Court fully allows Latvenergo's small claims action for unpaid electricity bills and interest against a new tenant.

Lietas Nr. C07071813

Lietas arhīva Nr. C-0159-14/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2014.gada 28.februārī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese I.Silicka

ar tiesas sēdes sekretāri /pers. A/,

piedaloties prasītāja AS „Latvenergo” pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Latvenergo” maza

apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

AS “Latvenergo” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda par

patērēto elektroenerģiju Ls 451,72 un likumisko procentu Ls 83,55 piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka par elektroenerģijas piegādi dzīvojamai mājai /adrese/, prasītājai pastāvēja līgumattiecības ar

lietotāju /pers. D/. 2008.gada 11.aprīlī tika konstatēts, ka iepriekšminētajā adresē ir patērētas un neapmaksātas 8341 kWh.

Iepriekšējais maksājums veikts 2007.gada 22.jūnijā.

Elektroenerģijas patēriņš līdz 2008.gada 11.aprīlim, ko uzskaitījis komercuzskaites mēraparāts (skaitītājs) netika apmaksāts. Tika

konstatēts, ka /pers. D/, ar kuru prasītājai bija noslēgts rakstveida līgums par elektroenerģijas piegādi dzīvojamai mājai /adrese/, ir

miris /miršanas datums/, tādēļ prasītājs vērsās ar pieprasījumu Jaunjelgavas novada domē par informācijas sniegšanu par personām,

kas dzīvojamā mājā /adrese/, ir dzīvojušas un izlietojušas elektroenerģiju. Jaunjelgavas novada dome sniedza rakstveida informāciju,

ka laika posmā no 2001.gada 21.februāra /adrese/, ir reģistrēts /pers. C/.

2013.gada 8.janvārī atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu un tika dots termiņš parāda apmaksai līdz 2013.gada

7.februārim. Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu par patērēto elektroenerģiju Ls 451,72, likumiskos procentus Ls 83,55, un samaksātos

tiesas izdevumus. Lūdz noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda summas par laika

posmu no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumu Nr.413 „Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”

1.22., 158.3.punktu, 2007.gada 26.jūnija noteikumu Nr.452 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.13., 29.punktu,

2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.13., 29.punktu, Civillikuma 1432.,

1763., 1765., 1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu, Civilprocesa likuma 26.pantu, Civilprocesa likuma 30.3

nodaļu.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Rakstveida paskaidrojumu par celto prasību atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 panta pirmajai daļai, atbildētājs tiesā nav

iesniedzis.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja un sniedza paskaidrojumu atbilstoši prasības pieteikumā izklāstītajiem

apstākļiem. Papildus paskaidroja, ka par elektroenerģijas piegādi /adrese/, ilglaicīgi – no 1980.gadiem pastāvēja līgumattiecības ar

/pers. D/, ko apliecina arī abonenta kartīte. Konstatējot, ka minētajā objektā uzkrāts elektroenerģijas parāds, 2010.gadā izrakstīts

rēķins un nosūtīts /pers. D/. Brīdinājums atgriezts atpakaļ ar atzīmi, ka adresāts nav sastopams. Informācijas meklēšanu par adresātu

kavēja personas koda neesamība abonementa kartītē, tomēr informāciju par parādnieku ieguvām, kad tika noslēgts līgums ar jauno

elektroenerģijas lietotāju minētajā adresē – ar /pers. C/ pēc tās noslēgšanas /adrese/, - /pers. D/ miris /miršanas datums/Ērģemes

pansionātā, bet minētās telpas izmantojis atbildētājs, kas no 2001.gada 1.februāra deklarējis savu dzīvesvietu un reāli tur dzīvo.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nav tiesai paziņojis neierašanās iemeslu. Tiesas pavēste nosūtīta uz atbildētāja deklarētās

dzīvesvietas adresi (lietas 27.lapa). Tā kā par tiesas sēdi atbildētājam paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un nepastāv

Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez

atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies prasītāja pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ paskaidrojumus, novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst,

ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto, 2008.gada 11.aprīlī tika konstatēts, ka dzīvojamā mājā /adrese/, ir patērētas un

neapmaksātas 8341 kWh.

No lietā esošās abonenta kartītes Nr.231 (lietas 11.lapa) redzams, ka līgumattiecības par elektroenerģijas piegādi dzīvojamā mājai

/adrese/, prasītājai pastāvēja ar lietotāju /pers. D/.

Saskaņā ar prasības pieteikumā un Jaunjelgavas novada domes 2012.gada 6.decembra izziņā Nr.1-8/1142 norādīto, /pers. D/ miris

/miršanas datums/, īpašumā /adrese/, no 2001.gada 21.februāra ir reģistrēts /pers. C/ (lietas 14.lapa).

No prasības pieteikumā norādītā un paskaidrojumiem tiesas sēdē secināms, ka laika periodā no 2007.gada 11.jūnija līdz 2010.gada

13.septembrim iepriekš minētajā dzīvojamā mājā dzīvojis un elektroenerģiju lietojis atbildētājs /pers. C/ (lietas 19.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1432.pantu, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās

tiesiskajām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot, līdz ar to secināms, ka atbildētājs, ir saņēmis prasītāja sniegtos

pakalpojumus, un atzinis saistību pret prasītāju arī bez rakstveidā noslēgta līguma.

Ar lietas materiālos esošo uzziņu par veiktajiem maksājumiem, kontrolapgaitām un izlietotās elektroenerģijas parādu, rēķinu

Nr.200472002782 konstatēts, ka laika periodā no 2007.gada 1.jūnija līdz 2010.gada 20.septembrim parāds par elektroenerģiju

/adrese/, ir Ls 451,72 (lietas 9.-10., 12.lapa).

2013.gada 8.janvārī prasītājs nosūtījis atbildētājam rakstveida brīdinājumu, lūdzot veikt parāda Ls 451,72 samaksu (lietas 17.-

18.lapa).

Uz parāda izveidošanās brīdi spēkā esošo Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumu Nr..413 „Elektroenerģijas piegādes un

lietošanas noteikumi” 1.22. un 158.3.punktā, 2007.gada 26.jūnija noteikumu Nr.452 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi” un 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29.punktā noteikts

lietotāja pienākums veikt samaksu nākamā kalendārā mēneša laikā par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās

elektroenerģijas apjomu. Norēķinu periods, atbilstoši iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu 2.13.punktam, ir viens kalendāra

mēnesis.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu, ar piegādes līgumu piegādātājs apņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu.

Civillikuma 2109.pants nosaka – kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem.

Savukārt, Civillikuma 2033.pants noteic, ka pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa, kas, ja pirkums nav noslēgts uz kredītu vai

ja samaksai nav norunāti sevišķi termiņi, jāizdara tūliņ, lietu nododot, tātad tajā pašā laikā un tajā pašā vietā (..).

Tā kā atbildētājs nav veicis samaksu par piegādāto elektroenerģiju dzīvojamai mājai /adrese/, no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenams parāds Ls 451,72 apmērā.

Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā Ls 83,55 apmērā. Likumisko procentu aprēķins veikts par

laika periodu no 2010.gada 20.septembra līdz 2013.gada 20.oktobrim (lietas 5.lapa).

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma

1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka nokavējuma procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Konkrētajā gadījumā puses līgumu nav noslēgušas, līdz ar to atbildētājam ir pienākums maksāt nokavējuma procentus uz likuma, t.i.,

Civillikuma 1759.panta 1.punkta pamata.

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu līdz 2013.gada 20.oktobrim atbilstoši Civillikuma

1765.panta otrajā daļā noteiktajai likmei 6% gadā, nosakot tos 83,55 apmērā. Tiesa atzīst prasītāja aprēķinu par pamatotu, un no

atbildētāja par labu prasītājam piedzenami likumiskie procenti prasības pieteikumā norādītajā apmērā.

Sakarā ar euro kā Latvijas Republikas nacionālās valūtas ieviešanu no 2014.gada 1.janvāra, un saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības

likuma 6.pantu, konvertējot latu uz euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa, kur 1 euro atbilst 0,702804 latiem, no atbildētāja

piedzenams galvenais parāds EUR 642,74 (Ls 451,72) un likumiskie procenti EUR 118,88 (Ls 83,55).

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Prasītājs šādu lūgumu pieteicis, līdz

ar to prasītājam ir nosakāmas tiesības, atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajai daļai, saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no

galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus (..).

Prasītājs, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu Ls 80,39 (EUR 114,24) (lietas 7.lapa), kā arī samaksājis izdevumus, kas saistīti ar

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu Ls 3,76 (5,35 euro) (lietas 8., 32.lapa). Minētie tiesas izdevumi

piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..), un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei (..). Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 195., 204.1 pantu, 250.26 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “Latvenergo”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, parādu par patērēto elektroenerģiju EUR 642,74 (seši simti četrdesmit divus euro un 74 centus) (Ls 451,72), likumiskos

procentus par laika periodu no 2010.gada 20.septembra līdz 2013.gada 20.oktobrim EUR 118,88 (viens simts astoņpadsmit euro un

88 centus) (Ls 83,55), valsts nodevu EUR 114,24 (viens simts četrpadsmit euro un 88 centus) (Ls 80,29), un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 5,35 (piecus euro un 35 centus) (Ls 3,76), kopā EUR 881,21 (astoņi simti astoņdesmit vienu euro un 21

centu) (Ls 619,32).

Noteikt akciju sabiedrībai „Latvenergo” tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas EUR 642,74

(Ls 451,72) no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit)

dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 3.marta, kasācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese I.Silicka