Court convicts defendant of petty theft and orders compensation for moral harm after guilty plea.

Lietas Nr. 11094041013

Lietas arhīva Nr. K30-0178-15/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 22.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Dolniece

ar sekretāri D.Incenbergu, tulku I.Novoseļcevu

piedaloties prokuroram R.Sladzevskim

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 180.panta

pirmās daļas, un

k o ns t a t ē ja :

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2013.gada 4.jūnijā, ap plkst. 16:15, /pers. A/, atrodoties skaistumkopšanas salonā “Prior”, /adrese/, nolēma izdarīt svešas kustamas mantas

nolaupīšanu.

Realizējot savu noziedzīgo nodomu /pers. A/ no žurnālu galdiņa paņēma /pers. B/ piederošu mobilo tālruni Nokia 6230i ar SIM karti, kopā Ls

30 vērtībā un devās ārā no skaistumkopšanas salona.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, summas

norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.

/pers. A/ nolaupīja /pers. B/ piederošu kustamu mantu Ls 30 vērtībā, kas atbilst 42,69 EUR.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, izdarīto vaļsirdīgi nožēloja, lūdza neizdarīt tiesas

izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi. Apsūdzētais atzina cietušās /pers. B/ pieteikto kompensāciju par morālo kaitējumu Ls 100 apmērā, kas saskaņā ar

Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 konvertējot pēc

kursa 1 euro = 0,702804 lati sastāda 142,29 EUR.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta nosacījumiem, noklausoties prokurora un cietušās viedokli, tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu viņam celtajā apsūdzībā un tiesai pēc materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā

vainu viņam izvirzītāja apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un pilnībā atzina cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju. Apsūdzētajam

izskaidrotas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir pareiza un par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais sodāms.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu, nozagtā manta atgriezta īpašniekam.

Attiecībā par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš ir Latvijas Republikas nepilsonis (lietas 42.lapa), ir deklarēta dzīvesvieta /adrese

A/ (lietas 43.lapa), agrāk vairākas reizes sodīts krimināli sodīts, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 19.novembra

spriedumu sodīts ar piespiedu darbiem uz 210 stundām, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto

sodu pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.septembra lēmuma, galīgais sods noteikts piespiedu darbi uz 280 stundām, ieskaitot

soda izciešanas termiņā aizturēšanā pavadīto laiku 2012.gada 1.jūnijā un 2013.gada 24.aprīlī. Izpildāmā soda daļa 264 piespiedu darba stundas, līdz

2015.gada 22.janvārim /pers. A/ ir nostrādājis 54 piespiedu darba stundas. Neizciestā soda daļa ir 210 stundas. VSIA “Rīgas psihiatrijas un

narkoloģijas centrs” Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatorās nodaļas uzskaitē nav (lietas 63.lapa), VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”

Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē no 2007.gada 11.jūlija ar diagnozi: atkarība no vairākām narkotiskām

vielām (opioīdi, amfetamīns). No 2006.gada 26.oktobra uzskaitē ar diagnozi: opioīdu atkarība. No 2013.gada 9.maija sastāv ilgtermiņā Metadona

farmakoterapijas programmā (lietas 62.lapa). Apsūdzētais tiesas sēdē iesniedza SIA “/nosaukums/” 2015.gada 14.janvāra izziņu Nr. I-003/2015, par

to, ka /pers. A/ strādā SIA “/nosaukums/” par būvstrādnieku (profesijas kods 9313 010) no 2013.gada 17.decembra, papildus paskaidroja, ka ir

neprecējies, apgādībā esošo personu nav, rūpējas par savu māti, ir deviņu klašu izglītība, ir ieguvis pavāra profesiju, saņem darba algu vidēji 320- 330

EUR mēnesī pēc nodokļu nomaksas, turpina ārstēties no narkotisko vielu atkarības Metadona programmas ietvaros, vienu reizi nedēļā apmeklē

narkologu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka viņš savu vainu vaļsirdīgi

atzinis un izdarīto nožēloja.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais /pers. A/, piekrītot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, vienkāršojis

tiesas procesu un paātrinājis krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un prokurores viedokli par to, ka apsūdzētajam var piemērot pamatsodu piespiedu darba veidā,

apsūdzētā un cietušās viedokli par piemērojamo sodu, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to, ka nožēloja izdarīto un izteica

apņemšanos turpmāk neizdarīt likumpārkāpumus, atlīdzināt kaitējuma kompensāciju, un ir sapratis un apzinājies izdarīto noziedzīgo nodarījumu būtību,

tiesa uzskata, ka apsūdzētajam /pers. A/ iespējams noteikt par noziedzīgo nodarījumu Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto sodu

piespiedu darba veidā, jo atzīst, ka konkrētajā gadījumā minētais sods ir nepieciešams un pietiekams, lai sodītu apsūdzēto par izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem, kā arī panāktu, lai viņš pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka apsūdzētā

izolācija no sabiedrības nav mērķtiecīga un neizraugās brīvības atņemšanas sodu. Tiesa nepiemēro apsūdzētajam naudas sodu, jo apsūdzētā atalgojums

mēnesī ir neliels. Piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības. Piespiedu darbs ir sabiedrībai

būtiski lietderīgāks nekā brīvības atņemšanas sods.

Galīgais sods /pers. A/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto

daļu daļēji pievienojot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada

19.novembra spriedumu.

2013.gada 4.jūnijā /pers. A/ aizturēts un tika atbrīvots 2013.gada 6.jūnijā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, soda piespiedu darbi izciešanas laikā ieskaitāms /pers. A/ aizturēšanas laiks no 2013.gada

4.jūnija līdz 2013.gada 6.jūnijam, kas atbilst 24 piespiedu darba stundām.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā, saglabājams līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Mantas, kurai uzlikts arests, nav.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteiks, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikto kriminālprocesa pamatprincipu par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu, kas

nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek

garantētas procesuālās iespējas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai, tiesa atzīst, ka cietušajai ir tiesības no apsūdzētā pieprasīt un saņemt

kompensāciju par morālo kaitējumu.

Tiesas sēdē pirms tiesas izmeklēšanas uzsākšanas cietusī pieteica kompensācijas pieteikumu Ls 100, kas atbilst 142,29 EUR par morālo

aizskārumu.

Lemjot jautājumu par cietušajai radīto morālā aizskāruma kaitējuma atlīdzināšanu, tiesa atzīst, ka cietušajai ir tiesības saņemt no apsūdzētā

kompensāciju par morālo aizskārumu. Tiesas ieskatā cietušās norādītā kaitējuma kompensācija par morālo aizskārumu 142,29 EUR apmērā atbilst

cietušās nodarītā kaitējuma smagumam un sekām, apsūdzētais tiesas izmeklēšana atzina cietušās pieteikto kompensāciju par morālo aizskārumu, līdz ar to

no apsūdzētā par labu cietušajai piedzenama atlīdzība 142,29 EUR apmērā par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu.

Procesuālo izdevumu nav.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.

Pamatojoties uz minēto un Kriminālprocesa likuma 240., 511., 512., 514.panta, 527.panta trešās daļas, tiesa

no s pri e da :

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, sodam, kas noteikts ar šo tiesas spriedumu daļēji pieskaitīt sodu, kas /pers. A/ noteikts ar Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 19.novembra spriedumu un galīgo sodu notiek piespiedu darbi uz 300 (trīs simts) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā /pers. A/ ieskaitīt īslaicīgās aizturēšanas laiku no 2013.gada 4.jūnija līdz

2013.gada 6.jūnijam, kas atbilst 24 (divdesmit četrām) piespiedu darba stundām, un izciesto sodu pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

2013.gada 19.novembra sprieduma 70 piespiedu darba stundas.

Soda izpildi uzdot Valsts probācijas dienesta nodaļai pēc /pers. A/ dzīvesvietas.

/pers. A/ ir pienākums 10 darbadienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās reģistrēties Valsts probācijas dienesta

struktūrvienībā.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atcelt /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, morālā kaitējuma kompensāciju 140,29 EUR (viens simts četrdesmit

euro un 29 centi) apmērā.

Lietisko pierādījumu pēc spriedums stāšanās likumīgā spēkā - telefonu Nokia 6230i uzskatīt par atdotu īpašniekam.

Spriedumu daļā par piespriesto sodu, kaitējuma kompensāciju, procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā no

pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas protestu vai sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena - 2015.gada 5.februāris.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 26.februārī.

Tiesnese S.Dolniece