Court upheld police penalty for two simultaneous traffic violations combined under one fine.

Lietas arhīva Nr. 1A-1213-20/5

ECLI:LV:RIRT:2020:1028.1A33121320.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 28.oktobrī

Rīgas rajona tiesa, tiesnese A.Briede, rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – Iestāde) 2020.gada 30.jūnija lēmumu Nr.945 (turpmāk – Lēmums).

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas rajona tiesā 2020.gada 21.jūlijā saņemta /pers. A/ (turpmāk - Sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Iestādes Lēmuma atcelšanu. Ar Rīgas

rajona tiesas 2020.gada 23.jūlija lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā tiesvedība.

[2] 2020.gada 4.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC702728 par to, ka 2020.gada 2.jūnijā plkst.21.13 (izsaukuma laiks)

Jūrmalā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Renault Master, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Lienes ielu un pie nama Nr./numurs/

nepārliecinājās par manevra drošību, kā rezultātā uzbrauca šķērslim – žogam un žoga stabam, bojājot tos, pēc kā pārkāpjot noteikto kārtību, ceļu

satiksmes negadījuma vietu atstāja.

Pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) 57., 41., 100.punkta prasības, Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) 19.panta trešā

daļa, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta četrpadsmitajā daļā un 149.16panta

piektajā daļā un piemērots naudas sods 200 euro apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 mēnešiem.

[3] Nepiekrītot 2020.gada 4.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolam Nr.PC702728, ar kuru piemērots sods, Sūdzības iesniedzējs to

pārsūdzēja Iestādē.

[4] Ar Iestādes Lēmumu labota administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC702728 pieļautā pārrakstīšanās kļūda no “Ceļu satiksmes likuma 41.,

57. un 100.punktā, kā arī Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešās daļas pārkāpuma” uz “Ceļu satiksmes likuma 39., 57. un 100.punktā, kā arī Ceļu

satiksmes likuma 19.panta trešās daļas pārkāpumu”; pārējā daļā administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC702728 atstāts negrozīts, bet /pers. A/

sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīti šādi apsvērumi.

[4.1] Ceļu satiksmes negadījums, uzbraukums šķērslim, kura rezultātā tika bojāts žoga betona stabs, noticis Jūrmalā iepretim Lienes ielas namam

Nr./numurs/.

Lietā nav strīda, ka 2020.gada 2.jūnijā Jūrmalā /pers. A/ vadīja Renault Master pa Lienes ielu un virzoties gar Lienes ielas namu Nr./numurs/,

aizķēra žoga betona stabu.

Vērtējot lietas materiāliem pievienotās fotogrāfijas, secināms, ka žoga betona stabam fiksēti tāda veida bojājumi, kas pēc sava rakstura un

augstuma no zemes atbilst Renault Master fiksētiem bojājumiem uz labās puses aizmugurējās sānu daļas, turklāt uz žoga betona staba, kā arī pie tā

fiksēti zilas krāsas uzslāņojumi un lauskas, kas pēc krāsu toņa vizuāli sakrīt ar Renault Master krāsu toni. Vienlaikus notikuma vietā fiksēta plastmasas

uzlika, kas pēc savas konstrukcijas atbilst Renault Master iztrūkstošai (nolauztai) plastmasas uzlikai un labās puses aizmugurējās sānu daļas pie riteņa

arkas.

[4.2] /pers. A/ sniegtās liecības vērtējamas kritiski, tās tendētas, lai radītu pretrunas (šaubas) par lietas faktiskiem apstākļiem, ar mērķi izvairīties no

administratīvās atbildības, turklāt tās ir pretrunā lietas faktiskiem apstākļiem. Renault Master vadītāja /pers. A/ rīcība pēc negadījuma, atstājot notikuma

vietu, bija apzināta un ar nodomu, jo viņam, ņemot vērā žoga betona stabam un Renault Master fiksētos bojājumus, dotais negadījums bija jāuztver kā

ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā bojāta trešās personas manta, līdz ar ko pēc negadījuma arī jārīkojas atbilstoši CSN 39.punkta prasībām.?

[4.3] Administratīvā pārkāpuma protokolā un pieņemtajā lēmumā lietā Nr.PG702728 pieļauta pārrakstīšanas kļūda, proti, norādīts, ka /pers. A/,

izraisot ceļu satiksmi negadījumu, pēc kā atstājot notikuma vietu, nav rīkojies atbilstoši CSN 41., 57. un 100.punkta, kā arī Ceļu satiksmes likuma

19.panta trešās daļas prasībām, taču no lietas materiāliem nepārprotami (tajā skaitā arī no administratīvā pārkāpuma protokolā un pieņemtā lēmumā lietā

Nr.PG70272l fiksētās pārkāpuma būtības) izriet, ka /pers. A/ nav rīkojies atbilstoši CSN 39., 57. un 100.punkta, kā arī CSL 19.panta trešās daļas

prasībām.

Administratīvā pārkāpuma protokolā un pieņemtajā lēmumā lietā Nr.PG702728 ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, kas pieņemto lēmumu

neietekmē pēc būtības. Kā atzinis Senāta Administratīvo lietu departaments, ne katra kļūda, kura pieļauta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedībā, ir

pamats administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai. Ja kļūda ir nebūtiska un nevarēja novest pie nepareiza lēmuma pieņemšanas, tās dēļ lēmums par

personas saukšanu pie administratīvās atbildības nav atceļams (skat. 2007.gada 5.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-317 15.punktu).

Iestāde konstatē, ka dotajā gadījumā Renault Master vadītājs /pers. A/, izraisot ceļu satiksmes negadījumu, pēc kā atstājot notikuma vietu, nebija

rīkojies atbilstoši CSN 39., 57. un 100.punkta, kā arī CSL 19.panta trešās daļas prasībām, līdz ar ko inspektora A.Ruskuļa pieņemtais lēmums lietā

Nr.PG702728 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.4panta četrpadsmito daļu un 149.16panta piekto daļu ir

tiesisks un pamatots un nav saskatāms neviens likumīgs iemesls, lai pieņemto lēmumu atceltu.

[4.4] LAPK 35.panta otrā daļa paredz, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena

un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Tātad /pers. A/ kā

galīgais sods ir piemērojams administratīvais sods LAPK 149.16panta piektās daļas sankcijas ietvaros par CSN 39.punkta pārkāpumu.

Ņemot vērā administratīvā soda piemērošanas mērķi, turklāt lietas materiālu izskatīšanas gaitā netiek konstatēti apstākļi, kas mīkstina /pers. A/

atbildību par administratīvo pārkāpumu, secināms, ka /pers. A/ saskaņā ar LAPK 149.16panta piekto daļu piemērotais administratīvais sods, naudas

sods 200 euro, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 mēnešiem, atbilst /pers. A/ izdarītā pārkāpuma raksturam, kā arī soda piemērošanas

mērķim un nav konstatēts pamats tā grozīšanai.

[5] Nepiekrītot 2020.gada 30.jūnija Lēmumam, Sūdzības iesniedzējs vērsās Rīgas rajona tiesā, Lēmumu pārsūdzot pilnā apjomā.

[5.1] Sūdzības iesniedzējs strādā SIA “Venden”. 2020.gada 2.jūnijā, ap plkst.16.50, brauca ar transportlīdzekli Renault Master (kravas

mikroautobuss) pie klientes /adrese/ uzstādīt ūdens lietošanas iekārtu. Piebraucamais ceļš pie dzīvojamās ēkas ir šaurs, kā rezultātā ceļa nelielajā līkumā

ar transportlīdzekļa labo sānu pasažiera pusē aizskāra betona žoga stabu. Izkāpjot no transportlīdzekļa, konstatēja, ka žoga stabs neskarts atrodas tam

paredzētajā vietā un turpina pildīt savas funkcijas, proti, balstīt žogu.

[5.2] Kamēr atradās pie klientes, apmēram, 10-15 minūtes, no dzīvojamās ēkas, kurai pieguļ žogs, nevienu personu nemanīja, kā arī neviena

persona sakarā ar notikušo pie viņa, /pers. A/, nepienāca un neizteica jebkādus iebildumus. Ievērojot minēto, un to, ka CSN 43.punkta noteiktajā

kārtībā, negadījumā tika iesaistīts tikai viņa vadītais transportlīdzeklis, nebija cietuši cilvēki un nebija nodarīti bojājumi trešās personas mantai, atstāja

negadījuma vietu, neziņojot par to policijai. No foto fiksācijas vizuāli secināms, ka tas ir vecs žoga stabs. Secina, ka abu stabu defekti radušies jau

iepriekš, citu, no /pers. A/ neatkarīgu darbību rezultātā.

[5.3] Valsts policijā, Gaujas ielā 15, Rīgā pie ēkas pieguļošajā teritorijā satikās ar inspektoru A.Ruskuli paskaidrojumu sniegšanai. Kad bija

uzrakstījis paskaidrojumu, inspektors to paņēma un uz 10-15 minūtēm atstāja /pers. A/, lai sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu. Apstāklis, ka

inspektors salīdzinoši neilgā laika posmā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, liecina par Valsts policijas darbinieka selektīvu un tendenciozu

izpratni par notikušo, nespēju vai nevēlēšanos objektīvi izvērtēt radušos situāciju un viņa rīcībā esošos pierādījumus. Nav maznozīmīgs fakts, ka

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir tieši nepieciešamas amata pienākumu izpildei un amata algas saņemšanai, tādējādi vērtējams arī šāda lēmuma

pieņemšanas samērīgums un nozīmīgums faktiskajā situācijā.

[5.4] Ceļu satiksmes negadījuma vietā 2020.gada 2.jūnijā Lienes ielā pie nama Nr./numurs/ atradās tikai viņa, /pers. A/, vadītais transportlīdzeklis.

Turklāt pretēji administratīvā pārkāpuma protokolā PG702728 norādītajam, vienīgais šķērslis, kuru aizskāra (nevis uzbrauca) ar transportlīdzekļa labo

sānu pasažiera pusē, bija žoga stabs. Notikuma vietu neatstāja bez pienācīgas situācijas novērtējuma. Apskatot žoga stabu, konstatēja, ka tam nav /pers.

A/ darbību rezultātā radušos bojājumu, tāpēc uzskatīja, ka nekādus zaudējumus neveiklais manevrs nav radījis.

Apskatot transportlīdzekli, tā labo sānu pasažiera pusē, uz tā redzami iepriekš pastāvējuši virsbūves defekti, jo konkrētais transportlīdzeklis ir

nomāts, proti, to ir izmantojušas arī citas personas un, saņemot no katra nomnieka atpakaļ transportlīdzekli, Lēmumā nav izvērtēts un pierādīts, kurā brīdī

un kādā apjomā radušies bojājumi žoga stabam, vai tie pastāvējuši jau iepriekš. No administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem foto uzņēmumiem redzams,

ka stabam nav tāda slīpuma, kas liecinātu par notikušu ceļu satiksmes negadījumu - uzbraukšana žoga stabam, kā rezultātā radies zaudējums trešās

personas mantai.

[5.5] Lēmumā deklaratīvi norādīts, ka žoga betona stabam fiksēti tāda veida bojājumi, kas pēc sava rakstura un augstuma no zemes atbilst manis

vadītajam transportlīdzeklim fiksētiem bojājumiem uz tā labā sāna aizmugurējās sānu daļas. Administratīvā pārkāpuma lietā nav pierādījumu, ka tika

veikta uz žoga staba esošās zilas krāsas uzslāņojumu un lausku atbilstība /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa krāsu tonim. Toņa vizuāla novērtēšana nevar

tikt vērtēta kā pietiekams pierādījums.

Bez ievērības nevar palikt fakts, ka lēmumā, /pers. G/ paskaidrojumā norādīts, ka tika salauzts viņa sētas žoga stabs. No minētā paskaidrojuma

vajadzētu secināt, ka žoga stabam salaušanas darbību rezultātā būtu jābūt sadalītam vismaz divās daļās. Kā arī vadītais transportlīdzeklis aizskāra žoga

stabu. Lēmumā ir vērtēts tikai žoga stabs un nevis kopā ar žogu, un nav vērtēts, vai /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis uzbrauca vai aizskāra žogu, žoga

stabu vai abus.

[5.6] Nepiekrīt Iestādes lēmumā norādītajam, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PG702728 norādītais atbildības pamats CSN cita starpā

41.punkts, ir pārrakstīšanās kļūda, kas nemaina lietas būtību un tā labojama uz minēto noteikumu 39.punktu.

Norādot lēmumā jaunus būtiskus apstākļus, uz kuriem pamatoti secinājumi, nepārprotami tiek mainīta sākotnējā lēmuma būtība un tādēļ šādu

lēmumu nekādā veidā nevar atzīt par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labojumu LAPK 278.1panta trešās daļas izpratnē. Lemjot par

kļūdas labošanu, Iestāde pieļāvusi rupju procesuālu pārkāpumu un arī ievērojami ierobežojusi viņa, kā pie administratīvās atbildības saucamās personas,

tiesības uz aizstāvību. Šādos apstākļos lēmums viennozīmīgi atzīstams par prettiesisku.

[5.7] Lai atzītu, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums atbilstoši CSL 1.panta 7.punktam, no likumā minētās definīcijas izriet, ka ir nepieciešams

konstatēt ne tikai nelaimes gadījumu ceļu satiksmē, bet arī citus definīcijā norādītos apstākļus. Konkrētajā lietā – nodarītos zaudējumus mantai.

Lai /pers. A/ sauktu pie likumā noteiktās atbildības, ir nepieciešams pierādīt viņa vainu ar pārliecinošiem pierādījumiem, kas izslēdz saprātīgas

šaubas par vainu konkrētā pārkāpuma izdarīšanā. Izlemjot jautājumu par vainu, jāievēro nevainīguma prezumpcija.

Konkrētajā gadījumā nevar konstatēt, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums. Viņam, kā pie administratīvās atbildības saucamajai personai, bija

pilnīgas tiesības doties prom no vietas, kur notika transportlīdzekļa saskare ar žoga stabu, jo tā rezultātā žoga stabs netika deformēts un netika konstatēti

viņa darbības rezultātā radušies zaudējumi žoga staba īpašniekam.

Administratīvā pārkāpuma lietā nav noskaidrots, vai bojājumi nodarīti tādā izpratnē, kas radījuši nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus. Lietā

trūkst administratīvā pārkāpuma objekta – ceļu satiksmes negadījumā cietušā žoga staba īpašnieka. Nevar uzskatīt, ka ir izdarījis LAPK 149.4panta

četrpadsmitajā daļā un 149.16panta piektajā daļā paredzētos administratīvos pārkāpumus.

Tiesu praksē nostiprināta atziņa, ka, nenoskaidrojot mantai nodarītos zaudējumus un īpašnieku, nav pienācīgā kārtībā konstatēti trešās personas

mantai nodarītie bojājumi un tikai norāde, ka manta bojāta, nav pietiekama, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK

149.16panta piekto daļu.

[5.8] Lēmumā nav sniegts tiesisks novērtējums, kā arī aprakstīti un analizēti pierādījumi, uz kuriem būtu pamatots lēmums par administratīvā soda

uzlikšanu.

Valsts policijas darbinieks, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu PG702728 un pieņemot lēmumu par saukšanu pie administratīvās

atbildības, nav novērtējis lietā iegūtos pierādījumus un /pers. A/ sniegtos paskaidrojumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem un taisnības principiem, uz lietas

materiālos fiksētiem faktiem un ziņām. Lēmumā nav izvērtēts, vai zaudējums žoga staba īpašniekam nav radies iepriekš.

Pastāv pamatotas šaubas par /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kuras nav iespējams novērst. Visas šaubas tulkojamas par labu

personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības un saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz, jo

notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Motīvu daļa

[6] Saskaņā Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmo un ceturto daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to

saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma,

kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Savukārt šā likuma pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma

spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. LAPK normas piemērojamas līdz attiecīgās

administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Iestādes Lēmums pieņemts pirms Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, tādējādi lietas izskatīšana iestādē ir pabeigta pēc LAPK

normām.

Sūdzība saņemta tiesā pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās un turpmākajā procesā, tas ir, procesā tiesā, piemērojamas

Administratīvās atbildības likuma procesuālās normas un ņemamas vērā LAPK normas uz pārkāpuma konstatēšanas un Lēmuma pieņemšanas brīdi.

[7] Tiesa, novērtējot pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to

kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, atzīst, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

Tiesa, pārbaudījusi Iestādes Lēmuma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama.

Iestādes Lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti saskaņā ar LAPK normām. Iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus,

atzina, ka Sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.4panta četrpadsmitajā un 149.16panta piektajā daļā

minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmumā labotā kļūda, norādot citu CSN punktu, proti, 41.punkta vietā norādīts pārkāptais 39.punkts, atbilst notikuma

faktiskajiem apstākļiem, nerada šaubas par notikušo, neaizskar Sūdzības iesniedzēja tiesības un nav ietekmējis pieņemtā lēmuma būtību.

[8] No lietas materiāliem izriet, ka 2020.gada 2.jūnijā Jūrmalā, /pers. A/, vadot transportlīdzekli Renault Master, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, pa Lienes ielu pie nama Nr.9 nepārliecinājās par manevra drošību, kā rezultātā uzbrauca šķērslim – žogam un žoga stabam bojājot

tos, pēc kā /pers. A/ atstāja ceļu satiksmes negadījuma vietu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, izdarot LAPK 149.4panta četrpadsmitajā

daļā un 149.16panta piektajā daļā paredzētos pārkāpumus.

[9] Lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ 2020.gada 2.jūnijā vadīja transportlīdzekli Renault Master, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, Jūrmalā, pa Lienes ielu. Sūdzības iesniedzējs apstrīd, ka izraisīja ceļu satiksmes negadījumu un pēc tam atstāja notikuma vietu, pārkāpjot likumā

noteikto kārtību.

Tiesa atzīst, ka nepastāv šaubas par /pers. A/ vainu. Lietā ir iegūti pietiekami, ticami un attiecināmi pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais

Iestādes Lēmums.

[9.1] No /pers. A/ rakstveida paskaidrojuma izriet, 2020.gada 2.jūnijā ap plkst.16.50 brauca ar transportlīdzekli Renault Master pie klientes

/adrese/. Piebraucamais ceļš pie mājas ir šaurs, kā rezultātā nelielajā ceļa līkumā ar transportlīdzekļa labo sānu pasažiera pusē aizskāra betona žogu,

stabu, izkāpjot no transportlīdzekļa, konstatēja, ka žoga stabs neskarts atrodas tam paredzētajā vietā un turpina pildīt savu funkciju. 10-15 minūšu laikā,

kamēr atradās pie klientes, no dzīvojamās ēkas, kurai pieguļ žogs, nevienu personu nemanīja, kā arī neviena persona nepienāca un neizteica nekādus

iebildumus, tāpēc saskaņā ar CSN 43.punktu atstāja negadījuma vietu.

[9.2] No /pers. G/ paskaidrojuma izriet, ka 2020.gada 2.jūnijā ap plkst.18.00 kaimiņš paziņoja, ka salauzts stabs /pers. G/ sētai, kurš pirms tam

bija neskarts.

[9.3] /pers. J/ savā paskaidrojumā norādīja, ka pasūtīja “Venden” ūdeni, 2020.gada 2.jūnijā ap 17.00 kurjers to piegādāja. Ap plkst.20.00 satika

kaimiņu, kurš parādīja, ka ir bojāts žogs.

[9.4] Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.NK035562 norādīts, ka 2020.gada 2.jūnijā plkst.21.13 (izsaukuma laiks) Jūrmalā

nenoskaidrots vadītājs, vadot nenoskaidrotu automašīnu pa Lienes ielu, bojāja žogu, stabu teritorijai Lienes ielā /numurs/ un no notikuma vietas aizbrauca

pārkāpjot noteikto kārtību. No notikuma vietas izņemta plastmasas uzlika un krāsas paliekas.

[9.5] No transportlīdzekļa Renault Master, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2020.gada 4.jūnija apskates protokola izriet, ka

transportlīdzeklim konstatēti bojājumi – labais aizmugurējais spārns, labās aizmugurējās durvis, redzami virsbūves sašķiebumi – deformācija un

skrāpējumi.

[9.6] Notikuma vietā uz žoga betona staba tika fiksēts zilas krāsas uzslāņojums, kas pēc krāsu toņa vizuāli sakrīt ar Renault Master krāsu toni, kā

arī notikuma vietā atrastā plastmasas uzlika pēc savas konstrukcijas atbilst Renault Master iztrūkstošai (nolauztai) plastmasas uzlikai un labās puses

aizmugurējās sānu daļas pie riteņa arkas.

Tiesa atzīst, ka sūdzībā norādītais, ka, ja /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis Renault Master būtu ietriecies žoga betona stabā, tad

transportlīdzeklim būtu bijuši tādi virsbūves bojājumi, kuru novēršanai būtu jāvēršas auto servisā, ir tikai Sūdzības iesniedzēja subjektīvais viedoklis ar

mērķi izvairīties no atbildības.

[10] Sūdzības iesniedzēja uzskats, ka pēc uzbraukuma žoga stabs neskarts atrodas tam paredzētajā vietā un turpina pildīt savu funkciju, ir tikai viņa

subjektīvais viedoklis un nenozīmē, ka viņš nav radījis zaudējumus žoga staba īpašniekam. Kā izriet no lietā esošajiem fotoattēliem, lai arī žoga betona

stabs atrodas savā vietā, tas tomēr ir deformēts. Tiesai nav pamata neticēt /pers. G/ paskaidrojumā norādītajam, ka stabs pirms tam bija neskarts.

Kā izriet no fotoattēliem, tad gan uz žoga betona staba ir redzamas zilas krāsas paliekas, gan zālē ir redzama zilas krāsas atlūza, līdz ar ko tiesas

ieskatā Sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis nav tikai aizskāris betona stabu kā tas norādīts sūdzībā, bet gan uzbraucis tam virsū.

[11] Tiesas ieskatā sūdzībā norādītie apstākļi par grūtībām saistībā ar šauro piebraukšanas ceļu neatbrīvoja Sūdzības iesniedzēju no pienākuma

rīkoties tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Turklāt, ņemot vērā transportlīdzekļa bojājumus

un žoga betona staba bojājumus, Sūdzības iesniedzējam bija jākonstatē notikušais un jārīkojas CSN noteiktajā kārtībā, jādara viss iespējamais, lai

negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, nekavējoties par ceļu satiksmes negadījumu jāpaziņo policijai.

[12] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav ievērotas likuma prasības, jo vispirms jānosaka sods par katru administratīvo pārkāpumu un tikai tad

sods, atbilstoši LAPK 35.panta otrās daļas prasībām.

Tiesa nepiekrīt Sūdzības iesniedzējam un norāda, ka konkrētajā gadījumā Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis divus administratīvos pārkāpumus

vienlaicīgi, tos izskatīja viena un tā pati institūcija (amatpersona), līdz ar ko Sūdzības iesniedzējam sods ir noteikts atbilstoši LAPK 35.panta otrajai daļai,

administratīvais sods uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

[13] Kā norādījusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2016.gada 14.aprīļa spriedumā lietā Nr.104AA-0367-16/28 tiesa nevar izlemt

konkrētās lietas apstākļus, vērtējot vienīgi sūdzībā norādīto un paļaujoties uz tajā norādīto apgalvojumu patiesumu, pretējā gadījumā katrs

tiesībsargājošās iestādes personai izdots nelabvēlīgs lēmums būtu atceļams pie apstākļiem, kad persona izvirza notikušo apstākļu sev izdevīgu versiju,

kas, viņaprāt, ir ticama un pieļaujama, tomēr ar lietā esošajiem materiāliem nav pierādāma.

Fakts, ka persona, kas ir saukta pie administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot

par pamatu, lai atceltu Iestādes Lēmumu.

[14] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis,

ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skatīt Senāta 2010.gada 11.marta

sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos

secinājumus.

Tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzējam administratīvais sods piemērots atbilstoši sankcijai, pamatoti un tiesiski. Iestādes Lēmums atbilst LAPK

noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas. Iestādes Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un

atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2020.gada 30.jūnija lēmumu Nr.945 un noraidīt /pers. A/

sūdzību.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 28.oktobrī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Briede