Latvian Supreme Court dismisses appeal as immigration court correctly applied temporary protection criteria.

ECLI:LV:AT:2025:0328.A420108525.9.L

Lieta Nr. A420108525, SKA-542/2025

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2025.gada 28.martā

[1] Senātā saņemta pieteicēja /Persona A/ (/Persona A/) blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas

2025.gada 28.februāra lēmumu (turpmāk – pārsūdzētais lēmums), ar kuru noraidīts pieteicēja lūgums par

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2025.gada 13.janvāra lēmuma Nr. 88/2025 (turpmāk

– pārvaldes lēmums) darbības apturēšanu.

Tiesa secināja, ka nav pamata apturēt pārvaldes lēmuma, ar kuru atstāts negrozīts pieteicējam izdotais

izbraukšanas rīkojums, darbību, jo neizpildās ne pagaidu aizsardzības piemērošanas subjektīvais, ne objektīvais

kritērijs. Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs Latvijā uzturas nelikumīgi un nepastāv neviens no Imigrācijas likuma

42.pantā noteiktajiem apstākļiem, kas liegtu izdot izbraukšanas rīkojumu. Tādi apstākļi kā pieteicēja ģimenes

locekļu uzturēšanās Latvijā, pieteicēja sociālās saiknes ar Latviju, pret pieteicēju Latvijā uzsāktie kriminālprocesi

un pieteicēja paša apgalvotais par ieguldījumu Latvijas valsts izveidē un atbalstu sporta un kultūras attīstībai nav

pamats konkrētajā lietā uzskatīt, ka pārvaldes lēmums ir pirmšķietami prettiesisks.

[2] Tiesa pārsūdzētajā lēmumā ir pamatoti atsaukusies uz Senāta judikatūru un norādījusi, ka, izskatot

lūgumu par pagaidu aizsardzību lietā, kurā tiek pārbaudīts izbraukšanas rīkojuma tiesiskums, tiesai jāpārbauda

subjektīvā un objektīvā kritērija izpildīšanās, taču lūgums varētu būt apmierināms arī tad, ja tiktu konstatēts, ka

pastāv objektīvs pamats uzskatīt, ka personas dzīvība vai veselība valstī, uz kuru persona var izbraukt, varētu tikt

pakļauta reālam apdraudējumam.

Senatoru kolēģija konstatē, ka tiesa pārsūdzētajā lēmumā ir vispusīgi izvērtējusi gan subjektīvā, gan

objektīvā kritērija izpildīšanos. Pieteicēja blakus sūdzībā sniegtie argumenti nerada šaubas par tiesas izdarīto

secinājumu pareizību, un pieteicējs nav atspēkojis tiesas secinājumus pēc būtības.

[3] Pieteicējs blakus sūdzībā ir norādījis vairākus argumentus, kas neattiecas uz izskatāmo lūgumu par

pārvaldes lēmuma darbības apturēšanu. Pieteicēja ieskatā šajā lietā ir nepieciešams arī vērtēt, vai pieteicējs ir

pamatoti zaudējis Latvijas pilsonību un vai pārvalde ir pamatoti atteikusi pieteicējam piešķirt pastāvīgās

uzturēšanās atļauju un termiņuzturēšanās atļauju. Pieteicējs norāda arī uz faktu, ka viņš šobrīd cenšas iegūt Polijas

un Lietuvas pilsonību.

Tiesa šos pieteicēja argumentus vērtējusi pārsūdzētajā lēmumā un pamatoti tos noraidījusi. Senatoru

kolēģija nesaskata kļūdas vai nepareizības tiesas vērtējumā par šiem argumentiem, un arī pieteicējs blakus sūdzībā

uz tādām nav norādījis.

Vienlaikus senatoru kolēģija vērš pieteicēja uzmanību, ka minētie apstākļi patiešām nav vērtējami, izskatot

konkrēto lūgumu par pārvaldes lēmuma darbības apturēšanu, jo tie neattiecas ne uz pagaidu aizsardzības

piemērošanas subjektīvo, ne objektīvo kritēriju. Pārvaldes lēmuma pirmšķietamo tiesiskumu neietekmē iemesli,

kāpēc pieteicējam nav likumīga pamata uzturēties Latvijā, jo ir pietiekami konstatēt šāda pamata trūkumu.

Pieteicējs pats ir norādījis, ka jautājums par Latvijas pilsonības zaudēšanu ir ticis izskatīts vispārējās jurisdikcijas

tiesā, un tas nav vērtējams konkrētajā administratīvajā procesā. Turklāt, lai gan šajā lietā ir izskatāms arī jautājums

par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, šim apstāklim nav nozīmes, izskatot

konkrēto lūgumu, jo pieteicējs kā pagaidu aizsardzības līdzekli ir lūdzis tikai pārvaldes lēmuma darbības

apturēšanu. Tāpat pieteicējs nav pamatojis, kāpēc šajā lietā ir nozīme apstāklim, ka pieteicējs vēlas iegūt citu valstu

pilsonību.

[4] Pieteicējs uzskata, ka viņam nav pienākuma pamatot subjektīvā kritērija izpildīšanos (pati pieteikuma

iesniegšana norādot uz būtisku pieteicēja tiesību aizskārumu) un tiesa minēto kritēriju nemaz neesot vērtējusi.

Pieteicēja ieskatā tiesa ir nepareizi izvērtējusi pieteicēja argumentus, kas attiecas uz viņa tiesībām uz ģimenes

dzīves neaizskaramību (pieteicējs esot norādījis uz savu saikni ar Latviju, savu vecumu, kā arī Latvijas pilsonības

atņemšanas procesa norisi un citiem viņa ieskatā būtiskiem apstākļiem); neesot nozīmes faktam, ka pieteicēja mātei

ir kopēja vai ka pieteicēja māte un brālis nevēlējās atklāt amatpersonām viņa dzīvesvietu. Tāpat tiesa neesot ņēmusi

vērā, ka pastāv reāls risks, ka tiks izdots izraidīšanas rīkojums, un nav vērtējusi, vai pieteicējs vēlas braukt uz

Krieviju, ņemot vērā, ka draud karš starp Eiropas Savienību un Krieviju.

Senatoru kolēģija nepiekrīt, ka pieteicējam nebūtu pašam jāpamato subjektīvā kritērija izpildīšanās. Lai gan

tiesai ir jāievēro objektīvās izmeklēšanas princips, tas nenozīmē, ka pieteicējam nav pienākuma līdzdarboties lietas

faktisko apstākļu noskaidrošanā. Turklāt pats fakts, ka tiesā ir iesniegts pieteikums, nepierāda, ka pagaidu

aizsardzības līdzekļa nepiemērošanas gadījumā pieteicējam tiesvedības laikā varētu rasties būtisks kaitējums vai

zaudējumi, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus.

Senatoru kolēģija konstatē, ka pieteicējs ir norādījis vispārīgus apstākļus, kas neliek apšaubīt tiesas

secinājumus. Tādi hipotētiski argumenti kā cilvēku vidējā (prognozējamā) dzīvildze saistībā ar pieteicēja vecumu

vai kara iespējamība nenorāda uz pietiekami ticamu iespēju, ka tieši pieteicējam tiesvedības laikā varētu rasties

būtisks kaitējums. Arī pieteicēja sniegtie apsvērumi par viņa attiecībām ar saviem ģimenes locekļiem neatspēko

tiesas konstatēto – piemēram, fakts, ka pieteicējs maksā savas mātes kopējai, nepierāda, ka pieteicēja mātes

kopšanu būtu neiespējami īstenot, pieteicējam neuzturoties Latvijā.

Tiesa ir izvērtējusi arī izraidīšanas rīkojuma izdošanas iespējamību un ir pamatoti norādījusi, ka, personai

neizpildot izbraukšanas rīkojumā doto uzdevumu, pārvaldei vēl jāizvērtē piespiedu izraidīšanas piemērošana un

jāpārliecinās, vai personas izraidīšana nebūs pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām (pārsūdzētā lēmuma

4.punkts). Tāpat tiesa pamatoti norādījusi, ka pieteicējam nav liegts atgriezties un uzturēties Latvijā, iegūstot tam

nepieciešamo tiesisko pamatu (pārsūdzētā lēmuma 8.punkts).

Līdz ar to blakus sūdzības argumenti nenorāda uz kļūdām tiesas veiktajā subjektīvā kritērija izvērtējumā.

[5] Pēc pieteicēja domām, tiesa ir virspusēji izvērtējusi pagaidu aizsardzības piemērošanas objektīvā

kritērija izpildīšanos, kā arī atsaukusies uz nepārbaudītiem pierādījumiem un priekšlaicīgi paudusi savu viedokli

par hipotētisko un pirmšķietamo konkrētās lietas risinājumu.

Senatoru kolēģija norāda, ka objektīvais kritērijs paredz tiesas pienākumu izvērtēt, vai konkrētais lēmums ir

pirmšķietami prettiesisks (Senāta 2022.gada 28.novembra lēmuma lietā Nr. SKA‑1117/2022,

ECLI:LV:AT:2022:1128.A420259522.6.L, 6.punkts), līdz ar to šis pieteicēja arguments nav pamatots. Tāpat

senatoru kolēģija nesaskata kļūdas minētajā vērtējumā.

[6] Blakus sūdzībā ir norādīts, ka ir pieļauts Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

(turpmāk – Cilvēktiesību konvencija) 3., 8. un 14.panta, kā arī 4.protokola 2. un 3.panta pārkāpums un vispārējo

tiesību principu, tostarp labas pārvaldības principa un samērīguma principa, pārkāpums.

Senatoru kolēģija konstatē, ka pārsūdzētajā lēmumā ir veikts samērīguma un pieteicēja tiesību uz privātās

un ģimenes dzīves neaizskaramību ierobežojuma izvērtējums. Pieteicējs nav pamatojis, kā konkrētajā lietā izpaužas

spīdzināšanas aizlieguma, diskriminācijas aizlieguma un pārvietošanās brīvības pārkāpums, un senatoru kolēģija

nekonstatē minēto cilvēktiesību pārkāpumu. Attiecībā uz pieteicēju nav pārkāpts arī Cilvēktiesību konvencijas

4.protokola 3.pants, jo lietā nav strīda, ka pieteicējs nav Latvijas pilsonis. Savukārt pieteicēja norāde uz labas

pārvaldības principu ir formāla un nenorāda uz pārsūdzētā lēmuma prettiesiskumu.

Senatoru kolēģija secina, ka minētais arguments nav pamatots.

[7] Pieteicējs uzskata, ka tiesa nav ņēmusi vērā visus viņa iesniegtos paskaidrojumus, tostarp

paskaidrojumus, kuri tika iesniegti 2025.gada 27.februārī.

Senatoru kolēģija konstatē, ka pārsūdzētajā lēmumā kopumā ir ņemti vērā pieteicēja sniegtie paskaidrojumi.

Vienlaikus senatoru kolēģija vērš uzmanību, ka tiesnesis 2025.gada 28.janvāra lēmumā noteica, ka procesa

dalībnieki līdz 2025.gada 14.februārim var iesniegt papildu paskaidrojumus un lūgums par pagaidu aizsardzību tiks

izskatīts 2025.gada 28.februārī (lietas 2.–3.lapa). Senatoru kolēģija uzsver, ka administratīvā procesa dalībniekiem

ir pienākums ievērot tiesas noteiktos procesuālos termiņus, turklāt procesuālās tiesības ir jāīsteno godprātīgi.

Situācijā, kurā lietas dalībnieks ir nokavējis paskaidrojumu iesniegšanas termiņu un paskaidrojumus ir iesniedzis

vienu dienu pirms tiesneša noteiktā lēmuma sastādīšanas brīža, vēlāka atsaukšanās uz to, ka minētie paskaidrojumi

nav vērtēti, nav uzskatāma par godprātīgu procesuālo tiesību īstenošanu.

Līdz ar to arī šis arguments nav pamats atzīt pārsūdzēto lēmumu par prettiesisku.

[8] Apkopojot minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka pieteicēja blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota, un

tas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 320.1 pantam ir pamats atteikt šīs blakus sūdzības izskatīšanu.

[9] Senatoru kolēģija konstatē, ka blakus sūdzībai ir pievienots Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2025.gada 10.marta lēmums civillietā Nr. C04339508. Ņemot vērā šā lēmuma 3.punktā norādīto,

pieteicēja pilsonības zaudēšanas apstākļiem nav nozīmes, lemjot par pārvaldes lēmuma darbības apturēšanu. Līdz

ar to minētais dokuments nav pievienojams lietai. Elektroniski iesniegtais dokuments saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 114.1panta otro daļu pieteicējam netiek atdots.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt izskatīt /Persona A/ (/Persona A/) blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada

28.februāra lēmumu;

atteikt pieņemt šā lēmuma 9.punktā norādīto dokumentu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senators J. Pleps Senatore L. Slica Senatore I. Višķere