Administrative court dismisses appeal regarding procedural delay in landlord liability case for utility non-provision.

Lietas Nr. 129037915

Lietas arhīva Nr. 104AA-0421-16/4

SPRIEDUMS

Rīgā, 2016.gada 3.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese L.Šteinerte

tiesneši I.Vīgante un G.Kveska

rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar cietušās /pers. B/ apelācijas

sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 26.februāra spriedumu, un

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 16.maijā /pers. C/ (/pers. C/) sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols CB Nr.013985 par to, ka

2014.gada 26.martā konstatēts, ka /adrese/, dzīvokļa īrniekam netiek sniegti pamatpakalpojumi - aukstais ūdens un apkure,

līdz ar ko pārkāpts likuma “Par dzīvojamo

telpu īri” 11.panta pirmās daļas 1.punkts, septītā daļa, izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –

Latvijas APK) 150. 3pantā paredzētais administratīvais pārkāpums. Lietā par cietušo atzīta /pers. B/ (turpmāk – sūdzības

iesniedzēja, cietušā).

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – iestāde) 2015.gada 6.janvāra lēmumu Nr.D57 1-4 /pers. C/

sodīts par Latvijas APK 150.3pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu 1200 euro.

Par iestādes lēmumu /pers. C/ pilnvarotā persona /pers. F/ iesniedzis sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 26.februāra spriedumu Rīgas domes Administratīvās

komisijas 2015.gada 6.janvāra lēmums Nr.D57 1-4 atcelts un administratīvā pārkāpuma lieta izbeigta.

Tiesa iestādes pamatojumu /pers. C/ vainas konstatācijai par Latvijas APK 150.3pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu

atzinusi par pietiekamu un pamatotu, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešās daļas noteikumiem pievienojusies

iestādes motivācijai.

Savukārt, iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa konstatējusi, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā ir

pieļāvusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, kas ir par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai un lietvedības izbeigšanai.

Lietā nodibināts, ka /pers. C/ ir nekustamā īpašuma /adrese A/, daļas īpašnieks, pamatojoties uz 2013.gada 15.augusta

pirkuma līgumu, īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma /adrese A/, 1/3 zemes un ēku domājamo daļu nostiprinātas

2013.gada 12.decembrī. Līdz ar to, /pers. C/ saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu kā jaunajam īpašniekam ir

saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. No minētā izriet, ka /pers. C/ bija saistoši iepriekšējā

īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi, tajā skaitā līgums ar dzīvokļa Nr.18 īrnieci /pers. B/, un bija pienākums

nodrošināt pamatpakalpojumus - auksto ūdeni un apkuri dzīvojamās mājas īrniekiem, tajā skaitā cietušajai /pers. B/.

Attiecībā uz aizstāvja norādīto, ka nekustamā īpašuma /adrese A/, 1/3 domājamās daļas no zemes un ēkas īpašnieks ir

/pers. G/, ar kuru nevarēja sazināties un saskaņot pārvaldībai nepieciešamās darbības, tiesa norādījusi, ka civiltiesiskie

strīdi, kas saistīti ar kopīpašuma apsaimniekošanu, risināmi tiesā civiltiesiskā kārtībā.

Tiesa nav piekritusi aizstāvja viedoklim, ka /pers. C/ nav saucams pie administratīvās atbildības tāpēc, ka dzīvojamās

mājas tehniskais stāvoklis neļauj nodrošināt apkuri, ūdens padeve tika nodrošināta cisternās divas reizes nedēļā, jo izīrētāja

pienākums bija nekavējoties uzsākt darbus, lai nodrošinātu pamatpakalpojumus īrniekiem saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo

telpu īri” nosacījumiem, ka īrnieku parāda dēļ bija šķēršļi apkures un pamatpakalpojumu nodrošināšanai.

No likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 40.panta normām izriet, ka par dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli ir atbildīgs

tieši izīrētājs. /pers. C/, nenodrošinot pamatpakalpojumus īrniekiem, nevar aizbildināties ar dzīvojamās mājas un tajā esošo

inženierkomunikāciju kritisko tehnisko stāvokli. Ja iemesls pamatpakalpojumu nesniegšanai bija konkrētās mājas un tajā

esošo inženierkomunikāciju avārijas stāvoklis, kura dēļ nepieciešams kapitālais remonts, tad tas bija jāveic saskaņā ar likuma

”Par dzīvojamo telpu īri” 40.panta otrās daļas noteikumiem.

Iesniedzējs varēja rīkoties atbilstoši likuma ,”Par dzīvojamo telpu īri” 28.panta nosacījumiem un uz šī pamata izbeigt

dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekiem un

viņu ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Tiesa atzinusi par pamatotu iestādes norādīto, ka Latvijas APK 150. 3pants paredz atbildību par pamatpakalpojumu

nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekiem, atsaucoties uz noslēgtajiem dzīvojamās telpas īres līgumiem, kas pamato izīrētāju

un īrnieku tiesiskās attiecības. Savukārt, lai personu atzītu par cietušo izskatāmajā lietā, nav nepieciešams konstatēt izīrētāju

un īrnieku tiesiskās attiecības, bet gan to, vai personai ar administratīvo pārkāpumu radīts kaitējums, kā to nosaka Latvijas

APK 261.pants.

Tiesa atzinusi, ka ūdens cisternu nodrošināšana divas reizes nedēļā nav uzskatāma par aukstā ūdens piegādes

pienācīgu nodrošināšanu, jo minētā nama dzīvokļu labiekārtotības pakāpe un komunikācijas paredz, ka aukstā ūdens

piegāde notiek dzīvojamā telpā pa ūdensapgādes sistēmu.

Izvērtējusi lietas apstākļus un pārkāpuma būtību, tiesa konstatējusi, ka pārkāpums ir saistīts ar cilvēka pamattiesību -

tiesību uz dzīvokli un labvēlīgu dzīves vidi - ierobežojumiem. Nenodrošinot pamatpakalpojumus - apkuri, auksto ūdeni,

kanalizāciju, tiek ietekmēti ne vien sadzīves apstākļi, bet arī īrnieku veselības stāvoklis.

Tiesa atzinusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī

ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Vienlaicīgi tiesa atzinusi, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama noilguma dēļ.

Tiesa, izejot no lietas materiāliem un iestādes pārstāvja rakstveida paskaidrojumiem, kuros iestāde atzīst iespējamu

Latvijas APK 238. 1panta pārkāpumu, prezumējusi, ka administratīvā lietvedība uzsākta ar administratīvā pārkāpuma

protokola sastādīšanu 2014.gada 16.maijā, vietas apskates protokols DMVI-14-60 sastādīts 2014.gada 26.martā, savukārt

sākotnējais iestādes lēmums pieņemts 2014.gada 3.jūnijā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.novembra lēmumu lietā Nr.129075014/21 atcelts iestādes

2014.gada 3.jūnija lēmums Nr.D57 20-6 izskatāmajā lietā, ar kuru /pers. C/ saukts pie administratīvās atbildības, uzliekot

nauda sodu 1200 euro apmērā un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai saskaņā ar Latvijas APK 289.panta pirmās daļas

2.punktu.

Pie apstākļiem, kad lietas materiālos nav konstatējams konkrēts lēmuma par administratīvā pārkāpuma lietvedības

uzsākšanu datums, bet administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts 2014.gada 26.martā, tiesa prezumējusi, ka

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas diena ir 2014.gada 26.marts. Lietas atkārtotas izskatīšanas brīdī iestādē

2015.gada 6.janvārī bija pagājis termiņš soda piemērošanai /pers. C/.

Par minēto spriedumu cietusī /pers. B/ iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka tiesa, pieņemot nolēmumu, lietu

izvērtējusi pavirši, tendenciozi, virspusēji, pieļaujot daudzas neprecizitātes, kļūdas un izdomājumus, tāpēc uzskata tiesas

spriedumu par nepamatotu un atceļamu pilnībā.

Uzskata, ka 2014.gada 16.maijs ir datums, kad tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un no šī datuma

Administratīvā komisija ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. 2014.gada 26.marts ir vietas apskates datums,

par ko ir sastādīts vietas apskates protokols. Norāda, ka, saņemot administratīvā pārkāpuma protokolus, Rīgas domes

Administratīvā komisija mazāk nekā 30 dienu laikā izskatīja šo lietu un pieņēma lēmumu, uzliekot sodu mājas īpašniekam

par pienākumu nepildīšanu pret īrniekiem, nesniedzot apkuri un auksto ūdeni. Tika izpildītas Latvijas APK 270.panta

prasības.

Uzskata, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta 2014.gada 16.maijā un pabeigta 2015.gada 6.janvārī.

Deviņi mēneši būtu 2015.gada 16.februārī. Termiņš soda piemērošanai nebija pagājis. Uzskata, ka zīmogam uz vietas

apskates protokola par lietvedības uzsākšanu ir tikai formāls un informatīvs raksturs, kas norāda, ka administratīvā

pārkāpuma lieta ir uzsākta.

Spriedumā norādītais likuma redakcijas datums Latvijas APK 150. 3pantam neatbilst Latvijas APK norādītajam: “Par

pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām - līdz četrpadsmit tūkstoš

euro (20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)”.

Spriedumā norādīts - redakcijā no 06.07.2015.

Vērš uzmanību uz kļūdām un neprecizitātēm pirmās instances tiesas spriedumā par ar šo lietu saistītiem notikumiem

un datumiem, tajā skaitā par datumiem, kad /pers. B/ atzīta par cietušo, par apskates protokola un administratīvā

pārkāpuma protokola sastādīšanu, personām, kas piedalījās pie apskates un sastādīja apskates protokolu.

Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 26.februāra spriedumu, izskatīt lietu pēc būtības.

Par cietušās iesniegto apelācijas sūdzību /pers. C/ pilnvarotā persona /pers. F/ iesniedzis iebildumus apelācijas

sūdzībai, kas saņemti Rīgas apgabaltiesā 2016.gada 25.aprīlī un iereģistrēti ar Nr.7753.

Tiesas kolēģija konstatē, ka tiesas paziņojums par lietas pieņemšanu izskatīšanai apelācijas kārtībā rakstveida

procesā, izskaidrojot tiesības divu nedēļu laikā pieteikt noraidījumu un iesniegt viedokli par apelācijas sūdzību, lietas

dalībniekiem nosūtīts 2016.gada 29.martā.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otro daļu dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums,

uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments.

No augstāk minētā izriet, ka pēdējā viedokļa par apelācijas sūdzību iesniegšanas diena bija 2016.gada 20.aprīlis, tāpēc

iesniegtais viedoklis (iebildumi) šajā lietā netiek vērtēts.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā,

pamats tiesai pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams un ar

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses2016.gada 16.marta lēmumu apelācijas sūdzība pieņemta

izskatīšanai rakstveida procesā.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta otro daļu noraidījums tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim nav pieteikts.

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos

argumentus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pirmās instances

tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus, pamatoti atzinusi, ka Rīgas domes Administratīvās komisijas 2015.gada 6.janvāra lēmums Nr.D57 1-4 ir atceļams

un lieta izbeidzama sakarā ar to, ka ir iestājies noilgums administratīvā pārkāpuma lietā.

Vienlaicīgi tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas sprieduma motivācijā kļūdaini norādījusi, ka

administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts 2014.gada 26.martā, un tā kā lietas materiālos neesot konstatējams konkrēts

lēmums, ar kuru uzsākta administratīvā lietvedība, tas esot uzskatāms par lietvedības uzsākšanas laiku.

No lietas materiāliem viennozīmīgi izriet, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts 2014.gada 16.maijā, nevis

kā norādīts pirmās instances tiesas spriedumā- 2014.gada 26.martā ( lietas 85.lapa).

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas datumu jāuzskata datums, kurā

sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un proti, 2014.gada 16.maijs.

Tiesas kolēģija norāda, ka Latvijas APK 238. 1panta pirmajā daļā ir izsmeļoši uzskaitīti veidi, kā tiek uzsākta

administratīvā pārkāpuma lietvedība. No minētās tiesību normas izriet, ka jāpieņem lēmums par administratīvā pārkāpuma

lietvedības uzsākšanu vai jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols, vai jāfiksē lēmums rezolūcijas veidā uz

dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 26.martā sastādīts vietas apskates protokols, kas atzīstams par

dokumentu, kas satur ziņas par administratīvo pārkāpumu. Protokolā norādīts, ka apskates laikā konstatēts, ka dzīvojamā

telpā Nr. 18 nav aukstā ūdens un apkures, gaisa temperatūra +8o. Tajā pašā datumā protokolu ir apstiprinājusi Rīgas

pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja, un uzlikusi rezolūciju “Uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā”(lietas 86.lapa).

No minētā secināms, ka par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas datumu uzskatāms 2014.gada 26.marts

nevis, kā to uzskata sūdzības iesniedzēja, 2014.gada 16.maijs un uz 2015.gada 6.janvāri, kad šo lietu izskatīja Rīgas domes

Administratīvās komisija, kopš administratīvās lietvedības uzsākšanas dienas bija pagājuši deviņi mēneši, un konkrētajā

lietā lietvedība bija izbeidzama.

Apelācijas sūdzībā tās iesniedzēja norādījusi uz daudzām neprecizitātēm un, pēc viņas domām, nepareizībām pirmās

instances tiesas spriedumā. Tiesas kolēģija konstatē, ka apelācijas sūdzībā norādītās nepareizības un neprecizitātes

attiecināmas uz pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā atspoguļotajiem procesa dalībnieku paskaidrojumiem

un iebildumiem, nevis uz tiesas izdarītajiem secinājumiem sprieduma motīvu daļā, un nekādā veidā neietekmē pirmās

instances tiesas pamatoti izdarīto secinājumu par to, ka lietā ir iestājies noilgums.

Ņemot vērā minēto, pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet cietušās /pers. B/ apelācijas sūdzība

noraidāma.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto un Latvijas APK 289.21,289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesas

kolēģija

n o s p r i e d a:

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 26.februāra spriedumu atstāt negrozītu, bet cietušās /pers. B/

apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /personiskais paraksts/ L.Šteinerte

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Vīgante

Tiesnesis /personiskais paraksts/ G.Kveska