma pieņemšanu. Neviens no dzīvokļu īpašniekiem nav apstrīdējis šo pieņemto lēmumu. To nav

apstrīdējis arī atbildētājs un nav celtas nekādas pretenzijas vai iebildumi par norādītā lēmuma pamatotību vai likumību, kā arī par maksas aprēķinu divu

gadu laikā. Mājas balkonu, tajā skaitā arī atbildētāja divu dzīvokļu balkonu, remonts ir pilnībā pabeigts.

Tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti pieprasa no atbildētāja parādu par mājas balkonu remontu, kas strīdus periodā sastāda: par dzīvokļa īpašumu

Nr.31- 140,72 euro, par dzīvokļa īpašumu Nr.32- 140,72 euro.

Atbildētājs norādījis, ka viņš nepiekrīt rēķinos norādītajai pozīcijai “zemes noma”, jo prasītāja nav iesniegusi nekādus aprēķinus par zemes

piespiedu nomas attiecībām. Atbildētājs nezina, par kādu zemesgabalu ir noma, par kādu kopējo cenu, un kādas ir viena kvadrātmetra izmaksas.

Saskaņā ar lietas materiāliem, ko norāda arī prasītāja, tad atbildētāja pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ ir arī dzīvojamai mājai /adrese/ piesaistītā

zemes gabala īpašnieku pilnvarots pārstāvis. Prasītāja iesniedza tiesai zemes nomas aprēķinu par 2015.gadu un zemes nomas aprēķinu par 2016.gadu.

Atbildētājs nav griezies valdē vai grāmatvedībā ar rakstisku iesniegumu vai ar mutiskiem jautājumiem vai pretenzijām par konkrētajos rēķinos iekļautām

maksājuma pozīcijām vai šo pozīciju aprēķiniem.

No lietas materiālos esošajām grāmatvedības izziņām un rēķiniem izriet, ka prasītāja ir iekļāvusi rēķinos zemes nomas maksu.

Lietā nav strīda par to, ka ēka /adrese/ atrodas uz privātas zemes. Nav šaubu, ka atbildētāja pārstāvim /pers. D/ par šo faktu ir zināms, jo lietas

materiālos ir /pers. J/ pilnvarotā pārstāvja /pers. D/ 2015.gada 25.janvāra prasītājai nosūtīts pavadraksts ar pievienoto nomas maksas rēķinu par

2015.gadu, Valsts zemes dienesta 2015.gada 14.janvāra kadastra informācija par zemes vienību (noma), zemes nomas aprēķins, 2016.gada janvārī

prasītājai nosūtītais nomas maksas rēķins par 2016.gadu, Valsts zemes dienesta 2016.gada 5.janvāra kadastra informācija par zemes vienību (noma),

zemes nomas aprēķins.

No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 9.oktobrī dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulce atkārtoti apstiprināja uzkrājuma

fonda zemes nomai nepieciešamību. Tāpat, minētajā kopsapulcē ir apstiprināta arī uzkrājuma fonda remonta darbiem nepieciešamība, ārdurvju un koda

sistēmas uzstādīšanas nepieciešamība, pozīcijas “ārdurvju koda sistēmas apkalpošana” iekļaušana ikmēneša rēķinos.

Tiesa atzīst, ka nepamatoti ir atbildētāja pārstāvja iebildumi, ka lietā nav pierādījumu par atbildētāja pienākumu veikt maksājumus zemes nomai,

par kādu zemesgabalu ir noma, par kādu kopējo cenu un kādas ir viena kvadrātmetra izmaksas.

Tiesa norāda, ka konkrētajā situācijā, pastāvot zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, uzkrājuma fonda izveidošana zemes nomas maksas

segšanai ir vērtējama, kā lietderīga un saprātīga apsaimniekotāja rīcība.

Nav pamatoti atbildētāja pārstāvja iebildumi, ka nav zināms nomas maksas aprēķins, jo aprēķins ir redzams atbildētājam izrakstītajos rēķinos.

Nepamatoti atbildētāja pārstāvis norāda, ka nav zināms, par kādu zemesgabalu ir noma, par kādu kopējo cenu un kādas ir viena kvadrātmetra izmaksas,

jo par kādu zemes gabalu tiek iekasēta nomas maksa, apstiprina Valsts zemes dienesta informācija, informācija par zemes kadastrālo vērtība, zemes

nomas aprēķins, ko iesniedza prasītājai zemes īpašnieces pilnvarotais pārstāvis /pers. D/, kurš konkrētajā lietā ir arī atbildētāja pilnvarotais pārstāvis.

Ņemot vērā teikto, tiesa norāda, ka atbildētāja atteikšanās maksāt par zemes nomu, nav tiesiska, jo viņam ir pienākums apmaksāt rēķinos

iekļautos zemes nomas maksājumus, un līdz ar to prasība par zemes nomas maksas piedziņu ir pamatota.

Tiesa ņem vērā, ka Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta

piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatojoties uz teikto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā, jo prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu, un no atbildētāja par labu

prasītājai ir piedzenams pamatparāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada

31.decembrim 813,94 euro apmērā, ko veido pamatparāds 323,54 euro par dzīvokli Nr. /adrese/, un pamatparāds 490,40 euro par dzīvokli

Nr./adrese/.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

atbildētāja likumiskos 6 % gadā no pamatparāda.

Civilprocesa likuma 33.panta trešā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir: 1) izdevumi par advokāta palīdzību; 2) izdevumi sakarā ar

ierašanos uz tiesas sēdēm.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva 122,09 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro, kopā 126,79 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrās daļas nosacījumiem, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam,

ja viņa prasījums ir apmierināms pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības

iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Lietā esošie- 2017.gada 13.jūlija maksājuma uzdevums Nr.San1518, 2017.gada 17.jūlija faktūra- rēķins Nr.13/1-07.17, 2018.gada 8.februāra

maksājuma uzdevums Nr.San1648, 2018.gada 10.aprīļa maksājuma uzdevums Nr.San1687, apliecina, ka prasītāja veica samaksu zvērinātam

advokātam Mārcim Krūmiņam par juridiskās palīdzības sniegšanu šajā civillietā kopējā summā 440,00 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro,- to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas.

Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa paredz, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ņemot vērā, ka lieta skatīta gan pirmās instances tiesā, gan apgabaltiesā, prasība satur mantiska rakstura prasījumu, maksimālā atlīdzināmā ar lietas

vešanu saistīto izdevumu summa advokāta palīdzības samaksai sastāda 244,18 euro, tas ir 30 procenti no prasījuma apmierinātās daļas (50% ir 122,09

euro).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir 244,18 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un Civilprocesa likuma 42.pantu, no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kas pārsniedz prasītājas pirms prasības celšanas iemaksāto 4,70 euro apmēru, tas ir,- 11,70 euro (kopējie izdevumi-

16,40 euro).

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 189., 191., 192., 193., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa,

nosprieda :

Prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers.A/), personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Nams-254”, reģistrācijas Nr.40008116068,

pamatparādu par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.decembrim 813,94 euro

(astoņi simti trīspadsmit euro 94 centi), ko veido pamatparāds 323,54 euro par dzīvokli Nr. /adrese/ un pamatparāds 490,40 euro par dzīvokli

Nr./adrese/.

Piedzīt no /pers.A/personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Nams- 254”, reģistrācijas Nr. 40008116068, valsts

nodevu 122,09 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 244,18 euro,

kopā tiesāšanās izdevumus- 370,97 euro (trīs simti septiņdesmit euro 97 centi).

Samaksa veicama dzīvokļu īpašnieku biedrības “Nams- 254” norēķinu kontā Nr. LV14HABA0551017697900, AS “Swedbank”.

Noteikt dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Nams- 254” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet

neapmaksātās pamatparāda summas 813,94 euro (astoņi simti trīspadsmit euro 94 centi) no atbildētāja /pers.A/personas kods /personas kods/, par

laiku līdz tiesas sprieduma izpildes dienai (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no /pers.A/), personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,70 euro (vienpadsmit euro 70

centi), ieskaitot kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts ALV51TREL2190458019000, norādot

iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, civillietā Nr.C29328317, C-1720,2017.

Noteikt /pers.A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas- 2018.gada 25.jūnija Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Daugavpils tiesas tiesnese: (personiskais paraksts) A.Stikāne