Court partially allows pension claim by ordering agency to recalculate benefits based on new insurance period facts.

NORAKSTS Lieta Nr.A420406111 A-01236-12/7

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2012.gada 26.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Juškeviča, piedaloties pieteicējai V.S. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvēm T.A. un A.M., atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz V.S. pieteikumu par labvēlīgāka administratīva akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 14.septembrī V.S. (turpmāk arī – pieteicēja) vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) Rīgas pilsētas Zemgales reģionālajā nodaļā ar iesniegumu par vecuma pensijas un tās piemaksas piešķiršanu no 2009.gada 29.septembra (lietas 19.lapa).

1.lappuse no 13 [2] Ņemot vērā iesniegumu, tam pievienotos dokumentus un VSAA rīcībā esošo informāciju par V.S. apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim un iemaksu periodiem pēc 1996.gada 1.janvāra, VSAA Rīgas pilsētas Zemgales reģionālās nodaļa: 1) ar 2010.gada 21.septembra lēmumu Nr.36181 V.S. piešķīra vecuma pensiju no 2009.gada 1.oktobra Ls 207,86 mēnesī, piemērojot ienākuma nodokļa atvieglojumu kā 3.grupas invalīdei. Pensijas apmērs noteikts par kopējo darba stāžu 42 gadi, 6 mēneši un 24 dienas (lietas 20.-22.lapa); 2) ar 2010.gada 21.septembra lēmumu Nr.36182 V.S. piešķīra piemaksu no 2009.gada 1.oktobra pie valsts pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim (par 29 gadiem) Ls 20,30 mēnesī (lietas 23.lapa).

[3] Izskatot V.S. apstrīdēšanas iesniegumu, VSAA ar 2010.gada 15.novembra lēmumu Nr.11-8/13616 (turpmāk – Lēmums, lietas 5.-6.lapa) atstāja negrozītus apstrīdētos lēmumus, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 1.panta 1.punktu apdrošināšanas stāžs ir pilnos gados izteikts laika periods. Šā likuma pārejas noteikumu 1.punkts noteic, ka Latvijas pilsoņiem līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, un 2.punkts noteic, ka no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, kuros ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt 7.punkts noteic, ka apdrošināšanas stāžā, tiek ieskaitīti periodi, kas pierādīti ar attiecīgiem dokumentiem (darba grāmatiņa, darba līgumu grāmatiņa un citi dokumenti, kas liecina apdrošināšanas stāžu (izziņas, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti)). Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 9.panta pirmo daļu valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, savukārt otrās daļas 2.punkts noteic, ka, aprēķinot vecuma pensiju, apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumu Nr.230 „Noteikumi valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.230) 14.punktu par nestrādājošiem invalīdiem pensiju apdrošināšanai (ne ilgāk kā līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas) tiek veiktas obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta – 20 procentu apmērā no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50 procentiem. Savukārt likuma „Par valsts pensijām” 10.pants noteic, ka apdrošināšanas stāžu apliecina VSAA uzkrātie dati, kas apliecina apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu.

2.lappuse no 13 [3.2] Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 12.panta pirmās daļas noteikumiem un pārejas noteikumu 13.punktu pensijas apmērs aprēķināts pēc formulas: P = (Ks+K) : G, kur sākuma kapitāls (Ks) noteikts pēc formulas: Vi x As x 0.2 x 12. Tā kā pieteicējas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim ir mazāka par vidējo iemaksu algu valstī laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim, tad saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 33.punktu Vi ir 48 mēnešu valstī noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga iepriekšminētajā periodā, t.i., Ls 557,62.

Pieteicējas apdrošināšanas stāžs (As) par periodu līdz 1995. gada 31. decembrim ir 29 gadi. Tādējādi Ks ir 557,62 x 29 x 0,2 x 12 = 38810,35 Ls. Apdrošinātās personas aktualizēto pensijas kapitālu (K) veido pieteicējas personīgajā kontā reģistrētās apdrošināšanas iemaksu summas un ikgadējais kapitāla pieaugums no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim. Pieteicējas uzkrātais pensijas kapitāls (K) no 1996.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.augustam ir Ls 7161,02. Saskaņā ar Ministru Kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1046 „Noteikumi par vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem” pieteicējai 62 gadu vecumā laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (G), ir 18.43.

Tādējādi P ir Ls 207,86 ((38810,35+ 7161,02): 18,43 : 12). [3.3] Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41. un 55.punktā noteikts, ka vecuma pensijas saņēmējiem tiek piešķirta piemaksa par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, un piemaksas apmērs ir ne mazāks par 70 santīmiem. Ministru kabineta 2008. gada 16.decembra noteikumu Nr.1024 „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas” (turpmāk – Noteikumi Nr.1024) 5.punkts noteic, ka piemaksas aprēķināšanā ņem vērā apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, par kuru ir aprēķināta pensija un pilno gadu skaitu reizina ar Ls 0,70.

Līdz ar to pieteicējai pamatoti par apdrošināšanas stāža 29 gadiem noteikta piemaksa Ls 20,30 apmērā. Noteikumu Nr.1024 4.punkts noteic, ka piemaksa pie vecuma pensijas nav vecuma pensijas sastāvdaļa, līdz ar to nav pamata to iekļaut vecuma pensijā, kā to norāda pieteicēja. [3.4] Attiecībā uz pieteicējas lūgumu koriģēt vecuma pensiju divas reizes gadā sakarā ar cenu pieaugšanu, atbildētāja norādīja, ka saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 15.punktu, valsts pensijas 2009.gadā un 2010.gadā netiek pārskatītas.

3.lappuse no 13 [4] 2010.gada 22.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.S. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un vēlāk tika iesniegti vairāki tā papildinājumi, kuros lūgts uzdot VSAA par pienākumu veikt pensijas pārrēķinu. Pieteicēja norāda, ka apdrošināšanas stāžs līdz 1996.gadam nosakāms 30 gadi, nevis 29 gadi. Darba stāžā ieskaitīts mācību periods 4,8 gadi, bet pieteicēja uzskata, ka jāieskaita 5 gadi, jo viens mēnesis tika dots atvaļinājumam, kura laikā pieteicēja strādāja, ko var apliecināt liecinieki. Tāpat tiek lūgts iekļaut pensijā piemaksu par stāžu, kā arī veikt pārrēķinu par invaliditātes periodu no 1999.gada, kā arī lūgts indeksēt pensiju ik gadus. Pieteikumā ietverti pieteicējas apsvērumi, ka pensijas aprēķina formula nav taisnīga.

[5] Atbildētāja tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, papildus paskaidrojot sekojošo. [5.1] Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka aprēķinā nav ņemts vērā laika posms, kad viņa saņēmusi invaliditātes pensiju, atbildētāja paskaidro, ka šis periods ir iekļauts pensijas aprēķinā, nosakot pieteicējas uzkrāto pensijas kapitālu (pensijas aprēķina formulā apzīmēts ar „K” – apdrošinātās personas aktualizētais pensijas kapitāls) par periodu no 1996.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.augustam. [5.2] Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka mācību periods, laikā, kad viņa studējusi augstskolā, skaitījies no 1.septembra līdz 1.septembrim, t.i., 5 gadus (nevis 4,8 gadus, kad izdots diploms), atbildētāja paskaidro, ka saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkta ceturto apakšpunktu līdz 1990.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināts mācību

laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet

ne vairāk par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi. Atbildētājs pieteicējas apdrošināšanas stāžā ir ieskaitījis mācību periodu no 1965.gada 1.septembra līdz 1970.gada 1.jūlijam, ko apliecina pieteicējas iesniegtais dokuments – 1970.gada 1.jūlijā izsniegtais Pētera Stučkas Latvijas valsts universitātes diploms Nr.787901.

[6] Tiesas sēdēs pieteicēja pieteikumu uzturēja un sniedza paskaidrojumu, balstoties uz pieteikumā minētajiem apsvērumiem. Lūdza konstatēt apdrošināšanas stāžu un tam pielīdzināto periodu sakarā ar mācībām, darbu /medicīnas iestāde/ un bērnudārzā, ka arī palīgsaimniecībā. Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā minētajiem apsvērumiem, lūdza to noraidīt. Lietā iegūtas L.R. un O.H. liecības.

4.lappuse no 13 Motīvu daļa

[7] Tiesa, novērtējusi administratīvā procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, atzīst, ka pieteikums ir daļēji pamatots.

[8] Tiesa, izvērtējusi pieteicējas pieteikumu un tā papildinājumus, secina, ka pieteikums tiesā ir iesniegts par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu (vecuma pensijas un piemaksas pārrēķināšanu), kura ietvaros arī pārbaudāms (konstatējams) pieteicējas papildus norādītais darba un tam pielīdzinātais periods, kas veido apdrošināšanas stāžu. Attiecībā uz gadījumiem, kad persona vēršas tiesā ar prasījumu par administratīvā akta izdošanu, administratīvo tiesu judikatūrā konsekventi atzīts, ka, izlemjot šādu prasījumu, tiesai pašai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies. Tādējādi, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu vai nav (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA-118/2007 10.punktu).

[9] Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 10.pantu apdrošināšanas stāžu apliecina VSAA uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu. Proti, atbilstoši šai normai no 1996.gada 1.janvāra VSAA ir tiesīga izmantot tikai VSAA uzkrāto informāciju par apdrošināšanas iemaksām. Savukārt apdrošināšanas stāžam pielīdzināmos periodus, kas uzkrāti līdz likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās brīdim – 1996.gada 1.janvārim, noteic šā likuma pārejas noteikumi. Lietā ir strīds par to, vai iestāde pamatoti pieteicējas apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim noteikusi 29 gadus. Proti, pieteicējas ieskatā viņas apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gada 31.decembrim sastāda 30 gadus.

[10] Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktu Latvijas pilsoņiem līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu. Līdz 1990.gada 31.decembrim darbam tiek pielīdzināts mācību laiks

5.lappuse no 13

augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet ne

vairāk par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi (1.punkta 4.apakšpunkts). Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.punktu no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, kuros ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 7.punkts noteic, ka apdrošināšanas stāžā, tiek ieskaitīti periodi, kas pierādīti ar attiecīgiem dokumentiem (darba grāmatiņa, darba līgumu grāmatiņa un citi dokumenti, kas liecina apdrošināšanas stāžu (izziņas, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti)). Detalizētāku apdrošināšanas stāža pierādīšanas kārtību noteic 2002.gada 23.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”.

[11] Tiesa konstatē, ka VSAA apdrošināšanas stāžā līdz 1995.gada 31.decembrim ir ieskaitījusi turpmāk norādītos periodus: 1) no 1965.gada 1.septembra līdz 1969.gada 31.augustam – mācības Latvijas Valsts Universitātē (4 gadi); 2) no 1969.gada 1.septembra līdz 1970.gada 27.februārim – darbs (5 mēneši un 27 dienas); 3) no 1970.gada 28.februāra līdz 1970.gada 1.jūlijam

– mācības Latvijas Valsts Universitātē (4 mēneši un 4 dienas); 4) no 1970.gada 10.septembra līdz 1975.gada 27.janvārim – darbs (4 gadi 4mēneši un 18 dienas); 5) no 1975.gada 28.janvāra līdz 1982.gada 28.jūnijam – darbs (7 gadi 5 mēneši un 1 diena); 6) no 1982.gada 1.jūlija līdz 1983.gada 30.septembrim – darbs (1 gads un 3 mēneši); 7) no 1983.gada 3.oktobra līdz 1984.gada 15.martam

– darbs (5 mēneši un 13 dienas); 8) no 1984.gada 5.aprīļa līdz 1984.gada 5.jūlijam – darbs (3 mēneši un 1 diena); 9) no 1984.gada 6.jūnija līdz 1984.gada 31.augustam – darbs (1 mēnesis un 26 dienas); 10) no 1984.gada 3.septembra līdz 1985.gada 14.janvārim – darbs (4 mēneši un 12 dienas); 11) no 1985.gada 4.februāra līdz 1986.gada 15.aprīlim – darbs (1 gads 2 mēneši un 12 dienas); 12) no 1986.gada 16.aprīļa līdz 1986.gada 10.septembrim – darbs (4 mēneši un 25 dienas); 13) no 1986.gada 11.septembra līdz 1988.gada 25.jūlijam – darbs (1 gads 10 mēneši un 15 dienas); 14) no 1988.gada 12.augusta līdz 1995.gada 31.decembrim – darbs (7 gadi 4 mēneši un 20 dienas). Pārbaudot VSAA uzskaitīto darba stāžu kopsakarā ar lietā esošajiem dokumentiem, tiesa secina, ka iestāde, izskatot V.S. dokumentus, Lēmumā pamatoti pieteicējai noteica apdrošināšanas stāžu 29 gadus 11 mēnešus un 24 dienas. Lietas izskatīšanas laikā pieteicēja tiesai iesniedza papildus dokumentus – Latvijas Universitātes 2012.gada 8.jūnija arhīva izziņu Nr.6012/740-8697/6, Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes 1970.gada 19.marta pavēli Nr.40-st un 1970.gada 24.jūlija pavēli Nr.207-st, no kuriem

6.lappuse no 13 izriet, ka pieteicēja kaut arī no universitātes atskaitīta ar 1970.gada 1.jūliju, tomēr diplomu saņēmusi, pamatojoties uz rektora 1970.gada 24.jūlija pavēli Nr.207-st. Tā kā pieteicēja diplomu saņēma tikai pēc rektora 1970.gada 24.jūlija pavēles, tad pieteicējas apdrošināšanas stāžā ieskaitāms tam pielīdzinātais periods no 1970.gada 2.jūlija līdz 1970.gada 24.jūlijam, tas ir 22 dienas.

[12] Pieteicēja tiesas sēdē norādīja, ka pēc mācībām /izglītības iestāde/ ieguva medmāsas audzinātājas specialitāti un, mācībām beidzoties, vasarā strādāja /medicīnas iestāde/. Tāpat ir strādājusi arī /pirmsskolas izglītības iestāde/ un palīgsaimniecībā (lietas 48.lapa). Tiesas sēdē pieteicēja lūdza lemt arī par šo faktu konstatēšanu (lietas 107.lapa). Līdz ar to tiesa turpmāk vērtēs, vai lietā ir pierādījumi pieteicējas norādītajiem apstākļiem. [12.1] Pēc tiesas pieprasījuma, Latvijas Nacionālais arhīvs iesniedza izziņu, kurā tiek apstiprināts, ka Valkas rajona DDP izpildu komitejas Tautas izglītības nodaļas kūdras fabrikas /pirmsskolas izglītības iestāde/ rīkojumos par personālsastāvu ir ziņas, ka V.S. pieņemta darbā uz laiku par audzinātāju no 1969.gada 1.augusta un atbrīvota no darba 1969.gada 1.septembrī (lietas 53.lapa).

Ņemot vērā minēto izziņu, tiesa atzīst par pierādītu, ka V.S. laika posmā no 1969.gada 1.augusta līdz 1969.gada 1.septembrim bija nodarbināta /pirmsskolas izglītības iestāde/. Vienlaikus minēto laika posmu VSAA jau ir ieskaitījusi pieteicējas apdrošināšanas stāžā kā darbam pielīdzināto apdrošināšanas stāžu. [12.2] Attiecībā par pieteicējas iespējamo nodarbinātību /medicīnas iestāde/, Latvijas Nacionālais arhīvs sniedza informāciju, ka Valkas rajona DDP izpildu komitejas Valkas rajona centrālās slimnīcas /medicīnas iestāde/ 1965.gada galvenā ārsta pavēles, strādnieku un kalpotāju personīgo kontu grāmatas, no darba atbrīvoto darbinieku personas kartītes valsts glabāšanā nav nodotas, jo minētās personālsastāva lietas Valkas rajona centrālās slimnīcas arhīvā ūdensvada avārijas rezultātā bojātas, tālākai glabāšanai nav derīgas – iznīcinātas (lietas 53.lapa).

Pieteicēja tiesas sēdē norādīja, ka strādājusi /medicīnas iestāde/ uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja /izglītības iestāde/ pabeidza un apliecību ieguva 1965.gada 26.jūnijā (lietas 47.lapa). Lietā liecību sniedza L.R., liecinot, ka mācījusies kopā ar pieteicēju /izglītības iestāde/ no 5. līdz 11.klasei. Šajā vidusskolā paralēli vidējai izglītībai tika mācīta medmāsas-audzinātājas profesija. Minētā iemesla dēļ vidusskolā bija jāmācās par vienu gadu ilgāk.

Pabeidzot 10.klasi 1964.gadā, apmācībā tika ietverta prakse, kad bija 10 dienas jāstrādā slimnīcā vai bērnudārzā. Pēc

10 dienu prakses audzēknes varēja turpināt darbu slimnīcā uz sanitāru atvaļinājuma laiku. Pieteicēja pēc prakses palikusi strādāt slimnīcā par sanitāri, jo pieteicējas māte bija saslimusi. Galvenais ārsts piedāvājis pieteicējai darbu. Pieteicēja rūpējās par māti un strādāja maiņās. Aizvietoja sanitāri,

7.lappuse no 13 strādājot pilnu slodzi jūlijā noteikti, par augustu nevar apgalvot. L.R. pati slimnīcā nestrādāja, bet gāja uz slimnīcu pie savas mammas, tāpēc redzēja, ka pieteicēja tur strādā (lietas 80.-81.lapa). Lieciniece O.H. liecināja, ka mācījusies kopā ar pieteicēju /izglītības iestāde/. Vidusskolas

10. un 11.klasē paralēli vidējai izglītībai tika mācīta medmāsas-audzinātājas profesija. Prakse bija vasarā vienu mēnesi gan slimnīcā, gan bērnudārzā. Pieteicēja 1964.gadā pēc prakses palika vēl strādāt slimnīcā par sanitāri. Cik ilgu laiku pieteicēja strādāja slimnīcā, nezina (lietas 81.-82.lapa). Izvērtējot pieteicējas paskaidrojumus un liecinieču liecības, tiesa secina, ka lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka pieteicēja mācību laikā būtu strādājusi /medicīnas iestāde/ par sanitāri. Pirmkārt, šāda darba ieraksta nav pieteicējas darba grāmatiņā.

Otrkārt, pieteicēja sākotnēji konsekventi paskaidroja, ka strādājusi /medicīnas iestāde/ par sanitāri pēc vidusskolas beigšanas. Savukārt liecinieces liecināja, ka pieteicēja strādājusi par sanitāri 1964.gadā pēc prakses. Treškārt, tiesa nevar piešķirt liecinieču liecībām pierādījuma spēku par pieteicējas nodarbinātību, jo L.R. pati slimnīcā pēc prakses nav strādājusi un ir redzējusi slimnīcā pieteicēju, kad devās tur apciemot savu māti. Arī O.H. slimnīcā kopā ar pieteicēju nav strādājusi. Tādējādi abas liecinieces nav strādājušas ar pieteicēju, nav informētas, vai pieteicējai bija darba tiesiskās attiecības, vai pieteicēja saņēma algu.

Tiesa liecinieču liecības vērtē kā saskaņotas ar pieteicēju, jo liecinieces liecināja par notikumiem, kam pašas nav bijušas klāt. Turklāt L.R. un O.H. liecības nesakrīt. Proti, L.R. liecināja, ka prakse ilgusi 10 dienas, savukārt O.H. liecināja, ka prakse ilgusi mēnesi. Tāpat tiesa ņem vērā, ka ne L.R., ne O.H. nevar apgalvot konkrētu laika periodu, kad pieteicēja bija strādājusi slimnīcā. Apstāklis, ka pieteicēja pēc prakses palika slimnīcā vēl kādu laiku, jo pieteicējai saslima māte, nav pietiekams, lai konstatētu konkrētu apdrošināšanas stāžu.

Tikpat ir iespējams, ka L.R. ir redzējusi pieteicēju, kad viņa ir aprūpējusi māti. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka lietā nav iegūti pierādījumi pieteicējas nodarbinātības periodam /medicīnas iestāde/. [12.3] Pieteicēja tiesas sēdē paskaidroja, ka vasarā bija strādājusi palīgsaimniecībā. Tiesā 2012.gada 31.maijā tika saņemts pieteicējas lūgums izskatīt N.I. rakstveida iesniegumu, kur esot apliecināts, ka 1970.gada augustā pieteicēja strādājusi (kaplējusi bietes) /palīgsaimniecība/. Pieteicēja šajā lūgumā norādīja, ka N.I. uz tiesas sēdi ierasties nevar.

N.I. iesniegums atrodas pieteicējai „uz rokas”. Tiesai šāds N.I. iesniegums netika iesniegts vai uzrādīts, kā arī 2012.gada 5.oktobra tiesas sēdē pieteicēja vairs neuzturēja lūgumu par N.I. nopratināšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka lietā nav iegūti pierādījumi pieteicējas nodarbinātības periodam palīgsaimniecībā.

[13] Izvērtējot lietas materiālus kopumā par pieteicējas apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, tiesa secina, ka pieteicējas apdrošināšanas stāžs par šo periodu ir nosakāms – 30

8.lappuse no 13 gadi, jo darbam pielīdzinātais mācību laiks augstākajās mācību iestādēs beidzas ar diploma iegūšanas laiku. Tiesa detalizētāk neanalizē pieteicējas apsvērumus par pēc mācībām piešķirtā atvaļinājuma ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā, jo šim argumentam nav nozīmes lietā. Proti, saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 1.panta 1.punktu apdrošināšanas stāžs ir pilnos gados izteikts laika periods. Tā kā tiesa ir secinājusi, ka pieteicējas apdrošināšanas stāžs ir 30 gadi, tad papildus mēnešiem, kas nesasniedz gadu, lietā nav nozīmes (tie neietekmē pensijas sākuma kapitāla apmēru), tai skaitā nav nozīmes pieteicējas norādītajiem darba periodiem slimnīcā un palīgsaimniecībā. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka pieteikums ir apmierināms daļēji par apdrošināšanas stāža līdz 1995.gada 31.decembrim noteikšanu – 30 gadi.

[14] Pārbaudot pensijas aprēķina pareizību, tiesa konstatē turpmāk noradīto. [14.1] Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 12.panta pirmās daļas noteikumiem un pārejas noteikumu 13. un 33.punktu pensijas apmērs aprēķināts pēc formulas: P = (Ks+K) : G, kur sākuma kapitāls (Ks) noteikts pēc formulas: Vi x As x 0.2 x 12. Tā kā pieteicējas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim ir mazāka par vidējo iemaksu algu valstī laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim, tad saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 33.punktu Vi ir 48 mēnešu valstī noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga iepriekšminētajā periodā, t.i., Ls 557,62. Pieteicējas apdrošināšanas stāžs (As) par periodu līdz 1995. gada 31. decembrim ir 30 gadi. Tādējādi Ks ir 557,62 x 30 x 0,2 x 12 = 40148,64 Ls. Apdrošinātās personas aktualizētais pensijas kapitālu (K) veido pieteicējas personīgajā kontā reģistrētās apdrošināšanas iemaksu summas un ikgadējais kapitāla pieaugums no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim. Pieteicējas uzkrātais pensijas kapitāls (K) no 1996.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.augustam ir Ls 7161,02. Saskaņā ar Ministru Kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1046 „Noteikumi par vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem” pieteicējai 62 gadu vecumā laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (G), ir 18,43. Tādējādi P ir nosakāma Ls 213,92 ((40148,64 + 7161,02): 18,43 : 12). [14.2] Tiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas argumentu, ka iestāde, nosakot aktualizēto pensijas kapitālu (K), nav ņēmusi vērā laika posmu, kad viņa saņēmusi invaliditātes pensiju. No VSAA Rīgas pilsētas Zemgales reģionālās nodaļas 2010.gada 21.septembra lēmuma Nr.36181 3.pielikuma konstatējams, ka iestāde ir ņēmusi vērā periodu no 2002.gada jūnija līdz 2009.gada septembrim, kad pieteicēja saņēma invaliditātes pensiju (lietas 21.-22.lapa).

9.lappuse no 13 Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 9.panta otrās daļas 2.punktu, aprēķinot vecuma pensiju, apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumu Nr.230 „Noteikumi valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.230) 14.punktu par nestrādājošiem invalīdiem pensiju apdrošināšanai (ne ilgāk kā līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas) tiek veiktas obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta – 20 procentu apmērā no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50 procentiem. Tiesa konstatē, ka iestāde, aprēķinot vecuma pensiju, pareizi V.S. invaliditātes laiku ņēma vērā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai un pareizi ņēma vērā obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta – 20 procentu apmērā no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50 procentiem. Tā kā iestāde, aprēķinot pensiju, kā pensijas sākuma kapitālu bija noteikusi 29 gadus, tad tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu daļā par pensijas pārrēķinu, jo pensija pārrēķināma, ņemot vērā, ka pensijas sākuma kapitāls (Ks) ir 30 gadi.

[15] Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41. un 55.punktā noteikts, ka vecuma pensijas saņēmējiem tiek piešķirta piemaksa par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, un piemaksas apmērs ir ne mazāks par 70 santīmiem. Ministru kabineta 2008. gada 16.decembra noteikumu Nr.1024 „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas” (turpmāk – Noteikumi Nr.1024) 5.punkts noteic, ka piemaksas aprēķināšanā ņem vērā apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, par kuru ir aprēķināta pensija un pilno gadu skaitu reizina ar Ls 0,70. Ievērojot tiesas secinājumu, ka V.S. apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, sastāda 30 gadus, tad piemaksa pie vecuma pensijas nosakāma Ls 21 apmērā. Tā kā iestāde, aprēķinot piemaksu pie pensijas, ņēma vērā apdrošināšanas stāžu 29 gadus, tad tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu daļā par piemaksas pie pensijas pārrēķinu, jo piemaksa pārrēķināma, ņemot vērā, ka apdrošināšanas stāžs ir līdz 1995.gada 31.decembrim ir 30 gadi.

[16] Tiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas viedokli, ka piemaksa pie pensijas jāiekļauj vecuma pensijā, jo Noteikumu Nr.1024 4.punktā skaidri ir noteikts, ka piemaksa pie vecuma pensijas nav vecuma pensijas sastāvdaļa, līdz ar to nav pamata to iekļaut vecuma pensijā. Tādējādi šajā daļā pieteikums ir noraidāms.

10.lappuse no 13 [17] Attiecībā uz pieteicējas apsvērumiem, ka pensijas aprēķina formula nav taisnīga un ka pensija jāindeksē ik gadu, tiesa norāda, ka par pensijas aprēķināšanas formulu un par pensijas indeksāciju lemj Saeima. Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 15.punkts noteic, ka valsts pensijas no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim pārskatītas netiek. Indeksācija savulaik (līdz 2008.gadam) bija paredzēta, lai kompensētu pensionāru pirktspējas samazināšanos inflācijas dēļ un nodrošinātu reālu mazāko pensiju pieaugumu.

Tomēr valsts finanšu krīzes dēļ, likumdevējs ir noteicis, ka pensijas uz noteiktu laika posmu netiek indeksētas. Tiesa norāda, ka pensiju aprēķina formula un pensiju indeksācija ir valsts politikas jautājums, kas ir atkarīgs no valsts ekonomiskā stāvokļa. Šobrīd masu saziņas līdzekļos tiek sniegta informācija, ka politiķi lemj par iespēju indeksēt pensijas ātrāk par 2014.gadu. Tā kā tas ir valsts politikas jautājums, tad tiesai nav kompetences iejaukties sociālās politikas jautājumos. Tiesa minēto secinājumu pamato ar turpmāk norādītajām Satversmes tiesas un Senāta atziņām.

Satversmes tiesa norādījusi, ka sociālās tiesības ir ļoti nozīmīgas, taču vienlaikus īpašas, atšķirīgas cilvēktiesības, jo šo tiesību realizācija ir atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem. Satversmes 109. pants garantē iedzīvotājiem tiesības uz stabilu un prognozējamu, kā arī efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu, kura nodrošina samērīgu sociālo nodrošinājumu. Taču šī norma arī paredz un pieļauj zināmas atšķirības sociālā nodrošinājuma saņemšanā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma lietā Nr. 2000-08-0109 secinājumu daļu un 2010. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2009-88-01 8. punktu).

Valsts izveidojusi sociālās drošības sistēmu, kurā ietilpst sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, sociālā palīdzība un citi pasākumi. Valstij ir rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem tiesības uz sociālo nodrošinājumu īstenojamas. Lēmumi šajā jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 15. un 21. punktu). Savukārt Senāts ir norādījis, ka sociālā palīdzība netiek sniegta visiem, kas to vēlētos, bet tikai vadoties no noteikta dzīves apstākļu līmeņa. Attiecīgais dzīves apstākļu līmenis tiek noteikts ar normatīvo aktu. Tas, vai ar normatīvo aktu noteiktais līmenis ir vai nav pietiekams, ir valsts sociālās politikas nevis tiesas izvērtēšanas jautājums. Tiesas kompetencē nav iejaukties šajā politikā un noteikt citu dzīves līmeņa standartu nekā to izdarījis likumdevējs.

Tiesa varētu iejaukties tikai tad, ja konstatētu, ka pieņemot konkrēto

11.lappuse no 13 lēmumu, pieļauts vienlīdzības, patvaļas aizlieguma, tiesiskās paļāvības vai citu vispārējo tiesību principu pārkāpums (sk. Senāta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.118/2007 13.punktu). Tiesa konkrētajā gadījumā nesaskata vispārējo tiesību principu pārkāpumu.

[18] Tiesa konstatē, ka lietas izskatīšanas gaitā ir mainījušies apstākļi, jo VSAA ar 2012.gada 28.septembra lēmumu Nr.11-8/13632 ir veikusi pieteicējas pensijas pārrēķinu sakarā ar apdrošināšanas stāža līdz 1995.gada 31.decembrim palielināšanu uz 30 gadiem. Vienlaikus iestāde atbilstoši tiesību normām ir veikusi pensijas pārrēķinu no 2012.gada 1.augusta, pamatojoties uz pieteicējas 2012.gada 10.augusta iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem. Tiesu judikatūrā atzīts, ka tiesiskās situācijas maiņa neietekmē tiesības, kuras personai bija brīdī, kad tā ar iesniegumu par labuma saņemšanu vērsās iestādē (sk. Senāta 2007.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-431/2007 14.punktu, 2009.gada 6.novembra sprieduma lietā Nr.SKA- 334/2009 11.punktu). Proti, lietās par sociālajās tiesībās paredzēto labumu iegūšanu tiesai pieteicējas tiesības uz attiecīgā labuma gūšanu ir jāvērtē pēc tām tiesību normām, kuras bija spēkā, kad persona sākotnēji vērsās iestādē ar iesniegumu par prasītā labuma saņemšanu. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka VSAA uzliekams par pienākumu veikt pensijas pārrēķinu no 2009.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 31.jūlijam, kā arī uzliekams par pienākumu veikt noteiktās piemaksas pie pensijas pārrēķinu no 2009.gada 1.oktobra, ievērojot spriedumā konstatētos faktus, proti, to, ka pieteicējas apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gada 31.decembrim sastāda 30 gadus.

[19] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tiesa konstatē, ka pieteicēja 2011.gada 10.janvārī ir samaksājusi valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu Ls 20 apmērā (lietas 11.lapa). Līdz ar to no Latvijas Republikas par labu pieteicējai piespriežama valsts nodevas atlīdzinājums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251., 254.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

12.lappuse no 13 V.S. pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu apmierināt daļēji. Uzdot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai viena mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas veikt V.S. pensijas pārrēķinu no 2009.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 31.jūlijam, kā arī uzlikt par pienākumu veikt noteiktās piemaksas pie pensijas pārrēķinu no 2009.gada 1.oktobra, iekļaujot apdrošināšanas stāžā apdrošināšanas periodu no 1970.gada 2.jūlija līdz 1970.gada 24.jūlijam. Pārējā daļā V.S. pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Juškeviča

N O R A K S T S PA R E I Z S Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Juškeviča Rīgā, 2012.gada 26.oktobrī

13.lappuse no 13